@i mahāvastu avadāna ##vol.II## @ii bauddha-saṃskrta-granthāvalī-14 mahāvastu avadānaṃ [dvitīya: khaṇḍa:] mithilāvidyāpīṭhapradhānena prakāśitam śakābda: 1925 saṃvat 2060 aiśavīyābda: 2003 @iii mahāvastu avadāna ##Vol. II (Original Sanskrit Texts) Introduction & Preface by DR RADHAGOVIND BASAK Published by THE MITHILA INSTITUTE OF POST-GRADUATE STUDIES AND RESEARCH IN SANSKRIT LEARNING, DARBHANGA, 2003 @iv Copies of this volume may be had of the Director, Mithila Institute, Darbhanga, on pre-payment either in Cash, Postal Order or M.O. of Rs. 265/-. Printed by : Vipul Shankar Pandya at Ratna Offsets Limited, Kamachha, Varanasi. Ph. 2392820 and published by Dr. Chandeshwar Prasad. M.A., Ph.D., Director, Mithila Institute of Post-Graduate Studies and Research in Sanskrit Learning, Darbhanga. @v CONTENTS pages 1. Foreword ix 2. Preface xiii 3. Introduction xv 4. Resume xv## 5. kumārotpatti: ##(The birth of Prince Gautama)## 1-20 6. asitasya kumāradarśanam ##(The visit to the Prince by the seer Asita)## 21-32 7. bodhisatvasyakaumāram ##(The youth of the Prince)## 33-34 8. maṃjarījātakam ##(The## jātaka ##of## mañjarī) 35-44 9. godhājātakam ##(The## jātaka ##of the Lizard)## 45-46 10. yaśodharāyai hārapradānaviṡayakaṃ jātakam ##(The## jātaka ##about the gift of a necklace to## yaśodharā) 47-47 11. yaśodharāyā vyāghrībhūtāyā jātakam ##(The## jātaka ##of## Yaśodharā ##as a tigress)## 48-50 12. yaśodharāyayāṃ kumārasya cakṡurnipāta: ##(The falling of the Price’s gaze on## yaśodharā) 51-52 13. dharmapālasya jātakam ##(The## jātaka ##of## dharmapāla) 53-56 14. śarakṡepaṇajātakam ##(The## jātaka ##of arrow-shooting)## 56-57 15. karmakāraduhitu: amarāyā jātakam ##(The## jātaka ##of## amarā, ##the daughter of the smith)## 57-61 16. śrījātakam ##(The## jātaka ##of## śrī) 61-65 17. kinnarījātakam ##(The## jātaka ##of## kinnarī) 65-79 18. mahābhiniṡkrāmaṇaṃ saṃbodhiprāptiśca ##(The great renunciation and the attainment of enlightenment)## 79-89 19. śuddhodanāde: mahāsvapnā: ##(The dreams of## śuddhodana ##and others)## 89-94 20. mahābhiniṡkrāmaṇasya dvitīyavyākhyānam ##(The second version of the great renunciation)## 94-110 @vi 21. śyāmājātakam ##(The## jātaka ##of## śyāmā) 111-116 22. nāgarājasya campakasya jātakam ##(The## jātaka ##of Campaka, the## nāga ##king)## 116-124 23. nānādeśavibhāge gautamasya tapasyādyācaraṇam ##(Gautama’s performance of austerities and other penances in many parts of the land)## 124-138 24. śyāmakajātakam ##(The## jātaka ##of## śyāmaka) 138-150 25. śrīprabhasya jātakam ##(The## jātaka ##of## śrīprabha) 150-154 26. mārapralobhanam ##(The temptation of## māra) 155-157 27. śakuntakajātakam ##(No. 1 The## jātaka ##of the Sick bird)## 157-159 28. kacchapajātakam ##(The## jātaka ##of the tortoise)## 159-160 29. markaṭajātakam ##(The## jātaka ##of the monkey)## 160-163 30. śakuntakajātakam ##(No. 2. The## jātaka ##of the Sagacious bird)## 163-166 31. surūpajātakam ##(The## jātaka ##of## surūpa, ##the deer-king)## 166-167 32. avalokitasūtram (asya prathamabhāga:) ##(The first part of the## Avalokita-sūtra) 168-176 33. anaṅgajātakam ##(The## jātaka ##of## anaṅgaṇa) 177-180 34. avalokitasūtram (prathamabhāgasya śeṡa:) ##(The last portion of the first part of the Avalokitā#-sūtra) 180-189 35. avalokitasūtram (asya dvitīyabhāga:) ##(The second part of the Avalokita-## sūtra) 190-257 36. māranirjaya: ##(The final defeat of## māra) 258-271 37. kuśajātakam ##(The## jātaka ##of king## kuśa) 271-316 38. ##Index## 317-337 39. Errata 339-340 @vii PREFACE The First Volume of our edition of the## mahāvastu- avadāna ##was published by the Sanskrit College, Calcutta, in March 1963. The present work is the Second Volume of that Buddhist Sanskrit treatise. This edition of the Second Volume, as that of the First, also contains, with certain variations here and there, the original text as prepared by the late French Savant E. Senart and published in Paris in 1890, now again printed in## devanāgari ##script along with my translation in Bengali language and printed in Bengali script, and the Preface and the Introduction which mainly includes a resume of the contents in English language and script. So this edition of Volume II is also a tri-lingual one, with an Index of proper names and important words. In the publication of this Volume I have been fully helped by my friend, a young scholar, Dr Biswanath Banerjee, Professor and Head of the Department of Pali, Sanskrit College, Calcutta, who at the instance of Principal Dr. G. N. Sastri, took upon himself the onerous task of correcting the final proofs of the work and I, therefore, unhesitatingly express here my deep sense of gratitude to him for offering me this scholarly assistance, undoubtedly out of sympathy for an older man like me now at his 80th year. Dr. B. N. Chaudhury, Lecturer in Pali in the Sanskrit College, also helped me in arranging the Index-cards of words. I cannot also forget to record here my great thankful- ness to Pandit Dinesh Chandra Bhattacharyya Sastri, Tarka- Vedantatīrtha ##and Pandit Nani Gopal Chakravartī# kāvya- vyākaraṇa-tarka-tīrtha, ##Editor and Assistant Editor respectively of Calcutta Sanskrit College Research series, for all kinds of assistance in the publication of this volume. Lastly I should not omit to make mention here of Sree Saraswaty Press Limited for their excellent execution of the printing affair involved in the publication of this edition of Volume II of the treatise. 69, Ballygunge Gardens, Calcutta-19, July, 1964. RADHAGOVIND BASAK @viii to @xiv Hindi Text @xv INTRODUCTION The Introduction attached to the first volume of the## mahāvastu-avadāna ##contains what the present editor has to say on the cultural life of the Indians (published in March, 1963) as revealed in the treatise, specially regarding its (1) political, (2) social and economic, and (3) religious aspects. I, therefore, refrain from making any other intro- ductory remarks. Here again at the suggestion of Principal G. N. Sastri, a summary of the contents of Volume II of the treatise is given to enable the readers to understand easily the different topics dealt with in the book. Resume## kumārotpatti: ##(The Birth of Prince Gautama) At the time of his descent from the## tuṡita ##heaven a Bodhisattva makes full survey of the time, place, continent and family of his birth. His family is endowed with sixty qualities (mentioned in details in the book). All his associates e.g. King## bimbisāra, ##merchant Abhaya, King Udayana, the layman## ghoṡila(ta) ##were bidden by the devas to be reborn, along with the Bodhisattva. He chose## śuddhodana ##as worthy to be his father. He also chose Queen## māyā ##of Kapilavastu, as his mother into whose womb he should descend and of whose tenure of life only ten months and seven days remained to be run. The explanation given in the book for the death of the mother on the last of the seven days following her delivery of the Supreme of Men is that it is not fitting that she who bears such a Peerless One should afterwards indulge in love. For the last time he took up his abode in a woman’s womb for the sake of devas and men. It seemed marvelous to the gods that the Bodhisattva left the abode of the im- mortals and was contemplating to be reborn in## Jambudvīpa. ##The Queen requested the king to shift her to the highest part of the## dhritarāṡṭra ##palace where she wanted to lie abed by herself and where she should cultivate the eleven rules of moral conduct. Her prayer to her husband was @xvi not to desire her with thoughts of sensual desires and not to be guilty of offence against her as she wished to observe chastity. The king fulfilled all her desires. She laid down her beautiful body on its right side. The devas and deva- maidens came there to see## māyā ##in that condition and thought that such a woman should be a befitting mother of the Bodhisattva, who was to take exceeding delight in charity, self-control and morality. He was guarded by the## rākṡasas, nāgas, yakṡas, ##and Gandharvas at the moment of his descent. The four Lokapatis and## śakra, ##the chief of the devas, all stood in the air and prayed for the departure from## tuṡita ##of the Bodhisattva, asking him to take pity on afflicted mankind and enter upon his last existence. At the very moment when the Bodhisattva uttered the words “Lo, I depart”## (eṡo cyavāmi), māyā ##saw in a dream the Bodhisattva entering her womb in the form of a white elephant with six tusks and a crimson head. This took place on the night of the full moon in the month of## pauṡa. ##At that time a radiance was shed by the Bodhisattva that brought about illumination on a whole Buddha-field## (Buddha- kṡetraṃ). ##The Bodhisattva entered his mother’s womb after declaring to the gods that it was not the time for delights but it was time to rend asunder the strongholds of old age and death. Earthquake accompanied the descent of the Bodhisattva into his mother’s womb. All gods and demi-gods gathered together to mount watch and ward over the Bodhisattva when he entered his mother’s womb. Next morning the queen said to King## śuddhodana ##that in her dream on the previous night she had seen a white and lordly elephant come down into her womb. The King in anxiety summoned the diviners to declare the full portent of the queen’s dream. They replied saying that the person who bears the thirty-two marks had come down into the queen’s womb. They also declared that if the child in the womb remains in the world he would become a mighty monarch, but if, on the other hand, he embraces the religious life by renouncing the kingdom he would become a Buddha, all-knowing and all-seeing. The Great## Brahmā ##said he was to become a Buddha. The queen being asked said that she was bearing a universal king## (cakravartin). ##But the devas said he would be a Buddha, not a universal king. Because of the power of the Bodhisattva his mother, after his entry into her womb, lived quite comfortably with regard to her @xvii personal movements of body, digestive power and all kinds of service from her attendants. It seems strange that we learn from the book that in his mother’s womb the Bodhisattva sat in his mother’s right side with his legs crossed. Both the mother and the child could see each other. The gods did not fail to enquire after the Bodhisattva’s welfare, nor their worship of him ceased at the time. It is said that the mothers of all Bodhisattvas are delivered when the tenth month is completed. The Sakyan## subhūti ##requested by a message to the king that## māyā ##should be delivered at his house, the king replied saying that she would be delivered at the## Lumbini-grove## (lumbini-vanam) by clinging to a branch of the## sāla ##tree (the fig-tree in another account). The Bodhisattva’s mother was delivered in a standing position and the child issued from his mother’s right side without doing her any harm. A very good explanation is given in this book as to how the mother’s side was not rent and why no pain to her ensured. The## mahāvastu-avadāna ##says (p.20)-## “tathāgatas ##are born with a body that is made of mind## (manomayena rūpeṇa), ##and thus the mother’s body is not rent, nor does any pain arise.” As soon as the Bodhisattva was born he did three things-(1) he took seven strides over the earth, (2) surveyed the regions of the earth, and (3) laughed a loud laugh. The tradition is that the Bodhisattva, tired with his stay in the womb, stepped forth and took seven strides. The second tradition is that the Bodhisattva scanned all the regions of the world thinking that there was none who was his equal in intelligence and whose birth and conception were like his. He laughed after his birth at the idea of the devas that he would become a wealthy universal king over the four continents and he therefore told them that he would become the Supreme Man## (puruṡottama), ##all-knowing and all-seeing. As soon as the Bodhisattva was born people ran in quest of water and lo ! a well full of water flowed before their eyes and they bathed the new-born child with both cold and warm water in two pitchers which appeared there by themselves. The enraptured devas proclaimed that the child was to attain the bliss of peace and would overcome## māra ##and his army. Immediately after the birth of the Bodhisattva there appeared five hundred Sakyan young men with## saundarānanda ##at their head, five-hundred maidens with## yaśodharā ##at their head, five hundred male- @xviii servants with Chandaka at their head, five hundred horses with## kaṇṭhaka ##at their head, five hundred elephants with Candana at their head and five hundred treasure-troves. Messages of greetings also came from five hundred kings. Then## śakra ##and## brahmā ##formed an escort to## māyā ##and the new child, from the## lumbinī ##grove to the palace. Then the king asked the ministers to take the child to the shrine of the (family?) goddess## abhayā ##to make him bow his head at her feet. But the marvel was that when the child was brought to the presence of the goddess it was his feet (and not his head) that the child put forward and the goddess herself bowed her own head instead at the child’s feet. When the Bodhisattva was born, all the king’s affairs prospered and so the child was named## sarvārthasiddha. ##Even the beings in## avīci ##became pros- perous and happy. After the entry of the child into the royal palace the king ordered his priest to fetch at once the wise men skilled in reading the significance of signs. The## maheśvara ##devas who knew the rules and significance of signs appeared in the palace and on their request the king showed them the new-born child and they became thrilled with joy and bowed their heads when they observed the## daśabala. ##They declared before the King that he gained a great profit because a great man possessing the thirty-two marks was born in his family. This story ends in the state- ment of the mnemonic verses enumerating those marks.## asitasya kumāradarśanam ##(the visit to the Prince by the seer Asita) Asita was the son of a wealthy Brahman of## Ujjayinī. His complexion was dark. He was intelligent and learned in Vedic lore. But he left home and went to the Vindhya region where he lived a life of austerities in a hermitage. On account of his learning he was renowned both on earth and in heaven. He had a company of five hundred disciples and his nephew## nālaka ##(also sometimes named as## nārada). ##He surveyed the whole of## jambudvīpa ##to find out the cause of the earth-quake, a radiance prevailing over earth, the hovering of devas on the aerial paths, sound of divine music and many other marvels and wonders taking place. By whose majesty and power did all these occur-thought the sage. Through his divine eye he could see that a powerful @xix son was born to King## śuddhodana ##of Kapilavastu and he could understand that it was through this newly-born prince’s power and majesty that those marvels and wonders took place. He decided to go to the eastern region to see this prince. At the proper time he, attended by his numerous pupils, travelled through the air and reached Kapilavastu. By the king’s permission the sage Asita was ushered into the royal palace where he was shown the boy and he inspected the thirty-two marks of a Great Man in his person. Asita heard in the palace the report that some diviners expressed the view that the boy was to become a universal monarch. But this seer told the king that his son was destined to become not a universal king but a Buddha in the world. And the seer cried and wept thinking that before long he would attain the allotted span and would not therefore see the child become a Buddha, nor would he hear him preach the dharma, nor would he see the excellent company of his disciples. Finding the seer to weep on seeing the boy. the king in anxiety asked him whether he saw any misfortune awaiting the boy. The seer in reply told the king that his son stands revealed as a Great Man and that as he himself was very old he would not live to see his greatness as a Buddha, nor see him preach his dharma which would confer calm leading to## nirvāṇa, ##nor see his band of disciples, and so he was weeping thinking of his own misfortune. Hereafter the## mahāvastu-avadāna ##describes in the metrical ver- sion of the Asita episode the great palace of## śuddhodana ##with its splendor. A full description of all the marvels and wonders that occurred at the time of the boy’s birth was given to the seer by the King and the latter therefore wanted to hear why the seer was weeping on seeing the child. The King further told Asita that other seers had foretold that the boy would be a lord of the earth, but Asita in weeping told the king that his son would be an unsurpassed Master and a Buddha. The king was also told that when the boy would attain/enlightenment he would be dead by then. The seer also stated that he had no fear of death which was inevitable for all men born on earth, but he was weeping because he was not to be fortunate like other men and devas to see the king of dharma setting his wheel of dharma a-rolling in## kāśi. ##On returning home he told his pupils that when they would hear news of## śuddhodana’s ##son becoming a Buddha they should go to the Supreme Guide @xx and by living a good life they should regard his words as their counsel. Then Asita proclaimed that the Bodhisattva was destined to become a Buddha on the four grounds of clearness, regularity, profundity and unimpaired excellence of his greatness. Then the treatise mentions all the eighty secondary characteristics## (anuvyañjanas) ##possessed by the exalted Buddhas. Since there are on the body of Gautama the thirty-two chief marks and the eighty secondary charac- teristics every wise man should have faith in him as a conqueror## (jina). bodhisatvasya kaumāram ##(the Youth of the Prince) While walking out in the pleasure grounds with his father and other women-folk and a young boy, Bodhisattva Gautama saw the young boy take a frog to eat and throw away a snake which creatures both appeared to view when ploughs were working in a tilled land. He was greatly stirred by this sight and he wanted to direct all his energy to attain deathless release from existence. Then the Bodhisattva without the knowledge of others went alone and sat in the shade of a rose-apple tree## (jambucchāyāyām) ##in the wood, deeply immersed in the first meditation. Some devas saw him thus meditating, while they were travelling through the air. Meal-time came, but the prince was not found and so King## śuddhodana ##sent his chamberlain to search for the prince and he reported to the King that the prince was in meditation under the rose-apple tree the shade of which did not leave## siddhārtha ##although the sun’s rays moved round. On seeing his son the King in amazement bowed at the feet of the Bodhisattva thus seated under the shade of the tree. As the boy’s heart, he reflected, delighted in calm meditations, the prophecy of the seer Asita might turn out true. He, therefore, got a spacious## harem ##prepared for the prince so that he might find delight at home, and the King also caused a proclamation to be made in Kapilavastu that the prince would distribute in the royal park ornaments to young women, a large number of whom hurried to that place.## yaśodharā, ##the daughter of the Sakyan## mahānāma ##also came in great splendor and bashfully sat near the Bodhisattva.## @xxi maṃjarī (matsarī?)-jātakam ##(the## jātaka ##of## mañjari) ##After Gautama’s attainment of perfect enlightenment and his first sermon, the monks heard that when as a boy he distributed ornaments to young women,## yaśodharā ##sat close by him bashfully. They then asked the Lord about the incident. The Lord told them that in a former life she did the same and related to them this## jātaka ##story. He identified himself with the seer## nārada ##of the## kauśika ##clan and## yaśodharā ##with## hrī ##(i.e. Bashfulness), daughter of## śakra, ##the lord of devas. On that occasion also she## (yaśodharā) bashfully clung to him. The story briefly runs thus: Long ago there was in Banaras city in the## kāśi ##province a Brahman of the## kauśika ##clan. Seeing the peril of sensual delights this Brahman went away to the Himalayas and living there in his own-built hermitage according to the## brāhmanic ##way he became a seer of great power, but had not the virtue of generosity## (asaṃvibhāgaśīla). śakra ##learnt of his miserliness from## Pañca- śikha, ##once a kinsman of## kauśika, ##but now a deva, that## kauśika ##was not disposed towards the virtue of generosity. Then## śakra ##with his attendants transformed himself into a dog and appeared before## kauśika’s ##hermitage at meal-time.## kauśika ##told the dog and his attendants that he had no store of food, but the dog replied that one should share even his scanty amount of food with others, for, one who lives for himself finds no happiness at all.## śakra’s ##other attendants also lectured before## kauśika ##that he should share his food with the guests that were seated with him.## kauśika ##asked the guests as to why the dog displayed his various transformations. They informed## kauśika ##of their identity and asked him not to become a miser and pass at death to hell, but to make gifts to## brāhmaṇas ##and## śramaṇas ##so that he might pass at death to a blissful state. Hereafter## kauśika ##began to live a life of virtue making gifts to## brāhmanas ##and## śramaṇas ##and casting away his inordinate desires. Then## śakra’s ##charioteer,## mātali ##and the Lord’s four daughters appeared before## kauśika ##to whom## mātali ##offered ambrosia which had the power to destroy twelve evils viz. hunger, thirst, discontent, affliction, anger, enmity, strife, calumny, cold, heat, sloth and vehemence. The four daughters of## śakra, śrī ##(Glory),## śraddhā ##(faith),## āśā ##(Hope) and## hrī ##(Bashfulness) all came to## kauśika ##and asked him to regale with ambrosia, but## kauśika ##refused @xxii to do so and drove the first three away, but entertained only the last maiden## (hrī) ##with ambrosia thinking her to be gracious and pure.## hrī ##took the ambrosia to## śakra ##in heaven and the lord of the devas again sent## mātali ##to## kauśika ##to ask him the reason of preferring## hrī ##to her other sisters.## kauśika ##explained his reason and## mātali ##asked the seer to accompany him to heaven as Indra longed for him. Then on account of acquiring rich merits in his hermitage## kauśika ##attained heaven on the dissolution of his body.## godhā-jātakam ##(the## jātaka ##of the## Godhā, ##a lizard) On the monks asking the Lord (Buddha) as to why## yaśodharā ##could not be pleased by his presenting to her a very valuable necklace and a finger-ring at the time when he as a boy distributed ornaments to the maidens, the Lord related this## jātaka ##story. Lastly he identified himself with the king of## kāśi, ##named sutejas and## yaśodharā ##with his chief queen. The story runs thus: Long ago there was a king named Suprabha in Banaras in the province of## kāśi. ##This king’s son, Sutejas by name, was virtuous and powerful and was very much respected by the ministers and headmen of villa- ges. The king thought that on account of his son’s extreme popularity, the people might some day kill him and put the prince on his throne. So the king banished his son, who with his wife lived in a hut of grass in the Himalayas and lived on fruits and flesh of deers and hogs. Once during the prince’s absence from his hermitage a cat killed a big lizard and threw it in front of his wife, but she did not touch it with her hands. The prince thought it to be not uneatable; so he skinned the lizard and when cooked hung it on the branch of a tree. The wife of the prince went out to fetch water and the prince thought that his wife would now feel glad to eat of it, but during her absence the prince ate it up wholly without sharing it with his wife, because he thought that his wife had no love for him, otherwise she would have cooked the lizard when he was away from his retreat to gather fruits. The princess on return asked as to where the lizard had gone and the prince replied that it had escaped. The princess reflected that a cooked lizard could not escape and she felt very sad to think that the prince did not love her. Then the prince’s father, king Suprabha died and the ministers and @xxiii other officials brought back the prince and his wife from the retreat in the Himalayan region and made Sutejas the king of## kāśi. ##The new king could not satisfy the queen by giving her all kinds of valuable jewels, ornaments, raiments etc., as the lizard-affair rankled in her mind. The king asked the queen as to the reason of her displeasure and she told him that the king could not save the cooked lizard and allowed it to escape though he had bow and quiver in his hands. There was reconciliation between the two afterwards.## yaśodharāyai hārapradānaviṡayakaṃ jātakam ##(the## jātaka ##about the gift of a necklace to## yaśodharā) ##The monks asked the Lord whether he gave a number of jewels to## yaśodharā ##when he, as a young man, distributed ornaments to the maidens. The Lord related ā# jātaka ##story and identified himself with the king of## kāśi ##mentioned therein, and## yaśodharā ##with his chief queen. The small story runs thus: Long ago there was a king in Banaras in the province of## kāśi; ##that king was virtuous and powerful and had his chief queen who was, among five hundred women in his court, the best accomplished. This king distributed frequently many garments and jewels to the women of the court. The king had a very costly necklace with a precious jewel in the middle of it worth several hundred thousand pieces of gold. While distributing jewels the king asked the queen- ‘By what means do you attract me so much?’ It seems that the king gave that necklace to the queen. But the queen replied to the king’s question bysaying that gesture, wanton behavior and sensuous attraction by excitement make fickle men feel attracted out of curiosity.## yaśodharāyā vyāghrībhūtāyā jātakam ##(the## jātaka ##of## yaśodharā ##as a tigress) After the Bodhisattva’s renunciation both Devadatta and Sundarananda asked## yaśodharā ##to become their chief queen. But## yaśodharā ##did not consent as she yearned so much for the Bodhisattva. After his setting the wheel of Dharma the monks, on hearing of such a report, asked the Buddha about such wooing and the Lord related ā# jātaka ##story and identified himself with the lion of the story and Devadatta with the elephant and Sundarananda with the bull and## yaśodharā ##with the tigress of the story, which runs @xxiv thus: Long long ago the four-footed animals met at the foot of the Himalayas for the selection of a king, as they had none. They decided to hold a race and to make king the animal who would reach the Himalayas first. A tigress outstripped all other animals and reached the target first. The other animals felt aggrieved because a female animal was to be their ruler and they thought that nowhere females were kings and everywhere males were kings. Not willing to break their promise the animals told the tigress that they would make that male animal their king whom she would choose as her mate. The tigress rejected the wooing of a bull and an elephant who approached her, but she chose a lion to be her mate on account of his sterling qualities.## yaśodharāyāṃ kumārasya cakṡurnipāta: ##(the falling of the prince’s gaze on## yaśodharā) ##At the time of the distribution of ornaments by## siddhārtha ##to the maidens,## yaśodharā ##came last and the prince saw her and fixed his gaze on her. The prince gave her his own costly necklace and the finger-ring. King## S*uddhodana ##came to know from the ministers that the prince had fixed his gaze on## yaśodharā, ##daughter of the## sakyan mahānāma. ##The King sent message to## mahānāma ##to give his daughter to## Siddhārtha. ##But## mahānāma ##did not accept the proposal, because## siddhārtha ##could not be trained in the arts, in archery, in skill with elephants, chariots and bows. This refusal of## mahānāma ##to comply with the King’s request was reported to## siddhārtha ##who took seven days' time to learn all those arts and wished to hold a tournament or demonstra- tion. All people of Kapilavastu and outside came to attend the tournament. A stray elephant came from outside and entered the city. Devadatta gave the animal a blow with the palm of his hand and it fell dead blocking the city-gate. But he could not drag the elephant away from the place. Sundarananda came and could drag the dead animal seven paces only. But## siddhārtha ##succeeded in hurling the dead elephant out of the city over its seven surrounding walls. In the exhibition also the prince displayed his feats in all the arts. He demonstrated his wonderful strength by drawing the very heavy bow of his grandfather, king## siṃhahanu, ##and by shooting one arrow from it he shot through seven palm-tree and the hung up drum. All people including## @xxv mahānāma ##rejoiced by seeing## siddhārtha’s ##feats of strength. When after the Buddha’s dharma-cakra-pravartana the monks heard of young Gautama’s performance they said to the Lord that the long-lost fist of the## Sakyans (śākya-muṡṭi) ##was learnt by Him as was evident from His strength to draw the bow and shoot arrows therefrom. The Lord then related the## jātaka ##story of## dharmapāla. dharmapālasya jātakam ##(the## jātaka ##of## dharmapāla) ##In a former birth also the Lord recovered the long-lost fist of the Sakyans## (śākya-muṡṭi). ##After relating the## jātaka ##to the monks the Buddha identified himself with the## brāh- maṇa ##named## brahmāyus ##and## rāhula ##with the son of## brah- māyus. ##In the story there appears to be a comparison between## brahmāyus’ ##certainty about his son## dharmapāla’s ##safety and the Buddha’s certainty that he could recover the skill of the Sakyans. The story reads thus: Long long ago during the rule of king Brahmadatta of Banaras in the province of## kāśi, ##the king had a most charitable house-priest named## brah- māyus ##who was highly versed in Vedic lore of all kinds and a great follower of moral precepts. This priest placed his son,## dharmapāla, ##to the care of a learned teacher in Vedic scrip- tures for learning the Vedas. The tutor asked his pupil## dharmapāla ##not to bathe in the pool near the hermitage as a water demon lived in it and destroyed many people bathing in it. There lived in the pool ā# nāga ##king with whom## dharmapāla ##was very friendly and he carried## dhar- mapāla ##into the dwelling place of the## nāgas. ##Meanwhile a certain young## brāhmaṇa ##resembling## dharmapāla ##in stature and form and being of his age was killed by the water demon while bathing in the pool. His half-devoured body was seen floating on the surface of the water. Another young## brahmaṇa ##saw it and reported to the tutor of## dharmapāla ##about the latter’s death. The tutor with his retinue got the body of the half-devoured man out of the water and arranged for his cremation. That being done, the tutor went to## brah- māyus, ##the father of## dharmapāla ##with the burnt bones and ashes in a jar and reported the matter to him.## brahmāyus ##could not believe that his son could die in that way, as no young boys of his family ever died previously. The treatise then in some verses gives## brahmāyus’ ##reason for such a @xxvi thought. The gist of them is that none in his family dies young, because all members of his family are sinless in body, mind and speech.## brahmāyus ##was sure that those who practice dharma are protected by Dharma. He was of opinion that what is not dharma leads men to hell and what is dharma leads them to the heavenly bourne. So the father was certain that his son,## dharmapāla, ##was guarded by dharma and could not be killed and the bones brought to him were of another man and that it was all well with## dharmapāla. ##On returning from Banaras the tutor and his disciples saw the young## dharmapāla ##quite safe and well.## śarakṡepaṇa-jātakam ##(the## jātaka ##of arrow-shooting) With reference to young Gautama’s success in shooting an arrow very far, the monks asked the Lord as to how the arrow was shot so far. The Lord related ā# jātaka ##story on the subject and after relating the same He identified himself with the king of## kāśI ##who shot an arrow from## takṡaśilā ##to Banaras. The summary of the story may be given thus: There was a King long long ago ruling at Banaras in the Province of## kāśi ##and this king was powerful and virtuous. His sway extended upto## takṡaśilā. ##He established his younger brother on the throne at Banaras and himself went to## takṡa- śilā ##and abode there. His younger brother sent message to him at## takṡaśilā ##that an enemy king invaded## kāśi. ##He shot an arrow from## takṡaśilā ##with a message attached to it and written on a piece of birch-bark fastened to the arrow asking the invading king to withdraw from Banaras. The invading king felt frightened because he found the arrow shot from## takṡaśilā ##which could not, however, hit him personally but pierced his foot-stool. The invading king set up the arrow in a shrine and worshipped it in consideration of the prowess of the shooter and then vacated his aggression on## kāśi. karmakāraduhitu: amarāyā jātakam ##(the## jātaka ##of## amarā, ##the daughter of the smith) The monks asked Lord Buddha that by means of his skill## yaśodharā ##was won. The Lord related ā# jātaka ##story for showing that in a previous life also he thus won## yaśodharā. ##After relating the story the Lord identified himself with the wise man,## mahauṡadha, ##the sakyan## mahānāma ##with the @xxvii headman of the smiths’ village and## yaśodharā ##with the village smith’s daughter,## amarā. mahauṡadha ##won## amarā ##by his skill. The story briefly runs thus: In a smiths’ village named## yavakacchaka, ##situated at some distance from## mithilā, ##there lived the smith whose daughter’s name was## amarā ##possessing ready wit and very clever.## mahauṡadha ##was the name of the son of the## brāhmaṇa ##village-headman. He was amiable, virtuous and powerful. As## mahauṡadha ##was crossing a field in the country-side he saw## amarā ##going with some food carried under her cloak because of rain. Then took place a conversation between## mahauṡadha ##and## amarā ##regarding## amarā’s ##parentage, residence and the rice-gruel (food) she was carrying. The questions and answers of both were of enigmatic forms But lastly it was ascertained that## amarā ##was a smith’s daughter of Yavakacchaka village. When the## brāhmaṇa mahauṡadha ##wished to go to## amarā’s ##house, the girl told the wise## mahauṡadha ##to stay for some time as her mother would be offering a great sacrifice to Indra, but## mahauṡadha ##wanted to take part in it by going to her house. Then## mahauṡadha ##proposed to her parents to give## amarā ##to him for becoming his wife. The parents replied -“We shall not give our girl to a non-smith by caste.”## mahauṡadha ##thought that he was perfectly skilled in all the crafts and so he engaged himself in doing the delicate work of making fine needles and then offered them to sell in the streets. When## amarā ##saw## mahauṡadha ##crying for selling his smooth and sharp-pointed needles she declared that he must be a mad man and out of his mind, who wishes to sell needles in a village of smiths. But## mahauṡadha ##replied to her saying that if her father knew that these needles were made by him he would certainly have invited him to his own house. Then## amarā ##told her father that## mahauṡadha ##was a smith’s son and an adroit and clever maker of needles. The father of## amarā was amazed to see the fine needles made by## mahauṡadha ##and with a glad heart gave## amarā ##to## mahauṡadha. śrījātakam ##(the## jātaka ##of## śiri ##or## śrī) ##The Lord (Buddha) related to the monks another## jātaka story with reference to their query that the Lord won## yaśodharā ##by using his energy. At the end of the story the @xxviii Lord identified himself with the young## brāhmaṇa ##whose treasure fell into the sea and## yaśodharā ##with the young daughter of the## brāhmaṇa ##in the city of## vāravāli, ##named## śiri. ##The story runs thus:-Long long ago there was ā# brāhmaṇa ##in the city of## vāravāli ##who was well-versed in Vedic lore and had five hundred pupils whom he taught. This## Brahmaṇa ##had a daughter named## śiri ##who was amiable and beautiful. An invitation to a sacrifice to be performed by a merchant in a town beyond the sea came to the## brāh- maṇa. ##The## brāhmaṇa ##offered to give his daughter## śiri (śrī) ##to a pupil who would venture to go to that city beyond the sea. A young## brahmaṇa ##who was deeply in love with## śiri ##agreed to go there on board a ship with a letter from his preceptor. On receipt of that letter the merchant gave precious metals, gold and silver to the young## brāhmaṇa. ##The latter returned to## vāravāli ##by ship but when he was stepping down from the ship at the landing boat his parcel of jewels fell into the sea. In fury he wanted to drain the sea with a copper-bucket. Devas disguised as## brāhmaṇas appear- ed before the young## brāhmaṇa ##and asked him to desist from this foolish act. A female deity then came to him and offered to give him his lost treasure if he stops from the act of drain- age. The devas then restored the treasure. The energetic men always have success in life, but the lazy meet with adversity. This## brāhmaṇa ##pupil then won## śiri, ##the daughter of his preceptor by means of his energy.## kinnarījātakam ##(the## jātaka ##of the## kinnarī) ##When the monks asked the Lord that He won## yaśodharā ##after much fatigue, the Lord related this## jātaka ##to them ex- plaining that in a former existence also he won her after great fatigue, patience and exertion. At the end of the story the Lord identified himself with Prince Sudhanu, King## śuddhodana ##with King## subāhu ##of Hastinapura, Queen## māyā ##with Sudhanu’s mother, Chandaka with Sudhanu’s attendant Vasantaka,## rāhula ##with the hunter Uppalaka,## ānanda ##with the hunter## mālaka, mahā-kāśyapa ##with the seer## kāśyapa ##living in the Himalayas,## kaṇṭhaka ##with the King of the monkeys in the Himalayas, the## sakyan mahā- nāma ##with the Kinnara King Druma and## yaśodharā ##with the## Kinnarī manoharā. @xxix This long## jātaka ##story may be summarized thus##:- subāhu, ##the King of Hastinapura was very powerful and virtuous. His son, Sudhanu, was amiable, beautiful and powerful and he was appointed heir to the throne.## subāhu ##was friendly with King## śucandrima ##of## siṃhapura. ##The latter arranged to offer a great## brāhmaṇic ##sacrifice with all kinds of land animals and fishes of the water. The land animals were kept shut in a large enclosure and the water animals in a tank. The seers pointed out to Sucandrima that only ā# kinnarī ##is lacking in the sacrificial enclosure. An expert hunter undertook to catch and bring ā# kinnarī ##from the Himalayas. In accordance with the thoughtless direction by the seer in a hermitage this hunter succeeded in binding## manoharā, ##the daughter of the Kinnara King, Druma by name, by means of a spell. King Sucandrima was pleased to have ā# kinnarī ##in his sacrificial enclosure at## siṃhapura. Invitations to attend the sacrifice were issued to several hundreds of kings including king## subāhu ##of## Hastinapura. The latter sent his handsome-looking son, Sudhanu, to re- present his father in the sacrifice. Sudhanu saw all kinds of living beings, both land and water animals, and also the## kinnarī manoharā ##for whom he conceived love and## mano- harā ##too conceived love for Prince Sudhanu. Prince Sudhanu asked King sucandrima as to why he had kept enclosed so many living beings and the## kinnarī. ##The King replied that he would perform a sacrifice with those animals and there would be plenty of solid and soft food. `No good or profit would accrue from such sacrificial slaughter of animals’- thus retorted Sudhanu. Sucandrima said to Prince Sudhanu that these slaughtered animals will attain heaven and he himself will be re-born in heaven too, because of this sacri- ficial performance. Sudhanu, however, explained to Sucan- drima that this was a wrong belief of his. To take life is not dharma, he said to the King of## siṃhapura, ##but to abstain from taking life is dharma. He further told him in a Bud- dhistic mood that only those who take to the path of the ten right actions are reborn in heaven, but the path taken by him will lead him to hell. After hearing Sudhanu’s exposition of the dharma, King Sucandrima and all others present in the sacrifice were pleased. Then Sucandrima let out all living beings there and## manoharā, ##the## kinnarī ##clung to Sudhanu because of her love for him. Accepting the religious advice of Prince Sudhanu, Sucandrima offered an unimpeded @xxx and flawless sacrifice in which many## śramaṇas, brāhmaṇas ##and poor people were given plenty of food and drink and also garments. When the sacrifice was over Sudhanu left## siṃhapura ##for Hastinapura with## manoharā ##and amused himself with her alone by dismissing all other royal maidens. On account of his intoxicating love for## manoharā ##Prince Sudhanu neglected all his duties as Crown-prince and the people and the ministers also complained to King## subāhu about his son’s neglect of administrative duties. The father then asked the son to send away the## kinnarī ##to Nirati, her father’s residence in the Himalayas. But Sudhanu refused to do so. By the command of the King the minister kept Sudhanu in confinement. The King asked## manoharā ##to go to the presence of her parents, and causing sorrow in the mind of all the people of Hastinapurā# mano- harā ##proceeded towards the Himalayas by turning back towards that city and Prince Sudhanu. On his way up the mountain## manoharā ##met two deer-hunters named Utpalaka and## mālaka ##who could recognize her and told her that Sudhanu would not remember her because he had women from among the Kurus and## pañcālas ##to amuse with. But## manoharā ##replied that she could draw Sudhanu with a glance. She, however, gave a finger-ring and a sweet-smelling garland of## tālīsa ##as tokens to her husband and lord, Sudhanu, if they happen to meet him in this inaccessible region. Sudhanu disregarding his father’s words of comfort left the palace with his devoted attendant Vasantaka and proceeded towards the## himālayas ##in quest of## manoharā. ##Going far away he met the two hunters on the banks of the Sutlej in the mountain and they gave him the two tokens left by Manohara for him, and in her name they bade him return to Hastina- pura. But Sudhanu was determined either to meet with death or re-union with## manoharā. ##Sudhanu and his three com- panions continued their perilous enterprise. They espied the hermitage of the seer## kāśyapa ##and enquired if he had seen a beautiful woman passing that way. The seer answered that she waited in his retreat and received his hospitality. The prince after eating some fruits and resting for a while wanted to follow the path trodden by## manoharā. ##The seer warned him against proceeding further to the place of the## kinnaras ##which was unapproachable to the footsteps of men. But the prince was adamant in his search for## manoharā. ##Then the seer requested the King of monkeys who supplied him @xxxi daily with fruits to conduct on his back Prince Sudhanu and his three companions to the city of Nirati of the Kinnara King Druma. The monkey-chief consented to do so. On the day of the party’s arrival at Nirati they observed a merry-making festivity to celebrate the return of## manoharā, ##the## kinnarī, who was enticed away by men. When the## kinnarīs ##were taking water in golden pitchers for## manoharā ##to have a bath for removing the smell of men from her, the prince without the knowledge of the## kinnarīs ##put the finger- ring in the last pitcher. On finding the ring## manoharā ##thought that the prince must have come there to seek her.## manoharā ##then threw herself at her parents’ feet and announced that her husband, Prince Sudhanu, the only son of King## subāhu, must have come there in search for her and the news was confirmed by the## kinnarīs ##who saw the prince and his three companions near the lotus-pool from where they fetched water. On the request of his daughter, Prince Sudhanu was brought by the Kinnara King to the palace and given a hearty reception and allowed by Druma to divert, enjoy and amuse with his daughter. Living there in## manoharā’s ##company for many years Sudhanu desired to go back to Hastinapura and at the behest of the Kinnara King he along with## manoharā ##and his three attendants was carried during sleep by the Yambhakā# yakṡas ##to Hastina- pura.## subāhu ##and his people thought that the prince was dead and even performed his funeral rites after failure to find him out by strenuous search. The people of Hastinapura were delighted to know of Sudhanu’s return to the capital with## manoharā. ##Thus was Sudhanu re-united with his beloved## manoharā. mahābhiniṡkrāmaṇaṃ saṃbodhilābhaśca ##(the Great Renunciation and the Enlightenment) This account of his renunciation and enlightenment was disclosed to the monks when the Lord was staying at## śrāvastī ##after his attainment of the perfect knowledge## (saṃbodhi). ##The Lord said to the monks that in his boyhood he was most delicately brought up in palaces where he used to sit on couches of gold, silver and precious stones. His garments were costly. His garlands were made of sweet- scented flowers. He was provided with excellent rice-diet. His conveyances were varied. He had a brilliant sun-shade @xxxii to protect him from heat, dust and light. He had his own gardens and lotus-pools. The Lord told the monks that he thought at that time that life at home was full of hindrances and that the way of religious life was in the open air. He also thought that it was not possible to live a pure and blameless life at home, and so he resolved to go away from home into the homeless state. Disregarding the wishes of his weeping parents and his possible universal kingship Gautama became a wanderer and reached## vaiśālī. ##At that time there lived at## vaiśālī ##the revered## ārāḍa- kālāma ##preaching to his disciples `the dogma of what is to be doubted’ (probably the textual reading here is## ākiñcaññya ##i.e. `the dogma of having no possession of any kind’ or 'of possessing nothing’). The Bodhisattva then approached the seer and wished to lead a holy life as his disciple. The seer gladly accepted him as his own disciple and told the novice that such was his dharma-vinaya i.e. the doctrine and the discipline as would lead one to states of virtue. Very soon Gautama understood and realised this dharma. The seer then declared that the Bodhisattva had attained an equal status with him and asked Gautama that both of them would jointly superintend the congregation of his disciples. The Bodhisattva, however, thought that this dharma of## ārāḍa, ##if practiced, could not lead to utter waning of all ills and so he wanted to seek farther. Thinking thus Gautama set out for## rājagrha ##and reaching that city he stayed there. At that time there dwelt in that city the Seer Udrakā# rāmaputra ##who was preaching to his disciples the dogma concerning the sphere of what is neither consciousness nor unconsciousness. Gautama became his disciple and was able to understand and realize very soon this dogma. The Seer acknowledged the success of Gautama and offered him an equal footing with himself to take charge of the community of the disciples. But Gautama thought that## rāmaputra’s ##dharma also would not lead to utter destruction of all ills and so becoming disinclined to that belief and seeking yet farther he set out far## gayā. ##The three similitudes## (upamās) ##were revealed to him when Gautama was staying on the hill## gayāśīrṡa: (1) ##If## śramaṇas ##and## brāhmaṇas ##feel unpleasant and bitter feelings assailing their souls and bodies on account of their excessive longing for the pleasures of sense from which they cannot withdraw their bodies and minds, they are incapable of attaining @xxxiii the knowledge of the state of superior persons## (uttari-puruṡa- dharma), ##just as one cannot expect to have fire if one standing in water rubs a wet piece of wood full of sap with a damp fire-drill. This was the first## upamā ##or similitude. (2) Again if those of the## śramaṇas ##and## brāhmaṇas ##can withdraw their bodies only and not their minds also from sensual pleasures out of feverish attachment towards them, they will feel severe and bitter feelings, assailing their souls and bodies, and they are incapable of attaining the knowledge of the state of superior persons, just as one cannot expect to have fire if even standing on dry land he rubs a sappy piece of wood with a damp fire-drill. This was the second## upamā ##or similitude. (3) But those## śramaṇas ##and## brāhmaṇas ##who can withdraw both their bodies and minds by subduing all sensual pleasures but yet may feel severe and bitter feelings assailing their souls and bodies, are capable of attaining the knowledge of the state of superior persons, just as one standing on dry land rubs a dry firedrill on a dry piece of wood and succeeds in having his desired fire. This was the third## upamā ##or similitude. The Bodhisattva told the monks that he would be able to attain the third state described above. With this in view Gautama went towards## uruvilvā, ##the## senāpati-grāma ##on the## nairañjanā ##river, where he undertook breath-holding meditations and he gradually lived on one single jujube, one single grain of rice or one single sesamum seed. By complete abstinence from food he became very weak and lean, and lost all strength of body by practice of such austerities. He then thought that that was not the way to enlightenment, nor to a realisation of the true Aryan knowledge and insight. He then indulged in the memory of the incident in his father’s park where, even before he had gone forth to the religious life, he attained his first meditation in solitude under the cool shade of the rose-apple and he felt convinced that that was the way to enlightenment. But that way, he thought, could not be won when the body was emaciated and weak by fasting etc. So he wished then to take a hearty meal. He refused to accept divine strength from devas who promised to offer it to him, an abstainer. But rebuffing those devas he made a meal of soup of beans etc. After he gradually got back power and strength of body he received sweet milk- rice## (madhu-##pāyasa) ##from## sujātā. ##At day-break he bathed @xxxiv in the## nairañjanā ##river and then begged to svastikā# yāvasika ##a handful of grass with which he made a couch under the bodhi-tree and holding his body upright and sitting cross- legged he gradually entered and abode in the four medi- tations and won extreme purity of equanimity and mind- fullness, remaining aloof from ease and ill. With his heart thus composed Bodhisattva Gautama in the first watch of the night, with the help of his deva- eye, beheld beings passing away and coming to birth, faring in accordance with their## karma. ##He found beings addicted to evil conduct and holding wrong-beliefs reborn in hell in states of misery and those given to good conduct and holding right belief reborn in a state of bliss in heaven. In the middle watch of the night he recollected his former lives in all their details and features. Then in the third watch of the night in the flash of dawn he awoke to all that a superman has always and everywhere to know, attain and perfectly comprehend i.e. the unsurpassed perfect en- lightenment.## śuddhodanasya pañca mahāsvapnā: ##(the five great dreams of## śuddhodana) ##King## śuddhodana ##saw in a dream an elephant running out of the city. The## lokapālas ##(Guardians of the World) explained to the king the significance of the dream declaring suggestively that his virtuous son would go away from his city. The Bodhisattva’s aunt## (gautamī) ##also saw in a dream a noble bull running out of Kapilavastu with bellowing. Similar interpretation of the dream came from the deva- lords indicating the renunciation of Gautama for attainment of the bliss of## nirvāṇa. yaśodharā ##too saw in a dream a cloud with a flash of lightning and accompanied by thunder and rain.## brahmā ##explained the dream as pointing to## Gautama’s bringing relief to people scorched by the heart of passion in the world. The Bodhisattva too dreamt five great dreams, before he had awakened to enlightenment. The first vision was that the earth was a bed to him; the second was that the## kṡivikā ##grass sprouted from his navel heavenwards; the third was that reddish creatures with black heads stood covering him from his soles to knee-joints; the fourth was that four vultures of different colours came flying from the air and having kissed his soles went away all white; and @xxxv the fifth was that he walked to and fro over a mountain of dung without being soiled by it. The fulfillment and realisation of these visions took place when the Bodhisattva awoke to perfect enlightenment, Their interpretation is given in details in the treatise under summarization.## mahābhiniṡkramaṇasya dvitīyavyākhyānam ##(A second version of the great Renunciation) This account of the renunciation by the Bodhisattva was heard by the monks after the Lord had set rolling the## dharma-cakra. ##It runs thus:-The Bodhisattva thought that it would be difficult for him to live a holy life if he dwelt at home. So he told his father,## śuddhodana, ##that he wished to take up the religious life by leaving home. The father and other kings whom his father sent for at the time all implored prince Gautama not to leave home. He told his father that he would not leave him, if he could give him assurance on these four points, viz, that (1) old age will not come upon him, but only perpetual youth will remain; (2) no disease will come upon him, but only permanent good health will remain; (3) no death will come upon him, but his life will continuously proceed; and (4) no adversity will come upon him, but prosperity will always flow on. But the father could not offer him such assurances. Gradually the son wanted assurance for three points, two points and even one such impossible point. But the father answered pleading inability to satisfy the son on those points. Seeing the prince take delight in tranquil medita- tions the father arranged for the provision of women for his son to amuse with, so that he might not think of leaving home. The prince, however, delighted his heart with the thought of doing so and applied his mind to the same medi- tation that he had achieved in the rose-apple tree’s shade. The female deity that lived in the## lumbinī ##grove indicated to King## śuddhodana ##that the prince would ere long break all bonds of craving and go off to the forest of penance as he was reviling what in his body was inpermanent, ill and unsubstantial. The father again enquired of his son as to whether he witnessed some bodily affliction, of discovered any loss of wealth or felt any fear from an enemy. The son replied that he saw death as the greatest affliction of the physical body and that he thought everything was @xxxvi empty, void, vain, illusive, deceptive and false and wealth had no permanence, and that he considered all the ills that befall the body as an enemy’s army attacking humanity. King## śuddhodana ##pleaded powerlessness to grant his son all the difficult boons he prayed for. His father then requested Gautama to wait for renunciation till his (father’s) death. The son promised to return to the capital after he had realised the treasures of all## bodhyaṅgas ##after having cut off all cravings. The father still tried hard to keep his son amidst the pleasures of living in the palace. But the son let the father know of his views of things, characterising the round of life as a play which is deceiving, entangling and destroying. Every man, the son told the father, was being beguiled and deceived by the## saṃskāras ##and so he wanted to end this play of recurrent life and enter the citadel of calm and of## nirvāṇa. ##He was eager to follow the path of the former## tathāgatas, ##Arhans and perfect Buddhas He then explained to his father why he did not find pleasure at home where there was all fear present. The father could not dissuade the son from his resolve to leave home. Then occurred on three different occasions the three well-known episodes of the prince’s seeing an old man, a diseased man and a dead man on his way to the royal park. These visions were conjured up by## Ghaṭikāra, ##then a śuddhāvāsa ##deva. On enquiring from his charioteer the prince came to know that old age, disease and death were common to all creatures. So he did not proceed on those occasions to the park, but returned to the palace. The Bodhisattva expressed to his charioteer his mental state on seeing these three scenes thus-“He who has seen an old man, a diseased man and a dead man and does not tremble at the round of rebirth, is an object of pity because he is dull-witted, because he is like a blind man who has lost the (right) way.” The king remained vigilant that the sooth-sayer Asita’s words that the prince would leave home as a recluse might not turn out true. On the fourth occasion when the prince wished to go to the park, the same## śuddhāvāsa ##deva conjured up a wandering recluse wearing the yellow robe with all his faculties under control and he stood before the prince. On seeing this wanderer the Bodhisattva’s mind became calm. He heard from this wanderer that he became a wanderer for the sake of winning self-control, calmness and @xxxvii utter release. The prince was pleased with joy to hear the wanderer say so. Gautama at that time did not observe## mrgī, ##a Sakyan woman, when she uttered the words that the parents and the would-be wife of such a prince would surely feel blessed## (nirvrta). ##On hearing the sound of the word## nirvāṇa ##the Bodhisattva pondered on it. The king decided to anoint the prince on the## pusya- nakṡatra ##day. But the prince became determined to go forth from home. The great## brahmā ##gave a warning to Gautama to leave home on that very day, otherwise he would become a universal king seven days hence.## rāhula ##came to## yaśodharā’s ##womb by passing away from## tuṡita. ##The Bodhisattva woke up and saw the women of the## harem ##asleep. At that time he ordered his servant Chandaka to bring him his horse,## kaṇṭhaka. ##The servant understood Gautama’s intention to leave home while his people were asleep. On account of the influence of the devas Chandaka’s loud cry and the horse’s neighing could not awaken any body. The four Great Lords## (mahārājas) ##took hold of the horse’s hoofs. The palace gate was opened by the## yakṡas. ##Oppressed by the idea of birth, death, sorrows and tribu- lations the Bodhisattva in the prime of his youth went forth from home into the homeless state. The devas were happy, but the realms of## māra ##were eclipsed and he felt unhappy and discomfited. On his way from Kapilavastu the Bodhi- sattva looked towards the city and solemnly declared that he should not again enter the city before he had won beyond old age and death. On his way he arrived at a place named Anomiya, in the district of the Mallās, near the hermitage of## vaśiṡṭha. ##He then handed over to Chandaka his jewels and the horse,## kaṇṭhaka, ##and asked him to carry the message from him to his father and other kinsmen that he would go to Kapilavastu again when he had done his duty and set rolling the wheel of dharma. Chandaka then told Gautama that the soothsayers pronounced that he would become the ruler of the four continents. But on Gautama’s asking him to tell the truth regarding any other alternative state- ment of the soothsayers, Chandaka said to him that if Gautama left the world and became a wanderer he would become all-seeing and able to destroy the passion for existence. Finding that the tuft of hair## (cūḍā) ##was incon- sistent with his renunciation, he cut it down with his sword and it was taken up by## śakra. kaṇṭhaka ##licked the Bodhi- @xxxviii sattva’s feet but Gautama went on his way unheeding. Chandaka returned to## śuddhodana ##and delivered the message from Gautama who, however, sent no message to## yośodharā. śyāmājātakam ##(the## jātaka ##of## śyāmā) ##The monks asked the Lord after the## dharma-cakra- pravartana ##as to how he went away heedless## (anapekṡa) ##of## yaśodharā. ##The Lord in that context related to them this## jātaka ##story and at its end he identified himself with the horse-dealer,## vajrasena, ##and## yaśodharā ##with the courtesan of Banaras, named## śyāmā ##and told them that at that time also he was indifferent to her as on the present occasion. The story briefly runs thus##:- vajrasena, ##a horse-dealer of## takṡaśilā, ##as caravan leader, was proceeding to Banaras for trading in horses. He with the other traders was attacked on the way by brigands who stole all the horses at a night. Vajrasena somehow escaped and lodged in an empty house at Banaras and fell asleep there till late hours next morning. The same night there was theft of much property in the royal palace and on the king’s command royal police people began hunting the thieves in Banaras. They caught hold of Vajrasena in the empty house and took him to be the man who stole things in the palace. He was produced before the king who ordered the man to be taken to the Atimuktaka cemetery for impaling him alive. When the executioners were leading him securely bound to the cemetery they passed through the courtesans’ quarters from where## śyāmā ##the rich courtesan of Banaras saw Vajrasena being led to the execution ground. At the first sight of the horse-dealer she fell in love with him, because she had been in love with him during a thousand lives in the past. So she sent words to the executioners saying that she would give them a large quantity of gold if they did not put Vajrasena to death but instead execute another man of the same complexion who would be sent to them. They accepted the offer. At that time the only son of a merchant lived at## śyāmā’s ##house by buying access there for twelve years of which ten had passed already. By means of wiles## śyāmā ##sent the man with some food and condiments for the horse-dealer under order of execution. This man’s fate was death at the hands of the executioners and freedom @xxxix for Vajrasena. When the merchant’s son was executed his parents paid the full fee to## śyāmā ##for the remaining two years. The horse-dealer became filled with anxiety and fear to see such a conduct of the courtesan. Vajrasena, the horse-dealer, spoke highly of the parks and lotus-pools of his own city,## takṡaśilā, ##and desired to be there.## śyāmā ##told him of such parks and lotus-pools existing in Banaras wherein she wanted to play with him. By mutual consent they both went to the pools surrounded with screens to create privacy in their play. Vajrasena thought of escaping by making## śyāmā ##drunk fully.## śyāmā became intoxicated, but yet she gave her assent to Vajrasena to play the water-game in private. The horse-dealer clasped## śyāmā’s ##neck and held her under water again and again until she got fainted and became unconscious. Vajrasena then escaped unseen. Having heard no sound of the play of the man and the woman, the slaves of## śyāmā ##saw her lying as if dead on a step of the pool, and by drawing out the water from her bodily system by their effort they saved her. But Vajrasena thinking## śyāmā ##to be dead escaped and could not be found there by them. After her recovery## śyāmā inquired as to where the gentleman (the horse-dealer) had gone, but her slaves told her that he could not be found anywhere. Immediately she called for some## canḍālas ##by an offer of good money to bring her a newly dead man not yet bitten by carrion. When they brought such a dead man she got him bathed and put in a shroud securely wound and asked the female slaves to cry out in lamentation that the merchant’s son was dead. The man’s parents came weeping to## śyāmā’s ##house and wanted to remove the shroud to have a last look at their dead son. But## śyāmā ##did not permit them to do so saying that their late son enjoined her not to show his dead body even to his parents and she wanted to keep her own promise not to show her lover’s dead body even at the cost of her own life. The father (the merchant) foolishly believed her story. Then## śyāmā ##displayed her wiles by running towards the funeral pyre of her lover to kill herself in the fire. Then the parents of the dead man took her to their own house by obtaining permission from the king’s court and treated her as if she was their own son.## śyāmā ##however, mourned there in remembrance of Vajrasena of## takṡaśilā. @xl ##One day there came at Banaras some actors from## takṡaśilā ##and they went to the merchant’s house to beg for## almṡ. śyāmā ##asked them privately if they knew Vajrasena. They replied in the affirmative and she sent words of greetings to her former lover through them. Vajrasena could not believe the message as he thought## śyāmā ##was dead already. He did not wish that another man should again be killed in exchange for himself.## nāgarājasya campakassa jātakam ##(the## jātaka ##of Campaka, the## nāga ##king) The monks reminded the Lord that he (as Vajrasena) was saved by## yaśodharā ##(as## śyāmā) ##in a former life. The Lord then related to the monks another## jātaka ##story which stated that the Lord was saved on another on another occasion in a previous birth by## yaśodharā ##when he had fallen into the hands of an enemy. At the end of the story the Lord iden- tified himself with Campaka, the## nāga ##king, and## yaśodharā ##with the## nāga ##maiden through whose instrumentality he was saved from the hands of the snake-charmer, his enemy. Briefly speaking, the story runs thus :- In the province of## kāśī ##with Banaras as its capital, there lived long long ago a virtuous but powerful king named Ugrasena. In this province dwelt ā# nāga ##king named Campaka in his home which was like that of a deva. This## nāga king was very virtuous and used to keep the fast on the eighth, the fourteenth and the fifteenth days of the half-month and observed all the eight (Buddhist) precepts. A snake-charmer caught hold of Campaka who was keeping the fast at the cross-roads## (caturmahāpatha). ##Signs appeared in the home of the## nāgas ##indicating his capture. Every## nāga ##had the power to rescue the king, but none dared do so, as Campaka’s vow was that no## nāga should show unkindness to any one who would seize and capture him during his fast. The chief queen of the## nāga ##king with thousands of female## nāgas ##went to Banaras and supplicated to king Ugrasena to rescue her husband by paying com- pensation to the snake-charmer and not setting him free by royal command. The king agreed to do so and the## nāga ##maidens returned home. The snake-charmer was found out by the king’s men and Campaka was set free and he remained ever grateful to his benefactor. Campaka invited Ugrasena to his own realm. The king of## kāśi ##was introduced @xli to the## nāga ##maidens by Campaka and he was presented with many cart-loads of pearls. So far is the prose version of the story. Then it is followed by a verse redaction. The contents of the story in verse are almost similar to those in the prose introduction. The only remarkable state- ment made by Campaka to king Ugrasena was that he could not as ā# nāga ##live in## kāśi ##on the king’s request, but he told the king that he was practicing austerities only to seek birth as a human being.## nānādeśavibhāge gautamasya tapasyādyācaraṇam ##(Gautama’s performance of austerities in many parts of the land) After the return to the palace, of Chandaka and the horse## kaṇṭhaka, ##the groom reported that prince Gautama reached Anomiya in the country of the Mallas not far from the seer## vasiṡṭha’s ##hermitage. All members of the palace wept and wailed. When## yaśodharā ##remonstrated against Chandaka's action, the poor groom replied to her saying that he was not guilty of any offence because at the time of the prince’s departure from house he cried out in a loud voice and## kaṇṭhaka ##neighed loudly, but none in the palace woke up. Chandaka delivered the message from Gautama about his promise to visit the capital city after fulfilling his mission.## kaṇṭhaka ##out of remembrance of the Bodhi- sattva shed tears all the time, refused to take food and starved himself to death. After his death the horse was reborn as a deva in the## trāyastriṃśa ##heaven. He was met there by## mahā-maudgalyāyana ##when the latter once went on a visit to that heaven. Finding the devā# kaṇṭhaka ##so very resplendent there the monk asked him as to how by any merit he was reborn as such a deva. The deva expressed to the seer that he was the steed of Siddhartha at Kapilavastu in his last life, but died in pangs for the prince and attained heaven. He asked the seer to greet## śākya-siṃha ##in his name. The exposition of## kaṇṭhaka ##ends here. The## śuddhāvāsa ##devas created in the confines of the forest retreat a hunter in yellow dress. Then there was an exchange of the hunter’s yellow robe with the princely dress of Siddhartha. The Bodhisattva was seen there by the Seer## vasiṡṭha ##and his students and they welcomed him in their hermitage. On account of his possession of all the secondary and principal marks in his body, the Seer asked @xlii Gautama why and with what purpose he had gone to that grove of penance. The Bodhisattva disclosed to the seer his identity and told him that he had left the world and renounced the kingdom of his father, being intent on release from worldly bondage and that he was seeking that region where everything knows no becoming, where everything ceases and where everything is stopped.## vasiṡṭha ##then blessed the Bodhisattva by saying that there was nothing he would not attain to. Then the Bodhisattva went to## vaiśālī ##and met## ārāḍa- kālāma, ##but when he perceived that the seer’s doctrine was not the way to deliverance he left that place and came away to## rājagrha ##in Magadha where King## śreṇya (Bimbi- sāra) ##felt gladdened to see Gautama from the terrace in search of alms. The king sent messengers to find out his abode and when they followed him they found that his abode was in a fastness of the## pāṇḍava ##hill nearby.## bimbisāra ##set out to meet the monk and after greeting him saying that he offered him a kingdom he wanted to know his lineage. The Bodhisattva replied that he was an## ādityan ##by clan and a Sakyan by birth, and that he had left his rich home by renouncing all pleasures of life. The Magadhan king blessed the monk to go and gain release, but requested him to favour him with a visit after his enlightenment so that he might hearken to his teaching and pass on to heaven. The Bodhisattva agreed to his proposal and promised to meet him after enlightenment which, he said, he would gain without any doubt. The Bodhisattva was also with Udrakā# rāmaputra ##but he perceived that his way was not the way of deliverance. So after leaving him Gautama came to## gayā ##and lived on Mount## gayāśīrṡa. ##Then he proceeded to## uruvilvā ##in search of alms and## kāśyapa-pūrāṇa ##also went there for alms. But the Bodhisattva had his bowl full of cakes of various kinds, while## kāśyapa-pūrāṇa ##received almost nothing in his bowl. At## uruvilvā ##Gautama came to the house of## sujātā’s ##father, the village headman.## sujātā ##prayed Gautama not to leave her house as she wanted him cons- tantly in sight. A divine voice informed her that the Bodhi- sattva was## śuddhodana’s son. She bewailed Gautama because he wanted to roam in the difficult and fearful forest. The Bodhisattva then came to the lower slopes of the Vindhyas. While intent on performing austerities for leading across all beings to welfare he lived in the forest for six years, he suddenly @xliii came to recognize that the way of austerities was not the way of release. He became extremely weak and frail and he wished once more to take some nourishment. The forest goddess encouraged him not to fade his glory by eating and wanted to restore strength to his limbs. Thinking this to be a deceit the Bodhisattva took a soup of vegetables and went back to## uruvilvā ##to## sujātā ##who, it is stated in the book, had been in previous births his mother and she offered Gautama the sweet milk-rice which was accepted by him. The Bodhisattva then declared that## sujātā ##would be a Pratyekabuddha in some future time. Here ends the prediction## (vyākaraṇa) ##to## sujātā. ##Meanwhile## śuddhodana ##kept himself in constant information through messengers about his son’s practicing his severe austerities in his wanderings. When on one occasion the Bodhisattva was practicing the breath-holding medita- tion## (āsphānakaṃ dhyānaṃ) ##the king’s men found him neither exhaling nor inhaling and they went to## śuddhodana ##at Kapilavastu and reported that the prince had been dead. The king could not believe this story by remembering the strange marvels he saw at his birth and other episodes of life. He thought that such a Great Man as his son cannot be short- lived and that he must have been immersed in calm concen- tration. The king’s men were again sent to## uruvilvā ##and they found the prince in good health.## śyāmakajātakam ##(the## jātaka ##of## śyāmaka) ##The monks asked the Lord as to why his father##, śuddhodana ##refused to believe the report of the newsmen that the Bodhisattva was dead while practicing the breath- holding meditation. The Lord related this story in reply, indicating that his father in a previous birth did not also believe the false report of his death. At the end of the story the Lord identified himself with the young seer,## śyāmaka, ##and his father## śuddhodana, ##and his mother## māyā, ##respec- tively with the father and mother of## śyāmaka, ##named## pāragā, ##and the sthavirā# ānanda ##with## peliyakṡa, ##the king of## kāśi. ##On that occasion## syāmaka ##was not dead but was only in- sensible by the arrow-poison, just as now his father## śuddhodana ##did not believe that the Bodhisattva was dead but he thought he was immersed in meditation. The story runs thus:-Long, long ago there was ā# brāhmaṇa, ##learned @xliv in the Vedas, living in Banaras in the## kāśi ##province. After having lived a life of celibacy for forty-eight years he thought he should take a wife and have a child. He then took up the life of a recluse in the Himalayan region. His wife also accompanied him to his hermitage called## sāhañjanī. ##The## brāhmaṇa ##lived the religious life with a seer named Gautama. His wife’s name was## pāragā. ##The son born to them was named## śyāmaka ##and he even sucked the teats of mothers of wild beasts with whom he was safely associated. He grew up there along with the young beasts and birds, who loved to play with## śyāmaka. ##He used to fetch water, roots and fruits which he served first to his parents and then himself ate. As the son was growing the parents grew old, frail in body and blind, and they had to be led by others.## śyāmaka ##was ever thoughtful of his old parents. One day the Seer’s son went to the mountain stream to fetch water in a pitcher which he filled. Meanwhile## peliyakṡa, ##the powerful king of## kāśi ##who was out for hunting, chased a deer on the back of a swift horse. He heard the noise from the filling of the pitcher and thinking that it was the deer’s noise he shot a poisoned arrow which pierced the heart of## śyāmaka ##and not that of a deer.## śyāmaka ##put down the pitcher and cried piteously saying that it was a blazing injustice to three inoffensive men, meaning himself, his father and mother who have been killed by one arrow. The King approached the seer’s son and craved his pardon. On the king’s asking## śyāmaka ##as to how three persons were killed by one arrow, he said that he was the only attendant to his parents who were old and blind and that he gave them their share of food first and then ate himself. The king unwittingly shot## śyāmaka ##in the heart and he had now no chance of life and so he promised the boy that he would leave his own rich kingdom and look after his parents with sufficient care. The boy before becoming fully unconscious told the king that he had nothing more to grieve because his parents would be looked after by him. The dying boy asked the king to go to his parents’ retreat taking the pitcher with him and requested the king to greet them in his name and tell them that as death was the lot of every creature they should not mourn for him, their son. Then the seer’s son seemingly succumbed and died. All the forest world lamented for the seer’s son.## śyāmaka’s ##parents felt disquieted by the noise of lamentation @xlv of the beasts and birds of the hermitage. The king of## kāśi ##then approached## śyāmaka’s ##parents who greeted him pro- perly by asking about his and his people’s welfare. They told the king to wait till their son,## śyāmaka, ##returned with water and who would surely give him fruit and water. The king then piteously related the circumstances under which## śyāmaka died. The king fell at the feet of the seer and craved forgiveness and promised to serve them as## śyāmaka did by abandoning his kingdom and his kinsfolk. Blind as they were, they asked the king to take them to the place where their son was lying dead because the seer was sure of restoring their son to life by means of incantation and also destroying the poison in the arrow shot. They were taken near the dead boy who, however, was restored to life by the seer’s pronouncement of an incantation saying that if his son was really kind-hearted in his life to all creatures alike and if he had virtuously and sincerely served his parents and gave them food first and afterwards took it himself, his poison would be destroyed. And it really happened that the boy stood up yawning like a man rising from his bed. Here ends the preliminary version in prose of the## jātaka. ##Then follows the metrical version of this## jātaka ##which is similar in contents to those in the foregoing prose version. Only the exhortation to the king on the duties of a son towards his parents by the seer’s son##, śyāmaka, now raised to life by the spell uttered by his father, is of a loftier type. Reverence, obedience, respect, non-opposition, and com- passion shown to parents lead the son never to sorrow, as parents are to be treated by the son as devas.## śiriprabhasya jātakam ##(the## jātaka ##of## śiriprabha, ##King of deer) Near## uruvilvā ##the Bodhisattva was living a life of grim austerities in a forest of penance. He became extremely weak in body and emaciated, yet he paid no heed to his own self. For eighteen months he lived on one jujube fruit daily, for a similar period on one sesame seed and for another such period on one grain of rice; and on the last eighteen months he maintained a complete fast. On learning of Gautama’s severe austerities king## śuddhodana, mahāprajāvatī Gautamī, yaśodharā ##and all other Sakyans thought in vain that the prince would now abandon them.## yaśodharā, devoted as @xlvi she was to her husband, lived on scanty food, wore common clothes and used a bed of straw. However, after the Lord set rolling the wheel of dharmā# śuddhodana ##sent Chandaka and## kālodāyin ##to him requesting him to show compassion to his kindred by a visit to the capital city and he asked the messengers to do what the Lord tells them to do. The Lord asked them if they would take up the religious life and they consented to do so. The Lord then gave them the ordination by the simple formula of “Come, monks, and live the religious life under the## tathāgata.” kālodāyin ##reported to the Lord of## yaśodharā’s ##devotion to him and her living a hard life of austerities. The monks asked the Lord as to how## yaśodharā ##was so devoted to him. The Lord then related ā# jātaka ##story about her deep devotion to him in a former life. At the end of the story he identified himself with the king of deer named## śiriprabha ##and## yaśo- dharā ##with his chief queen, the doe, and## ānanda ##with the hunter. The story in a summarized form runs thus:-Long, long ago## śiriprabha, ##the king of deer, lived in a certain forest. The deer had his wife passionately devoted to him.## nīlaka, ##a hunter, caught## śiriprabha ##in a snare. All deer and does fled away. But his female mate, the doe, did not run away. The deer could not cut away the snare for escape and the hunter appeared there but yet the doe did not leave the place. Rather she addressed the hunter in human voice to slay her first and then do violence to the king of deer,## śiriprabha. Seeing her magnanimity the hunter set free the deer. The doe then in rapture blessed the hunter to rejoice in life.## mārapralobhanam ##(the temptation by## māra) ##When the Bodhisattva was living the life of hard austeri- ties in the penance-forest on the banks of the river## nairañjanā ##the wicked## māra ##approached him and told him repeatedly to give up the penance, go back home, be a universal king, perform various sacrifices for becoming fit for going to heaven and beget great merits by abandoning the difficult path of profound meditation. The Bodhisattva, however, replied to## māra ##that he had no use for the tiniest of merits, but he wanted to attain the state whence there was no return. No body, he said to## māra, ##had power to stop his efforts in that direction. He desired to offer fight to## māra’s ##hosts which @xlvii consisted of desire, discontent, hunger, thirst, craving, sloth and torpor, fear, doubt, and pride etc. Only a cowardly person cannot overcome this host of## māra-##so said the Bodhisattva, but he was sure that inspite of## māra ##he would be able to reach the place where all ills cease. After this## māra ##vanished from sight.## śakuntak-jātakam ##(the## jātaka ##of the sick bird) As has been mentioned before the Bodhisattva did not pay heed to the words of the devas asking him to continue his austerities without taking food, but he began to take some appetizing food. The wicked## māra ##followed the Bodhisattva for a chance to tempt him during the course of the six years he performed severe austerities, but he did not get access to him and so he went away in disgust. The monks asked the Lord whether he lived a life of hardship from a desire for release. The Lord related this## jātaka ##story to them and at its end he identified himself with the sick but sagacious bird and## māra ##with the fowler. The story shortly is this: Long, long ago there was a fowler in the city of Banaras in the## kāśi ##province. This fowler used to catch birds in the forests with nets and snares and shut them in cages and after feeding them sufficiently with corn and water sold them at a good price when they were fattened. A sagacious bird understood the fowler’s tricks and it began to take as much food as would keep it from dying and he was not fattened. Finding that this bird was lean and sick a buyer of birds did not take it for want of flesh in its body. The fowler marked its sickness and set the bird at liberty to take corn and water at ease and become fat. This bird won the fowler’s confidence and no one stopped its free hops as it was a sick bird. After some time the bird started to take more corn and water for gaining strength to escape by flight. One day the bird rose up in the air and fled by use of his clever thought to be freed from his cage-prison.## kacchapa-jātakam ##(the ## jātaka ##of the tortoise) The monks referred to the unique intelligence of the Lord when he as a bird in a former birth escaped from the cage of## māra ##who was a fowler then. The Lord told the @xlviii monks that by means of similar unique intelligence he was successful in escaping in a former life, after he had fallen into the hands of## māra. ##He related the story to them and at its end identified himself with the tortoise and## māra ##with the florist. The story briefly runs thus:- Long long ago, there was a florist at Banaras in the## kāsi ##province. This florist picked up flowers in his basket from his field on the bank of the river## pāripātri ##and hurried home to make wreaths thereby. On his way he found a tortoise to come- out of the water and he caught it to make a potful meal out of it. The tortoise in human voice told the florist to wash it in water before putting it in his basket of flowers so that the mud covering its body might not spoil the flowers. As soon as he took the tortoise near the water it was in its native element and slipped out of the florist’s hands by stretching out its limbs and plunged into the river and saved itself from the hands of the florist.## markaṭa-jātakam ##No. 1 (the## jātaka ##of the monkey) The Lord told the monks that on another occasion also in a former life he escaped with the help of his intelligence from the control of## māra. ##At the end of the story he identi- fied himself with the monkey in the forest on the sea-shore and the wicked## māra ##with the crocodile## (śuśumāra) ##of the sea. The story runs thus:-Long long ago there lived in a forest a monkey-chief with his herd. There from a fig-tree the monkey happened to see a large crocodile coming out of the sea and lying down on the beach. He out of compassion for the crocodile threw some ripe figs from the tree which the sea-animal ate every time he came there. Thus a friend- ship grew between the two animals. The crocodile’s wife grew suspicious of her husband’s character. She came to know of her husband’s friendship with the monkey. She thought that so long as that monkey lived, her husband would occasionally remain absent from home to her discomfort. Then she pretended to be ill and on her husband’s asking her about her ailment she replied that she would live if she could get the heart of that monkey, otherwise she would die. Being completely under the sway of his wife the crocodile was advised by his cunning wife that he should say to the monkey to go to the shore across the sea where various kinds of fruit-bearing trees existed and he would be able to feast @xlix on them. By cajolement the crocodile succeeded in getting the monkey’s assent to get on his back and hold the protu- berant portion of his head and thus to go across the sea. But in the mid-sea the crocodile shook off the monkey into the water and explained to him the reason for doing so, and said in that connection that his wife had a longing for a monkey’s heart to eat. The monkey in his intelligence told his friend that in order to be lighter in weight when getting on his back, he left his heart on the fig-tree and asked his friend to turn back so that the heart could be brought down from the fig-tree for giving it to her. The crocodile believed his friend and came back to the shore where the monkey at once leapt from the crocodile’s back and climbed on the fig-tree. He did not come down from the tree any more.## śakuntaka-jātakam ##No. 2 (the## jātaka ##of the sagacious bird) This is the second## jātaka ##of the same name as the previous one. In this also the Lord in reply to the question of the monks, related the story of a former life of his and in this also he referred to## māra’s failure to tempt him during the six years he was practicing austerities, just as the fowler failed to catch the sagacious bird, the master of a large flock of birds. He, at the end of the story identified himself with this bird and## māra ##with the fowler. The story may be summarized thus:- Long long ago, there was near Banaras in the## kāśi ##province a fowler who used to set snares and scatter bait in the forest for catching birds, himself remaining unnoticed by the birds. The birds reported to the master of the flock about the scattered grains of various kinds. But such corns could not grow in the forest as they grow in fields. So the master bird warned his followers not to go near the corns scattered. They also always steered clear of the fowler’s snares and kept themselves safe. The fowler grew weary in his failure to catch those birds. He only saw the birds not at any time, during his long attempt, to come near the snares and feed on the bait. The fowler then adopted the trick of covering himself with leaves and twigs for looking like a tree and thus entice the birds to his snares. Then on a summer day the birds reported to their master of a tree moving about round their flock. The master of the flock understood in his sagacity the trick of the fowler and told @l the birds never to believe that it was a real tree. Thus were the birds saved from the snares of the fowler by the wise advice of their master.## surūpa-jātakam ##(the## jātaka ##of## surūpa, ##the King of deer) In answer to the query of the monks as to how the Lord gave up flesh and blood for the sake of a wise saying, the Lord in reply related this## jātaka ##story to them. At the end of the story the Lord identified himself with## surūpa, ##the Lord of the herd of deer in the Himalayas. The story briefly is this:-Long long ago there was a deer named## surūpa ##in the Himalayas. He had a herd of deer who lived comfortably on account of the merits of their good leader. One day## śakra, disguised as a hunter, went to him for testing his goodness and told him that if he could sacrifice himself he could have a wise saying from him. The deer replied that he was ready to receive a good saying in return for his perishable body. The hunter## (śakra) ##recited the good saying which contained the teaching that the dust on the feet of good men is better than a mountain of gold, because that dust causes decrease of sorrow, but the mountain of gold conduces to its increase.## avalokita-sūtram (asya prathamo bhāga) ##(The first part of the## avalokita-sūtra) ##Some scholars are of opinion that this## sūtra ##containing## mahāyānist ##matter appears in the## mahāvastu-avadāna ##as an interpolated text. The treatise states that when the Lord was staying at## rājagrha ##on Mount## grdhrakūṭa ##with five hundred monks, some## śuddhāvāsa ##devas including Nanda and others, came to the Lord at one night. When it was well advanced Nanda requested him to give the monks an exposition of the## Avalokita (sūtra) ##which was also given of yore by former Buddhas, so that it might lead to the welfare of all people. The Lord gave his consent in silence. Then the devas did the homage to the Lord and disappeared. Next morning the Lord told the monks of the incident and the monks prayed to the Lord to relate the## sūtra ##to them and the Lord began to speak on it. He said that when the Bodhisattva standing on this shore surveys## (abhiviloketi) ##the shore beyond, powerful devas worship him. The book then states the eighteen grounds for rejoicing by the## śuddhāvāsa ##devas, because the Bodhi- @li sattva ##(the Great Recluse) will one day teach the trans- cendental, unique and profound dharma clearly. The great devas Indra,## brahmā ##and## prajāpati ##also rejoiced. Before being endowed with perfect steadfastness of deed, speech and thought and other high attributes the Bodhi- sattvas cannot go to sit at that particular spot (the Bodhi- tree side) from where they succeed in overthrowing## māra. ##That spot of earth which has sixteen characteristics (described in the book) the Bodhisattvas settle in for destroying## māra ##only after being completely endowed with perfect mastery of all good qualities. The treatise then describes the various well-known episodes in Gautama’s life after he had done with practicing severe austerities at## uruvilvā, ##namely his acceptance of## sujātā’s ##offer of sweet milk-rice, and the gift of straw by Svastikā# yāvasika. ##When the Bodhisattva was proceeding towards the Bodhi-tree, wicked## māra ##observed him passing on valiantly to work for human welfare, to triumph in the great fight with the enemy and to acquire unsurpassed immortality. By the good portents and omens the Bodhisattva understood that he was destined to attain perfect enlightenment. The great## nāga ##king## kāla, ##encouraged the Bodhisattva by saying that the previous Great Recluses, Krakucchanda,## konākamuni ##and## kāśyapa ##also went the same way and awakened to the unsurpassed perfect en- lightenment, and that the Bodhisattva (Gautama) too should that very day awaken to perfect enlightenment. After hearing## kāla, ##the## nāga-##king, the Bodhisattva told him that he himself should surely do so that day. Then in some appro- priate and fitting verses## kāla ##having described all the good portents declared that without a doubt the Bodhisattva would become Buddha that day. Then the Bodhisattva pushed on valiantly to achieve his aim. He prepared his bed of straw in front of the Bodhi-tree and sat down cross- legged on it. Being thus seated he conceived the five thoughts, namely the thought of peace, well-being, purity and bene- ficence and also the thought that he would on that day awaken to perfect enlightenment. Then wicked## māra ##came and stood before the Bodhisattva and leapt before him with his ten-fold laugh of derision (described in the book) and asserted that the Bodhisattva being a human being could not escape from him as he vaunted to be a deva made of mind. But the Bodhisattva roared at wicked## māra ##fourteen times (described in the book) and declared fearlessly that he @lii would be able to strike him down, crush him, vanquish him and triumph over him.## anaṅgaṇa-jātakam ##(the## jātaka ##of## anaṅgaṇa) ##On the monks’ enquiring from the Lord the nature of the merit possessed by the householder## jyotiṡka ##whose prosperity and wealth were so huge and who joined the order and became ordained, the Lord related to them this## jātaka ##story at the end of which he identified## jyotiṡka ##with the merchant householder## anaṅgaṇa ##endowed with virtuous attributes. The story runs thus:-Many many Kalpas ago there was a universal king Bandhuma by name ruling from his capital## bandhumatī. ##This king had a son named## vipaśyin, ##a Bodhisattva, who became a wanderer from home into the homeless state and awoke to perfect enlightenment. Once on his father’s request## vipaśyin ##paid a visit to his native place accompanied by thousands of arhans. On hearing that Lord## vipaśyin ##was coming to the capital the merchant householder## anaṅgaṇa ##wished to be the first of all to meet the Lord and he approached him and invited him to be entertained by him along with his company of monks for three months. The Lord silently accepted his invitation. King Bandhuma also extended his invitation to the Lord who, however, told him that he had already accepted## anaṅgaṇa’s ##invitation. The king fretted because the merchant so disrespectfully without his permission invited the Lord who was his own son. The king then proposed that the Lord should eat with him one day and with## anaṅgaṇa ##the next. That may only be possible, the Lord said, if## anaṅgaṇa ##consents. The entertainment of the Lord in turn was accepted by the merchant. Then whatever hospitality was given to the Lord by the King in a royal way was invariably improved on it the next day by## anaṅgaṇa. ##When two days out of the three months only remained, the fourteenth day of the last month was the king’s turn and the fifteenth of the householder## anaṅgaṇa. ##Decorations of all sorts and arrangements for the comfort of the Lord and his monks were made by the king’s order in the royal park and the king thought that## anaṅgaṇa ##would not be able to make better arrangements for the entertainment next day when his turn would come. Meanwhile the king issued a proclamation that no one should sell sticks (to serve as fire-wood), so that he thought @liii the merchant would not be able to cook meals for his guests. But because of the power of his merit## śakra ##came down before## anaṅgaṇa ##and told him to prepare a meal and he said that all other things, pavilion, seats, attendants etc. would be forthcoming.## śakra ##ordered## viśvakarman ##to provide those things and he did so by his magic power. When the time for the meal was announced, the householder asked the king to come and join him on the last day for waiting on the Lord and the## saṅgha. ##The king on arrival at the merchant’s pavilion wondered that such a varied dis- play must have been marvelously produced by the power of## anaṅgaṇa’s ##merits. When the meal was over## anaṅgaṇa ##prayed to Lord## vipaśyin ##to grant him celestial happiness and he expressed the vow of winning the favour of such a unique Master who might teach him the dharma, for his release from earthly bonds.## avalokita-sūtram (prathamabhāgasya śeṡa: ) ##(the last part of the first## avalokita-sūtra) ##The Lord told the monks about the sixteen kinds of## māra’s ##lamentations embodying his idea of his being over- come by## śramaṇa ##Gautama on account of the latter’s posses- sion of great human influence, majesty, splendour, valour, fortitude, strength etc., although he## (māra) ##himself was a deva. He also lamented that the devas in his domain were now intimate companions of that## śramaṇa. ##He further told the monks that the Bodhisattva conceived an Aryan pride for thirty-two reasons (described in the book). He specially referred to his aspiration after the highest good of the world, and his sacrifice of all kinds for its acquisition. The Bodhisattva conceived such a pride because of his perfect knowledge of his former births, of his firm resolution, and of his possible attainment of the highest state for the good of the multitude. The Bodhisattva also fearlessly displayed his five-fold Aryan smile based on will, energy, mindfulness, concentration and wisdom. He made four-fold survey of an Aryan great lion, i.e., without agitation, terror, fear and fright. Similarly, the Bodhisattva yawned the four-fold yawn of an Aryan lion and loudly coughed the cough of a great lion. Then## māra ##with his army advanced to the Bodhi- tree and asked his hosts to seize and slay the Bodhisattva, who, however, thrice stroked his head, touched the ground @liv with his right hand producing a terribly resounding noise on earth.## māra’s ##hosts collapsed.## māra ##discomfited wrote on the ground with a cane that Gautama the Recluse would pass beyond his power. The Bodhisattva then entered and abode successively in the four meditations. Then in the first watch of the night the Bodhisattva with his deva-eye could see beings passing away and reborn, beings fair and foul, beings mean and noble, all reaching a state either in heaven or in hell in accordance with their good or bad karma. For instance, the slanderers of Aryans and holders of wrong views were found by him to be reborn in desolate ways and those who were not such slanderers and were holders of right views to be reborn in heaven among the devas. Then in the middle watch of the night he could recall all his former lives## (pūrva-nivāsas) ##in all their details and particulars. In the last watch of the night towards day- break the Bodhisattva awakened to the unsurpassed perfect enlightenment by insight gained in a momentary flash of thought. This is simply to say that he understood the four famous## ārya-satyas ##namely, this is ill, this is the rise of ill, this is the cessation of ill and this is the way that leads to the cessation of ill. He also understood that when this exists, that comes to be, and when this does not exist, that does not come to be. In short he understood the chain of causation which is called the## pratītyasamutpāda. ##He understood what is## nirvāṇa, ##the immovable griefless way where all ill is quelled. He won omniscience.## māra ##was defeated fully. The Bodhisattva became the greatest conqueror. The devas showered celestial flowers over him while he sat on his solitary seat. The## śuddhā- vāsa ##devas approached him and roared eighty times at## māra ##and said to him that he## (māra) ##should not have forgotten the immense mass of virtues (described fully in the book) possessed by the Bodhisattva for which it could never be easy for him to overcome such a great being. The Lord related all this to the monks when he was staying near## rājagrha ##on Mount## grdhrakūṭa ##and the monks rejoiced at this exposi- tion by the Lord.## avalokita-sūtram (asya dvitīyo bhāga:) ##(the second part of the## avalokita sūtra) ##This part of the## sūtra ##is evidently bearing a trend to- wards## mahāyānist ##matter. It may be, according to some @lv scholars, an interpolation. If not, the## mahāvastu-avadāna ##is certainly to be taken as belonging to the period of transition from## hīnayānism ##to## mahāyānism. ##Probably from the name of this## avalokita-sūtra ##the name## avalokiteśvara, ##the great Bodhisattva of Northern Buddhism, was derived. At the end of the## sūtra ##the treatise calls it## ‘mahāvastusya pari- vāraṃ,’ ##i.e., a Supplement of the## mahāvastu, ##although it has been introduced unwarrantably in the middle of the book. The Lord was once staying with a great company of monks and a great crowd of Bodhisattvas at## vaiśālī, ##when he was respectfully asked by a monk, named## viśuddhamati, ##to disclose how and what he surveyed by standing on the Bodhi-throne## (maṇḍapa), ##for this disclosure would be for the good and welfare of devas, men and the Bodhisattvas.## viśuddhamati’s ##request to the Lord was to hear from him the events of his winning the supreme enlightenment and defeating## māra. viśuddhamati ##addressed the Lord by praising his whole physique and all his limitless virtues and wanted him to explain to him in reply to his question as to what the heart at peace through knowledge and a pure world in all the ten regions free from attachment are like. He referred to the omniscient Lord’s faring through infinite time in the practice of charity, morality, forbearance and meditations and to his being worshipped by Suras, Asuras,## nāgas, yakṡas, kuṡmāṇḍas, rākṡasas ##and other beings. The Lord agreed to his request because his question was concerning the Bodhi- sattvas who are outstanding in their skill to dispel all doubts and who are eminently devoted to liberality, forbearance, meditation and wisdom.## viśuddhamati’s ##question therefore was for the good of all beings who will be aware of the fruits of Karma by the Lord’s exposition of the dharma. Then the Lord by a recital of some verses addressed## viśuddhamati ##and the other monks on the unique and marvellous nature of his entry into his mother’s womb as a white six-tusked elephant, his wonderful birth, his taking seven strides with utterance of words promising to put an end to old age and death, the earthquake and radiance over all regions at his birth, his renunciation at the age of twenty- nine years, his living a life of austerities for six years, his entry into the domain of Magadha where## sujātā ##the## senāpati’s ##daughter (elsewhere the village chieftain’s daughter) tendered him strength-giving food, her resolve @lvi and only desire to become a Buddha herself and to live a holy life, and her reference to the great gain of king## bimbisāra ##in whose kingdom stood the Bodhisattva who would win the incomparable enlightenment on the day. The Lord also mentioned in this connection how## sujātā ##told him that the three previous Buddhas, Krakucchanda,## konākamuni ##and## kāśyapa, ##and thousands of other Buddhas ate her food in her previous lives and went on to the foot of the Bodhi-tree. He told the monks that he stopped for a moment when he had come to the## nairañjanā ##river producing a terible earth- quake and his radiance made even the denizens of hell feel happy. All devas and semi-devas found joy in their own abodes through the power of the Bodhisattva and they proceeded with garlands, perfumes, sunshades etc. towards the Bodhi-tree. The Bodhisattva then crossed the## nairañjanā ##river in front of the great host of devas. Then## kāla, ##the old## nāga ##king, rose up from his dwelling- place and having approached the Bodhisattva addressed him saying that the Bodhisattva had come to the same place where the chief former Buddhas Krakucchanda,## Konākamuni ##and## kāśyapa ##had come. The goddess of the Bodhi-tree also did him honour.## kāla, ##the## nāga ##king, then having heard the matchless voice of the Great Seer felt highly delighted. The## nāga ##king again addressed the Bodhisattva saying that he possessed all his excellent limbs just as did the previous Buddhas. He then told the Bodhisattva that with the weapon of wisdom he would be able to rend the fetters of## māra ##and would without doubt attain perfect enlighten- ment and become a Buddha, unique in the whole world, that very day. Then the Bodhisattva approached the Bodhi- tree which was adorned with celestial ornaments of all kinds by the devas. The height of the Bodhi-tree was seen by the devas in accordance with the height of their knowledge. Some devas perceived at the foot of the Bodhi-tree a throne of precious stones, but those beings who had gross disposi- tions perceived the Bodhisattva seated on a mat of straw. Then recalling to mind former## tathāgatas ##Gautama sat down cross-legged with great mindfulness. Devas of various ranks and classes saw him seated on the Bodhi-throne. But wicked## māra ##understood that his own power was being eclipsed, as he observed that the whole system of innumerable worlds turned towards the Bodhisattva, who took up the firm attitude to quell## māra ##with his strength, @lvii force and magic power. The Bodhisattva saw in## māra’s host many who had the roots of virtue in them and who turned their thoughts to the supreme perfect enlightenment. But yet after having waited for some time the Bodhisattva thought that he would not awaken to enlightenment as long as## māra ##and his host remained unconquered. Even## māra ##on this occasion wanted to give up his own sovereignty and think of seeing the Bodhisattva as the sovereign of dharma.## māra ##showered celestial powder and perfumes. He then raised his joined hands, knelt down before the Bodhisattva and gazing steadily at him sang his praises.## māra ##again requested the Bodhisattva to become the uni- versal sovereign on earth ruling over men, as fathers do over their sons. He said to Gautama that he with his magic power would have no dominion at that place which he should leave and on that condition he was prepared to be his disciple. He even tried to entice the Bodhisattva by showing his own daughters accomplished in music and the arts. He then told the Bodhisattva that he dwelling under his rule was eager to listen to his gentle speech and be happy. The Bodhisattva replied to the cajoling speech of## māra ##saying that he wished to become a king of the world when he had awakened to the enlightenment, and only alert men would become his sons and do his bidding. He said that he would be triumphant over all regions, that he would discard all pleasures of the senses as despicable and that he would not allow himself to pursue the base delights and cravings of desire. He asked## māra not to delude him by singing the praises of sensual pleasures which he had already shunned. He further told## māra ##that after many kalpas in his former lives he had developed forbearance and that he would surely win supreme enlightenment by dint of his accumulated virtues. Then## sārthavāha, māra’s ##son, implored his father not to nurture distrust of the Bodhisattva who was to become a great light for dispelling darkness of ignorance and a refuge of the whole world. All people, after realising his beneficence and compassionateness, would be blessed. He told his father that in strength no army of his would be equal to him and that Bodhisattva, the conqueror, would be able to triumph over all his host.## māra, ##the father of## sārthavāha, ##replied to his son saying his host was fully @lviii equipped and armoured. He felt sad that his eldest son was deserting him and becoming a follower of Gautama.## sārthavāha ##thus answered to his father-`such Buddhas who have shed their passions and are rid of the lusts appear only after many a kalpa.’ It is out of pity that the son asked the father to put faith in the Bodhisattva and not to deal harshly with him. He also said that it would be impossible for him to remove the sage from his seat under the Bodhi-tree and that his army’s fall was sure, because he was hard to assail. Those, he said, who cherish love and reverence towards the Bodhisattva will be able to attain agelessness and grieflessness. Another son of## māra’s, janīsuta ##by name, who was one of great understanding, warned his father that the Bodhisattva could reduce all his army to ashes and advised him not to breed distrust of him, but to submit to the Great Seer, because he was worthy of offerings of all. He also reminded his father that Gautama, the Bodhisattva, would surely attain enlightenment like the previous saviours Krakucchanda,## konākamuni ##and## kāśyapa ##and other conquerors, by sitting there at the foot of the Bodhi- tree. Then another son of## māra, vidyutpratiṡṭha ##by name, came there and extolled the Bodhisattva saying that he would be able to illumine all the quarters of the world and being moved by a noble impulse he threw to the Bodhi- sattva thousands of garments. Other well-disposed friends of## māra ##also tried to deter## māra ##from breeding distrust on Gautama and they said to him that the Sage could no more be moved from his seat under the Bodhi-tree. But the perverse## māra ##did not pay the least heed to their words, rather he bred his mistrust still more. Then## māra ##prepared his host with the intention of frustrating the enlightenment of Gautama.## māra ##hurled his lightning and threw a thunderbolt towards the Bodhi- tree. His army carrying all sorts of deadly weapons advanced against the Bodhisattva and the Bodhi-tree. Out of his evil heart## māra then spoke to Gautama asking him to speedily arise from his seat, and tried to frighten him in many ways. The Bodhisattva, however, uttered the words-“these crea- tures of## māra ##cannot stir a hair of mine.” But## māra ##pointed out to Gautama that he was alone there and had no host to overpower him and his own powerful host. The Bodhi- @lix sattva replied to him saying that there was none equal to him in charity, morality, forebearance, energy and medi- tation, that he would be able to set all men free after having awakened to enlightenment, and that he would attain the noble supreme enlightenment because of his accumulation of flawless virtues throughout his former lives.## māra ##and his host felt terrified and fled away in all directions, when the Bodhisattva struck the earth with his right hand, pro- ducing earthquake. The Bodhisattva achieved perfect enli- ghtenment and shone with radiance. He then declared the four famous## ārya-satyas ##and the## pratītysamutpāda ##doctrine i.e. the law of causation. Then the## śuddhāvāsa ##devas sang the glory of the Bodhisattva who just won perfect enlighten- ment by merit of his gifts in former lives, by his unblemished morality and highest wisdom and they declared that no one would be able to dim all the luster of the (new) Buddha. When Gautama attained Buddhahood he sat alone cross- legged for full seven days when the devas of all kinds honoured and worshipped him. The Buddha then uttered some verses referring to the honour shown to him by the devas and to## māra’s ##writing on the ground the words-“I am van- quished by the deva of devas, by the## tāyin ##(elsewhere## tāpin, ##and also## tādin) ##i.e. the mighty Sakyan lion.” The Buddha- field blossomed at that time. By his influence those beings who had worked out their penalty in heaven were reborn among the devas. At that time by his influence the brutes for- got their ferocity and were filled with love. The beings who were diseased, afflicted and helpless became hale and happy, the blind people gained their sight. Passion, hate and folly vanished. All creations turned towards the Buddha under the Bodhi-tree, towards which all kinds of ornaments appeared. Every being in every position saw the Buddha face to face. The Buddha said that all monks established in morality will feel rapture when they heard this## sūtra. ##All joys will be of those persons who would comfort men by delivering them from liability to re-birth. The sight of the Buddha would produce rapture in the mind of those who would honour and revere the Buddha. There will be joy in men’s mind even for the future Buddhas pro- claimed by this Buddha. The treatise fully describes the condition of all those who show reverence to the Buddha and this## sūtra. ##When of old the## tathāgata ##was living his career as a @lx Bodhisattva he obtained omniscience by dint of four moral states, namely, flawless morality, a benevolent heart, high mental condition and devotion towards all beings for their welfare. The Bodhisattva then uttered some verses in which he gave a discourse on how an immoral man cannot become a disciple of the Buddha, on ills having no reality for the Great Recluse, and on how a monk cannot go to the heavenly bourne by only acquiring the yellow robe. The Master does not. commend the monk who sets store on birth and possessions. The Lord told the monks that a monk by making his morals clean and becoming self-possessed and mindful can even recollect his former lives. A moral man, he said, can see the devas of all the worlds. A moral man can have power to become ā# daśabala ##and a Master. The Buddha told the monks of all his prominent virtues, morality, concentration, emancipation, forbearance, sweet- ness of disposition, love and compassion. The treatise then describes the merit of the man who worships the## tathāgata ##with offerings of flowers, perfumes, garlands, umbrellas, flags, banners, music, incense, ointments, food, drink, clothes and conveyance, when he is living or has passed away. One should reverentially salute ā# stūpa ##of the Saviour of the world. As a result of such worship such a worshipper never becomes confounded by appearances (dharmas) and can perceive their unsubstantiality## (nairātmya) and emptiness## (śūnyatā). ##The book then dilates the possibilities of greatness on earth in every way of one who worships the Buddha or ā# stūpa ##in his honour. In virtue of his root of merit such a worshipper wins the favour of the## tathāgata. ##buddha- pūjā ##and## stūpa-pūjā ##can bring the worshipper all kinds of desired and even celestial objects, and he can be immune from grief and oppression, and can fare on the way to enlightenment. Good results can be obtained by one who worships the relics## (dhātus) ##of the## lokanātha ##(the Saviour of the world) and his family is also honoured everywhere. Such a man’s virtues cannot be counted in words. He must be treated as a son of the Buddha. These mighty sons of the Buddha should never be maltreated by any one for fear of torments in hell. The excellent fate of one who supports the dharma of the noble conqueror when it is breaking up, is discussed also. Such a man escapes all inopportune times and is highly extolled in## jambūdvīpa. ##Those to whom the## daśabala ##disclosed this## sūtra ##will feel extreme joy before @lxi the end of their last life. Such persons have chance of be- coming peerless Buddhas in the world. The Buddha then spoke in praise of those who burn even a pinch of incense at the shrines of the Blessed One. For such persons there is no physical or mental pain. They will be able to work for infinite good for all. Also they who put flags on monu- ments erected in honour of the Lord become objects of regard by men and gods. Even devas become their pupils and bow before them. They become competent to teach them dharma. It is stated in the book that the man who gives a flag in Buddha’s name may become a distinguished merchant, a rich householder, a king’s son, a minister or even a powerful universal king. Such a man may be able to live as a refuge and a haven for others. He even earns the potentiality to become a Buddha. The merit and glory of a man who holds even one light over the Buddha’s## stūpa ##are described to be very great. The Buddha spoke of his own good and meritorious deeds and their consequences in his former lives. As an example he said that he had placed sunshades over the shrines of the previous Jinas. Playing of music on an instrument at the conqueror’s shrines is also extolled in the book. Persons who put adornments on the Jina’s shrines, cleanse them, wash dust therefrom, offer dried cow-dung, even a single drop of oil thereupon, and anoint them with perfumes become fit by those actions for winning great merit and even becoming Buddhas them- selves. It is further said that those who place necklaces of gems on the Jina’s shrines, give one trustful thought to the Lord, bring net-work of coverings thereto, remove withered flowers from them, sprinkle sandal-wood powders on them, and reverentially offer a bow or salutation before them win unending merit. It is said of the man who approaches the Lord with a bowl for His acceptance becomes thrilled and filled with joy, and he can make a resolution to set free beings who are in great misery and are unfree, to become an eye to the blind, to lead across the beings who have not crossed, and to attain enlightenment for the release of other people. Such virtuous men receive proclamation from the Jina that they will become Buddhas and saviours of the world. After hearing this beautiful discourse of the Lord,## viśuddhamati ##and the other monks felt elated and they rejoiced at the Master’s words.## @lxii māranirjaya: ##(The final defeat of## māra) ##This section of the## mahāvastu-avadāna ##contains many repeated facts already mentioned in some of the previous sections. The defeat of## māra ##by the Bodhisattva is to be regarded as a victory over all desires and cravings. It re- presents a fight between the Good and the Evil. Attainment of enlightenment depends entirely on a successful victory over desires. Gautama strove hard to conquer the great foe,## māra, ##and he succeeded in completely routing him. When the Bodhisattva came to the river## nairañjanā, kāla, ##the oldest## nāga ##king, looked out and saw the Bodhi- sattva proceeding on his way along the banks of that river. The## nāga ##king joyfully extolled him by saying that all signs and portends indicate that he would become Buddha that very day. The Bodhisattva hurried to the seat of former Buddhas under the Bodhi-tree. He pushed on valiantly to triumph in the great conflict with## māra ##and acquire unsurpassed immortality.## kāla ##told the Bodhisattva that the way he was going was the same the previous Buddhas, krakucchanda,## konākamuni ##and## kāśyapa ##also went. He mentioned that the saintly and reverent## śuddhāvāsa ##devas were paying Gautama the same honour as they did to the previous Buddhas. Then follows a full description in the book of the various auspicious signs and portends which clearly indicated the attainment of enlightenment on the same day by the Bodhisattva. The## nāga ##king,## kāla, ##extolled him when he reached the Bodhi-throne, declaring “Today you will become Buddha.” The Bodhisattva approved his view and said-“O great## nāga, ##today I shall awaken to the perfect enlightenment. Your words will prove true. Today when the night passes away, I will destroy the root of all existences leaving no trace of them behind.” As the Bodhisattva was seated under the Bodhi-tree he attained the five awarenesses## (saṃjñās), ##viz. the awareness of the past, that of well-being, and that of happiness, that of the impossible and also the supreme awareness that he would that very day awaken to the unsurpassed perfect enlightenment.## māra ##then flew through the sky to where the Bodhi- sattva was under the Bodhi-tree and saluted him with folded hands and addressed him vauntingly in some verses purporting that he## (māra) ##was the almighty sovereign @lxiii over all creatures and that he knew what consisted of happi- ness and misery. He advised the Bodhisattva to enjoy all the pleasures of men and to dwell in his father’s palace as long as he possessed youth and health, to rule his pros- perous kingdom and to make himself fit for immortal godhood by offering the various great sacrifices. But the Bodhisattva replied to him refuting his vaunt that he was an almighty king and asking him to remember that he (the Bodhisattva) had no delight in his birth, or in the pleasures of worldly prosperity. The Bodhisattva also reminded## māra ##that he had broken asunder all shackles of family life and become homeless. Again## māra ##flew through the air and told the Bodhisattva that he was the lord who could intoxicate devas and men by earthly enjoyments. Then Gautama told## māra ##that if he were the controller of his own mind then only could he vaunt of his lordship, but if he were master of desires, then clearly he was non-lord. He also reminded## māra ##that one like him who had fallen under the thraldom of women should not vaunt of sovereignty which cannot be enjoyed by one who is afflicted by sensual desires. He plainly asserted that he would that day vanquish him and before the sun rises he would become Buddha. He therefore asked## māra ##not to threaten him by talk of his armed host drawn up in battle array. Millions of## māra, ##said he, had no power over him and so he asked## māra ##not to prate but to leave the place at once.## māra ##then went back home and related the whole matter to his retinue saying that the Bodhisattva must be removed from his seat to prevent him from attaining enlightenment, lest the multitude of men should desert his dominion.## māra’s ##son,## janīsuta, ##asked his father not to hinder the Bodhisattva, as in his opinion, he was sure that very day to attain the perfect enlightenment. There was no being or collection of beings, he said, who were capable of stopping the Bodhisattva from winning it. There would arise no good to his father from his assault on the Seer. It would be a senseless act on his part according to## māra’s ##son. If## māra ##did not heed the advice of his son; the latter felt sure that## māra ##should have to wander on earth as a vagrant jackal. Then## kāla, māra’s ##minister, told his master that## janīsuta ##was ill-advised to offer his father such an improper advice. As soon as## māra ##came near to the Bodhi- sattva he was routed by the sound of Gautama’s cough.## @lxiv māra ##yet made a second attempt to baffle the Bodhisattva with all kinds of armies including feroicous beasts and birds with deadly weapons of all sorts. But the Bodhisattva did not turn a hair or change his heart. The Bodhisattva thrice stroked his head and thrice bent his knee, and then struck the earth with his right hand and the earth reverberated and out of fear## māra’s ##army was split and torn and it turned away with cries out of fear and terror. The devas then acclaimed of the victory of Gautama. A deva messenger went to the devas and reported the Bodhisattva’s successful victory over## mārā ##and his fearful army. When## māra ##was routed and his power utterly broken, the Bodhisattva in the first watch of the night purified his sight, in the middle watch he brought to mind his life in previous existences and when the sun rose after the last watch of the night he attained the noble enlightenment to which the former Buddhas had awakened. In the flash of dawn this Great and True Man became awakened to the un- surpassed perfect enlightenment through insight gained in a momentary flash of thought. He then dispelled the least shade of doubt in the minds of the devas by a solemn utterance## (udāna)- ##“I have cut off cravings and rid myself of defile- ment; my dried-up## āśravas ##no more flow; the road (of desires) has been cut off and does not exist; and this is the end of all ill.” The Bodhisattva taught the world the law of causation (both in its anuloma and pratiloma order) i.e. the famous## pratityasamutpāda. ##The book also mentions the## udānas ##uttered by the Bodhisattva when he attained enlightenment. The Lord after having gathered together a great following stayed at## rājagrha ##teaching the devas and men. He told the monks that all the becomings are impermanent, liable to ill and to change. The utter cessation of craving is## nirvāṇa ##and there is no further becoming for him who has passed to## nirvāṇa. ##The Lord gave a bounteous share of ambrosia to gods and men, raised many people of-the sixteen (Indian) janapadas from the rounds of rebirth and established them in## nirvāṇa. ##The Lord, the self becoming One, the Conqueror of## māra, ##the Expert and the Omniscient, abode in all states which he desired as appropriate to Himself.## @lxv kuśajātakam ##(the## jātaka ##of King## kuśa) ##The preamble to this story states that when after attainment of sambodhi and after his preaching the first sermon at## mrgadāva ##(modern Sarnath in Banaras) the Lord was staying at## rājagrha ##for some time, the monks asked the Master as to how the wicked## māra ##with his vast army was vanquished and totally crushed by him by means of the mere sound of his cough. The## tathāgata ##told them that there was nothing marvelous in this feat of his. The Lord told the monks that on a former occasion also he was success- ful in routing## māra ##with his army by means of his cough- like lion-voice when he was a prince. In this connection the Lord related the story of this## kuśa-jātaka ##to the monks. At the end of the story the Lord identified himself with King## kuśa, ##his father-in-law the Sakyan## mahānāma ##with King Mahendraka, Queen## māyā ##with## kuśa’s ##mother## alindā, ##his wife## yaśodharā ##with## kuśa’s ##wife,## sudarśanā, ##and the wicked## māra ##with the chief of the seven kings, named Durmati, whom with his six henchmen## kuśa ##routed by means of his loud cough-like lion-voice. The## jātaka-##story runs thus: Long long ago, King## ikṡvāku ##of## Kāśi ##Kingdom ruling from his capital at## vārāṇasī ##(Banaras) had for his chief queen, the duly-wedded wife,## alindā. ##The King had also a harem of four hundred and ninety-nine mistresses. But they all, including## alindā, ##were barren. The King was pining for a male offspring for perpetuating his race after his death. He consulted his household priest, and the latter counselled the King to adopt the most unjust, unseemly and improper course of letting out his entire harem three times a fortnight, to take pleasure with whatever man each of them liked in order that King## ikṡvāku ##might take a chance of getting a worthy son as his descendant. The king, however, kept the chief queen,## alindā ##in the palace, i.e. beyond the ken of this vile decision.## śakra, ##the## trāyastriṃśa ##deva, disguised as a decrepit, aged, senile## brāhmaṇa ##appeared at the king’s court and chose queen## alindā ##for himself. The king requested the old man to choose another woman, but the## brāhmaṇa ##told the king not to go back on his word and break his promise, first giving him the choice of any woman of his harem. The king per- mitted the queen to go with the old man, but## alindā ##sobbed @lxvi and wept. At the close of the night the## brāhmaṇa ##doffed his disguise and stood before the queen in his own glorious form (of## śakra) ##and offered her the choice of a boon, and the queen chose the boon of a son.## śakra ##gave her a medicinal pill, advising her to stir it in water and swallow it and surely she would get a son who would be like a lion, strong and able to crush his enemies. The god also said to her, 'There will be no one in the world equal to her son in prowess and he will sit also on the throne. But he will be ill-favoured of complexion and form, because she did not provide him with the joy of rapture.’ The queen on return to the palace reported to the king the whole incident. The king in anger did not allow the queen to swallow the pill, but he ground it on a stone and stirred it in water and gave it to his four hundred and ninety-nine young queens to drink on a blade of## kuśa ##grass. The king’s prohibition in## alindā’s ##case was out of fear lest she should beget an ill-favoured ugly son. In due time the queens gave birth to beautiful and handsome sons.## alindā, ##however, managed to taste stealthily a drop of water from the grinding stone by means of## kuśa ##blade and she also conceived and gave birth to a son, named## kuśa but on ac- count of## śakra’s ##imprecation that son was ugly, repulsive, thick-headed, thick-footed, post-bellied and black in appear- ance like ink. The king refused to see such an ugly son of## alindā. ##Experts were appointed by the king to educate all his beautiful sons in different branches of arts and science, but no one taught anything to## kuśa ##who, by dint of his own intelligence, wisdom and energy excelled all his step- brothers and all others in the knowledge of all kinds of arts including archery.## ikṡvāku ##did not even want## kuśa ##to become the king of## kāśI ##realm after his death. He gave instructions to his ministers that they should appoint that prince from amongst his five hundred sons for sovereignty who would be able to find out and dig up the large treasures he had secretly hidden in various parts of his palace. Meanwhile## Ikṡvāku ##died. It was## kuśa ##who with his great intelligence and reflective power succeeded in understanding his father’s message kept with the ministers, and was able to discover the hidden treasures. The ministers themselves also put## kuśa ##to some extra tests for judging his fitness for the kingship and## kuśa ##passed them all too. So the ministers made## kuśa ascend the throne and become their king. After having ruled his kingdom for some time## kuśa @lxvii ##once appealed to his mother,## alindā, ##to bring for him a handsome wife who was to become his chief queen. His mother told him that no one would give a handsome and lovely daughter in marriage with him because he was ill- favoured in beauty. But## kuśa ##insisted on marrying a beauti- ful wife brought from a distant land even at the price of gold. The ministers then sent out## brāhmaṇas ##and messengers in search for a beautiful maiden and going round all provinces they selected## sudarśanā, ##the most lovely and beautiful daughter of King Mahendraka of the Madrakas, who was reigning in the province of## śūrasena ##from his capital at## kānya- kubja. ##Mahendraka agreed to the proposal. The messen- gers reported on return to the ministers that the best maiden in the whole of## jambudvīpa ##(India) had been chosen for their king.## alindā, ##the Queen Mother, approved the proposal and the news was communicated to King## kuśa ##who became glad and asked the ministers and other high functionaries of his Court to arrange for fetching## sudarśanā ##from## kānyakubja. ##Messengers were sent by## kuśa ##to that city. The Madraka king performed, even in the absence of the bride-groom, the rite of giving the bride,## sudarśanā, ##for becoming the wife of## kuśa ##(a sort of proxy marriage). The messengers from Banaras also performed at## kānyakubja ##the rite of taking the bride and they departed home. Even before the bride’s arrival## alindā, kuśa’s ##mother, thought of the means by which## sudarśanā ##should not know what her husband, King## kuśa, ##was like, in complexion and form. The queen- mother devised a way deciding to provide a dark inner chamber plastered inside and outside wherein her son,## kuśa, could divert, enjoy and amuse himself with his wife, but both not seeing each other with their own eyes.## sudarśanā ##could not understand the reason as to why the bed-chamber was made deeply dark and no lamps were lit in it and so she felt sad for not knowing what her husband was like, neither did## kuśa ##know what his queen was like, in complexion and form.## sudarśanā ##privily asked of her husband in the dark chamber at night for the reason, but## kuśa ##replied saying that he himself did not know anything of this, but his mother must know and he advised the queen to ask her mother-in-law. She enquired one day of## alindā ##about the matter as to why she and her husband lived together in darkness without seeing each other. The Queen-mother replied saying## 'sudar- śanā, ##you both, husband and wife, are sublimely beautiful. @lxviii I have seen none others like you. The object is that you should not see each other’s beauty and become distraught in mind. And I have also made a covenant with the gods that you should see each other only after a long time, twelve years, after you, my daughter-in-law, have a son or a daughter. This is our family custom.’## sudarsanā ##thought that it was a wicked covenant made by her mother-in-law,## alindā. ##Some days after, ##sudarśanā ##appealed to her mother-in- law that she wanted to see her husband even once. The Queen-mother thought of satisfying her curiosity and pretendedly arranged to show to her her husband in the reception-chamber.## kuśa’s ##mother told## kuśa ##that in order to prevent change of heart in## sudarśanā, ##she intended to show his step-brother, Prince## kuśadruma, ##the most handsome and fair of all the princes, as seated on the throne, and to point out to## sudarśanā ##from a window of the palace, telling her that the person on the throne was King## kuśa ##himself. When## kuśadruma ##was seated on the throne,## kuśa ##himself held an umbrella over the false king’s head. The Queen- mother pointed out from the palace-window to## sudarśanā ##that false king to be her husband,## kuśa, ##and## sudarśanā ##rejoiced and thanked her good fortune in having such a comely, handsome and fair-looking husband. But she felt disgusted to have caught sight of the unsightly and monstr- ous umbrella-bearer. The queen told her mother-in-law about the repulsive sight of the latter, but## alindā ##replied that although so ill-favoured in appearance that umbrella-bearer was morally very high-minded, virtuous, truthful, righteous, meritorious, strong and quite capable to repel his enemies and that his services could not be dispensed with, specially because the whole of the## kāśI ##kingdom lived in comfort through his might.## sudarśanā ##talking privily in the dark chamber with her husband wanted, for her own pleasure, the umbrella-bearer to be dismissed.## kuśa’s ##reply was 'If a man has moral worth what matters his form ?’## kuśa, ##now in his own turn, appealed to his mother that he was anxiously desirous to have a sight of queen,## sudar- śanā. ##A recipe was devised by## alindā, ##by which## kuśa ##would be able to see the Queen without her knowing who he was.## Sudar- śanā ##one day wanted to see the royal lotus-pool for gathering lotuses therefrom.## kuśa, ##in accordance with his mother’s instruction, wore a simple dress and waited somewhere near @lxix the steps of the pond, concealed in the lotus leaves. When the queen stretched out her hand for collecting some lotuses, she suddenly found herself embraced by King## kuśa ##in the waters of the pond and she cried out for help from her accompanying associates saying that she was violated, seized and almost being devoured by a water-demon. At night she reported this incident to her husband in the dark chamber, and the funniest thing was that she said that the water- demon looked exactly like the King’s umbrella-bearer. A similar event took place when## sudarśanā went to the royal mango-grove where also she was suddenly attacked by a forest-demon, but he was## kuśa ##himself. This was also reported by her to her husband with the remark that the water-demon and the forest-demon and the ugly sunshed- bearer of the king seemed to her to have been born of the same mother-so hideous was their appearance. On other occasions while visiting, with the queen- mother and other women of the Court, the royal elephant, horse and chariot stables she was pelted at the back from a distance by## kuśa who disguised himself as an ordinary elephant-keeper, a horse-groom and a chariot-keeper respectively, by pieces of elephant-dung, horse-dung and cow-dung which soiled her royal apparel. While complaining of this ignoble conduct of the servant to## alindā, ##the latter appeased## sudarśanā ##by saying that this royal servant was inviolate. Now came an occasion when## sudarśanā ##could really recognize and take a full view of her most ugly husband, King## kuśa. ##A blazing fire broke out in the royal elephant- stable. King## kuśa ##by his sole effort threw down the roofs of the burning stable and rescued the elephants by cutting off their bonds and thongs and also extinguished the fire. All people including the women of the palace praised the display of energy and bravery of King## kuśa. ##Here at this time a hunch-backed woman impulsively called King## kuśa by name and lavishly praised him for his venture.## sudarśanā ##on hearing this woman thought to herself that she was praising King## kuśa ##who was of such an ugly complexion and she was sorry to observe that there was hardly any difference between King## kuśa ##and an ogre. After having recognised her ugly husband Queen## sudarśanā ##could not find any joy in the royal Court and she thought of her life being miserable as she should have to @lxx live with such a demon-like husband. So she told her mother- in-law that she should be allowed to go back to## kānyakubja ##to her parents and that in case of her failure to obtain her permission she would like to do violence to herself and meet with death. With the intent of saving## sudarśanā’s ##life, her mother-in- law agreed to her proposal to go back now to her parents’ house.## sudarśanā, ##followed only by a hunch-backed female attendant, left Banaras and in due course reached## kānya- kubja. kuśa ##searched for## sudarśanā ##in vain in the palace and learnt that the queen had already left. So taking his mother’s permission## kuśa ##also left alone for## kānyakubja ##with the purpose of bringing back## sudarśanā. alindā ##repented for marrying her son with## sudarśanā ##and felt sad for such a bad turn of things.## kuśa ##during his lone journey earned his livelihood on the way by dancing, singing, playing and by various other arts he had acquired. After having established his step-brother, prince## kuśadruma, on the throne to deputise in the kingship of## kāśI, kuśa ##left alone for## kānyakubja ##taking his lute with him and reached its district in due course. During his journey a festival was in progress in a village on his way and he got lodging in an old woman’s place. But the woman got frightened to see him devour all kinds of eatables he secured from the people enjoying the festival, by playing on his lute and singing songs. Leaving that village he proceeded towards the capital where he first settled in a master garland-maker’s house and proved his craftsmanship by making such excellent neck-garlands, crests and wreaths as were never seen before by the people and he inscribed them all with the mark of his name, probab- ly Ku. When these beautiful objects were sent to the royal palace of Mahendraka,## sudarśanā ##observed the name of## kuśa ##therein, and understanding that they were the handi- works of## kuśa ##who must have come there as an ordinary person, refused to accept them for herself without revealing to anybody of her secret reason. Gradually## kuśa ##served in a master potter’s, a master joiner’s, a laundryman’s, a master dyer’s, a master bowl-maker’s, a master gold-smith’s, a master jeweller's, a master shell and ivory maker’s and a master machine-worker’s settlements, one by one, and produced there exquisitely beautiful articles in gold, jewellery, shell, ivory and machines and washed clothes so clean and spotless and dyed them in various colours including those of## @lxxi sudarśanā ##herself. But the latter refused to accept all those things by noticing in all of them the inscribed name of## kuśa whose handiwork she could recognise, but she did not divulge to any one the reason of her rejection of all those articles. Wishing to show his skill in the culinary art## kuśa ##after reaching the city of## kānyakubja ##approached the chief cook in the royal kitchen where he proved his expert knowledge preparing varied and excellent kinds of meat, condiments, herbs and victuals. Mahendraka never before tasted such flavor in the food prepared by the new cook (i.e.## kuśa), ##who was introduced as an excellent cook to him by the chief-cook of the kitchen. Mahendraka, who got amazed to see his ugly and repulsive complexion, said that this cook was really beautiful, though his exterior was uncouth, as he understood flavouring, and possessed a delicate sense of taste. By the king’s command this cook had a free access to the palace and even into the women’s quarters and the king did not object to his being treated like a play-thing of the women of the Court. The ladies in the harem played with him, mounted on his back and made him carry them from place to place in the harem. Suddenly## sudarśanā ##saw King## kuśa ##(now serving as a cook) being ridden by the women of the harem. She felt much annoyed and reproved them for this shameless act of theirs. The women in turn told## sudarśanā ##that she could be jealous, if this ugly man were her husband. She, however, was afflicted by sorrow and downcast of countenance. Although## kuśa ##was now in the palace,## sudarśanā ##did not approach him, nor speak to him first. But## kuśa ##one day asked her if she got frightened on seeing him in her father’s Court. Her reply was that she wondered that he was not killed by any one on his way to## kānyakubja ##taking him to be a forest-demon. She asked## kuśa ##to go back to his own kingdom, as he had nothing to do there and she did not wish to see his ugly countenance.## kuśa, however, replied that he would not return home without her, that he had no more any charm for the## kāśI ##realm, and that he was distraught for love of her and had no desire for even his throne.## kuśa ##then said to her that as he had accomplished a chaste living, he was bound to have her as his wife.## kuśa ##also reminded## sudarśanā ##of his own valiant nature and that none would be able to do anything if he bound her with fetters and made her go anywhere he liked.## sudarśanā ##told## @lxxii kuśa ##that her father’s warriors would seize him for his bold attitude. This altercation between the two took place in private and no one knew yet now that this male person (the cook) was King## kuśa himself. Having heard of## sudarśanā’s ##desertion of## kuśa, seven very powerful and hostile neighbouring kings joined their forces and approached## kānyakubja ##to secure## sudarśanā. ##King Mahendraka sent separate messengers to these invading kings headed by the noblest among them, named Durmati, saying that her daughter was King## kuśa’s wife and that he could not give her to any other king. The seven kings invested the city of## kānyakubja. ##Finding himself beleaguered by them and not feeling himself able to give them a battle, Mahendraka reproached## sudarśanā ##saying that she should not have run away from her husband and come back to his capital, that because of her the seven kings besieged him, and that if they offered him violence he would cut her to seven pieces and give one piece to each of the seven invading kings.## sudarśanā ##became alarmed and terrified by her father’s reproaches and she implored her mother to burn her to ashes if the seven kings would attack the capital and to make a shrine on her bones and ashes. She also told her mother to plant ā# karnikāra ##tree at the entrance of that shrine for remembering her beauty by a look at the flowers of that tree. Her mother became distressed to hear her daughter’s words. At that moment a thought arose in## sudarśanā’s ##mind thus:-“My husband is so courageous, strong and valiant that the seven invading kings cannot give him battle. Let me then plead for my life with King## kuśa.” She approached## kuśa ##and reported to him of her father’s threat. While conversing with his wife## kuśa ##remarked to her that in loving her he had done her a great injury.## sudarsanā’s ##mother happened to overhear the talk between the pair and in seeing## kuśa, ##the ugly person, she thought that he must have been a musician, or a trader, or a slave, or a currier.## sudarśanā ##interfered and told her mother that she was the eldest son of King## ikṡvāku ##of## kāśi ##and was called## kuśa, ##endowed with all good qualities. Her mother reported to King Mahendrakā# kuśa’s ##arrival ##at## kānyakubja. ##Mahendraka disbelieved her information and enquired of her as to where## kuśa ##was and what he was like. The queen replied that assuredly## kuśa ##was he who had been cooking @lxxiii his food these days in the royal kitchen and who was the plaything of the women of the harem. Mahendraka became anxious to think that there was the external trouble from the seven attacking kings and also an internal trouble from## kuśa’s ##coming to the palace incensed with## sudarśanā. ##Getting frightened Mahendraka entered the women’s quar- ters and with joined hands begged pardon of## kuśa who, however, told his father-in-law that there was no need for him to ask for pardon. Mahendraka then duly honoured## kuśa ##with royal magnificence. Just then the loud-sounding roar of the armies of the seven kings was heard.## kuśa ##consoled his father-in-law by saying that he should not be afraid, as he himself would contrive to bring those kings to his submission.## kuśa ##then rode on a mighty elephant attended by. a great crowd and went out of the city-gate and roared his famous lion-roar. The seven kings were vanquished, but were captured alive and brought before Mahendraka at whose feet they fell and expressed readiness to do his bidding. Then in accor- dance with the helpful advice of his son-in-law## (kuśa), ##King Mahendraka gave each of his other seven daughters in marriage with each of the seven defeated kings. These kings then became Mahendraka’s powerful allies and left for their respective realms.## kuśa ##then took leave of his father-in-law for going back to his own kingdom and seeing his anxious mother## (alindā). ##He respectfully rejected the grateful offer of Mahendraka to rule over the latter’s kingdom also. At the time of departure## sudarśanā ##was exhorted by her father to be worthy of her very powerful and valiant husband and she reverently assented to that advice. On his way back to## kāśi ##King## kuśa ##saw the reflection of his own person in the water of a lotus-pool and realised how ugly, repulsive and unlovely it was, and thought that there was good reason for## sudarśanā ##to despise him. So he decided to kill himself. Just then## śakra, ##the King of gods, became aware of## kuśa’s ##decision to kill himself and thought that this king## kuśa, ##who was in the way of becoming a Bodhisattva, competent to confer welfare and happiness on all beings, had resolved to do violence to himself because of ugliness of his complexion. So## śakra ##appearing in the sky told## kuśa ##not to kill himself and offered him a rope of red pearls with the## jyotīrasa ##gem, advising him that if he tied this on his head he would @lxxiv look the most beautiful in appearance in the whole of## jambudvīpa ##and if he wanted to recover his former ugly and hideous complexion and form, he should hide the gem in his dress.## kuśa ##himself realised the change in his appea- rance by fastening the rope of pearls with the particular gem and felt glad to think that his wife## sudarśanā ##would no more despise him. Even queen## sudarśanā ##refused to recognise the changed king and she thought that her husband was displaying a trick of illusion. But after hearing the story of## śakra’s favour she became extremely pleased and wanted to see that sublime beauty of## kuśa ##at all times. Then having retained the beautiful form## kuśa proceeded on his way to Banaras. All the other princes, ministers and officers went out to meet him on the way, but they too could not at first recognise him and when he hid the rope of pearls with the## jyotīrasa ##gem in his hand, his former original complexion and form were resumed. He explained matters to them. His own mother,## Alindā, ##also could not at first recognise her own son##, kuśa, and even on assurance given by## kuśa ##she remarked that her son,## kuśa, ##must have been killed by some body and was dead, and the present king was not## kuśa ##himself and she felt unprotected and also lamented the loss of her son. Then when## kuśa ##put away in his dress the rope of pearls with the## jyotīrasa ##gem given by## śakra, ##his original self was resumed and his mother was glad to see her son as he for- merly was. They all then thought that## śakra had shown them the greatest favour by the gift of the rope of pearls with the gem. Seeing the nobility of## kuśa’s ##form the women of the Court became exceedingly glad. King## kuśa ##used the things given by## śakra ##according to the god’s direction and ruled at Banaras with great success and prosperity and became triumphant over rival kings and enemies. This is the whole story short details of all incidents in the love episode of King## kuśa ##and queen## sudarśanā. Virtuous men, according to Lord Buddha, always attain success in life, just as## kuśa ##was re-united with his wife and his people. @001 mahāvastu avadānaṃ (1) atha bodhisatvo tuṡitabhavanāto cyavanakālasamaye catvāri mahā- vilokitāni viloketi | tadyathā kālavilokitaṃ | deśavilokitaṃ | dvīpa- vilokitaṃ | kulavilokitaṃ | dvīhi kulehi bodhisatvā jāyanti | kṡatriyakule vā brāhmaṇakule vā | yadā kṡatriyākrāntā prthivī bhavati, tadā kṡatriyakule jāyanti | yadā brāhmaṇākrāntā prthivī bhavati, tadā brāhmaṇakule jāyanti | yasmiṃ ca bhikṡava: kule bodhisatvā jāyanti taṃ kulaṃ ṡaṡṭīhi aṅgehi samanvāgataṃ bhavati | katamehi ṡaṡṭīhi | abhijñātaṃ ca bhavati | akṡudrāvacaraṃ ca jātisampannaṃ ca gotrasampannañca puruṡayugasampannañca abhijñātapūrvapuruṡayugasampannaṃ bahustrīkaṃ ca bahupuruṡaṃ ca alolaṃ ca anūnaṃ ca anīcaṃ ca adīnaṃ ca prajñāvantañca śīlavantaṃ ca amānyaprekṡitaṃ ca taṃ kulaṃ bhogāṃ bhuṃjati drḍhamitraṃ ca taṃ kulaṃ bhavati | krtajñaṃ ca vidhijñaṃ ca acchandagāmi ca taṃ kulaṃ bhavati | adoṡagāmi ca amohagāmi ca abhayagāmi ca anavadyabhīru ca sthūlabhikṡaṃ ca puruṡakāramatiṃ ca drḍhavikramaṃ ca varavikramaṃ ca śreṡṭhavikramaṃ ca cetiyapūjakaṃ ca devatāpūjakaṃ ca pūrvamitrapūjakaṃ ca kriyādhimuktaṃ ca tyāgādhimuktaṃ ca ātmapūrvāparaṃ ca taṃ kulaṃ bhavati | abhighoṡaghuṡṭaṃ ca abhidevādighoṡaghuṡṭaṃ ca kulajyeṡṭhaṃ (2) ca kulaśreṡṭhaṃ ca kulaṃ kulapravaraṃ ca kulavaśiprāptaṃ ca maheśākhyaṃ ca mahāparivāraṃ ca aśramaparivāraṃ ca anuraktaparivāraṃ ca abhedyaparivāraṃ ca mātrjñaṃ ca pitrjñaṃ ca śrāmaṇyaṃ ca brāhmaṇyaṃ ca kulajyeṡṭhāpacāyakaṃ ca prabhūtadhanadhānyañca prabhūtakośa- koṡṭhāgāraṃ ca prabhūtahastyaśvājaiḍakaṃ ca prabhūtadāsīdāsakarmakarapauruṡeyaṃ ca apradharṡya taṃ kulaṃ bhavati parehi pratyarthikehi pratyamitrehi | yasmiṃ kule bodhisatvā jāyanti taṃ kulaṃ imehi ṡaṡṭīhi aṅgehi samanvāgataṃ bhavati | ye te satvā kulasampannā bhavanti, evaṃrūpā satvā mahākaruṇāṃ pratilabhanti | bodhisatvo mahāsaṃvidhānaṃ karoti cyavanakālasmiṃ tuṡitabhavanāto | devasahasriyo cāturmahārājikānupādāya sarve kāmāvacarā tuṡitabhavane saṃnipatitā bodhisatvasya cyavanakāle | bimbisāra- prabhrtikā uktā | tvaṃ rājagrhe upapadyahi | tvayi vinīte mahājanakāyo vinaya- @002 mārgaṃ gamiṡyatīti | evaṃ sahasodgato abhayo sārthavāho tathānye pi grhapati- mahāśālā: brāhmaṇamahāśālā: | udayano vatsarājā vucyati | kauśāmbyāṃ upapadyahi | tvayi vinīte mahājanakāyo vinayamārgaṃ gamiṡyati | ghoṡilo grhapati: tathānye pi kṡatriyamahāśālā: grhapatimahāśālā: | etāye vidhīye devaputrasahasrāṇi yena bhagavato saṃsāre sansarantasya sahacaritaṃ jambudvīpe ṡoḍ+aśehi mahājanapadehi upapadyanti kṡatriyamahāśālakulehi brāhmaṇamahāśālakulehi grhapati- mahāśālakulehi | ni:saṃdigdhaṃ tuphehi vinītehi mahājanakāyo vinayamārgaṃ gamiṡyatīti | bodhisatvo avaloketi kahiṃ upapadyāmi | ayaṃ rājā śuddhodano mama yogyo pitā | mātaraṃ gaveṡati yā prāsādikā ca bhaveya kulīnā ca śucigātrā ca mandarāgā ca alpāyuṡkā ca yasyā sasaptarātrā daśamāsā āyuṡpramāṇato avaśiṡṭā bhavensu: | (3) sarveṡāṃ bodhisattvānāṃ janetvā puruṡottamaṃ | carame saptame divase mātā jahati jīvitaṃ ||1|| atra kiṃ kāraṇaṃ bhavati yadi sarvajñamātara: | janetvā puruṡaśreṡṭhaṃ śīghraṃ jahanti jīvitaṃ ||2|| vasanto tuṡite kāye bodhisatvo imāṃ smrti | labhate śubhakarmeṇa parīkṡanto janetriyo ||3|| yasyeha pariśeṡaṃ syā nārīyo jīvitaṃ bhavet | divasāni sapta māsā ca daśa tasyā uramotare ||4|| kiṃ kāraṇaṃ ayuktaṃ hi asmadvidhamanuttaraṃ | dhāretvā uttare kāle maithunaṃ pratisevituṃ ||5|| athāpi pratiseveyu kāmā sugatamātari | na pitā devasaṃghānāṃ bhinnavrtto ti tadbhavet ||6|| bhagavāṃ ca nāma kāmānāṃ doṡaṃ satataṃ bhāṡati | atha ca lokanāthasya mātā kāmāṃ niṡevati ||7|| ye ca nrpativeśmeṡu bhonti ratnakaraṇḍakā: | ratanaṃ puruṡaśreṡṭhā bhājanaṃ bodhimātaro ||8|| alpāyuṡkāṃ bhuviṃ samanveṡanto bodhisatvo adrākṡīt kapilavastusmiṃ śuddhodanasya agramahiṡīṃ prāsādikāṃ ca kulīnāṃ ca śucigātrāṃ ca alpāyuṡkāṃ | @003 sasaptarātrā cāsyā daśa māsā āyuṡpramāṇato avaśiṡṭā | bodhisatvasyaitadabhavat | eṡā me mātā yogyā | paśyati vilokayanto lokaṃ śuddhodanasya orodhe | (4) nārīṃ amaravadhunibhāṃ vidyullatānibhāṃ viya māyāṃ ||1|| so tāṃ niśāmya jananīṃ āmantrayate maruṇāṃ cyaviṡyāmi | antimamupetya vāsaṃ garbhe marumānuṡasukhārthaṃ ||2|| taṃ avaca devasaṃgha: krtāṃjalipuṭo varābharaṇadhārī | rdhyatu uttamapudgala tava praṇidhi ahīnaguṇarūpa ||3|| vayamapi lokahitā bahu manoramāṃ ośiritvā kāmaratiṃ | pūjārthaṃ tava anindita manuṡyaloke vasiṡyāma: ||4|| te vipularuciravarṇaṃ mandāravapuṡpavarṡamākāśe | pramuṃcinsu udagracittā stavaṃntā madhurāhi vācāhi ||5|| yamamaravasanā praśamanamanoramāṃ śokadu:khavimiśrān | īkṡasi na ca niṡevasi kāmāṃ idamadbhutaṃ tuhyaṃ ||6|| yaṃ pi abhibhūya marugaṇaṃ jambūnadaparvatopamaprakāśo | udyotayasi daśa diśo surarṡabha idaṃ pi āścaryaṃ ||7|| abhibhavasi devasaṃghā samaheśvaradānavāṃ samāragaṇāṃ | tārāgaṇāṃ khagacarāṃ amitamati idaṃ pi āścaryaṃ ||8|| kiṃ cāpi viprayogaṃ tvayā na icchāma bhūtasaṃghaguru | api ca aravindanayana bhaviṡyasi gatirnaramarūṇāṃ ||9|| atha cyavanakālasamaye viśuddhaśatapatrapadmanayanasya | ānanditā marugaṇā ghoṡanti diśāhi sarvāhi ||10|| eṡā ca vartati kathā tuṡitapure sā ca apratirūpā māyā | śuddhodanasya mahiṡī rājānamupetya idamāha ||11|| (5) sā hariṇavatsanayanā viśuddhagandharvavadhunibhā śyāmā | sahitaṃ idaṃ sumadhuraṃ śuddhodanamabravīt māyā ||12|| ābharaṇastambhitabhujā pravaravasanadhāriṇī sakhīhi saha | tvayā vinā śākyanandana rajanīmimāṃ kṡapayituṃ chando ||13|| @004 dhrtarāṡṭrasya naravara prāsādavarasya uttamāṃ bhūmīṃ | śayanapravaraṃ āruhi yatra kumudavasanasaṃnibhaṃ vimalaṃ ||14|| tena vacanena tuṡṭo deviye śuddhodano manāpena | āmantrayati naravaro parivāramudagrasaṃkalpo ||15|| prativedayantu mi laghuṃ dhrtarāṡṭraṃ pravarakusumasaṃchannaṃ | muktakusumābhikīrṇaṃ karotha divi devabhavanaṃ vā ||16|| osaktapaṭṭadāmaṃ dhrtarāṡṭraṃ ca śobhatāṃ capalameva | varahemajālacchannaṃ sumeruvaraśrṃgasaṃkāśaṃ ||17|| caturaṅgiṇī ca senā saśūlanārācatomaravicitrā | paripālayatāṃ capalaṃ dhrtarāṡṭraṃ manojñasaṃghātaṃ ||18|| osrṡṭā yevājñā narapatinā sajjaṃ eva ca sarvaṃ | krtvā tatra sakuśalaṃ rājānamupetya idamāhu: ||19|| varṡasahasramanūnaṃ prajā paripālayatu bho mahipālo | sajjaṃ ti vimānavaraṃ śobhati tava harṡasaṃjananaṃ ||20|| atha sā amaravadhūnibhā māyā utthāya āsanavarāto | (6) abravīt mahīpatisutaṃ āditye astamitamātre ||21|| eṡā samādiyāmi prāṇeṡvavihiṃsaṃ brahmacaryaṃ ca | viramāmi cāpyadinnād madyādanibaddhavacanācca ||22|| akhilavacanācca naravara viramāmi tathaivaṃ paiśunyācca | paruṡavacanācca narapati viramāmi mama chando ||23|| parakāmeṡu ca īrṡyāṃ no saṃjāneyyaṃ nāpyabhidrohaṃ | bhūteṡu upajaneṡyaṃ viparītamatiṃ ca vijahāmi ||24|| ekādaśaprakāraṃ śīlaṃ sevāmyahaṃ prthivipāla | rajanīmimāṃ anūnāṃ evaṃ mama jāyate chando ||25|| mā suda khu bhūmipāla kāmavitarko mā mayi pratikāṃkṡi | preṡaya mā ti apuṇyaṃ bhaveyā mayi brahmacāriṇiye ||26|| @005 sarve tava saṃkalpāṃ paripūremīti pārthivo avaca | abhirama bhavanavaragatā ahaṃ ca rājyaṃ ca tava vaśyaṃ ||27|| sā strīsahasrasamagrā anantaraṃ grhya taṃ vimānavaraṃ | abhiruhiya abhiniṡīde manāpaparipūrṇasaṃkalpā ||28|| sā kaṃcideva kālaṃ tasmiṃ himakumudapuṇḍarīkanibhe | śayane praśamadamaratā tūṡṇīṃbhāvena kṡepayati ||29|| sā dāniṃ dakṡiṇena pārśvena parinyāsi śarīravaraṃ | kusumalatā va drumavaraṃ śayanaṃ parivelliyāśayitā ||30|| atha tāṃ niśāmya śayanopagatāṃ devīṃ divyapramadārūpanibhāṃ | tuṡitālayā cyaviya devagaṇā prāsādamūrdhni pratiṡṭhihinsu ||31|| (7) te mūrdhanā abhinatā sarve hrṡṭā krtāṃjalipuṭā amarā | vandanti tāṃ vipulapuṇyadharāṃ māyāṃ jinasya jananīṃ śayane ||32|| atha kautūhalaparaṃ saṃjaniyā bahudevakanyā śucimālyadharā | jinamāturupagatā draṡṭumanā prāsādamūrdhni pratiṡṭhihinsu ||33|| upasaṃkramitva śayanopagatāṃ māyāṃ niśāmya varavidyunibhāṃ | prītisukhaṃ vipulaṃ saṃjaniyā atha saṃpravarṡi divijaṃ kusumaṃ ||34|| mānuṡyakaṃ pi kila edrśakaṃ rūpaṃ sujātamidamāścaryaṃ | kañcit kālaṃ sthihiyantarato nāyaṃ samāmaravadhūhi bhave ||35|| līlāṃ niśāmayatha he sakhikā pramadāyimasya yatha opayikāṃ | śayane virocati mana: harati vibhrājate kanakarītiriva ||36|| ayantu dhareṡyati mahāpuruṡaṃ atyantadānadamaśīlarataṃ | sarvāśravāntakaraṇaṃ virajaṃ kiṃ hāyate tava narendravadhū ||37|| cāpodare karatalapramite vararomarājivicitre rucire | iha so bhaviṡyati anantamati: satataṃ alipta aśubhena śuci: ||38|| bahudīrgharātranicitaṃ kuśalaṃ pramadāyimasya vipulaṃ paramaṃ | yā taṃ dhareṡyati anantaguṇaṃ cirarātrasannicitapuṇyabalaṃ ||39|| anurūpā tvaṃ pramadā pravarā mātā sa caiva puruṡapravaro | putro prahīna-vanatho virajo kiṃ hāyate tava narendravadhū ||40|| @006 atha rākṡasā vividharūpadharā āṇattā divi parito capalaṃ | tiṡṭhantu bho pravaraśastradharā sarvadiśāṃ kurutha asaṃvaraṇāṃ ||41|| (8) teṡāmanantaraṃ dvijihvagaṇā ārakṡahetu diśatāsu sthitā | vātaṃ pi yeṡa calitaṃ śruṇiya krodhā samutpatanti agnisamā ||42|| teṡāmanantaragatā thapitā yakṡā pradīptaśikharā vikrtā | ye duṡṭacitta vinivārayathā mā ca vadhaṃ kurutha kasya cāpi ||43|| teṡāmanantarasthitā bahavo gandharvasaṃgha śubharūpadharā | ārakṡahetu śubhacāpadharā cyavanakṡaṇe vimalabuddhimato ||44|| catvāri lokapatino pi sthitā gagane svakapārivāreṇa saha | adya cyaviṡyati kila bhagavāṃ lokasya arthasukhavrddhikaro ||45|| tridaśehi sārdhaṃ tridaśapravaro sthita antarīkṡe varacakradharo | acirā cyaviṡyati cyutiṃ carimāṃ ākāṃkṡamāṇo sukhamapratimaṃ ||46|| māyāya mūli bahudevagaṇā krtvā daśāṃgulaṃ natābhimukhā | samudīrayanti madhuraṃ vacanaṃ ullokayanti tuṡiteṡu jinaṃ ||47|| vyavadānasannicitapuṇyabalā samayo ti antimamupehi bhavaṃ | sajjā tāva bhavati te jananī anukaṃpa dāni du:khitāṃ janatāṃ ||48|| eṡo cyavāmi iti muṃci girāṃ śubhaṃ vacanaṃ udīrayi…| atha supinaṃ jananī jinasya tasmiṃ kṡaṇe paśyati varavipākaphalaṃ ||49|| himarajatanibho me ṡaḍviṡāṇo sucaraṇacārubhujo suraktaśīrṡo | udaramupagato gajapradhāno lalitagati: anavadyagātrasandhi: ||50|| na khalu bodhisatvā kālapakṡe mātu kukṡiṃ okrāmanti | atha khalu pūrṇāyāṃ pūrṇamāsyāṃ puṡyanakṡatrayogayuktāyāṃ rātryāṃ bodhisattvā mātu: kukṡimavakrāmanti | u-(9) poṡadhikāyāṃ pramadottamāyāṃ sananditāyāṃ avilakṡitāyāṃ akṡudrāvacarāyāṃ prāsādikāyāṃ śucigātrāyāṃ mandarāgāyāṃ jātisampannāyāṃ kulasampannāyāṃ rūpa- sampannāyāṃ varṇasampannāyāṃ nāmasampannāyāṃ ārohasampannāyāṃ pariṇāhasampannāyāṃ vyaktāyāṃ agrayauvanamaṇḍaprāptāyāṃ viśrutāyāṃ paṇḍitāyāṃ smrtāyāṃ saṃprajānāyāṃ @007 pradakṡiṇacittāyāṃ sarvākārasampannāyāṃ sarvākāraparipūrṇāyāṃ pramadottamāyāṃ bodhisatvā mātu: kukṡimavakrāmanti| bodhisatvena prabhā osrṡṭā yāye prebhāye sarva buddhakṡetraṃ avabhāsitaṃ | devaputro devaputraṃ prcchati | kiṃ kāraṇaṃ suravareṇa prabhā pramuktā candrāṃśuśītalatarā kanakāvadātā | yenāsureśvaragaṇā manujeśvarāśca prahlāditā ca narakā jvalanāgnikalpā: ||1|| so dāni āha | ye tatratatra janatāṃ pratipālayanti saṃsārapaṃjaragatāṃ madanābhibhūtāṃ | teṡāṃ vimokṡakaraṇena mahāyaśena āmantraṇārthamanaghena prabhā pramuktā ||2|| bodhisattva āha | muñcatha amarā purāṇi na kila prāmodyasya ayaṃ kālo | jarāmaraṇapuraṃ bhettuṃ kālo jñānaprahāreṇa ||3|| bodhisatvo smrto saṃprajāno pradakṡiṇacitto mātu: kukṡiṃ okrānto | iti sa nadiya siṃhanādaṃ narasiṃho cyavanakālasamayasmiṃ | antarahito kṡaṇena narendrabhavane samupapadyi ||4|| (10) yo so tuṡitaṃ kāyaṃ obhāseti śubhena varṇena | devapuṃrāccyavamāno taṃ anativaraṃ jinaṃ vande ||5|| sabrahmakaṃ ca lokaṃ saśramaṇabrāhmaṇīṃ prajāṃ sarvāṃ | varṇenobhāsayati anativaro lokapradyoto ||6|| āścaryamadbhutamidaṃ paśyatha yāvat maharddhika: śāstā | smrtimāṃ susaṃprajāno mātu: kukṡismiṃ okrānto ||7|| yāvacca narapravaro uttamalakṡaṇasamaṅgi asthāsi | mātāye kukṡismiṃ smrtimatimāṃ saṃprajāno ca ||8|| samanantarokrānte ca bodhisatve iyaṃ mahāprthivī atīva ṡaḍvikāraṃ kampe saṃkampe prakampe saṃharṡaṇīyaṃ ca kampayati modanīyaṃ ca prahlāditaṃ ca nirvarṇanīyaṃ ca ullokanīyaṃ ca āsecanakaṃ ca apratikūlaṃ ca prāmodikaṃ ca prasādanīyaṃ ca nirudvegaṃ ca nirutrastaṃ ca | kampamānā ca punarna kaṃcit satvaṃ vyāpādayati yamidaṃ calaṃ vā sthāvaraṃ vā | tato ayaṃ sāgaramerumaṇḍalā prakampitā ṡaḍvidhamāsi medinī | @008 krtā lokā vimalā manoramā mahāndhakārāpanudasya tejasā ||1|| yāvattakā nāgarājāno nāgādhipatayo rakṡāvaraṇaguptaye autsukyaṃ samāpadyensu: | caturo pi lokapālā rakṡāmakarensu lokanāthasya | mā kocī ahiteṡī namucibalanudaṃ vihiṃseyā ||2|| (11) śakropi devānāmindro suyāmo pi devaputro saṃtuṡito pi devaputro sunirmito pi devaputro vaśavartī pi devaputro mahābrahmā pi śuddhāvāsā pi devā bodhisatvasya mātu: kukṡigatasya rakṡāvaraṇaguptaye autsukyaṃ samāpadyensu: | tato koṭisahasrāṇi devānāṃ kapilāhvayaṃ | upagatāni tuṡṭāni ārakṡaṃ varabuddhino ||1|| devanagaraṃ iva kapilapuramuttamaṃ krtamanuviśantehi | manomayavikramagatehi amaragaṇehi abhivirocati ||2|| māyāṃ parivāretvā maheśvaragaṇānāṃ kila sahasrāṇi | āśu vigatamalamakhilā ākāśagatā abhiniṡaṇṇā: ||3|| teṡāṃ dāniṃ prṡṭhato indrasahasrāṇi vimalaśikharāṇi | subahūni bahuguṇasya ārakṡārthaṃ niṡaṇṇāni ||4|| teṡāṃ dāni prṡṭhato devendrāṇāṃ sahasranayutāni | kāmāvacarā devā niṡaṇṇā gagane nirālambe ||5|| devagaṇānāṃ prṡṭhato asurā asurāṇāṃ ca dvijihvagaṇā: | yakṡāśca vikrtarūpā: rākṡasasaṃghāśca saṃniṡaṇṇā: ||6|| etāye vidhiye gaganamamaraśatasahasrasaṃkulaṃ śrīmad | atyantasupariśuddhaṃ kuśalamupacitaṃ hi varadena ||7|| so’yaṃ mahānubhāvo smrtimāṃ tuṡitabhavanā cyavitvāna | pāṇḍaravarāhakanibho bhavitva gajarūpi ṡaḍḍanto ||8|| varaśayane śayantiye poṡadhikāye viśuddhavasanāye | smrtasaṃprajānakuśalo mātu: kukṡismiṃ okrānto ||9|| (12) sā ca rajanīprabhāte ākhyāsi bhartuno manāpasya | rājavara pāṇḍaro me gajarājo kukṡimokrānto ||10|| @009 taṃ ca śruṇitvāna rājā vaipaṃcanikāṃ samāgatāṃ abaca | supinasmiṃ asya sarve bhaṇātha bhūtaṃ phalavipākaṃ ||11|| te tatra cāvaciṃsū naimittikā prcchitā svayaṃ rājñā | dvātriṃśalakṡaṇadharo kukṡiṃ devīye okrānto ||12|| hrṡṭo bhavāhi naravara yasya tava kulasmiṃ pratyutpanno | prthivīdhara vīragarbho anopamasatvo mahāsatvo ||13|| yatha maya paurāṇānāmācāryāṇāṃ svayaṃ samupāhrtaṃ | dve’sya gatayo ananyā bhavanti naravīśārdūla ||14|| yadi āsiṡyati agāre mahipati hoti saratano maharddhiko | nityānubaddhavijayo rājaśatasahasraparivāro ||15|| atha khalu prabrajiṡyati cāturdvīpāṃ mahīṃ vijahiyāna | hohiti ananāneyo buddho netā naramarūṇāṃ ||16|| (supinaṃ pi śākiyānī ākhyāsi bhartuno manāpasya | śveto gajanātho me kukṡiṃ bhettvāna okrānto ||17|| etaṃ śruṇitva rājā vaipaṃcanikāṃ samāgatāṃ avaca || supinasmiṃ asya sarvaṃ bhaṇātha bhūtaṃ phalavipākaṃ ||18|| te tatra cāvaciṃsū naimittikā prcchitā svayaṃ rājñā | dvātriṃśalakṡaṇadharo kukṡiṃ devīye okrānto ||19|| yadi punaragāramadhye vasati prthivīṃ abhijeṡyate sarvāṃ | (13) śūrāṃ putrasahasraṃ labheta etādrśāṃ vīrāṃ ||20|| atha ratanaanantākaraṃ pūrṇāṃ mahīmujjhiyāna pravrajati | buddho hohiti loke sarvajño sarvadarśāvī) ||21|| mahābrahmā āha | svapnāntare yā pramadā adarśi sūryaṃ nabhā kukṡimanupraviṡṭaṃ | prasūyati strīratanaṃ subhāgaṃ bhartāsya bhoti nrpo cakravartī ||1|| svapnāntare yā pramadā adarśi candraṃ nabhā kukṡimanupraviṡṭaṃ | prasūyate sā naradevagarbhaṃ so bhavati rājā balacakravartī ||2|| @010 svapnāntare yā pramadā adarśi sūryaṃ nabhā kukṡimanupraviṡṭaṃ | prasūyate sā varalakṡitāṃgaṃ so bhavati rājā balacakravartī ||3|| svapnāntare yā pramadā adarśi śvetaṃ gajaṃ kukṡimanupraviṡṭaṃ | prasūyate sā gajasattvasāraṃ so bhavati buddho bodhitārthadharmo ||4|| devī prcchīyati | kiṃ dharesi | sā āha | cakravartinti | (14) kukṡiṃ prabhāsayantaṃ kanakavapuṃ pravaralakṡaṇasamaṃgiṃ | dhāremi cakravarti varapuruṡaṃ rājaśārdūlaṃ ||1|| devā nabhe bhagavato ghoṡamudīrayensu: | buddho bhaviṡyati na rājā cakravartī | mahābrahmā gāthāṃ bhāṡati | gajaṃ ratnaśreṡṭhaṃ madanabalavegāpanayanaṃ pradīpaṃ lokasya tamatimiramohāpanayanaṃ | guṇānāṃ koṡaṃ tvaṃ aparimitaratnākaradharaṃ dharesi rājarṡi apratihatacakraṃ samaruciṃ ||2|| devī āha | yathā mama na rāgadoṡā prasahanti narendragarbhamupalabhya | ni:saṃśayaṃ bhaviṡyati samaruci yatha niścarati vācā ||3|| bodhisatve khalu punarmātu: kukṡigate mātu sukhaṃ gacchati pi tiṡṭhati pi sukhaṃ niṡīdati pi śayyāṃ kalpayati bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatve khalu puna: mātu: kukṡigate bodhisatvamātu: kāye śastraṃ na krāmati | n aviṡaṃ nāgni na aśanī prasahati bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatve khalu punarmātu: kukṡigate bodhisatva- mātaraṃ devakanyā divyehi ucchādanaparimardanapariśeṡehi parijāgaranti bodhisatva- syaiva tejena | bodhisatve khalu punarmātu: kukṡigate bodhisatvamātā divyavastra- saṃvrtaśarīrā bhavati divyābharaṇadhāriṇī bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatve khalu puna: mātu: kukṡigate mātā lābhinī bhavati divyānāṃ gandhānāṃ divyānāṃ mālyānāṃ divyānāṃ vilepanānāṃ divyānāmojānāṃ bodhisatvesyaiva tejena | bodhi- @011 satve khalu punarmahāmaudgalyāyana (15) mātu: kukṡigate bodhisatvamātu: khalu puna: yo asyā abhyantaraparivāro so se atīva śrotavyaṃ śraddhātavyaṃ manyanti bodhi- satvasyaiva tejena | kiṃkaraṇīyakapratisaṃyuktehi nimantrenti bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatve khalu punarmātu: kukṡigate bodhisatvamātaraṃ bodhisatvo paśyati | bodhi- satve khalu punarmātu: kukṡigate bodhisatvamāturna kociduparimena gacchati antaso pakṡī pi | alpābādhā bhavati alpātaṃkā | samāye vipākanīyagrahaṇīye samanvā- gatā | nāpyatiśītāye nāpyatiuṡṇāye rtupariṇāmāye bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatve khalu punarmātu: kukṡigate bodhisatvamātā lābhinī bhavati praṇītānāṃ khādanīyabhojanīyānāṃ agrarasānāṃ uttamarasānāṃ adhigatarasānāṃ pratyagrarasānāṃ bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatve khalu punarmātu: kukṡigate bodhisatvamātā vigatarāgā bhavati akhaṇḍamacchidramaśabalamakalmāṡaṃ pariśuddhaṃ paripūrṇaṃ brahmacaryaṃ carati | manasāpi tāye pramadottamāye rāgo na utpadyati sarvapuruṡehi antamasato rājñāpi śuddhodanena bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatve khalu punarmātu: kukṡigate bodhisatvamātā paṃca śikṡāpadāni samādāya vartati tāni ca sapūrva-(saṃpūrṇa-?) samādinnāni bhavanti bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatve khalu punrmātu: kukṡigate yāvattā nāgarājāno nāgādhipatayo aṇḍajā vā jarāyujā vā saṃsvedajā vā aupa- pādukā vā te sarve niveśanamupasaṃkramitvā divyāni candanacūrṇāni divyāni tamāla- patracūrṇāni prakiranti agurucūrṇāni prakiranti divyāni keśaracūrṇāni prakiranti divyāni kusumāni prakiranti | samāptāye ca naṃ arcanāye arcayanti paripūrṇāye ca naṃ arcane#ye arcayensu: | te divyāni candanacūrṇāni ca prakiritvā divyāni agurucūrṇāni prakiranti divyāni ca keśaracūrṇāni divyāni ca tamālacūrṇāni prakiranti | divyāni muktakusumāni prakiritvā samāptāye ca naṃ (16) arcane#ye arcayitvā paripūrṇāye ca naṃ arcane#ye arcayitvā bodhisatvamātaraṃ triṡkrtyo pradakṡinī- krtvā yenakāmaṃ prakramensu: bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatve punarmātu: kukṡigate yāvanto suvarṇarājāno suvarṇādhipatayo evaṃ caturmahārājakāyikā devāstrāyastriṃśā yāmā tuṡitā nirmāṇaratino paranirmitavasavartino brahmakāyikā devā te sarve niveśanaṃ upasaṃkramitvā divyāni candanacūrṇāni prakiritvā divyāni agurucūrṇāni prakiranti | divyāni tamālapatracūrṇāni divyāni muktakusumāni prakiritvā samāptāye ca naṃ arcanāye arcayitvā paripūrṇāye ca naṃ arcanāye arcayitvā @012 pariśuddhāye ca naṃ acanāye arcayitvā bodhisatvamātaraṃ triṡkrtyo pradakṡiṇīkrtvā yenakāmaṃ prakramensu: bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatvo khalu punarmātu: kukṡigato na cātinīcaṃ tiṡṭhati na cātiuccaṃ tiṡṭhati na cāvakubjako na ottānako na vāmena pārśvena tiṡṭhati na utkuṭuko | atha khalu dakṡiṇe pārśve paryaṃkamābhuñjitvā tiṡṭhati | bodhisatvo khalu punarmātu: kukṡigato na pittena na śleṡmeṇa vā na rudhireṇa vā anyena vā kenacidaśucinā upalipto’viśuddho tiṡṭhati | atha khalu ucchādita-snāpita-viśadagātro bodhisatvo mātu: kukṡismiṃ tiṡṭhati | bodhisatvo khalu punarmātu: kukṡigato mātaraṃ paśyati, bodhisatvamātāpi taṃ kukṡigataṃ bodhisatvaṃ paśyati vigrahamiva jātarūpasya drṡṭvā ca bhoti āttamanā [kukṡiṃ obhāsentaṃ vigrahamiva jātarūpasya] | yatha vaiḍūryasya maṇi sphāṭikasamudge kaṭiutsaṃgasmiṃ | nihato syā evameva bodhisatvaṃ paśyati mātā | kukṡiṃ aubhāsentaṃ vigrahaṃ iva jātarūpasya ||1|| (17) bodhisatvaṃ devasaṃghā: sukharātriṃ sukhadivasaṃ prcchakā āgacchanti prītamanaso tāṃ ca devasaṃghāṃ tathā prcchamānāṃ bodhisatvo pratyabhinandati dakṡiṇaṃ karamutkṡipya mātaraṃ ca na bādhati | bodhisatvaṃ mātu: kukṡigataṃ devā nāgā yakṡā mārutā rākṡasā piśācā na jahanti divā vā rātrau ca na cātra āsaṃgakathā kathīyati kāmopasahitā vā anyā vā asatyā kathā | nānyatra bodhisatvavarṇameva bhāṡanti rūpata: sattvata: tejata: varṇata: yaśata: kuśalamūlāto | bodhisatvasya mātu: kukṡi- gatasya pratipūjā noparamati | divyāni tūryāṇi divyāni agurudhūpāni divyaṃ puṡpavarṡaṃ divyaṃ cūrṇavarṡaṃ | apsarasahasrāṇi ca upagāyanti upanrtyanti | bodhi- satvamātāṃ devakanyāsahasrehi sārdhaṃ abhyābhavati hāsyaṃ ca kathā ca | prasuptāṃ ca bodhisatvamātaraṃ devakanyā mandāravadāmena capalā parivījenti bodhisatvasyaiva tejena | ayaṃ ca puna: trisāhasramahāsāhasrāyāṃ lokadhātūyaṃ anuttarā garbhāvakrānti- pāramitā | anyaṃ ca dāni paśyatha āścaryaṃ tasya devaparṡāye | tāva vipulāye yā kathā abhūt paramaharṡasaṃjananī ||1|| na pi kāmakathā teṡāṃ na pi apsarasāṃ kathā na gītakathā | na pi vādyakathā teṡāṃ na pi bhakṡakathā na pānakathā ||2|| @013 nābharaṇakathā teṡāṃ na pi vastrakathā pravartati kācit | yānodyānakathā vā manasāpi na jāyate teṡāṃ ||3|| sādhū puṇyabalavato dyuti…sā sadevakaṃ lokaṃ | abhibhavati nāyakasya vikasati eṡā kathā tatra ||4|| (18) sādhuṃ garbhokramaṇaṃ karmaṇa anurūpaṃ pāramigatasya | iti vikasati bahuvidhā kathā pariṡāmadhye etasmiṃ ||5|| sādhūti nirāmiṡehi saṃjñāpadehi kṡapenti tatkālaṃ | varabuddhino ayaṃ api kathā vikasati pariṡāmadhye ||6|| evaṃ bahuprakārāṃ kathāṃ kathayantā ramanti devagaṇā: | rūpaṃ varṇaṃ tejaṃ varaṃ ca vīracaryaṃ kathayantā ||7|| sarveṡāṃ bodhisatvānāṃ mātā pratipūrṇe daśame māse prajāyati | subhūtinā śākyena preṡitaṃ rājño | āgacchatu devī iha prajāyiṡyati | rājā pratibodhayati | āgamiṡyati sālabhaṃjakaṃ ca kariṡyati | lumbinivanaṃ sucapalaṃ apagatatrṇakhāṇḍapatrasaṃkhāraṃ | varasurabhikusumanikaraṃ karotha gandhodakasugandhaṃ ||1|| lumbinivane ca vātā tamālapatragandhavāsitaśarīrā | vāyantu amrtagandhāṃ madajananā ca palāyantu ||2|| agaruvaradhūpagandhā samonamantu nabhato jaladharā taṃ | lumbinivanaṃ chādetuṃ varacūrṇarasākule kṡiptaṃ ||3|| ekaikaṃ caṃkramavaraṃ dukūlapaṭṭorṇākosikārehi | kalpayatha kalpavrkṡāṃ yatha divi devapradhānasya ||4|| devā ca devakanyā ca gandhamālyaṃ grhya luṃvinīvanamāgacchanti | (19) sphaṭikamaṇikuṇḍaladharā vigalitavasanā pralambamaṇihārā | ādāya gandhamālyaṃ gaganapathagatā praḍīyanti ||1|| mandāravāna bharitā kācit śaṃgeriyo grhītvāna | haricandanasya kācit kāci puna: kalpaduṡyāṇāṃ ||2|| sthalaja-jalajaṃ ca mālyaṃ grhītvā apsarā muditacittā: | ratanā ābharaṇāni ca jambudvīpe abhimukhīyo ||3|| @014 caturāśītimanūnā chatrasahasrāṇi devakanyāyo | kanakaratanāmayāni ādāya nabhe praḍīyanti ||4|| kūṭāgārasamehi ca sphaṭikamaṇimusāgalvehi citrehi | bharitamapi antarīkṡaṃ duṡyaśatasamucchritapatākaṃ ||5|| gajaśvasanasannikāśā śāradameghā khagapathe virocanti | varasurabhikusumagandhā kamalotpalacampakavimiśrā: ||6|| bhūjagapatino pramuditā meghehi sugandhatoyabharitehi | abhyokiranti nagaraṃ anyāni ca adbhutaśatāni ||7|| avagāhya taṃ vanavaraṃ māyā sakhisaṃvrtā jinajanetrī | vicarati citrarathe devi amaravadhū yatha ratividhijñā ||8|| sā krīḍ+ārthamupagatā pilakṡaśākhāṃ bhujāya avalambya | pravijrmbhitā salīlā tasya yaśavato jananakāle ||9|| atha vā navati sahasrā marukanyā āśureva sannipatitā | māyāṃ krtāṃjalipuṭā idamavaca prasannasaṃkalpā ||10|| (20) adya jarāvyādhimathanaṃ janayiṡyasi amaragarbhasukumāraṃ | devīṃ divi bhuvi mahitaṃ hitaṃ hitakaraṃ naramarūṇāṃ ||11|| mā khalu janaya viṡādaṃ parikarma vayaṃ tava kariṡyāma: | yaṃ kartavyamudīraya drśyatu krtameva tat sarvaṃ ||12|| atha caturi lokapālā saparivārā āśureva sannipatitā | divyapraveṇihastā devimupagatā pradakṡiṇato ||13|| sarve pi devasaṃghā māyāṃ paricārayitva ākāśe | sthitā mālyagandhahastā svaparivāreṇopaśobhanti ||14|| na khalu punarbodhisatvamātā bodhisatvaṃ janeti śayānā niṡaṇṇikā vā yathānyā: striyo | atha khalu bodhisatvamātā sthitikā eva bodhisatvaṃ saṃjaneti | bodhi- satvo smrto saṃprajāno mātaramabādhayamāno dakṡiṇapārśvena prādurbhavati | dakṡiṇena hi pārśvena jāyante puruṡottamā: | sarve puruṡaśārdūlā bhavantyatravihāriṇa: ||1|| @015 kiṃ tanna bhidyate pārśvaṃ vedanā ca na jāyate | tasyā jinajanetrīye janetvā puruṡottamaṃ ||2|| manomayena rūpeṇa prādurbhonti tathāgatā | evaṃ na bhidyate pārśvaṃ vedanā na ca jāyati ||3|| bodhisatvo garbhāvāsapariśrānto sapta padāni kramati | jātamātro ca vikrame sapta vikramate bhuvi | diśāṃ ca praviloketi mahāhāsaṃ ca ūhati ||4|| (21) atra kiṃ kāraṇaṃ uktaṃ yaṃ sapta kramate kramān | na ca aṡṭa na ca ṡaṡṭi atra āgamanaṃ śrṇu ||5|| garbhāvāsapariśrānto sarvalokahito muni: | paścimo garbhāvāso’yaṃ atha vegena prakrami ||6|| tuṃ tu saptaṃpade nyaste devasaṃghābhilīyata | sahasā lokapālebhyo aṃkena dhāriye muni: ||7|| atha varṡo samutpadye divyakusumaśīkaro | mandāravarajākīrṇo divyacandanasaṃkulo ||8|| dīrghakālamudagrāśca suramukhyāgradhūpanaṃ | pramuṃciṡu vibhūṡārthaṃ tasya uttamabuddhino ||9|| yadarthaṃ ca viloketi diśāṃ apratipudgalo | tatrāpi āgamaṃ vakṡye upadeśaṃ manoramaṃ ||10|| na so vidyate satvānāṃ deveṡu manujeṡu vā | yasyaivaṃ saṃbhavo bhavati garbhokramaṇameva ca ||11|| khadyotakanakanirbhāsaṃ pārśvaṃ jinajanetriye | jāyate yadā sarvajña: jāyate carame bhave ||12|| jātamātrasya taccittaṃ āsi pravaravādino | asti kaścit samabuddhi me idaṃ tarkaṃ nivartituṃ ||13|| kecit saṃsāracāreṇa artīyanti yathā ahaṃ | ityarthaṃ puruṡāditya: diśāṃ sarvā nirīkṡati ||14|| atha diśāṃ vilokento drśyati vadatāṃ vara: | (22) devakoṭisahasrāṇi tasmiṃ hāsaṃ pramuñcati ||15|| jātamātrasya me cāhu: devatā mārakāyikā: | cāturdvīpo mahākośo cakravartī bhaviṡyasi ||16|| @016 athāsya hāso saṃbhavati na me satvā vijānatha | sarvajño sarvadarśāvī bhaviṡyaṃ puruṡottama: ||17|| evametaṃ praśaṃsanti vipākamupadeśakā: | tathā hi narasiṃhānāṃ śāsanaṃ suprakāśitaṃ ||18|| yaṃ tiṡṭhantī janaye vīraṃ saṃkusumitehi śālehi | śarīramavalambyamānā taṃ anativaraṃ jinaṃ vande ||19|| saṃpratijāto sugato samehi pādehi dharaṇimavatiṡṭhe | sapta ca padāni agamā sarvāṃ ca diśāṃ viloketi ||20|| taṃ cāsya caṃkramantaṃ anvāgami vījanaṃ ca cchatraṃ ca | mā varaviduno kāye daṃśā maśakā ca nipatensu: ||21|| saṃpratijāte sugate devā prathamaṃ jinaṃ pratigrhne | paścāccainaṃ manuṡyā anativaraṃ aṅked hārensu: ||22|| pratyagrahensu devā sugataṃ dvātriṃśalakṡaṇasamaṃgiṃ | (23) paścāccainaṃ manuṡyā anativaraṃ aṃke dhārensu: ||23|| nirvāyensu pradīpā mānuṡakā obhāsitabhūllokaṃ | saṃpratijāte sugate ulkādhāre naramarūṇāṃ ||24|| saṃpratijāte sugate jñātī udakārthikā vidhāvensu: | atha purato udupānā pūrā mukhato viṡyandensu: ||25|| duve vāridhārā udgami ekā śītasya ekā uṡṇasya | yatra snapayensu sugataṃ vigrahaṃ iva jātarūpasya ||26|| saṃpratijāte khalu puna: sugate bodhisatvamātā akṡatā caiva abhūṡi avraṇā ca bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatvamātu: kukṡi pratipūrṇā eva abhūṡi anonaddhā ca | saṃpratijāte khalu punarbodhisatve caturṇāṃ dvīpakoṭiśatānāṃ madhye prthivī- maṇḍapradhānā aśvatthayaṡṭi prādurbhavet | antaradvīpe candanavanaṃ prādurbhavet | bodhi- satvasya upabhogaparibhogamāgacche bodhisatvasyaiva tejena | tatra devaputrasahasrāṇi apsarasahasrāṇi gandhamālyamādāya āgacchanti bodhisatvasya pūjārthaṃ | devaputro devaputraṃ prcchati | kahiṃ gamiṡyāsi | so āha | eṡā prasūṡyati narendravadhūttamaṃ taṃ vatsaṃ vibuddhavarapuṡkaragauragarbhaṃ | @017 yo prāpsyate dharaṇimaṇḍagatottamārthaṃ māraṃ nihatya sabalaṃ tamupemi vīraṃ ||1|| (24) amrakṡitā garbhamalena gātrā jātaṃ jale paṃkajamuttamaṃ vā | vapuṡmanto bālaraviprakāśo sabrahmakānamarānabhibhoti ||2|| tato jātamātro kule śākiyānāṃ atikramya dhīro padānīha sapta | samolokayitvā diśā ūhasāsi | ayaṃ dānimeko bhavo paścimo tti ||3|| nabhe tu cchatrameva vibhrājamānaṃ maṇimuktiśreṡṭhaṃ parābhāvibhrājaṃ | vidhūtadāmena mandāravānāṃ bahū devaputrā nabhe dhārayensu: ||4|| sabālārkaśaṃkhapratīkāśavarṇaṃ varaṃ hemacchatraṃ nabhe dhārayensu: | tato vījanīyo visrṡṭā bhramensu: kareṇa grahetvā jinaṃ vījayensu: ||5|| tata: puṇyagandhā sukhoṡṇā prabhūtā laghupremaṇīyā hitā mānuṡāṇāṃ | śivā nandanīyā tuṡārānubaddhā duve vāridhārā nabhe udgamensu: ||6|| tato meruśrṃgādanekaprakārā pramuktottarīyā samantormijātā | (25) bhrśaṃ viśvagandhādhivāsānuvātā drḍh+āṃ ṡaḍvidhānaṃ mahīṃ kaṃpayensu: ||7|| suvarṇasya rūpyamaṇīnāṃ śubhānā vimāneṡu devā satūryā vighuṡṭā | sujātena jātaṃ jinaṃ prekṡamāṇā sacandrārkatāraṃ nabhaṃ śobhayensu: ||8|| ayaṃ so sadevaṃ sanāgaṃ sayakṡaṃ mahoghaṃ maharṡī jagaṃ uttaritvā | tata: kṡemamekāṃ diśāṃ prāpsyatīti prahrṡṭā sya devā nabhe vyāharensu: ||9|| @018 saṃpratijāte bodhisatve śākyānāṃ paṃca kumāraśatāni sundaranandapramukhāni | paṃca kanyāśatāni yaśodharāpramukhāni | paṃca dāsakaśatāni cchandakapramukhāni | paṃca aśvaśatāni kaṇṭhakapramukhāni | paṃca hastipotaśatāni candanahastipotaka- pramukhāni | paṃca nidhiśatāni prādurbhūtāni | paṃcahi rājaśatehi jayasaṃvrddhaye preṡitā | rājā śuddhodano āṇāpeti | ito eva devīṃ nivartayatha | kenacid bodhi- satvo abhivahiṡyatīti | viśvakarmeṇa devaputreṇa ratnāmayī śivikā nirmitā | ko imāṃ śivikāṃ vahiṡyatīti | catvāro mahārājā upasthitā | vayaṃ sattva- sāraṃ vahi (26)ṡyāma: | bodhisatvo ca māyāya mātu: sārdhaṃ śivikāsamārūḍh+o | śakro devānāmindro mahābrahmā ca utsāraṇaṃ karonti | rājñā śuddhodanena amātyā āṇattā | ita eva kumāraṃ śākyavardhanaṃ devakulaṃ netha abhayāye devīye pādavandanaṃ | tehi amātyehi rājño vacanena kumāro tato eva śākyavardhano devakulaṃ nīto abhayāya devīye pādavande | te dāni abhayāye devīye mūrdhena pādā vandāpayiṡyāmo ti | yena cābhayā devī tena kumārasya pādā prādurbhūtā | abhayā devī kumārasya mūrdhena pādeṡu praṇatā | naro cetiyeṡu praviṡṭo akāmo mahālokanātho narendrāṇa śāstā | yadā uttamāṃgena vandāpayensu: tato tasya pādāni prādurbhavensu: ||1|| tato devatā cābhayā ityavocat na eṡo’nurūpo mamaṃ vandamāno | praṇāmaṃ ca eṡo yadanyasya kuryād drḍh+aṃ saptadhā asya mūrdhasphaṭeyāti ||2|| jātamātrekumārerthasiddhī sukhī sarvāsatvā abhū yāvadavīciṃ | praṇāmaṃ ca kurvī devā abhayā ca tasya devī prahrṡṭā praṇāmaṃ karoti | utthāpanīyā gāthā | jāte jagapradhāne sarve arthā pradakṡiṇā rājño | tena naralambakasya nāmaṃ sarvārthasiddha iti ||1|| (27) rājakulaṃ kumārasmiṃ praviṡṭe avacat purohitaṃ nrpati: | lakṡaṇavidhiguṇakuśalāṃ viprāṃ pariyeṡatha śīghraṃ ||2|| taṃ vijñāya ca devā maheśvarā nāma cittavasavartī | mā lakṡaṇā akuśalā vikalpayiṡyanti dvijasaṃghā ||3|| vigatamadamānadarpā aṡṭasahasrā maheśvaravarāṇāṃ | devanaraguruṃ krtāñjalīṃ saṃpratijātaṃ upagamensu: ||4|| te rājakuladvāre śucivastrāmbarasthitā stimitaśabdā: | pratihārarakṡamabravīt sumadhurakaraviṃkarutaghoṡā: ||5|| @019 śuddhodanaṃ upagamya bravīhi ime lakṡaṇagaṇavidhijñā | tiṡṭhanti aṡṭa sahasrā praviśensu: yadi anamataṃ te ||6|| sādhūti pratiśrutvā pratihārarakṡo praviśya rājakulaṃ | abravīt krtāṃjalipuṭo prītamanaso prthivīpālaṃ ||7|| atulavaradīptayaśasā kāraya rājyaṃ ciraṃ nihataśatru | dvāre te’marasadrśā tiṡṭhanti praveṡṭumicchanti ||8|| pratipūrvavimalanayanā madharasvara mattavāraṇavicārī | bhavati mama teṡu śaṃkā na te manujā devaputrāste ||9|| paricaṃkramatāṃ teṡāṃ dharaṇīrajo kramavarāṃ na sprśati | na ca sānaṃ paśyati padaṃ prthivyāṃ idaṃ api āścaryaṃ ||10|| gambhīrastimitaceṡṭā āryākārā praśāntadrṡṭi yathā | vipulāṃ janenti prītiṃ janasya samudīkṡamāṇasya ||11|| (28) anyaṃ ca dāni adbhutaṃ śarīracchāyā na drśyate teṡāṃ | teṡāṃ ca sandhiśabdo caṃkramatāṃ na śruyate kaścit ||12|| ni:saṃśayaṃ upagatā putravaraṃ naravarādhipa draṡṭuṃ | abhinandaṃ abhivādaya paśyāhi ayonijāṃ devāṃ ||13|| varamālyagandhahastāṃ līlāceṡṭāṃ manoramaśarīrāṃ | dīpyantāṃ iva śirīye asaṃśayaṃ pravaramarutaste ||14|| śuddhodano niśāmya vacanamidaṃ harṡakampitaśarīro | abravīt bhaṇahi sucapalaṃ praviśantu niveśanamudāraṃ ||15|| kiṃkāraṇaṃ na edrśā prākrtapuruṡāṇa bhonti ākārā: | na pi mānuṡāṇa īdrśī rddhi bhavati yādrśīṃ bhaṇasi ||16|| atha so pratihārarakṡo upagamya maheśvarāṃ idamavocat | prahvo krtāṃjalipuṭo praṇamya hrṡṭo muditacitto ||17|| abhinandate narapati: praviśantu bhavanto divyapurakalpaṃ | rājavrṡabhasya veśmaṃ narādhipatinā anujñātā: ||18|| etaṃ śrutvā vacanaṃ aṡṭasahasraṃ maheśvaravarāṇāṃ | praviśanti pārthivakulaṃ anihatakulavaṃśamukhyasya ||19|| @020 śuddhodano pi rājā maheśvarāṃ dūrato niśāmetvā | pratyutthito saparivāro gauravabalabhāvitaśarīro ||20|| tāṃ avaca rājavrṡabho svāgatamanurāgaṃ bhavi sarveṡāṃ | prītā sma darśanena praśamadamabalena ca bhavatāṃ ||21|| (29) saṃvidyante imāni asmākaṃ āsanapradhānāni | āstāṃ tāva bhavanto asmākamanugrahārthāye ||22|| atha te teṡvāsaneṡu bahuratnaviśuddhacitrapādeṡu | vigatamadamānadarpā niṡīdi anavadyakarmāntā: ||23|| te kaṃcideva kālaṃ āgamayitvā narādhipamavocat | śrṇvatu bhavān prayojanaṃ yaṃ asmākamiha gamanāye ||24|| sarvamanavadyagātro utpanno lokasundaro tuhyaṃ | putro kila manujapate lakṡaṇaguṇapāramīprāpto ||25|| vayamapi lakṡaṇakuśalāssamarthā guṇadoṡalakṡaṇaṃ jñātuṃ | yadi na gurutvaṃ bhavato paśyema mahāpuruṡarūpaṃ ||26|| so avaca hanta paśyatha suvyapadeśakṡemaṃ mama putraṃ | marumanujaharṡajananaṃ lakṡaṇaguṇapāramīprāptaṃ ||27|| atha sa mrdukācalindikapraveṇiye guṇadharaṃ grahetvāna | aṃkena vādicandraṃ upanāmayati suravarāṇāṃ ||28|| ālokayitva dūrā maheśvarā parākramaṃ daśabalasya | mūrdhani vigalitamakuṭā nipatanti mahītale hrṡṭā: ||29|| te dāni rājānamārocenti | lābhā te mahārāja sulabdhā yasya taṃ’ya mahā- puruṡo kule utpanno dvātriṃśatīhi mahāpuruṡalakṡaṇehi samanvāgato | tadyathā | samā heṡṭā ca dīrghā ca āyatā utsaṃgapaṃcamā | (30) eṇi brhatpratiṡṭhito kośa nyagrodha ta daśa ||1|| @021 mrdujālā ca pratipūrṇā ekā ūrdhvāgrapaṃcamā: | ślakṡṇacchavi haṃsāntarā ca utsadā ca te daśa ||2|| rasaṃ suvarṇasīho ca samā śuklā ca paṃcamā | samā prabhūtā brahmā ca nīlagopakṡa te daśa | ūrṇā uṡṇīṡaśīrṡaṃ ca nātho dvātriṃśalakṡaṇo ||3|| dakṡiṇāpathe aparo brāhmaṇakumāro ujjenīyaṃ brāhmaṇamahāśālasya putro śyāmo asito varṇena paṇḍito nipuṇo medhāvī | tena gurukulāto vedā ca mantrā ca śāstrā ca adhītā | so dāni adhītavedādhyayano grhāto niṡkramya vindhya- parvataṃ gatvā rṡipravrajyāṃ pravrajito mūlaphalapatrabhakṡo rucchavrtti: | tena tahiṃ vindhyaparvate āśramaṃ māpayitvā vāhitakena mārgeṇa yujyantena ghaṭantena vyāyāmantena catvāri dhyānāni niṡpāditāni paṃcābhijñā ca sākṡātkrtā | so caturdhyāna- lābhī paṃcābhijño bahuśruto vedapārago asito rṡi samaṃtena abhijñāto parijñāto | asito rṡi divi parighuṡṭo antarīkṡacaro maharddhiko ca mahānubhāvo paṃcamātrehi śiṡyaśatehi sārdhaṃ nālakena ca tahiṃ āśrame prativasati | so taṃ bodhisatvasya jātamātrasya prthivīpālaṃ ca drṡṭvā mahāntaṃ ca manojñāni ca amānuṡyāṇi ca gītavādyaśabdāni śrutvā divyāni puṡpavarṡāṇi patantāni drṡṭvā devakoṭī- sahasrāṇi ca apsarasahasrāṇi ca divyamālyagandhahastāni khagapathena pūrvāmukha- mabhipatantāni anyāni ca adbhutaśatāni drṡṭvā uddharṡitaromasaṃjāto | kimidaṃ adya jambudvīpasya | iyaṃ adya kasyānubhāvena prthivī ca (31) kampati adbhutaśatāni ca prādurbhūtāni | so dāni rṡi: divyena cakṡuṡā sarva- jambudvīpaṃ pratyavekṡati kasya imaṃ tejānubhāvaṃ edrśaṃ manojñāni ca gītavāditaśabdā niścaranti divyāni tūryaśatāni śruyanti devāśca devakanyāśca drśyanti divyāni ca puṡpavarṡāṇi pravarṡanti candrādityasahasrāṇi ca drśyanti narakasahasreṡu nāgni: prajvalati | ekāntasukhasamarpitā ca satvā saṃjātā | so tathā divyena cakṡuṡā adrākṡīt | purastimena kapilavastusmiṃ nagare rājño śuddhodanasya putro jāto krtapuṇyo maheśākhyo mahānubhāvo yasya tejānubhāvena jambudvīpe evaṃrūpāṇi adbhuta- śatāni prādurbhūtāni | deśakālena kumāraṃ drakṡyāmi | so dāni kālaṃ ca samayaṃ ca jñātvā kumārasya darśanāya saṃbahulehi śiṡyehi saṃparivrto vaihāyasena rddhiye kapilavastumanuprāpto rājño śuddhodanasya anta:puradvāre | amātyā ca pratihāro ca rṡiṃ drṡṭvā pratyutthitā | kimājñāpeti bhagavāṃ kenārthaṃ kimāgamanaprayojanaṃ | @022 rṡi prāha | śuddhodanasya pratihāretha asito rṡi darśanakāmo | pratihāreṇa rājño niveditaṃ | asito rṡi darśanakāma: | rājā śuddhodano asitasya rṡisya āgamanaṃ śrutvā abhijñātasya viśrutasya mahābhāgasya pratihārarakṡamāha | praviśatu rṡīti | pratihārarakṡeṇa nirdhāviya rṡisya niveditaṃ | praviśatu bhavāṃ | rṡi praviṡṭo | rājā sānta:puro rṡiṃ drṡṭvā pratyutthito | abhi- vādema bhagavantaṃ niṡīdatu bhagavāṃ | rṡi rājño jayena vardhāpayitvā niṡaṇṇo | rājā prcchati | kiṃ bhagavaṃ āgamanaprayojanaṃ | rṡi āha | kumāraṃ te draṡṭukāmo | tasmiṃśca kāle kumāro anyataraṃ śāntasamādhiṃ samāpanno | teṡāmetadabhavat | prasupto kumāro | tato rājā rṡiṃ āha | bhagavaṃ āgamehi muhūrtaṃ kumāro saṃprati osupto | rṡi āha | mahārāja na kumāro osopati | rājā kumārasya (32) mūlaṃ allīno paśyati ca kumāraṃ jāgritaṃ | rājā rṡisya vismito | mahābhāgo rṡi: | rājñā āṇattaṃ | upanāmetha kumāraṃ rṡisya | kumāro sūkṡmāyāṃ ajina- praveṇiyaṃ grhya rṡisya upanāmito | rṡi kumārasya dūrato eva kāyena mahā- puruṡalakṡaṇāni drṡṭvā aṃjaliṃ mūrdhani krtvā pratyupasthito | namaskrtvā kumāro rṡiṇā pratigrhīto | rṡi: kumārasya dvātriṃśatmahāpuruṡalakṡaṇāni pratyavekṡati || rṡiśca tatra rājakule kumārasya cakravarttiśabdaṃ śrṇoti | naimittikehi kumāro vyākrta: rājā cakravarttī bhaviṡyati | rṡisya bhavati—nāyaṃ cakravarttī bhaviṡyati | buddho ayaṃ loke bhaviṡyati | rṡistāni lakṡaṇāni drṡṭvā-- edrśāni rājño cakravarttisya lakṡaṇāni, buddhānāmadrśāni lakṡaṇāni bhavanti | buddho ayaṃ loke bhaviṡyati | ahaṃ ca nacireṇa kālena kālakriyāṃ kariṡyāmi | idaṃ ca ratnaṃ na drakṡyāmi | imasya dharmaṃ na śroṡyāmi, gaṇottamaṃ ca na drakṡyāmi | rṡi prarodī, aśrūṇi ca pravartayati | rājā śuddhodano asitaṃ rṡiṃ rudantaṃ drṡṭvā sānta:puro udvigno jāto—kiṃ bhagavan taṃ kumāraṃ drṡṭvā rodasi ? mā kumārasya kāṃcid vipattiṃ paśyasi ? kumārasya jātamātrasya prthivī kampitā ṡaḍvikāraṃ, obhāsa: loke prādurbhūta:, devasahasrehi pūjito, divyāni kusumavarṡāṇi divyāni ca tūryasahasrāṇi saṃpravāditāni śabdā niścaransu: | kumāre jātamātre kapilavastusmiṃ paṃca kumāraśatāni jātāni, paṃca kanyāśatāni paṃca dāsaśatāni @023 paṃca dāsīśatāni saṃjātāni paṃca hastipotaśatāni paṃca aśvaśatāni, paṃca nidhāna- śatāni prādurbhūtāni, paṃcahi rājaśatehi jayavrddhīye preṡitāyo, anyāni pi ca āścaryādbhutāni | bhagavāṃ ca kumāraṃ drṡṭvā roditi | evaṃ me bhagavaṃ ākhyāhi mā kumārasyaṃ kāṃcid vipattiṃ paśyasi | rṡirāha—mahārāja (33) kumārasya na kāṃcid vipattiṃ paśyāmi | edrśānāṃ mahārāja mahāpuruṡāṇāṃ kadācit kahiṃcilloke prādurbhāvo bhavati | ayaṃ mahāpuruṡo prādurbhūta:, buddho loke bhaviṡyati | ahaṃ ca vrddho na drakṡyāmi | dharmaṃ ca deśayiṡyati aupasamikaṃ cāryaṃ ca nirvāṇikaṃ ca taṃ ca na śroṡyāmi | gaṇavaraṃ cāsya na drakṡyāmi, buddhavikurvitāni na drakṡyāmi | tadetāṃ mahārāja ātmano mahāvipattiṃ drṡṭvā rodāmi || rṡi: bodhisattvaṃ caturhi kāraṇehi ekāṃśena vyākaritvā buddho’yaṃ loke bhaviṡyatīti prakrānto | nīvaraṇāni vijahitva ekāgreṇa manasā mama śrṇotha | yathā asito parideve utpanne śākiya-kumāre ||1|| asito nāma maharṡi: abhūṡi yo vasati viṃdhya-viṡayasmiṃ | niyatanicayo mahātmā mahākapilauttamāṅgaruha: ||2|| araṇyaśāstra-kuśalo lābhī paṃcāna so abhijñāna | kalāsaśikharavāsī dhanapatiriva guhyakādhipati ||3|| so vasati kānanamūrdhni mūlaphalamakrṡṭaṃ rucchāṃ vrttiṃ | śiṡyeṇa nālakena sārdhaṃ anyehi ca bahūhi ||4|| daśakuśalakarmasevī praśama-damarato pare ca ovadati | devaguṇa-pāramigato rṡi: paramaśīlasaṃpanno ||5|| obhāso ca suvipulo prītī lokottara asaṃmuhyantī | satvā caikāntasukhī abhunsu prthivī ca kampesi ||6|| so tatra saṃniṡaṇṇo paśyati mandāravāṇi kusumāni | dharaṇītale patitāni divyāni ca kalpa-puṡpāṇi ||7|| (34) paśyati asito ca nabhe ābharaṇaśatāni viprakīrṇāni | sahasā pradhāvitānāṃ gaganatale devakanyānāṃ ||8|| madhuraṃ ca kiṃnarīṇāṃ śrṇoti gītasvaraṃ giriguhāsu | girinadiyo kūlavahāṃ śamayati kusumākula-jaloghāṃ ||9|| @024 obhāsaṃ pi ca vipulaṃ samantato paśyati daśadiśāsu | sahasā samutpatantaṃ ravitaruṇamarīcisaṃkāśaṃ ||10|| etāni ca anyāni ca bahūni āścaryakāni drṡṭvāna | uddharṡita-romakūpo asito cintāmano āsi ||11|| kinnu khu mahī pracalitā gaganatale dundubhino ca nadanti | obhāsito ca loko pravarṡati ca puṡpavarṡāṇi ||12|| na vibhānti candrasūryā lavaṇajalo kṡubhyate asitatoyo | padmottarīyapaṭalā drśyanti kusumākulajalaughā ||13|| sarve cime drumavarā akālakusumehi…cchāditā | adya phalakusuma-bharitā surabhī gandhā pravāyanti ||14|| na ca prajvalate agni: nirayasahasreṡu adya divasena | na ca vedayanti du:khaṃ lokāntarikā vipadyamānā ||15|| na cāpi kṡudhāpipāsā yathā pure jāyate śarīrasmiṃ | hrdayaṃ ca me pramuditaṃ kinnu khalu bhaviṡyati adya ||16|| atibalamudīrṇahāsā kiṃ nu khalu purastima diśābhāge | dhāvanti devakanyā candanacūrṇaṃ grahetvāna ||17|| (35) ko nu khalu mahānubhāvo utpanno adya jaṃbudvīpasmiṃ | kasya yaśena yaśavato ayamedrśako mahābhāvo ||18|| tahimedrśaṃ nimittaṃ lokasmiṃ yasya kasyacid bhoti | buddhānāmutpāde edrśakā bhonti ākārā: ||19|| prthivīya patantānāṃ śrṇoti ākāśe amarasaṃghānāṃ | utpanno lokanātho buddho hohiṡyati aneyo ||20|| so dāni pramuditamano gaganatale śruṇiya devasaṃghānāṃ | adya naravīragarbho buddho lokasmiṃ utpanno ||21|| so sarvaṃ jambudvīpaṃ olokayi divyalocanehi rṡi | addasa śākyāna kule jāto śuddhodanasuto’yaṃ ||22|| tasyāpi evaṃ drṡṭvā jāto diśāsu bodhiya kaulīno | tatreṡa buddhaśabdo carati drakṡyāmi taṃ kāle ||23|| @025 te cāpi kuṭhāri-hastā krṡṇājina-sukrta-uttarāsaṃgā | valkala-cīvarāṃbaradharā ādāya phalodakamāgami ||24|| ākāśe nirālambe vāyupathe…prakrāmi rṡi: | rddhiṃ saṃjanayitvā kṡaṇena āgami kapilavastuṃ ||25|| himavatamūle adarśI nagaraṃ ramyaṃ ādityabandhu-guptaṃ | durdharṡaṃ paraśatrubhi: taṃ ca suramaṇīyaṃ tridaśāna iva | devānāṃ praviśe rṡi puraṃ śākiyadarśanārthāye ||26|| susannibhaṃ taṃ praviśe āpaṇa-paṇyakraya-prasaktaṃ pūrṇaṃ | (36) hrṡṭajanehi pramudita-hayagajarathapatti-saṃghehi ||27|| so manasā upagacchanto dvāre praviṡṭo śuddhānte…| śuddhodanasya nilayaṃ nilayaṃ yathā devarājasya ||28|| prāsādaharmiyaṃ taṃ gavākṡa-varaśaraṇa-paṃjara-vibuddhaṃ | girikūṭaṃ iva galitaṃ paśyati gagane virocentaṃ ||29|| tasmiṃ vimānamukhye kūṭāgārāṇi rajataśrīmāṇi | śobhanti karṇikāyo hutāśana-hutāśana-hutārcisaṃkāśā ||30|| garbhagrhāṇi śubhāni ca santi viśada-śaṃkhahāraka-saṃnibhā | vimala-ravi-saṃprakāśā dyotanti krtā va candrāṇi ||31|| drśyanti tatra uptā veruliyasya sukrtehi phalakehi | grha-sūcīkāvalīhi vidyudhanapraseka-varṇāni ||32|| paśyanti toraṇāni kanakamayā agnijvāla-sadrśāni | vimala-ravi-saṃprakāśā dyotanti krtā va candrāṇi ||33|| kvacit kvacit kāla-megha-sadrśa-samadā pi srjanti viya toyaṃ | kvacit niśritārka-sadrśā satārakā niścaranti kvacit ||34|| mārjāra-potakā pi ca kvacit sahasāvapatanti tahiṃ | trasyanti ca varhiṇehi kvacit kvacit saṃpatantehi ||35|| madhuraṃ ca paṃjaragatā kvacit kvacit kokilā nikūjanti | śuka-sārikā kvacit kvacidābharaṇa-nidāna-vibhrāntā ||36|| @026 (37) śuddhaṃ daśasu vidiśāsu caturasraṃ nirmitaṃ su-āviddhaṃ | durdharṡiyaṃ arībhi: sūtragrahasya samupacīrṇaṃ ||37|| bahuvidharatnasaṃcayāyaṃ anekavicitra-saṃghāta-bhūmiyāṃ | sīho niṡadyati viṡṭaṃ trasati ca udentamādityaṃ ||38|| taṃ yugyayānaka-vigataṃ ceṭī-velāsikāhi ca upetaṃ | kāṡāya-karburavarṇaṃ varṡavara-samākulaṃ praviśe ||39|| preṡyaśata-yāna-kalilaṃ āryajana-samākulaṃ śuci-sugandhaṃ | praviśe bhavana-duvāraṃ prāpto jaṭilo nyasaṃrodhaṃ ||40|| osaraṇe ca bharitā addaśI pramadā sthitasaṃbhrāntena | pragrhīta-khaḍgahastā atiriva priyadarśanapralāpā ||41|| amito cāsau vyakto gambhīro sarvaśāstra-suvidhijño | pratihārarakṡamavoca nivedaye śākyarājasya ||42|| kālo’smi vikhyāto bhāradvājohamasmi gotreṇa | jāto’smi ārya ti viṡaye sikhare vindhyasmiṃ viharāmi ||43|| sādhvārya tti śrutadharo pratiśruṇiya prāpaye mahīpatino | tadvacanaṃ anavaśeṡaṃ śrutvā ca praveśayitvā ca ||44|| pratibhāṇito praviṡṭo siṃhahanusya svargasadrśa-nilayaṃ | indra iva nandanaṃ gato saṃkīrṇaṃ apsaragaṇehi ||45|| (38) vardhāpaye jayena phalāni upanāmaye asitanāmo | pratyagrahesi rājā svāgataṃ bhagavato ti ca avocet ||46|| atha kanakamaṡṭapādaṃ suvicitrakilañjakaṃ maṇivicitraṃ | prajñaptamāsanavaraṃ tatra niṡīde anujñāto ||47|| paryaṃkasmiṃ niṡaṇṇo ṡaṃcābhijño rṡī maharddhīko | bhaktena nimantreti svāmaṃ śuddhodano rājā ||48|| bhaktaṃ krtaṃ prabhūtaṃ pratiśrṇu taṃ anāmayaṃ tu te bhagavan | icchāma te kumāraṃ draṡṭuṃ yadi te anumataṃ syāt ||49|| @027 svāgatamanurāgataṃ te supto tāvat priyadarśI kumāro | drakṡyasi tvaṃ prativibuddhaṃ vigrahaṃ iva jātarūpasya ||50|| pratibuddhaṃ ca kumāra(1) praveṇiyaṃ aṡṭamaṃgalakrtāyaṃ | upanāmayi mātusmā ghana-vivarakrtaṃ va ādityaṃ ||51|| drṡṭvāna taṃ rṡivaro kuṇḍalamiva paṭṭakambala-nyastaṃ | abhyutthahitva tvaritaṃ aṃkena pratīcchati kumāraṃ ||52|| aṅkena grhya niśāmya dvātriṃśallakṡaṇeṡu upāgataṃ | tathā anuvyaṃjanehi prarodi ākhaṇḍalasamāno ||53|| taṃ aśrupūrṇanayanaṃ rājā śuddhodano idamavocat | kiṃ dāni te kumāraṃ drṡṭvā daurmanasyamutpannaṃ ||54|| yo tadaho jātamātro sapta padānuttarāmukho agami | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||55|| (39) yasmiṃ tadaho jāte chatraṃ ca vījanīṃ ca grahetvāna | asthānsu antarīkṡe drṡṭvā kiṃ rodiṡi brahma ||56|| yasmiṃ tadaho jāte sarvo obhāsito abhūlloko | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||57|| yasmiṃ tadaho jāte udupānā duve nabhe udgacchensu: | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||58|| yasmiṃ tadaho jāte devā chatraṃ nabhasmi dhārensu: | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||59|| yasmiṃ tadaho jāte devā mandāravāṇi prakirensu: | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||60|| yasmiṃ tadaho jāte acetanā saṃprakampitā vasudhā | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||61|| yasmiṃ tadaho jāte lavaṇajalo kṡobhito asitatoyo | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||62|| @028 yasmiṃ tadaho jāte nabhasi gatā dundubhiyo vādyanti | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||63|| yasmiṃ tadaho jāte paṃca śatā jātā śākyaputrāṇāṃ | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||64|| yasmiṃ tadaho jāte paṃca śatā jātā śākyakanyānāṃ | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||65|| yasmiṃ tadaho jāte paṃca śatā jātā mahya dāsānāṃ | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||66|| (40) yasmiṃ tadaho jāte paṃca śatā jātā mahya dāsīnāṃ | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrītumicchāmi ||67|| yasmiṃ tadaho jāte mahya turagāṇāṃ paṃca śatā jātā | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||68|| yasmiṃ tadaho jāte paṃca śatā gajapotānāṃ jātā | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||69|| yasmiṃ tadaho jāte paṃca nidhiśatā mukhāni darśenti | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||70|| yasmiṃ tadaho jāte maṇḍalino rājāno praṇata mahyaṃ | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||71|| yasya rājācāryā brāhmaṇa saṃdarśanāya upayānti | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||72|| yaṃ paśyitvā manujā bhavanti hrṡṭā sukhī udagrā ca | taṃ tuvaṃ brāhmaṇa drṡṭvā kiṃ rodiṡi śrotumicchāmi ||73|| vyapanaya brāhmaṇa śokaṃ bhava muditamano sukhaṃ pratilabhāhi | eṡo bhaviṡyati nrpo saptaratanavā prthivipālo ||74|| evaṃ ukte avacī asito sitasāhvayaṃ idamavocat | aśrūṇi pramārjanto…vyākrto rṡibhi: ||75|| @029 ānandahutāsana-bahutaruṇārkanibho na so puruṡasiṃho | hohiti narapati rājā hohiti śāstā anabhibhūto ||76|| eṡo hi trīhi kramehi traidhātukaṃ laṃghiyā anavaśeṡaṃ | (41) śivamamaraṃ nirantarāyaṃ adhigamiṡyati uttamaṃ dharmaṃ ||77|| jīrṇo ahaṃ gatavayo daharo ca narottamo acirajāto | kālagato bhaviṡyaṃ ahaṃ yada bodhiṃ prāpsyati kumāro ||78|| buddho ayaṃ bhaviṡyati sarvajño sarvadharmavaśavartī | svākhyātadharmavinaye ahaṃ ca jīrṇo ti rodāmi ||79|| nāpi mahyaṃ maraṇabhayaṃ kahiṃ tu jāto na mrīyate manujo | buddhaṃ tu apratisamaṃ na drakṡyaṃ tena rodāmi ||80|| na khu mahyaṃ maraṇabhayaṃ kahiṃ tu jāto na mrīyate manuja: | dharmaṃ tu opasamikaṃ na śroṡyaṃ tena rodāmi ||81|| na khu mahyaṃ maraṇabhayaṃ kahiṃ tu jāto na mrīyate martyo | saṃghaṃ guṇasāgaramahaṃ na drakṡyaṃ tena rodāmi ||82|| yo buddho bodhayiṡyati prajāmimāṃ bhogehi ciraprasuptāṃ | so’yaṃ prādurbhūto ahantu jīrṇo ti rodāmi ||83|| yo mukto mocayiṡyati prajāmimāṃ rāgabandhanairbaddhāṃ | so’yaṃ prādurbhūto ahantu jīrṇo ti rodāmi ||84|| yo mukto mocayiṡyati prajāmimāṃ mohabandhanairbaddhāṃ | so’yaṃ prādurbhūto ahantu jīrṇo ti rodāmi ||85|| yo mukto mocayiṡyati prajāmimāṃ rāgadoṡamoheṡu | so’yaṃ prādurbhūto ahantu jīrṇoti rodāmi ||86|| yo ātmanā arogo bhūtvā anyāṃ api kāhiti arogāṃ | so’yaṃ prādurbhūto ahantu jīrṇo ti rodāmi ||87|| (42) yo ātmanā aśoko bhūtvā anyāṃ api kāhiti aśokāṃ | so’yaṃ prādurbhūto ahantu jīrṇo ti rodāmi ||88|| yo ātmanā viśalyo bhūtvā anyāṃ api kāhiti viśalyāṃ | so’yaṃ prādurbhūto ahantu jīrṇo ti rodāmi ||89|| @030 sukhitā ime naramarū kāśipure dharmarājaṃ drakṡyanti | cakraṃ pravartayantaṃ ahantu jīrṇo ti rodāmi ||90|| sukhitā ime naramarū drakṡyante gaṇavarasya madhyagataṃ | amrtaṃ pratibhajamānaṃ ahantu jīrṇo ti rodāmi ||91|| vyādhi jarā ca maraṇaṃ aṃtarāyakarā bahū manuṡyāṇāṃ | āśvāstā utpanno ahaṃ anāśvasto rodāmi ||92|| tathā rṡi ālapitvā bahūni karuṇāyanto vepitvā | anuśaṃse vācāye naravara-damakaṃ tadā drṡṭvā ||93|| prācīnadiśaṃ avoca ihāgato naruttamaṃ gaveṡanto | na hi sulabho utpādo buddhāna adāntadamakānāṃ ||94|| so dāni bodhisatvaṃ bahuśo abhipradakṡiṇaṃ caritvāna | āmantraye narapatiṃ gacchāmi snigdhavatīṃ bhavān detu ||95|| buddhanirghoṡaṃ śrutvā gacchesi vināyakottama-sakāśaṃ | carayesi brahmacaryaṃ vacana-parikaro ca tasya syāt ||96|| sādhu iti pratiśrutvā asitasya nārado idaṃ vacanaṃ | (43) pravrajiya gaṇajyeṡṭho abhūṡi arahā vidhutakleśo ||97|| kātyāyanasya sagotraṃ nāmena nāradaṃ jinasya sutaṃ | vanevāsinaṃ...vandatha parinirvrṃtaṃ sthaviraṃ ||98|| taṃ nirvrtaṃ samaśāntaṃ nirupadhiṃ sarvopadhikṡayavimuktaṃ | sarvaprapañcātītaṃ vandatha parinirvrtaṃ sthaviraṃ ||99|| caturhi kāraṇehi asitena bodhisatvo ekāṃśena vyākrto buddho bhaviṡyatīti | katamehi caturhi | lakṡaṇānāṃ vyaktatāyai suvibhaktatāyai gambhīratāyai akhaṇḍa- śreṡṭhatāyai | buddhānāṃ bhagavatāmaśītyanuvyaṃjanāni āsi | buddhānāṃ bhagavatāṃ tuṅganakhā tāmranakhā snigdhanakhā, vrttāṃgulī ca citrāṃgulī ca anupūrvacitrāṅgaulī ca | nirgranthiśirā ca gūḍh+aśirā ca, gūḍh+agulphā, ghanasandhī ca, aviṡamasamapādā ca | buddhā bhagavanto pratipūrṇavyaṃjanā ca samantaprabhā ca mrdugātrā ca visadagātrā ca adīnagātrā ca, anusandhigātrā ca | susaṃhatagātrā ca | suvibhaktāṃgapratyaṃgā ca | @031 nikhilāduṡṭaśarīrā ca | vyapagatatilakālakagātrā ca punarbuddhā bhagavanto tūla- mrdupāṇayaśca | gambhīrapāṇilekhā abhagnapāṇilekhā ca acchinnapāṇilekhā ca | anupūrvapāṇilekhā ca | vimboṡṭhā ca | nābhyāyatanavacanā ca | mrdu-tanuka-rakta- jihvā ca | gajagarjitastanitasvarā ca | susvaravaragirā mañjughoṡā ca buddhā bhagavanto | nāgavikrāntagāmī ca | rṡabhavikrāntagāmī ca | siṃhavikrāntagāmī ca | a(44) bhidakṡiṇagāmī ca | utsadasamā ca samantaprāsādikā ca | śucisamācārā ca | paramaśuciviśuddhalomā ca | vitimirasamantaprabhā ca | buddhā bhagavanto rjugātrā ca | mrdugātrā ca anupūrvagātrā ca | cāpodarā cārū- kṡābhagnodarā ca | gambhīranābhī ca | abhagnanābhī ca | acchinnanābhī ca | abhidakṡiṇāvartanābhī ca | pariṇatajānumaṇḍalā ca | buddhā bhagavanto vaṭṭita- dāḍhā ca | tīkṡṇadāḍhā ca | abhagnadāḍhā ca | acchinnadāḍh+ā ca | aviṡamadāḍhā ca | tuṃganāsā ca | nātyāyatanāsā ca | asitanayanā ca | asita-sita-kamala- sadrśa-nayanā ca | buddhā bhagavanto asitabhrūmū ca snigdhalomabhrūmū ca | aparītta- karṇā ca | aviṡamakarṇā ca | vyapagatakarṇadoṡā ca | anupahatā anupakliṡṭā śāntendriyā ca uttamaśreṡṭhasaṃmitamukhalalāṭā ca buddhā bhagavanto | asitakeśā ca | sa (saṃ?) hitakeśā ca | citrakeśā ca | vivrttakeśā ca abhagnakeśā ca | acchinna- keśā ca aparuṡakeśā ca | snigdhakeśā ca surabhikeśā ca | vallitāgrakeśā suśiraso svastika-nandyāvata (rta)-muktikaśreṡṭhasaṃnikāsā ca buddhānāṃ bhagavantānāṃ keśā || etāni buddhasya ameyabuddhino kāye aśītiṃ anuvyaṃjanāni | yehi sya kāyo satataṃ alaṃkrto devātidevasya narottamasya ||1|| praśastāni yasya duve triṃśatiṃ ca aśītiṃ ca kāye anuvyaṃjanāni | samantā ca vyāmaprabhā niścarensu: (45) kathaṃ nāma vibhū jine na prasīde ||2|| @032 śatakhutto samādāya yaṃ puṇyaṃ sarvasattvānāṃ | tenāsya lakṡaṇavaraṃ kāye ekaṃ nivartaye ||3|| rājā śuddhodano sānta:puro sārdhaṃ kumāreṇa udyānabhūmiṃ nirdhāvito | bodhi- satvo udyānabhūmīye anucaṃkramanto krṡigrāmamanuprāpto | tatra paśyati halāni vahantāni | tehi halehi dīrghako ca maṃḍūko ca utkṡiptā | maṃḍūko grhīto bhojanārthaṃ | so pi dīrghako kumāreṇa kṡipto | taṃ ca bodhisatvena drṡṭaṃ | drṡṭvā ca bodhisatvasya mahāntaṃ saṃvegamutpannaṃ | kāmaṃ śarīraṃ samaṃ tapyati jīvitaṃ ca prāpsyāmi adya amrtaṃ bhava-vipramokṡaṃ | vīryaṃ mayā hi pratisaṃharituṃ na śakyaṃ velāya ca salilavegaṃ yathārṇavasya ||1|| jambucchāyāyāṃ bodhisatvo niṡaṇṇo pūrvāhṇe parivrtte divasakare chāyā bodhi- satvaṃ na jahāti | savitarkaṃ savicāraṃ prathamaṃ dhyānamupaṃsaṃpadya viharati | himavanta- pārsvato paṃca rṡayo vaihāyasena viṃdhyaṃ gacchanti | te tatra bodhisatvasya na śaknoti upari gantuṃ | vayamiha maṇivajrakūṭaṃ giriṃ merumabhyudgataṃ tiryagatyarthavistārikaṃ | (46) gaja iva sahakāraśākhākulāṃ vrkṡavrndāṃ pradāretva nirdhāvitā naikaśa: ||1|| vayamamarapure pi śaktā gatā devagandharvaveśmāni cordhvaṃ nabhe niśritā: | vayamapi vanaṡaṇḍamāsādya sīdāma bho kasya lakṡmī nivarteti rddherbalaṃ ||2|| devā gāthāṃ bhāṡanti | nrpatipati-kulodito śākyarājātmajo bālasūryaprakāśo vidū | ravitaruṇaprabhātirekehi varṇaprabhai: lakṡaṇairlakṡitāṃgo varai: ||3|| ayamiha vanamāśrito dhyānacintāpara:…pārthiva: | guṇaśatasamakoṭisaṃvardhitastasya lakṡmī nivarteti rddherbalaṃ ||4|| so hi timirāndhakāre prādurbhūto pradīpaka: | ayaṃ taṃ prāpsyate dharmaṃ yajjagaṃ śvāsayiṡyati ||5|| @033 loke kleśāgnisaṃtapte prādurbhūta: mahāmuni: | ayaṃ taṃ prāpsyate dharmaṃ yajjagaṃ hlādayiṡyati ||6|| śokasāgarakāntāre yānaśreṡṭhamupasthitaṃ | ayaṃ taṃ prāpsyate dharmaṃ yajjagaṃ tārayiṡyati ||7|| mahāsansārakāntāte vipranaṡṭaṃ jagattrayaṃ | ayaṃ mārgavaraṃ śreṡṭhaṃ deśayiṡyati cakṡumān ||8|| saṃsāracārake baddhā dīrgharātramiyaṃ prajā | ayaṃ bandhanamokṡaṃ ca dharmarājā kariṡyati ||9|| (47) ākruṡṭe śūramicchanti mantreṡu kuśalaṃ sadā | sahāyaṃ arcayante khu annapānena supriyaṃ ||10|| rājā bhaktavelāyāṃ kumāraṃ prcchati | kahiṃ kumāro āhāraṃ kariṡyati | rājño śrutvā kaṃcukīyā ca varṡavarā ca kirātā ca vāmanakā ca samantena pradhāvitā kumāraṃ mārgantā | kumāro jambucchāyāyāṃ dhyāyanto kaṃcukīyena drṡṭo parivrtte divasakare jambucchāyā kumāraṃ na jahāti | kaṃcukīyo drṡṭvā vismito mahā- bhāgo kumāro yasya acetanā chāyā na jahāti | kaṃcukīyena rājño śuddhodanasya niveditaṃ | vyāvrtte timiranudasya maṇḍalasmiṃ dhyāmābhaṃ śubhavaralakṡaṇāgradhāriṃ | dhyāyantaṃ girimiva niścalaṃ narendra siddhārthaṃ na jahāti jambucchāyā ||1|| rājā kaṃcukīyasya śrutvā yena kumārastenopasaṃkramanto paśyati jambucchāyāṃ tāṃ | rājā vismito āha | hutāsano vā girimūrdhanasmiṃ śaśīva nakṡatragaṇāvakīrṇo | hlādeti gātrāṇi nirīkṡyamāṇo dhyānasthito tailapradīpakalpo ||1|| rājā āha | mahābhāgo ayaṃ yasya acetanavantā pi tāvā saṃnamanti | rājñā śuddhodanena bodhisatvasya jambucchāyāgatasya pādā vanditā | (48) rājño śuddhodanasya etadabhūṡi | yathā kumārasya śānteṡu dhyāneṡu cittaṃ ramati, sa khalveva asitasya rṡisya satyo vyākaraṇo bhaviṡyati | tena rājñā kumārasya vistīrṇamanta:puramupasthāpitaṃ yathā kumāro grhe abhirameya | @034 rājā kanyānāmarthāya vividhaṃ nānāprakāraṃ aśokabhāṇḍaṃ kārāpitaṃ | kapila- vastusmiṃ ca nagare ghoṡaṇā kārāpitā | sarvāhi kanyāhi rājakyaṃ udyānaṃ nirdhā- vitavyaṃ sarvārthasiddho kumāro kanyānāmābharaṇāni viśrāṇeṡyati | tahiṃ udyāne rājāṇattīye kapilavastuto bahūni kanyāsahasrāṇi nirdhāvitāni | mahānāmasya śākyasya yaśodharā nāma dhītā mahatīye samrddhiye nirdhāvitā hriyāyantī kumāra- mallīnā || yadā bhagavānabhiniṡkrānto anuttarāṃ samyaksaṃvodhimabhisambuddho pravrttapravara- dharmacakro taṃ bhikṡuhi śrutaṃ | bhagavato kumārabhūtasya udyānavanagatasya kanyānāmā- bharaṇāni viśrāṇentasya yaśodharā hriyāyantī kumārasya allīnā | bhikṡu bhagavantaṃ prcchati | kathaṃ bhagavaṃ yaśodharā bhagavato kumārabhūtasya hriyāyantī allīnā | bhagavānāha | na hi bhikṡava: idānīmeva yaśodharā mama hriyāyantī allīnā | anyadāpi eṡā mama hriyāyantī allīnā | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavaṃ | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡavo || bhūtapūrvaṃ bhikṡavo’tītamadhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade brāhmaṇo kauśika- sagotro | so kāmeṡu ādīnavaṃ drṡṭvā anuhimavantaṃ rṡipravrajyāṃ pravrajito | tena tahiṃ anuhimavante gaṃgākūle āśramaṃ māpetvā pūrvarātrāpararātraṃ jāgarikā- yogamanuyuktena viharantena vāhitakena mārgeṇa catvāri dhyānānyutpāditāni paṃcābhijñā sā (49) kṡātkrtā | candramasūryaparimārjako maharddhiko mahānubhāvo rṡi saṃvrtto, na ca saṃvibhāgaśīlo | tasya dāni jñātiko kāyasya bhedād gandharva- kāyikeṡu deveṡūpapanno paṃcaśikho nāma gandharvaputro | so devabhūto taṃ kauśikaṃ smarati | kahiṃ kauśika ākāśe pravrttajīvo ti mrto ti | so samanvāharati | paśyati taṃ kauśikaṃ rṡipravrajyāṃ pravrajitaṃ | anuhimavante gaṃgākūle sa āśrame prativasati asaṃvibhāgaśīlo | tena śakrasya devānāmindrasya ārocitaṃ | yo mama manuṡya- bhūtasya jñāti priyo manāpo, so rṡipravyajyāṃ pravrajito anuhimavante gaṃgākūle āśramapade prativasati, so ca asaṃvibhāgaśīlo | tasya anugrahārthāya upasaṃkramema, saṃvibhāgasmiṃ niyojema || @035 śakro dāni kauśikasya rṡisya anugrahārthaṃ āhāradeśakāle candramasūryehi sārdhaṃ mātalinā ca saṃgrāhakena paṃcaśikhena ca devaputreṇa brāhmaṇaveśamabhinirmiṇitvā …..kauśikasya rṡisya āśramaṃ āhāradeśakāle ekameko upasaṃkrānto | sa ca sunakho nānāprakārāṇi ucchāvacāni varṇāni upadarśeti | kauśika āha | nāhaṃ kriṇāmi nāpi vikriṇāmi na cāpi me sannidhi asti kiṃcit | parīttarūpaṃ mama bhojanaṃ imaṃ syāmākaprasthaṃ nala (nāla?)-meṡo duvinnaṃ ||1|| śunakha āha | alpāto alpakaṃ dadyāt anumadhyāto madhyimaṃ | (50) bahukāto bahukaṃ dadyāt adānaṃ nopapadyati ||2|| natvāhaṃ kauśika brūmi bhuṃjāhi ca dadāhi ca | āryamārga-samāpanno ekāṃśaṃ vindate sukhaṃ ||3|| candro’pi upasaṃkrānto | kauśiko āha | nāhaṃ kriṇāmi nāpi vikriṇāmi na cāpi me sannidhi asti kiṃcit | parīttarūpaṃ mama bhojanaṃ imaṃ syāmākaprasthaṃ nala (nāla ?) meṡo trayāṇāṃ ||4|| candra āha | vaḍiśaṃ so saṃgilati dīrghasūtraṃ ayomayaṃ | yo atithismiṃ āsīne adattvā bhuṃjati bhojanam ||5|| natvāhaṃ kauśika brūmi bhuṃjāhi ca dadāhi ca | āryamārga-samāpanno ekāṃśaṃ vindate sukhaṃ ||6|| sūryo’pi upasaṃkrānto | kauśika āha | nāhaṃ kriṇāmi nāpi vikriṇāmi na cāpi me sannidhi asti kiṃcit | parīttarūpaṃ mama bhojanaṃ imaṃ syāmākaprasthaṃ nala (nāla ?) meṡo caturṇāṃ ||7|| sūrya āha | moghaṃ tasya hutaṃ bhoti moghaṃ cāpi samāhitaṃ | (51) yo atithismiṃ āsīne adattvā bhuṃjati bhojanaṃ ||8|| @036 natvāhaṃ kauśika brūmi bhuṃjāhi ca dadāhi ca | āryamārgasamāpanno ekāṃśaṃ vindate sukhaṃ ||9|| mātali pi upasaṃkrānto | kauśika āha | nāhaṃ kriṇāmi nāpi vikriṇāmi na cāpi me saṃnidhi asti kiṃci | parīttarūpaṃ mama bhojanaṃ imaṃ syāmākaprasthaṃ nala (nāla?) meṡo paṃcānāṃ ||10|| mātali āha | satyaṃ tasya hutaṃ bhoti satyaṃ cāpi samāhitaṃ yo atithismiṃ āsīne dattvā bhuṃjati bhījanaṃ ||11|| natvāhaṃ kauśika brūmi bhuṃjāhi ca dadāhi ca | āryamārga-samāpanno ekāṃśaṃ vindate sukhaṃ ||12|| śakro’pi upasaṃkrānto | kauśika āha | nāhaṃ kriṇāmi nāpi vikriṇāmi na cāpi me sannidhi asti kiṃcit | parīttarūpaṃ mama bhojanaṃ imaṃ syāmākaprasthaṃ nala (nāla?)-meṡo ṡaṇṇāṃ ||13|| śakro āha | sarasvatīṃ so juhoti cāhutāṃ gamaye api | (52) yo atithismiṃ āsīne dattvā bhuṃjati bhojanaṃ ||14|| natvāhaṃ kauśika brūmi bhuṃjāhi ca dadāhi ca | āryamārga-samāpanno ekāṃśaṃ vindate sukhaṃ ||15|| kauśika āha | udāravarṇā iti brāhmaṇā ime ayaṃ ca vo sunakho kisya hetu | uccāvacāṃ varṇanibhāṃ nidarśaye ākhyātha me ko nu bhave bhavanto ||16|| śakra āha | candro ca sūryo ca ihāgatā te ayaṃ ca so mātali devasārathi: | ahaṃ ca śakro tridaśāna īśvaro ayaṃ ca so pañcaśikho… ti ||17|| @037 yasyaiṡa pratigrhṇāti annaṃ ca pānaṃ ca kauśika | pāṇisvaraṃ kumbhathūnaṃ mrdaṃgānāṃ svarāṇi ca | suptaṃ na (taṃ ?) pratibodhenti pratibuddho ca nandati…||18|| tuvaṃ no jñātī purimāsu jātiṡu tvaṃ kauśikā matsari-pāpadharma: | tuhyānukaṃpāya ihāgatā sma mā pāpadharmo nirayaṃ vrajesi ||19|| ye matsarī roṡakapāpadharmā (53) pradveṡakā śramaṇabrāhmaṇānāṃ | pāpāni karmāṇi samācaritvā ito cyutā: te nirayaṃ vrajanti ||20|| ye ceha dānāni dadanti paṇḍitā prasannacittā: śramaṇabrāhmaṇeṡu | puṇyāni krtvā iha jīvaloke ito cyutāste sugatiṃ vrajanti ||21|| kauśika āha | eṡo adyaivaṃ kariṡyāmi puṇyaṃ dāsyāmi dānaṃ śramaṇabrāhmaṇeṡu | etehi dadyādahamannapānaṃ nāhaṃ adattvā amrtaṃ pi pāsye ||22|| evaṃ ca me dadato sarvakālaṃ bhogā ca me va sarvā kṡipihanti | tato ahaṃ sugatiṃ pravrajiṡyaṃ prahāya kāmāni tathādhikāni ||23|| nagottame girivara-gandhamādane modenti devavarādhipātmajā | upāgatā rṡivara sarvi-pūjituṃ (taṃ) supuṡpitāṃ drumavaraśākhāṃ grhṇiya ||24|| śuciṃ sugandhāṃ tridaśehi satkrtāṃ supuṡpitāṃ amaravarehi sevitāṃ | (54) śākhāṃ dadensurnama astu māriṡa yathaiva mo śakra tathaiva so tuvaṃ ||25|| @038 tāṃ yācamānāṃ anudrakṡi brāhmaṇa ityabrīṡi kalahaṃ udīraye | na mahyaṃ puṡpehi ihārtha vidyati yā yeva vo śreyatarā (grhṇātu) ||26|| tadiyaṃ tvaṃ eva samīkṡa brāhmaṇa jānāhi mo māriṡa yā nu śreyā | yasyaiva no māriṡa tāṃ dayiṡyasi sā eva no śreyatarā bhaviṡyati ||27|| akāryametaṃ vacanaṃ sugātrikā sa brāhmaṇo krodhaśabdaṃ viyāhare | gatvāna bhūtādhipatiṃ hi prcchatha so eva vo jñāsyati yā nu śreyā ||28|| tadāpi tāyo paramārthadarśino udārikā varṇavareṇa arthikā | gatvāna vocan tridaśādhipasya jānāhi mo māriṡa kā nu śreyā ||29|| tān drṡṭvā anāttamanā puraṃdaro ityabravīt āttamano sarveṡu | ….yuṡme sadrśā sugātrikā (55) ko’thehapūrvaṃ kalahaṃ udīraye ||30|| yo sarvaloke carati mahāmuni: nāmena so nārado satyavikramo | so abravīt parvate gandhamādane gatvāna bhūtādhipatiṃ hi prcchatha ||31|| ito so uttarato diśāyāṃ gaṃgāya kūle himavantapārśve | so kauśiko dullabha-pānabhojano tasya sudhāṃ preṡayi devasārathi: (thi) ||32|| agniṃ juhontasya pratiṡṭhato mama prabhaṃkaro lokatamonudo yathā | ādityalokasmiṃ tatheva īryasi kā devatā kisya ihāgato si ||33|| śaṃkhopamaṃ śvetaatulyasannibhaṃ manojñagandhaṃ priyarūpadarśanaṃ | @039 na drṡṭapūrvaṃ maya cakṡuṡedrśaṃ kā devatā kintu dadāsidaṃ mama ||34|| ahaṃ mahendreṇa maharṡi preṡito sudhāhariṃ tvāṃ tvaritaṃ upāgami | jānāhi māṃ mātaliṃ devasārathiṃ bhuṃjāhimāṃ kāṃkṡiṡu bhogamuttamaṃ ||35|| bhuktvā himāṃ dvādaśa…hi pāpakā kṡudhāpipāsāṃ aratiṃ jvaraṃ kramā | (56) krodhopanāhaṃ ca vivādapaiśūnyaṃ śītoṡṇatandrītarasaṃ ca uttamaṃ ||36|| na mātale kalpati mahya bhuṃjituṃ pūrve adattvā iti brūvan anuttamaṃ | na cāpi ekasya na mahya varṇitaṃ asaṃvibhāgo hi sukhaṃ na vindati ||37|| mitraṃ aupāyikaṃ pāripanthikā strīghātakā ye paharanti arthaṃ | sarvepi te matsarine samā matā prāptaṃ adattvā amrtaṃ pi nāse ||38|| tā preṡitā devarājena ātmajā kanyā catasro tapanīyasannibhā | sudhāṃ pi ādāya pratigrahārhāṃ taṃ āśramaṃ yatra abhūṡi kauśika: ||39|| drṡṭvā tu tā: arthadarśī matīmāṃ prabhāsayantīyo anantarāśritā: | sthitā catasro pramadā caturdiśaṃ so dāni kauśika adhyabhāṡitha ||40|| purimāṃ diśaṃ tiṡṭhasi devate tvaṃ alaṃkrtā tāravarā va oṡadhī | prcchāmi te kāṃcanavedivigrahe (57) ākhyāhi me tvaṃ katamāsi devatā ||41|| śirīhamasmi manujeṡu saṃmatā akṡudrasattvā parisevinī sadā | sukheṡiṇī tuhya sakāśamāgatā taṃ māṃ sudhāye varaprajña bhāgaya ||42|| @040 śīlenupetaṃ caraṇena buddhiye upetasattvaṃ praguṇena karmaṇā | tvayā upeto śirijātimantiyā preṡeti dāsaṃ viya bhogavāṃ sukhī ||43|| athopi dāso alaso aśilpako sudurgato vāpi naro arūpavāṃ | tvayā upeto śirijātimantiyā tadidamasādhu yadidaṃ tvayā krtaṃ ||44|| prabhāsayantī yaśasā yaśasvinī manorameśāhvayanāṃ diśāṃ prati | prcchāmi tvāṃ kāṃcanavedivigrahe ācikṡa me tvaṃ katamāsi devatā ||45|| śraddhāhamasmi manujeṡu sammatā akṡudrasattvā pratisevinī sadā | sukheṡiṇī tuhya sakāśamāgatā taṃ māṃ sudhāye varaprajña bhāgaya ||46|| bhāryāpi me kho sadrśā hi satkrtā (58) kalyāṇadharmā ca pativratā ca | prahāya svakulaṃ dhītarā ca karoti śraddhāṃ puna kumbhakāśiye ||47|| śīlaṃ śrutaṃ cāpi athāpi saṃyamaṃ śraddhā satī yatra….ekadā | naiṡā sāvadyena vighātadarśanā tadidamasādhu yadidaṃ tvayā krtaṃ ||48|| sā me va santike api ca vadyase vijāne mūḍh+āsi dhūrtānuvartinī | na edrśī arhati āsanodakaṃ kuto sudhāṃ gaccha na me tvaṃ rocasi ||49|| jahāti rātrī aruṇasmiṃ udgate sā tiṡṭhase tāravarā va oṡadhī | prcchāmi te kāṃcanavedi-vigrahe ācikṡa me tvaṃ katamāsi devatā ||50|| @041 mrgīva bhrāntā sarabhāya varjitā nirākrtā mandaṃ mamaṃ avekṡase | kā te sahāyā mrdugātri lakṡate na bhāyase ekikā tuvaṃ devatā ||51|| na me sahāyā iha āgatā kauśika …(masakkasāra) pravarāsmi devatā | āśā sudhāye iha āgatāsmi (59) tanme sudhāye varaprajña bhāgaya ||52|| āśāya kṡetrāṇi krṡanti karṡakā saputradārā saṃghaṭanti ekato | naṃ varṡa harati asanī ca utthitā tadidamasādhu yadidaṃ tvayā krtaṃ ||53|| āśāye eke manujā dhanārthikā nāvāṃ samāruhya taranti (sāgaraṃ) | ālambane tatra sīdanti athāpi ca du:khaṃ nigacchanti vinaṡṭa-pu(pa)ṇyā: ||54|| sā me va santike api ca vadyase vijāne mūḍhāsi dhūrtānuvartinī | na edrśī arhati āsanodakaṃ kuto sudhāṃ gaccha na me tvaṃ rocasi ||55|| kā drṡṭāsi…pinaddhamaṃjarī sīhāṃgadā kāṃcipramrṡṭadhāraṇī | kuśāgraraktā supinaddhakuṇḍalā uśīravarṇā pratibhāya śobhasi ||56|| gate yathā prāvrṡi atra sārade alaṃkrtā lohitamālinī....| prcchāmi tvāṃ kāṃcanavedivigrahe ācikṡa me tvaṃ katamāsi devatā ||57|| hirīyamasmi manujāna sammatā akṡudrasattvapratisevinī sadā | (60) sukhe (dhe)ṡiṇī tuhya sakāśamāgatā na tu tvāṃ śaknomi maharṡi yācituṃ ||58|| @042 kāvarṇadhātu iha strī na vidyati jānāmi dharmeṇa sugātri lakṡase | te tāṃ ayācantiye prasavāmyahaṃ sudhāmahaṃ jīvitaṃ taṃ dadāmi te ||59|| tvāmevahaṃ kāṃcanavedivigrahe āmantrayitvāna pravekṡya āśramaṃ | tvāmevahaṃ sarvaguṇena pūjaye tava adattvā amrtaṃ pi no alaṃ ||60|| taṃ āśramaṃ puṡpavicitrasaṃstrtaṃ dvijehi ghuṡṭaṃ rucirasvarehi | sā succhavī taṃ ca praviṡṭā āśrama udakupetaṃ phalamūlaśobhitaṃ ||61|| vrkṡāgraṇīnāṃ bahavo nu puṡpitā sālā piyālā panasā ca tindukā śomāṃjanā lodhra…pāṭalā supuṇyagandhā mucilindakā ca ||62|| kuvalā tamālā bahavo nu veśanaṃ aśvatthanyagrodha tathaivudumbarā | tilakā kadambā ca tathaiva campakā prasātikā śyāmaka tatra taṇḍulā ||63|| (61) tatrāpinaddhaprāvrto kuśāmayo supuṇyagandho ajinopasevito | āśītakurvī harate niṡaṇṇo niṡīda kalyāṇasukhena āsane ||64|| tasyetavāye kuṡicāya kauśika: jayettamānaye jaṭāyantaṃ dhanena | nehi pātrehi sudhāṃ svayaṃ dade sā adhyabhāṡi tvaritā mahāmuniṃ ||65|| taṃ saṃprati grhyāṇa prītamānasā ityabravī āttamanā jaṭādharaṃ | krtā tvayā kauśika mahya pūjā gacchāmi dāni tridaśāna sevituṃ ||66|| @043 sā kauśikenānumatā dyutīmatā jigīṡamāṇā tridaśāṃ upāgami | gatvāna sā avaca sahasradarśanaṃ iyaṃ sudhā vāsava yo hi me jayo ||67|| so tatra yo preṡita eva mātali parivrtto devasabhāya agrato | hirī sudhāṃ kenabhilabdhe hetunā ityabravī tvaṃ punarevamāhvaya ||68|| taṃ so’vatārād vinivartayadrathaṃ (62) jāmbunadaṃ santapanīyasannibhaṃ | prajvālyamānaṃ ravikarasaṃnibhaṃ alaṃkrtaṃ suvarṇabimbavicitraṃ ||69|| gatāśca hasti-kapi-vyāghra-dvīpiyo mrgā ca vaiḍūryamayā upāgatā | taṃ puṡkalā jyotīrasamayā śubhā maṇīvaiḍūryamayā ca īdrśā ||70|| heṡṭā manesī upariṃ ca kupsaraṃ suvarṇacandrā ca rathe upāgatā | taṃ yānaśreṡṭhaṃ abhiruhya mātali daśa diśāyo abhinandayet mahīṃ ||71|| nagāṃśca śailāṃśca vanaspatīṃ ca sasāgarāṃ kampamānāṃ vasundharāṃ | so kṡiprameva tvaritaṃ upāgami tamāśramaṃ yatra abhūṡi kauśiko ||72|| so mātali…… dūto ahaṃ prcchati te puraṃdaro | śirīya śraddhāya ca āśāyāpi ca hirī śreyā kena guṇena manyase ||73|| ……………………………………………. ….śirī me pratibhāti mātali | śraddhā anityā puna devasārathi (63) āśā visaṃvādikasaṃyatā mama ||74|| @044 hirī manāpā pariśuddhakevalā saṃgrāmaśīrṡe na ratā pravarjitā | vipaśya (da) mānā surabhī (sarabhi) upadrutā hirirnivāreti svacittamātmano ||75|| hirīha śreṡṭhā manujeṡu mātali dahare kāṃkṡyati mahallike ca | priyaṃ ca bhrātrvyaṃ karoti caṇḍaṃ hirirnivāreti svacittamātmano ||76|| ko te imāṃ kauśika drṡṭam (drṡṭiṃ)… ugro hi indro athavā sahāṃpati | indro tava indrasagotra kāṃkṡati tasyaiva bhāvasahavratānuja ||77|| sa kauśika: taṃ jahiyāna ucchrayaṃ śīlopapeto asadhurya-bhūto | puṇyāni krtvā vipulāni āśrame kāyasya bhedāt svargeṡu modati ||78|| syāt khalu puna: bhikṡavo yuṡmākamevaṃ anyo so tena kālena teva (na) samayena nārado nāma rṡi abhūṡi kauśikasagotro | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ (64) so bhikṡavastena kālena tena samayena nārado nāma rṡirabhūṡi kauśikagotro | syāt khalu punarbhikṡavo evamasyā anyā sā tena kālena tena samayena śakrasya devānāmindrasya hirī nāma dhītā āsi | na khalveta- devaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya hetorbhikṡavo | eṡā eva yaśodharā tena kālena tena samayena śakrasya devānāmindrasya hirī nāma dhītā abhūṡi | tadāpi eṡā mama hrīyāyantī allīnā | etarahiṃ pi mama eṡā hrīyāyantī allīnā || samāptaṃ maṃjarījātakaṃ || bhikṡū bhagavantamāhansu: | kathaṃ bhagavaṃ yaśodharā na śakyati toṡayituṃ | kumāra- bhūtena kanyānāmalaṃkārāṃ pi viśrāṇayantena yaśodharāye śatasahasramūlyaṃ hāraṃ dinnaṃ | sā ca āha | ettakamātraṃ arhāmi | kumāreṇa bhūyo śatasahasramūlyaṃ aṃgulīyakaṃ dinnaṃ tathāpi na santuṡyati | kathaṃ yaśodharā atrptā na śakyati rādhayituṃ | bhaga- @045 vānāha | eṡā bhikṡavo yaśodharā na idānīmeva atrptā anyadāpi eṡā atrptā | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvāne nagare vārāṇasī kāśijanapade rājā suprabho nāma rājyaṃ kārayesi | tasya kumāro sutejo nāma krtapuṇyo maheśākhyo nivāto sukhasaṃsparśo pūrvālāpī priyabhāṡī amātyānāṃ bhaṭṭa (ṭa)balāgrasya śreṡṭhisya naiga- masthānāṃ sarvasya iṡṭo bahumataśca | rājño utpanno | imo sarvajanakāyo kumārasya guṇagrhīto kadācidete mama jīvitād vyaparopayitvā kumāraṃ rājye pratiṡṭhā- payensu: | tena rājñā so kumāro vipravāsito | so dāni kumāro bhāryāya sārdhaṃ anu-(65) himavante anyatarasmiṃ vanakhaṇḍe trṇakuṭiṃ ca krtvā prativasati mūlapatra- phalodakena yāpento sukhopapannāni ca mrgavarāhamānsāni paribhuṃjanto | tasya dāni āśramāto (nirgatasya) mārjāreṇa vaṭharāṃ godhāṃ māretvā tasya bhāryāye agrato nikṡipitvā gataṃ | sā tāṃ godhāṃ pāṇināpi ca na sprśati | kumāro mūlapatra- phalāni ādāya āśramaṃ gato paśyati ca āśrame tāṃ godhāṃ raudrāṃ vaṭharāṃ | so tāṃ rājadhītāṃ prcchati kuto imā godhā | sā āha | eṡā mārjāreṇa ānītā | kumāro āha | kiṃ dāni eṡā godhā siddhā | sā naṃ āha | gomayo ti krtvā na siddhā | kumāro āha | na eṡā godhā abhakṡyā bhakṡyā eṡā manuṡyāṇāṃ | sā dāni godhā tena kumāreṇa nirchavikrtvā pakvā | pacitvā drumaśākhāyāmolaṃbitā | sā cāsya bhāryā ghaṭamādāya udakahāriṃ gatā | gacchāmi ahaṃ udakamāhariṡyāmi | tata: āhāraṃ kariṡyāmi | tāye tāṃ godhāṃ pakvāṃ samānāṃ drṡṭvā varṇasampannāṃ ca gandhasaṃpannāṃ ca alūhāṃ ca pratyagrāṃ ca abhilāṡamutpannaṃ | kumārasyāpi tāye bhāryāye etadabhūṡi | eṡā rājadhītā imāṃ godhāṃ asiddhāṃ hastenāpi na icchati sprśayituṃ | yatra ca velāṃ pakvā tata: abhinandati bhoktuṃ | yadi etāya mama mūle premā bhave, tadeṡā godhā mayā phalahāragatena siddhā bhaveyā | nāsyā ato godhāye kiṃcit saṃvibhajiṡyaṃ godhāṃ paribhuṃjiṡyāmi | tena sā godhā tāye rājadhītare (rāja- dhītāye) udakahāriṃ gatāye khāditā, rājadhītā ca udakaghaṭamādāya āgatā | sā dāni kumārasyāha | āryaputra kahiṃ sā godhā | kumāra āha | palāyitā | sā cinteti | kathaṃ pakvā godhā vrkṡaśā-(66) khāyāmālagnā palāyitā ti | tasyā rājadhītāye etadabhūṡi | nāhaṃ kumārasya iṡṭā | tasyā taṃ daurmanasyaṃ hrdayaṃ praviṡṭaṃ || @046 sarvasatvā mariṡyanti maraṇāntaṃ hi jīvitaṃ | yathākarma kariṡyanti puṇyapāpaphalopagā ||1|| narakaṃ ca pāpakarmāṇo krtapuṇyā ca svargatiṃ | apare ca mārgaṃ bhāvetvā nirvāsyanti anāśravā: ||2|| so dāni rājā suprabho kāladharmeṇa saṃyukto | amātyehi sutejo kumāro vanāto ānetvā rājye vārāṇasīyaṃ abhiṡikto | rājño sutejasya devīya mūle na kiñcidaparityaktaṃ | na kiṃcittatra rājye ratnasaṃmataṃ | sarvaṃ devīye upanāmeti yāni vastrāṇi udārāṇi ābharaṇāni hārārdhahārāṇi tāni devīya (ye) upanā- mayati, na ca śaknoti ārādhayituṃ | tāye ca naṃ godhā hrdayaṃ gatā | tasya rājño sutejasya bhavati | ahaṃ devīye na sā kiṃcid guṇajātī yāṃ na karomi, na sā kiṃcit priyatā yāṃ na darśemi na ca śaknomi toṡayituṃ | so tāmāha | devi ahaṃ tava na kiṃcid guṇajātī yāṃ na karomi, na sā ca priyatā yāṃ na darśemi na ca śaknomi toṡayituṃ, na paribuddhyāmi kimatra antaraṃ | jalpatu devī | sā dāni devī taṃ sutejaṃ rājānaṃ gāthayā vādhyabhāṡati | adyāpi te taṃ vanasmiṃ avabuddhyāmi kṡatriyā | yasya te dhanuhastasya sānubaddha-kalāpino | olagnā drumaśākhāyāṃ pakvā godhā palāyitā ||3|| rājā āha | name namantasya bhaje bhajantaṃ (67) krtānukāryasya kareya arthaṃ | asaṃbhajantaṃ ca na saṃbhajeya nānarthakāmasya kareya arthaṃ ||4|| tyaje tyajantaṃ satataṃ na gacche apetabhāvena na saṃvaseyā | dvijo drumaṃ kṡīṇaphalaṃ viditvā anyaṃ parīkṡeya mahāṃ hi loko ||5|| syāt punarbhikṡava: yuṡmākamevamasyādanyo so tena kālena tena samayena sutejo nāma rājā abhūṡi | na khalvevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ so tena kālena tena samayena vārāṇasīyaṃ sutejo nāma rājā abhūṡi | anyā sā rājño sutejasya devī abhūṡi agramahiṡī | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | eṡā sā bhikṡava: yaśodharā rājño sutejasya devī agramahiṡī abhūṡi | tadāpi eṡā atrptā na śakyati toṡayituṃ | etarahiṃ pi eṡā atrptā na śakyati toṡayituṃ || iti śrīgodhājātakaṃ samāptaṃ || @047 bhikṡū bhagavantamāhansu: | bhagavatā kumārabhūtena udyāne kanyānāmābharaṇāni viśrāṇayantena yaśodharāye eva bahukaṃ dinnaṃ | bhagavānāha | na bhikṡavo idānīmeva mayā yaśodharāye bahukaṃ dinnaṃ | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavan | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡava: || bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvāne nagare vārāṇasī kāśijanapade rājā rājyaṃ kārayati krtapuṇyo saṃgrhītaparijano dānasaṃvibhāgaśīlo mahābalo mahākośo mahāvāhano | tasya taṃ rājyaṃ rddhaṃ ca sphītaṃ ca kṡemaṃ ca subhikṡaṃ cākī (68) rṇajana- manuṡyaṃ ca sukhibahujanamanuṡyaṃ ca praśānta-daṇḍa-ḍamaraṃ sunigrhīta-taskaraṃ vyavahāra- saṃpannaṃ | tasya dāni rājño pañcaśatamanta:puraṃ | tasya yā agramahiṡī sā sarva- syānta:purasyātīva prāsādikā ca darśanīyā ca paṇḍitā ca vidhijñā ca sarvakalā- samanvāgatā ca | so rājā abhīkṡṇaṃ anta:purasya vastrāṇi ca ābharaṇāni ca visrāṇeti | tasyāpi rājño śatasahasramūlyo hāro ābaddhako, tasya ca hārasya madhye maṇiratnaṃ yatra catvāri mahādvīpā drśyanti jambudvīpo pūrvavideho aparagodānīyo uttarakuru: sumerūśca parvatarājā | anekaśatasahasramūlyaṃ taṃ maṇiratnaṃ tasya mahā- hārasya madhye | tāṃ devīṃ prcchati ābharaṇāni viśrāṇento | devi atīva tvaṃ me manaṃ harasi | ko’tra upāyo yena devī me manaṃ harati | sā dāni devī taṃ rājānaṃ gāthayādhyabhāṡati | ceṡṭālīlāsamācārā nimittasya ca grāhaṇaṃ | kautūhalena capalā stribhirārajyanti pārthiva ||1|| syāt khalu punarbhikṡava: yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṡi | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ sa bhikṡa- vastena kālena tena samayena kāśirājā abhūṡi | anyā sā tena kālena tena samayena kāśirājasyāgramahiṡī | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡā sā bhagavatī yaśodharā tena kālena tena samayena kāśirājasyāgramahiṡī abhūṡi | tadāpi etasyā mayā bahuṃ dinnaṃ || iti śrīyaśodharāye hārapradānajātakaṃ samāptaṃ || yadā bodhisatvo akāmakānāṃ mātāpitrṇāmaśrukaṇṭhānāṃ rudanmukhānāṃ hastoktaṃ (69) ca cakravartirājyamapahāya alūhaṃ ca grhavāsamapahāya agārādanagārikāṃ pravrajito, tadā yaśodharā devadattenocyate | mama bhrātā pravrajito, āgaccha mama agramahiṡī bhaviṡyasi | sā dāni na icchati bodhisatvameva abhikāṃkṡati | @048 sundaranandenāpi vuccati | mama bhrātā prabrajito, āgaccha mama agramahiṡī bhaviṡyasi | tasyāpi na icchati bodhisatvamevābhikāṃkṡati | yadā bhagavāṃ pravrttadharmacakro tadāhiṃ etaṃ bhikṡubhi śrutaṃ | bhikṡū bhagavantaṃ prcchanti | kathaṃ bhagavaṃ yaśodharā sundaranandena ca devadattena ca prārthayantī na icchati bhagavantameva prārtheti | bhagavānāha | na bhikṡavo idānīmeva yaśodharāye sundaranandena ca devadattena ca prārthayamānā na icchati, mama evābhikāṃkṡati | anyadāpi eṡā etehi prārthayantī na icchati, mama evābhikāṃkṡati | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvāne himavantapādamūle sarveṡāṃ catuṡpadānāṃ samāgamo abhūṡi | asmākaṃ rājā nāsti catuṡpadānāṃ rājā sthapīyatu | tahiṃ teṡāmutpannaṃ, thapīyatu catuṡpadānāṃ rājā tti pravaraṃ | te āhansu: | ko dāni catuṡpadānāṃ rājā sthapīṡyatīti | teṡāṃ dāni utpannaṃ | yo asmākamito saptamaṃ divasaṃ sarvaprathamaṃ himavantaṃ parvatarājaṃ gamiṡyati so catuṡpadānāṃ rājā bhaviṡyati | te evaṃ samayaṃ krtvā tato pradeśāto yena himavanto parvatarājā tena pradhāvitā | teṡāṃ sarveṡāṃ prṡṭhato krtvā vyāghrī himavantaṃ parvatarājānaṃ anu- prāptā | vyāghrī himavantaṃ parvatarājānaṃ gatvā catuṡpadānāṃ pratipāleti | catuṡpadā ca sarve himavantaṃ parvatarājamanuprāptā | tatra ca tāṃ vyāghrīṃ paśyanti pratipālentīṃ | te dāni catuṡpadā tāṃ (70) vyāghrīṃ drṡṭvā ārtasaṃjātā durmanā | istriyā sma parājitā, na ca kahiṃcit istriyo rājā sarvatra puruṡā rājā | yathā asmākaṃ na alikaṃ bhaveya, puruṡo ca rājā bhaveya | tehi sā vyāghrī uktā | bhadre yaṃ tuvaṃ patimicchasi so catuṡpadānāṃ rājā bhaviṡyatīti | tāṃ vyāghrīṃ rṡabho allīno | bhadre mama patiṃ varehi | ahaṃ loke maṃgalabhūto mama gomayena devakulāni upalipyanti devakāryāṇi ca kriyanti | sā dāni vyāghrī āha | nāhaṃ tava patiṃ iccheya tvaṃ phalehi ca śakaṭehi ca nityabhagnapralagno | hastināgo’pi tāṃ vyāghrīṃ upasaṃkrānto āha | bhadre ahaṃ balavāṃśca saṃvrddhakāyo ca saṃgrāmehi ca aparājito mama grhṇāhi | vyāghrī āha | na hi tvaṃ siṃhe nadamāne na uccāraprasrāvaṃ muṃcamāno palāyasi | siṃhopi mrgarāṃjo allīno | bhadre mama patiṃ varehi | mama sarve mrgasaṃghā trasanti | vyāghrī āha | mrgarāja mūrdhne pi patitā pratīcchāmi | catuṡpadānāṃ sarveṡāṃ mahā āsi samāgamo | ā (a) rājakamidamasmākaṃ kotra rājā bhaviṡyati ||1|| himavantaṃ parvatarājaṃ yo mo prathamo gamiṡyati | ito saptame divase soyaṃ rājā bhaviṡyati ||2|| @049 siṃhā vyāghrā mrgā caiva hastino vrṡabhā vrkā | na śaknuvanti anvetuṃ gatā prathamā parvataṃ ||3|| prāsādikaṃ darśanīyaṃ himavantaṃ nagottamaṃ | gatvāna vyāghrī prathamaṃ pravicāreti catuṡpadāṃ ||4|| gatvā catuṡpadā sarve vyāghrīṃ paśyanti te tahiṃ || (71) drṡṭvā ca arditā abhūṡi istriye sma parājitā ||5|| na asti striyo rājāno na ca mo alikaṃ bhavet | yaṃ vyāghrī patimiccheya soyaṃ rājā bhaviṡyati ||6|| mama gomayena kalpāni devakāryāṇi kriyanti | rṡabho avaca tatra mama bhadre patiṃ varet ||7|| vyāghrī āha | nityutthitaṃ sadā kilāntaṃ śakaṭehi lāṃgalehi ca | no tādrśaṃ patimicche manuṡye yadi bhavelloke ||8|| hastināgo āha | ahamanucaropeto saṃgrāme aparājito | hastināgo balī tatra mama bhadre patiṃ varet ||9|| vyāghrī āha | siṃhasmiṃ nadamānasmiṃ tuvaṃ bhīto palāyasi | chardagūthameva srjaṃ neccheyaṃ tādrśaṃ patiṃ ||10|| siṃho āha | anupūrvasujātaskandho siṃho parvatagocaro’hamasmi | mrgasaṃghā trasanti sarve tvaṃ bhadre mama bhartāraṃ varehi ||11|| (72) vyāghrī āha | sarvākāravaropetaṃ giriṃ vā svayamāgataṃ | etādrśaṃ patimicche mūrdhnenāpi pratīcchitaṃ ||12|| syāt khalu punarbhikṡavo yuṡmākamevaṃ syādanya: sa tena kālena tena samayena siṃho mrgarājā abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ so bhikṡavo tena kālena tena samayena siṃho mrgarājā abhūṡi | anyo so tena kālena tena samayena rṡabho abhūṡi | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡa bhikṡava: sundaranando tena kālena tena samayena rṡabho abhūṡi | syāt khalu punarbhikṡava: @050 yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena hastināgo abhūṡi | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡa bhikṡavo devadatto tena kālena tena samayena hastināgo abhūṡi | syāt khalu punarbhikṡava: yuṡmākamevamasyādanyā sā tena kālena tena samayena vyāghrī abhūṡi | eṡā sā yaśodharā | tadāpi eṡā etehi prārthayantī na icchati mama evābhikāṃkṡati | etarahiṃ pi eṡā etehi prārthiyantī na icchati mama evābhikāṃkṡati || iti śrīyaśodharāye vyāghrībhūtāye jātakaṃ samāptaṃ bodhisatvasya udyāne kanyānāṃ ratnā viśrāṇayantasya yaśodharā sarvapaścā āgatā sarvehi alaṃkārehi viśrāṇiyantehi | (rājñā śuddhodanena amātyā āṇattā | katamatra kanyāye kumārasya cakṡu nipatanti |) kumārasya yaśodharāṃ drṡṭvā tāye cakṡu nipatitaṃ | yo kumārasya hāro ābaddhako mahāraho śatasahasramūlyo so hāro kumāreṇa omuñciya yaśodharāye dinno | sārdhaprahasantī āha | iyamahaṃ ettakaṃ (73) arahāmīti | kumāreṇa prahasantena śatasahasramūlyā aṃgulikā aṃgulīto omuṃciyāna dinnā | evaṃ kumāro ratanāni kanyānāṃ viśrāṇetvā rājakulaṃ praviṡṭo | rājā amātyān prcchati | katamāyāṃ kanyāyāṃ kumārasya cakṡu nipatitaṃ | amātyā āhansu: | sā mahārāja mahānāmasya śākyasya yaśodharā nāma dhītā | tatra kumārasya cakṡu nipatitaṃ | rājñā mahānāmasya preṡitaṃ | yaśodharāṃ dhītāṃ mama putrasya dehi sarvārthasiddhasya kumārasya | mahānāmo saṃdiśati rājño śuddhodanasya | na śakyāmi yaśodharāṃ kumārasya dātu | yat kāraṇaṃ kumāro anta:pure saṃvrddho na kahiṃcidāgato śilpe vā, iṡvastre vā, hastismiṃ vā, dhanutsarusmiṃ vā, rāja- śāstreṡu vā-na kahiṃcit kumāro gatiṃgata: | rājño śuddhodanasya śrutvā daurmanasyaṃ jātaṃ | evametaṃ yathā mahānāmo jalpati | na mayā kumāro kahiṃci śilpe śeṡito atipremnena | so dāniṃ rājā durmanā grhaṃ praviṡṭo | kumāreṇa drṡṭo pitā | kumāro pitaraṃ prcchati | kiṃ tāto durmanā | rājā āha | bhavatu putra kiṃ tavaitena | kumāro āha | na hi tāta avaśyaṃ ācikṡitavyaṃ | rājñā kumāraṃ gurukaṃ prekṡya tena bhūyo bhūya: prcchamānena ācikṡitaṃ | evaṃ caiva ca mahānāmena śākyena ācikṡito tava arthena yaśodharāṃ yācayamānena | tava putro antepurasaṃvrddho na kahiṃci śeṡito śilpe vā iṡvastrajñāne vā hastismi vā rathasmiṃ vā dhanusmi vā | nāhaṃ tasya dhītāṃ dadyehaṃ | kumāro pi śrutvā pitaramāha | mā tāto utkaṇṭhatu | nagara- janapade ghoṡaṇāṃ kārāpehi kumāro saptamaṃ divasaṃ darśanaṃ dāsyatīti | yo tatra @051 (74) śikṡito so āgacchatu yadi śilpajñāne yadi iṡvastrajñāne yuddhe vā niyuddhe vā chede vā bhede vā jave vā balāhukke vā hastismiṃ vā aśvasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā upavitarkeṡu vā | rājā śuddhodano śrutvā prīto saṃvrtto | tena nagare kapilavastusmiṃ janapade ghoṡaṇā kārāpitā yathā kumāro saptamaṃ divasaṃ darśanaṃ dāsyatīti | yo tatra śikṡito so āgacchatu yadi śilpajñāne yadi iṡvastra- jñāne | anyehi pi adhiṡṭhāne hi dūtā preṡitā | śuddhodanasya sarvārthasiddho kumāro saptamaṃ divasaṃ darśanaṃ dāsyati | yo tatra śikṡito so āgacchatu | tahiṃ kapilavastuto janakāyo nirdhāvati janapadeṡvapi jano āgacchati | anyehi pi adhiṡṭhānehi kautūhalajāta: āgacchati | śākyakumārāṇāṃ vibhavaṃ paśyiṡyāma: balaparākramaṃ ca kumārasya sarvārthasiddhasya paśyiṡyāma: | tahiṃ anekāyo janasahasriyo samāgatāyo kumārā kapilavastuto nirdhāvanti ca | aparo pi bhrānto hastināgo bahirnagarāto kapilavastuṃ praviśati ṡaṡṭihāyano paramena sthāmena ca samanvāgato | devadatto ca kapilavastuto taṃ darśanasthānaṃ nirdhāvati hasti- skandhavaragato | tasya so hastināga: bhrānto abhimukho āpatito | tena ruṡitena devadattena so hastināgo ṡaṡṭihāyano talaprahārāya ekāhatyaṃ krtvā tatraiva nagara- dvāre nihato | so taṃ hastināgaṃ hatvā nirdhāvito taṃ dvāraṃ | tatra mahājanakāyasya saṃpiṇḍā, sundaranando ca kumāro anuprāpto | so prcchati bho bhaṇe kisyedaṃ nagara- dvāre janasaṃpiṇḍā | jano āha | devadattena nirdhāvantena eṡo hastināgo ekāye ta-(75) laprahārāye hato | tena hastināgena evaṃ nagaradvāramoruddhaṃ na ca taṃ devadatto śaknoti ata: nagaradvārato apakarṡayituṃ laṃghayitvā atikrānto | so dāni hasti- nāgo sundaranandena yānāto avataritvā tato dvārāto sapta padāṃ kaḍiḍhto | drṡṭvā mahājanakāyena hakkāro mukto | aho kumārasya sundaranandasya utsāho | sundara- nando pi taṃ hastināgaṃ dvārato sapta padāni apakarṡitvā atikrānto | bodhisatvo mahatā samrddhīye anuprāpta: | bodhisatvo prcchati | kisya eṡa nagaradvāre mahāṃ janakāyasamāgamo | te āhansu: | kumāro devadatto ca kapilavastuto nirdhāvati, bhrānto ca hastināgo praviśati nagaradvāraṃ abhimukho devadattasya āpatito | tena ruṡitena so hastināgo ekāya talaprahārāye nihato, so eṡo hastināgo nagaradvāraṃ orundhitvā patito ca | devadatto na śaknoti ata: nagaradvārāto apakarṡituṃ laṃghitvā atikrānto | sundaranandena sapta padāni kaḍḍhito | tadeṡa janakāyo saṃpiṇḍāye kathaṃ pi nirdhāvati | tena kālena tena samayena kapilavastu saptahi prākārehi parikṡipto abhūṡi | bodhisatvena yānāto avataritvā mātā- pitrkena balena taṃ hastināgaṃ ato nagarāto teṡāṃ saptānāṃ prākārāṇāṃ paratareṇa kṡipto | taṃ bodhisatvasya utsāhaṃ drṡṭvā anekehi devamanuṡyasahasrehi hakkārā @052 muktā:, bodhisatvo’pi nirdhāvito | rājāpi śuddhodano śākyamaṇḍalaparivrto mahānāmo pi śākyo nirdhāvito | tahiṃ kumāreṇa sarvārthasiddhena darśano dinna: sarvaśilpakarmāyatanāni kumāreṇa saṃdarśitā | siddhārthakumārasya na kocit samasamo, tathā yuddhe vā niryu(yu) ddhe vā na kocit kumārasya samasamo | paścime nidarśane bāṇā vidhyanti | ete daśa krośā tatra sapta tālā: | sapta tālā krośāntareṇa nikhatā, saptānāṃ tālānāṃ purato bherī o-(76)cchritā | tatra kocit ekatālaskandhaṃ nistāḍeti koci dve tālaskandhān nistāḍeti | devadattasya śaro dve tālaskandhā nistāḍitvā trtīye tālaskandhe lagno | sundaranandasya śaro trayastālaskandhāṃ nistāḍetvā caturthasya tālaskandhasya antarabhūmyāṃ nipatito | bodhisatvena devakulāto pitāmahasya siṃhahanuṡya rājño dhanustatra ānāpitaṃ | so dhanu tatra raṃgamadhye nikṡipto | yo śaknoti etaṃ dhanu pūrayituṃ dhāretu | taṃ dhanu hastāto janakāyena jijñāsito, na ca śaknoti kocit pūrayituṃ | śākyakumārehi pi sarvehi jijñāsitaṃ na kociś- śaknoti pūrayituṃ | koliyakumārehi pi jijñāsitaṃ licchavikumārehi pi jijñā- sitaṃ anyehi pi kumārehi jijñāsitaṃ | na koci śaknoti pūrayituṃ | paścād bodhisatvena grhītaṃ | pitāmahasya gauraveṇa taṃ dhanuṃ bodhisatvena gandhamālyena pūjetvā pūritaṃ | tasya dhanuṡya pūriyantasya sarvakapilavastuṃ śabdena vijñāpitaṃ, devamanuṡyehi ca hakkāraṃ muktaṃ | evaṃ saptatālaṃ bodhisatvenaikaśareṇa nistāḍetvā sāpi bherī nistāḍitā, bherīṃ nistāḍetvā rasātalaṃ praviṡṭo | devamanuṡyehi hakkāraṃ muktaṃ | devatānāṃ sahasrehi ca antarīkṡāto divyaṃ kusumavarṡaṃ osrṡṭaṃ | kumārasya bala- parākramaṃ buddhibalaṃ ca drṡṭvā sarvatra gatigato balena ca rddhīyena ca jñānena ca sarva- śākyarāṡṭraṃ tathānye pi rājāno prītā saṃvrttā: | sulabdhā lābhā śākyānāṃ rājño ca śuddhodanasya yasya ayamedrśo mahāpuruṡo utpanno | yadā bodhisatvo abhiniṡkrānto anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho pravrtta- prava (77) radharmacakro tadā etaṃ prakaraṇaṃ bhikṡubhi śrutaṃ | bhikṡu (kṡū) bhagavanta- māhansu: | bhagavatā cirapraṇaṡṭā śākiyamuṡṭi jñātā | bhagavānāha | na bhikṡavo etarahiṃ yeva maye cirapraṇaṡṭā śākyamuṡṭi jñātā | anyadāpi maye cirapraṇaṡṭā śākyamuṡṭi jñātā | bhagavānāha | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvāne nagare vārāṇasī kāśijanapade brahmadatto nāma rājā rājyaṃ kārayati | nihatapratyarthiko nihatapratyamitro sunigrhītajanapado dānasaṃvibhāgaśīlo krtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo mahāvāhano | tasya taṃ rājyaṃ rddhaṃ ca sphītaṃ ca kṡemaṃ ca subhikṡaṃ ca ākīrṇajanamanuṡyaṃ ca | tasya rājño purohito brahmāyu: nāma trayāṇāṃ vedānāṃ pārago sanirghaṇṭakaiṭabhānāṃ itihāsa- @053 paṃcamānāṃ akṡarapadavyākaraṇe analpako | so’yamācārya: kuśalo brāhmaṇavedeṡu pi śāstreṡu dānasaṃvibhāgaśīlo daśa kuśalakarmapathāṃ samādāya vartati | tasya putro dharmapālo nāma māṇavako | tasya brahmāyusya bhavati | samayo mama putrasya dharma- pālasya vedāni adhīyituṃ na caiṡa yukto mama sakāśāto vedāni adhītuṃ | pitr- viśrambheṇāpi nādhīṡyati, gurukule naṃ dāsyāmi | ayamapi brāhmaṇo vedapārago anuhimavante āśrame paṃca vaṭukaśatāni vedāṃ vāceti | tena so dharmapālo tasya brāhmaṇasya anuparītto vedānadhyāpe (ye) hīti | tasyāpi dāni āśramasya avidūre mahānudakahrado tatra ca udakahrade udaka- rākṡaso prativasati punarpuna: janaṃ snapayantaṃ māreti | so dharmapālo māṇavako tahiṃ udakahrade punarpuna: snāpayati | tasya brāhmaṇasya bhavati | atra udakahrade udaka- rākṡaso prativasati puna: punarmanuṡyāṃ māreti | eṡo ca dharmapālo purohitaputro tatra uda(78)kahrade snāpayati | sace dāni tatra snāyanto udakarākṡasena khajjeya, purohito asmākaṃ aparituṡṭo bhaveya, kiṃ tumhehi udakahradāto na vārito | so dāni tena upādhyāyena dharmapālako māṇavako śabdāpito ucyati | mā atra udakahrade snāyāhi | atra udakahrade rākṡaso dāruṇo prativasati | mā tena udaka- rākṡasena khajjiṡyasi | tatra ca udakahrade maheśākhyo nāgo prativasati mahāpari- vāro | tasya ca nāgarājño putro dharmapālena māṇavakena sārdhaṃ prīṇayati kathā- samullāpena ramati | tena so māṇavako nāgabhavanānta: tārito | tena māṇavakena sārdhaṃ so nāgakumāro kathāsamullāpena ramati | tatra ca nāgabhavane dharmapālo māṇavako daśa kuśalāṃ karmapathāṃ deśayati | aparo ca māṇavako dharmapālasya samavayo sadrśo ca grāmāntaraṃ tena mārgeṇa gacchanto tahiṃ udakahrade udake snāyate | so tena udakarākṡasena mārito, tahiṃ udakahrade ardhakhāditako plavanto apareṇa māṇavakena drṡṭo | tena āśramaṃ gatvā upādhyāyasya ārocitaṃ dharmapālo udakarākṡasena khāyito ti | so brāhmaṇo sarvehi tehi paṃcahi vaṭukaśatehi sārdhaṃ taṃ udakahradaṃ gato paśyati ca taṃ māṇavakaṃ udakarākṡasena ardhakhāditakaṃ plavantaṃ | tehi taṃ drṡṭvā sarvehi rāvo mukto | tehi tato udakāto utkṡipitvā kāṡṭhāni samāvartayitvā dhyāyito | tāni asthīni ghaṭake krtvā saparivāro vārāṇasīṃ gato brahmāyusya mūle | aśrukaṇṭho rudanmukho brahmāyusya upasaṃkramitvā āha | sa dharmapālo udakarākṡasena | mārito | imāni asthīni | brahmāyu brāhmaṇaṃ āha | nāsti etanti dharmapālo daharo kumāro, @054 nāpi asmākaṃ kule daharā mrtapūrvā | so dāni brahmāyurbrāhmaṇo taṃ dharmapālasya upādhyāyaṃ gāthāya adhyabhāṡasi | (79) prāṇaṃ na hiṃseya nadinnamādiye pāpaṃ ca karmaṃ manasāpi na caret | sarve anārjaṃ parivarjeyāma: tasmā hi asmāddaharo na mryyati ||1|| na ca mo kadācidasti krodho na cāpi krudhyāma vayaṃ kadācit | kruddhe pi no cāpi karoma kopaṃ tasmā hi asmāddaharo na mryyati ||2|| śrṇoma dharmaṃ asatāṃ satāṃ ca no cāpi dharmaṃ asatāṃ rocayāma | asatāṃ hitva (tvā) satāṃ rocayāma: tasmā hi asmāddaharo na mryyati ||3|| dadāma dānā bahuśo bahūni no cāpi no apriyo yācamāno | dattvā ca dānā na nu tapyamānā tasmā hi asmāddaharo na mryyati ||4|| ye brāhmaṇā śrava (ma) ṇaśīlavanto ghoṡeṡiṇo yācanakā upenti | priyaṃ mo teṡāṃ śravaṇadarśanaṃ ca tasmā hi asmāddaharo na mryyati ||5|| ye brāhmaṇā śrava (ma) ṇa śīlavanto (80) ghoṡeṡiṇo yācanakā caranti | tānannapānairabhitarpayāma: tasmā hi asmāddaharo na mryyate ||6|| ye cāpi mo yācanakā upenti andhā anāthā krpaṇā anāyakā: | tānannapānairabhitarpayāma: tasmā hi asmāddaharo na mryyate ||7|| vayaṃ ca bhāryā anatikramāmo bhāryā pi asmānna atikramāti | @055 tato vayaṃ dharmacaryaṃ carāma: tasmā hi asmāddaharo na mryyati ||8|| yo jāyate so bhavate suśīlo susaṃyato suvrato rjubhūta: | adhyāpako bhoti samāptapāda: | tasmā hi asmāddaharo na mryyati ||9|| mātā pitā bhaginī bhrātaro ca ye cāpi jñātayo ananyapakṡikā | carāma dharmaṃ paralokaheto: tasmā hi asmāddaharo na mryyati ||10|| mātā pitā bhaginī bhrātaro ca ye ca kulapreṡyakarā bhavanti | carāma dharmaṃ paralokadarśī tasmā hi asmāddaharo na mryyati ||11|| dharmo hi vai rakṡati dharmacāriṃ (81) chatraṃ mahantaṃ yatha varṡakāle | eṡo’nuśaṃso dharma sucīrṇe na durgatiṃ gacchati dharmacārī ||12|| adharmacārī hi naro pramatto yāṃ yāṃ gatiṃ gacchati adharmacārī | so naṃ adharmo carito hanāti sāmaṃ grhīto yatha krṡṇasarpo ||13|| na hi dharmo adharmo ca ubhau samavipākinau | adharmo nirayaṃ neti dharmo prāpeti svargatiṃ ||14|| dharmo hi vai rakṡati dharmacāriṃ chatraṃ mahantaṃ yatha varṡakāle | dharmeṇa gupto mama dharmapālo anyasya asthīni sukhī kumāro ||15|| so brāhmaṇo saparivāro bhojayitvā brahmāyunā brāhmaṇena visarjito so ca brāhmaṇo āśramaṃ gato dharmapālaṃ ca māṇavakaṃ tahiṃ āśrame paśyati | te dāni sarve vismitā suṡṭhu purohitena jñātaṃ | bhagavānāha | syāt khalu punarbhikṡava: yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena brahmāyurnāma brāhmaṇo abhūṡi | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ bhikṡava: tena kālena tena samayena brahmāyurnāma brāhmaṇa: | syāt @056 khalu punarbhikṡavo yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena brahmāyusya brāhmaṇasya dharmapālo nāma putro abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | eṡa rāhulo tena kālena tena samayena bra(82)hmāyusya dharmapālo nāma putro abhūṡi | tadāpi eṡo mayā jñāto etarahiṃ pi mayā cirapranaṡṭā śākiyamuṡṭi: jñātā || iti śrīdharmapālasya jātakaṃ samāptaṃ | bhikṡū bhagavantaṃ āhansu: | dūraṃ bhagavato iṡu kṡiptaṃ | bhagavānāha | na bhikṡava: etarahiṃ eva maye dūraṃ iṡu kṡiptaṃ | anyadāpi bhagavan | bhagavānāha | anyadāpi hi bhikṡavo | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade rājā rājyaṃ kārayati mahābalo mahākośo mahāvāhano krtapuṇyo maheśākhyo | tasya dāni vistīrṇaṃ rājyaṃ yāvat-takṡaśilāṃ samājñāpayati | so kanīyasaṃ bhrātaraṃ rājye pratiṡṭhāpayitvā vārāṇasyā takṡaśilāyāṃ āgato | so dāni takṡaśilāyāṃ vasati | anyena ca rājñā vārāṇaseyo caturaṅgena balakāyena veṡṭito | tasya tena bhrātareṇa vārāṇasīto takṡaśilāṃ dūto preṡito | āgacchāhi imohaṃ paracakreṇa uparuddho | tena rājñā takṡaśilāyāṃ sthitena dūtānāṃ sakāśāto śrutvā bhūrjasmiṃ tasya rājño yena vārāṇaseyo veṭhito nāmaṃ likhitvā taṃ bhūrjaṃ kāṇḍe pariveṭhitvā sūtreṇa sunaddhaṃ krtvā vārāṇasīṃ kṡiptaṃ | so kāṇḍo tasya rājño pādamūle sthitvā pādaphalakaṃ khaṇḍakhaṇḍīkrtaṃ | so rājā tasya puruṡasya ca vismito | aho utsāho ca muṡṭisaṃbandho ca, yatra nāma vārāṇasyāṃ sthitena kāṇḍaṃ kṡiptaṃ | imaṃ evaṃ dūramāgato mama pādamūle phalake nipatito, itthaṃ tena ahaṃ na hato | tena rājñā tata: kāṇḍāto muṃcitvā taṃ bhūrjaṃ vācitaṃ, tatra ca bhūrje evaṃ likhitaṃ | (83) eṡo te takṡaśilāyāṃ sthito pādaphala khaṇḍoṇo | yadi si na maritukāmo osakka mama rājyato ||1|| so dāni bhūyasyā mātrayā bhīto trasto | ahaṃ jānāmi vārāṇasīto ayaṃ śaro āgato ti | tenāhaṃ vismayaṃ prāpto | aye ca takṡaśilāyāṃ sthitena kṡipto | @057 so tatraiva sthāne devaśarasya devakulaṃ krtvā taṃ śaraṃ devakule pratiṡṭhāpetvā pūjāsatkāraṃ krtvā so prakrānto || bhagavānāha | syāt khalu punarbhikṡava: yusmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṡi yena takṡaśilāyāṃ sthitena vārāṇasīṃ kāṇḍaṃ kṡiptaṃ | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ so bhikṡavo tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṡi | tadāpi mayā dūraṃ śaro kṡipto etarahiṃ pi mayā śaro dūraṃ kṡipto || iti śrīśarakṡepaṇaṃ jātakaṃ samāptaṃ | bhikṡū bhagavantamāhansu: | kathaṃ bhagavatā yaśodharā śilpena labdhā | bhagavānāha | na bhikṡavo idāniṃ eva mayā yaśodharā śilpena labdhā, anyadāpi mayā yaśodharā śilpena labdhā | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavan | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡava: | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvānaṃ mithilāyā ardhayojanaṃ yavakacchakaṃ nāma grāmaṃ | tasya yavakacchakasya bāhyena ekaṃ karmāragrāmaṃ | tahiṃ karmāragrāmikasya dhītā amarā nāma prāsādikā darśanīyā ca paṇḍitā pratibhāna-saṃpannā ca | yavakacchaka-grāmikasya mahauṡadho nāma putro prāsādiko darśaṇīyo krtapuṇyo maheśākhyo | tena kṡetrāraṇyaṃ aṇvantena amarā karmāradārikā drṡṭā bhaktamādāya gacchantī | tāṃ (84) mahauṡadho prcchati | bhadre kā nāma tvaṃ, kiṃ te nāma | amarā āha | yena tathāgataṃ nāma | mahauṡadho āha | bhadre keṡāṃ tvaṃ | sā āha | yehi oṡiṇo, teṡāmahaṃ | mahauṡadho āha | bhadre kena gacchasi | sā āha | yaccha- (cche) traṃ tena gacchāmi | mahauṡadho āha | bhadre kahiṃgami | amarā āha | saṃśritāyāṃtaṃ tahiṃ gami | atha khalu mahauṡadho agrapaṇḍito amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā adhyabhāṡe | amarā nūnaṃ ten āma karmārasyāsi dārikā | cittena bhūtaṃ prajānāsi kṡetraṃ vo dakṡiṇādiśI ||1|| tasyā dāni dārikāye ca tray ova śīrṡo akṡī ca aṃjitā vastrā ca śuddhā @058 kṡudrāye ca yvāgūye ghaṭikā haste | atha khalu mahauṡadho agrapaṇḍito amarāṃ karmāra- dārikāṃ gāthāye adhyabhāṡe | kena te aṃjitaṃ śīrṡaṃ kena aṃkṡī aṃjitā ca te | vastrā ca kena te śuddhā yvāgu kṡudrā ca kena te ||2|| atha khalu amarā karmāradārikā mahauṡadhaṃ mahāprājñaṃ gāthāye adhyabhāṡe | sutailā... śīrṡaṃ abhyaṃjanaṃ ca lāsakaṃ | vastraavastratā śuddhā yvāgū kṡudrā ca nodako ||3|| atha khalu bhikṡavo mahauṡadho mahāprājño amarāṃ karmāradārināṃ gāthayā adhyabhāṡati | yadi taṃ nūnaṃ te tailaṃ aṃjanaṃ cāpi lolikā | vastrā ca utsavikā te alpe devena varṡitā ||4|| (85) sā dāni karmāradārikā bhaktasya rasakuṇḍaṃ pāṇḍarāye śāṭikāye ochannaṃ varṡeṇa ādāya gacchati | atha khalu mahauṡadho mahāprājño amarāṃ karmāra- dārikāṃ gāthāye adhyabhāṡati | tuvaṃ yametaṃ himapāṇḍareṇa channaṃ kuṇḍaṃ harasi jīvanāye | prcchāmi te amare etamarthaṃ kasya taṃ bhaktaṃ harasi manojñe ||5|| atha khalu bhikṡavo amarā karmāradārikā mahauṡadhaṃ mahāprājñaṃ gāthāye pratyabhāṡe | ……………| …… bhaktaṃ harāmi pādape ||6|| atha khalu bhikṡavo mahauṡadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā pratyabhāṡe | pitā te varṡatriṃśatko nelāyako pitāmaho | daśavarṡāsi jātīye evaṃ dhāremi dārike ||7|| mahauṡadho āha | yasmiṃ pravutthe du:khitā te mātā bhavati durmanā | te taṃ mātā ca mārgate kahiṃ so amare gato ||8|| atha khalu bhikṡava: amarā karmāradārikā mahauṡadhaṃ mahāprājñaṃ gāthayā pratyabhāṡe | @059 yatra mrtāśca śvasanti dagdho ca puna dahyati | jñātibhirvadhyate jñātistatra mahyaṃ pitā gato ||9|| (86) atha khalu bhikṡavo mahauṡadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā pratyabhāṡe | karmārabhastrā: śvasanti aṃgāraṃ puna dahyati | lohaṃ lohena pīḍ+eti karmāraśālāṃ pitā gato ||10|| mārgaṃ prcchitā ākhyāhi kṡemaṃ akuṭilaṃ rjuṃ | akaṇṭakaṃ ca no bhadre gaṃsāmi yavakacchakaṃ ||11|| atha khalu bhikṡavo karmāradārikā mahauṡadhaṃ mahāprājñaṃ gāthayā pratyabhāṡe | yena saptābhiraṃgā ca dviguṇapalāśā ca pādapā: | yena aśeśI na tena vrajesi na tena aśesi ||12|| eṡo mārgo yavakacchakasya yadi paṇḍito si jānāhi | atha khalu bhikṡavo mahauṡadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthāye pratyabhāṡe | yato yavā kadākhyā ca kovidārā ca phullitā | vāmaṃ mārgaṃ grahetvāna gacchāmi yavakacchakaṃ ||13|| atha khalu bhikṡavo amarā karmāradārikā mahauṡadhaṃ mahāprājñaṃ gāthayā pratyabhāṡati | gaccha brāhmaṇa mārgeṇa bhakto taṃ bhakṡayiṡyasi | pitrhi putrā sidhyanti teṡāṃ māsena bhokṡyasi ||14|| atha khalu bhikṡavo mahauṡadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā pratyabhāṡe | śuṡkaṃ indhanaṃ veṇūhi karīraṃ tatra sidhyati | teṡāṃ māsena bhokṡyāmi eṡa gaṃsāmi vo grhaṃ ||15|| (87) atha khalu bhikṡavo amarā karmāradārikā mahauṡadhaṃ mahāprājñaṃ gāthayā pratyabhāṡati | vasa brāhmaṇa mo grhe yajño yamatra bheṡyati | mātā me devarājena mahāyajñaṃ yajiṡyati ||16|| @060 atha khalu bhikṡavo mahauṡadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā pratyabhāṡati | mātu te devarājasya yaṃ yajitaṃ yajiṡyati | taṃ yajñamanubheṡyāmi eṡa gaṃsāmi te grhaṃ ||17|| atha khalu bhikṡavo mahauṡadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ mātāpitrṇāṃ sakāśāto bhāryārthaṃ yācayati | te amarāye mātāpitarā āhaṃsuna vayaṃ dārikāma- karmārasya dadāma | mahauṡadho ca bhikṡavo mahāprājño sarvaśilpehi abhijño | tasya bhavati | kiṃ karmārāṇāṃ sarvacūrṇakarmaṃ | sūcīyo | karmāro yo śaknoti sūcī pi kartuṃ so ācariyo | mahauṡadhena kośaprakṡiptā sūcī krtā, ekatra kośake sapta sūcīyo prakṡipyanti | te sarve aṡṭa sūcīyo ekā sūcī bhavanti | sāpi ekā aṡṭa sūcīyo bhavati | mahauṡadho tāṃ sūcīmādāya taṃ karmāragrāmaṃ gato vikriṇituṃ | karmāragrāmikasya pathā gatvā ghoṡeti | sūcī vikreyā, yasya kāryaṃ sa kriṇātu | nikkaṭṭakacchā sukrtā tīkṡṇāgrā vaṭṭayāsikā | sūcī karmāragrāmasmiṃ vikrīṇāmi vikrītha me ||18|| (88) sā dārikā mahauṡadhasya śabdaṃ śrutvā nirdhāvitā | sā mahauṡadhaṃ gāthayā adhyabhāṡe | atra śaktīyo kriyanti nārācā atha tomarā | ihaiva tāni kriyanti sūcīyo vaḍiśāni ca ||19|| unmattako si puruṡa athavāsi vicittako | yo tvaṃ karmāragrāmasmiṃ sūcī kriṇitumicchasi ||20|| atha khalu mahauṡadho mahāprājño amarāṃ karmāradārikāṃ gāthayā pratyabhāṡi | sūcī karmāragrāmasmiṃ vikretavyā prajānatā | ācāryā eva jānanti karmaṃ sukara-duṡkaraṃ ||21|| sacette bhadre jāneyā pitā sūcī mayā krtā | svayaṃ va me pravāreyā prattaṃ te ca pitu varaṃ ||22|| @061 atha khalu bhikṡavo amarā karmāradārikā pitaraṃ gāthāya adhyabhāṡati | imaṃ tāta niśāmehi śilpako yatha bhāṡati | karmāraputro nipuṇo kuśalo sūcikārako ||23|| atha khalu bhikṡavo amarāye karmāradhītāye pitā tāṃ sūciṃ drṡṭvā vismaya- māpanno | so tāṃ dhītaramādāya mahauṡadhaṃ mahāprājñaṃ gāthāye adhyabhāṡati | na me śrutā vā drṡṭā vā sūcī etādrśā mayā | tuṡṭo’smi etena karmeṇa imāṃ kanyāṃ dadāmi te ||24|| (89) bhagavānāha | syāt khalu punarbhikṡava: yuṡmākamevaṃ asyādanya: sa tena kālena tena samayena mahauṡadho mahāprājño | na khalvevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ so bhikṡava: tena kālena tena samayena mahauṡadho nāma abhūṡi | syāt khalu puna: bhikṡavo yuṡmākamevamasyādanyassa tena kālena tena samayena karmāragrāmike abhūṡi | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡa bhikṡava: mahānāmaśākyo tena kālena tena samayena so karmāragrāmiko abhūṡi | syāt khalu punarbhikṡavaryuṡmā- kamevamasyādanyā sā tena kālena tena samayena amarā nāma karmāragrāmikadhītā abhūṡi | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡā sā bhikṡavo yaśodharā tena kālena tena samayena karmāradhītā abhūṡi | tadāpi eṡā mayā śilpena labdhā etarahiṃ pi mayā śilpena labdhā || samāptaṃ amarāye karmāradhītāye jātakaṃ | bhikṡū bhagavantamāhansu: | vīryeṇa bhagavatā yaśodharā labdhā | bhagavānāha | na bhikṡavo etarahiṃ eva mayā yaśodharā vīryeṇa labdhā anyadāpi mayā eṡā vīryeṇa labdhā | bhikṡū bhagavantamāhansu: | anyadāpi bhagavan | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡava: | bhūtapūrvaṃ bhikṡava: atītamadhvāne vāravāli-nagare brāhmaṇa: trayāṇāṃ vedānāṃ pārago sanirghaṇṭha-kaiṭabhānāṃ itihāsapaṃcamānāṃ akṡarapadavyākaraṇe kuśalo soyaṃ ācāryo brāhmaṇavedeṡu paṃca māṇavakaśatāni vedāṃ mantrāṃ vācayati | tasya dāni brāhmaṇasya śirirnāma dhītā prāsādikā darśanīyā paramāye śubhāye varṇapuṡkaratāye samanvā (90) gatā | tasyedāni brāhmaṇasya samudrapaṭṭane yajñaṃ kārayantena yājyena @062 tasya upādhyāyasya preṡitaṃ | svayaṃ vāgacche kaṃcidvā preṡehi arthamātraṃ te dāsyāmi | so teṡāṃ paṃcānāṃ vaṭukaśatānāmāha | ko vo tra utsahati samudrapaṭṭanaṃ gantuṃ amukasya sārthavāhasya mūlaṃ | yo gamiṡyati tasya śirikāṃ māṇavikāṃ dāsyāmi | tatra mānavako paṇḍito ca utthānavanto ca vīriyavanto ca | tasya tahiṃ śiriye adhi- mātraṃ premaṃ | so utsahito-upādhyāya ahaṃ gamiṡyāmi | so tena upādhyāyena lekhaṃ dattvā yānapātramaruhiya visarjito | so anupūrveṇa samudrapaṭṭanaṃ gata: | tena taṃ lekhaṃ tasya sārthavāhasya upanāmitaṃ | tena sārthavāhena tamupādhyāyasya lekhaṃ vācetvā ratnāni ca hiraṇyasuvarṇaṃ dattvā visarjito | so tato pi samudrapaṭṭanāto yatra kāle yānapātre vāravāliṃ prasthito so tena yānapātreṇa anupūrveṇa vāravāliṃ āgato | so dāni tata: yānapātrāto pratināvaṃ āruhiṡyatīti | saṃmarde ca samāne sā poṭalikā samudre patitā | tasya māṇavasya bhavati | iyaṃ mayā īdrśena yatnena samudrapaṭṭanāto ānetvā iha pratināvaṃ āruhantena, samudre patitā ti | ko atra upāyo bhaveya yena etaṃ dhanaṃ labheyaṃ | nāsti anyo upāyo nānyatra etaṃ samudraṃ utsiñcāmi | so lohavaddhakaṃ tattakaṃ ādāya samudrakūlamāgata: | so samudrakūle vaddhakaṃ nikṡipitvā kacchāṃ bandhati | samudradevatā ca brāhmaṇaveṡeṇa upasaṃkramitvā āhansu: | kimidaṃ | māṇava āha | u(91) tsicāmi mahodadhiṃ | brāhmaṇa āha | mahodako na śakṡyati utsiṃcituṃ | māṇavo āha | dīrghā brahmā ahorātrā lohavardhaṃ ca tattakaṃ | dakṡasya apramattasya na śirī bhavati durlabhā ||1|| śrṇotha vīryaṃ puruṡottamasya balaṃ ca sthāmaṃ ca parākramaṃ ca | yaṃ māṇavo pi purimāsu jātiṡu etasya arthe avatīrṇo sāgaraṃ ||2|| tadā maṇi tasya praṇaṡṭamāsīt so va babhāṡe kṡapayiṡya sāgaraṃ | karotha yatnaṃ yaṃ maṇiṃ labheyaṃ mā anapekṡī du:khitā bhaviṡyatha ||3|| @063 suvarṇanāgāsurayakṡarākṡasā trastā abhū yāni samudramadhye | yathā ca meghāni samākulāni ninādanirghoṡaṃ viniścaranti ||4|| atha devatā uggami sāgarāto saṃtrastā vyavalokayati caturdiśaṃ | sā addasāsi māṇavamutsahantaṃ utsiñcituṃ kṡapayituṃ ca sāgaraṃ ||5|| sā uttaritvā purato tamabravīt kiṃ māṇava mārgasi sāgarāto | (92) ākhyāhi asmākaṃ vayaṃ api anu- dāsyāma māpadya vihanyamāna: (nā:) ||6|| maṇī mama devate atra naṡṭo sohaṃ gaveṡāmi mahāsamudre | āpaṃ kṡapitvāna maṇiṃ labheyaṃ tasyārthamutsiṃci mahāsamudraṃ ||7|| bahūni bālāni caranti loke arthe ca dharmeṡu ca vipramūḍh+ā | tuvaṃ pi bho paramabuddhi māṇava yaṃ durlabhaṃ loke ki tuvaṃ gaveṡasi ||8|| aśīti pūgā caturo ca vāriṇo niryāti yasyāpi na tena jñāyati | heṡṭā ca toyasya anantapāṇī kathaṃ tuvaṃ utsahase kṡapetuṃ ||9|| upenti yatra bahavo sravantiyo vrṡṭi anantā prapatanti sāgaro | āvāsabhūto ca maharddhikānāṃ kathaṃ tu utsaryati dharmaśāstraṃ ||10|| yastvaṃ akarmaṃ kuruṡe durbuddhi: sakhinnagātro nacireṇa bheṡyasi | taḍ+āgamātraṃ na prabhosi śoṡituṃ na eva tuhyaṃ pratirūpaṃ māṇavā ||11|| (93) yaṃ codayitvā paribhāṡi devate tatrārthaṃ paśyāmi te chinnasāgaraṃ (rā ?) @064 śrotaṃ na khaneya na mūlamuddharet na tvantaraṃ yasya na pāramuttaret ||12|| nāhaṃ kuśīdo svamaṇiṃ tyajeyaṃ dhanaṃ haritvāhaṃ śameyaṃ vīryaṃ | karontu bhūtā vacanaṃ mameha tathā bhaṇeyaṃ na tathā bhaṇeyaṃ | hutāśanaṃ prajvalitaṃ na saṃname sacandratārāṃ parivartaye mahīṃ ||13|| (sā devatā tatra vicintayanti) dātavyaṃ me taṃ maṇi māṇavasya yathā na eṡo kṡapaye samudraṃ | eṡo ca grhyāna maṇiṃ praṇītaṃ gacche māṇava siddhayānapā (yā) tro ||14|| sarvatra vīryavān sādhu kuśīdo du:khaṃ jīvati | so yaṃ vīryaprabhāvena dhanamādāya gacchati ||15|| pūrvenivāsaṃ bhagavān pūrvejātimanusmaran | jātakamidamākhyāsi śāstā bhikṡuṇamantike ||16|| te skandhā tāni dhātūni tāni āyatanāni ca | ātmānaṃ ca adhikrtya bhagavān tamarthaṃ vyākare ||17|| (94) anavarāgrasmiṃ saṃsāre yatra me uṡitaṃ purā | māṇavako tadā āsi śiri āsī yaśodharā | etamarthaṃ vijānetvā evaṃ dhāretha jātakaṃ ||18|| evamimaṃ aparimitaṃ bahudu:khaṃ uccanīcacaritaṃ purāṇaṃ vigatajvaro vigata- bhayo aśoko svajātakaṃ bhagavāṃ bhāṡati bhikṡusaṃghamadhye | bhagavānāha | syāt khalu puna rbhikṡavo yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena māṇavako bhavati yasya taṃ mahāsamudre dhanaṃ patitaṃ | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ so bhikṡavo tena kālena tena samayena māṇavako abhūṡi | syāt khalu punarbhikṡavo yuṡmākamevasyādanyā sā tena kālena tena samayena vāravālīnagare brāhmaṇasya śiri nāma sā māṇavakadhītā abhūṡi | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡā sā bhikṡava: yaśodharā tena kālena tena samayena vāravāliye nagare brāhmaṇasya śiri nāma dhītā abhūṡi | tadāpi mayā eṡā vīryeṇa labdhā etarahiṃ @065 pi eṡā mayā vīryeṇa labdhā || iti śrīśirijātakaṃ samāptaṃ | bhikṡū bhagavantamāhansu: | bhagavatā yaśodharā khedena labdhā | bhagavānāha | na bhikṡavo idānīmeva yaśodharā khedena labdhā, anyadāpi eṡā mayā mahatā khedena mahatā śrameṇa mahatā vīryena labdhā | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavan | bhagavānāha anyadāpi bhikṡavo | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvānaṃ hastināpure rājā subāhurnāma rājyaṃ kārayati krtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo mahāvāhano ṡaṡṭinagarasahasrā- ṇāmī-(95)śvaro | tasya sudhanurnāma kumāro ekaputro prāsādiko darśanīyo rūpavān krtapuṇyo maheśākhyo guṇavān mātrjño pitrjño pitrā subāhunā yuvarājye pratiṡṭhāpito | so amātyehi sārdhaṃ tāni paitrkāni nagarasahasrāṇi paripāleti | rājā subāhu: rājakrtyato odhrtabhāro rājakule upariprāsādavaragato nirvrto āsati | tasya dāni rājño subāhusya āsannarājā sucandrimo nāma vayasyo sannikrṡṭo siṃhapure nagare rājyaṃ kārayati krtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahā- kośo mahāvāhano | tasya dāni rājño sucandrimasya mahāyajño pratyupasthāpito | sarvabhūtehi yajñaṃ yajiṡyāmi | tena yattakā vijitavāsino lubdhakā: teṡā- māṇattī dinnā | sarvabhūtehi yajñaṃ yajiṡyāmi | ye te sthalacarā: prāṇā apadā vā dvipadā vā caturpadā vā bahupadā vā tāni sarvāṇi prāṇakajātāni samānetha | niṡādā pi uddiṡṭā: | ye kecijjalacarā prāṇā: tena upasthapetha sarvabhūtehi yajñaṃ yajiṡyāmi | manasā devānāṃ vacasā pārthivānāṃ | nacireṇāḍhyānāṃ karmaṇā daridrāṇāmiti ||1|| rājño vacanamātreṇa lubdhakehi ca niṡādehi ca jalacarā ca sthalacarā ca prāṇaka- jātīyo samānītā, mahaṃ ca vāṭaṃ māpetvā tatra tāni sthalacarāṇi prāṇakajātīni uparuddhāni | yāni pi jalacarāṇi tāni samānetvā puṡkariṇīyaṃ oruddhāni | kinnarīvarjitaṃ sarvaprāṇakajātīyo samānītā: | atha khalu rājño sucandrimasya yaṃ kālaṃ yajñavāṭo sarvopakaraṇehi sajjīkrto tato śīrṡasnāto ā(a)hatavastranivastro upariprāsādavaragato gandhapuṡpa- dhūpairarcanaṃ krtvā caturdiśamañjaliṃ praṇāmetvā yena bhagavanta: purastimadakṡiṇa- @066 paścimottarāye diśāye (96) rṡayo caturdhyānalābhino paṃcābhijñā maharddhikā mahānubhāvā antarīkṡacarāstānahaṃ yajñavāṭe nimantrayāmi | tatra dāni ye rṡayo caturdhyānalābhino paṃcābhijñā maharddhikā mahānubhāvā te samanvāharitvā vaihāyasena rddhyā yajñavāṭaṃ gatā: | so dāniṃ rājā sucandrimo tānrṡīṃ yajñavāṭe āgatāṃ drṡṭvā pramudito prītisaumanasyajāto pādābhivandanaṃ krtvā etaduvāca | pratyavekṡantu bhagavanto yajñavāṭaṃ kiṃ paripūrṇaṃ na veti | ted āni rṡaya: pratyavekṡitvā rājānaṃ sucandrimametaduvāca | mahārāja sarvo paripūrṇo yajñavāṭo ekena aṅgena ūno | rājā āha | katamena aṅgena ūno | rṡayo āhu | deva kinnarīye ūno | atha khalu rājā sucandrimo lubdhakānāha | teṡāmrṡīṇāṃ bhagavatāṃ yajñavāṭe kinnarīye artho, taṃ gacchatha yatna karotha yathā mama kinnarīṃ ānetha | tahiṃ dāni yo teṡāṃ lubdhakasahasrāṇāṃ sarvapradhāno lubdhako vīryena ca balena ca pauruṡeṇa ca so tehi lubdhakehi sarvagaṇena utsāhito | tvaṃ pratibalo kinnarīṃ samartho ānayituṃ | sa lubdhako gaṇena utsāhito samāno rājñā ca sucandrimena dhanukalāpamādāya anuhimavantaṃ praviṡṭa: | tahiṃ anyataraṃ himavante paśyati rṡisya āśrayaṃ ramaṇīyaṃ mūlapatraphalo- petaṃ | so taṃ rṡimupasaṃkrānto rṡisya pādavandanaṃ krtvā sthita: rṡiṇā ehi svāgatavāniti ācaṡṭo svāgataṃ te etāṃ śivikāṃ niṡīdāhi | rṡiṇā tasya lubdhakasya sārāyaṇīyaṃ krtaṃ | yathā rṡidharmo, phalodakamupanāmitaṃ | so dāni phalāni paribhuṃjiya pānīyaṃ pibitvā tatra āsati | tatra ca rṡisya mūle aśrutapurvaṃ ca madhuraṃ gītaśabdaṃ śrṇoti | so taṃ rṡiṃ prcchati | bhagavaṃ kasya etaṃ evaṃ manojñaṃ gītaśabdaṃ (97) devakanyānāṃ nāgakanyānāṃ | rṡi āha | na etaṃ devakanyānāṃ gītaśabdaṃ na nāgakanyānāṃ kinnarīṇāṃ etaṃ gītaśabdaṃ | so dāni tamrṡiṃ prcchati | bhagavan imaṃ gītaśabdaṃ śrūyate, na ca drśyanti | kahiṃ vā gāyanti | rṡi āha | imasya āśramasya uttare pārśve mahāpadminī tahiṃ sarvārtukāni sarvakālikāni utpalakumudapadumapuṇḍarīkasaugandhikāni | tatra kailāsāto parvatāto drumasya kinnararājño manoharā nāma dhītā bahuhi kinnarehi kinnarīhi ca parivrtā etāṃ padminīṃ krīḍ+ārthamāgacchati | so paṇḍito @067 lubdhako tamrṡiṃ upāyena prcchati | āha | bhagavaṃ śruṇīyati asti kecit manuṡyā kinnarīhi sārdhaṃ krīḍ+anti paricārenti | kathaṃ tem anuṡyāṇāṃ kinnarīyo vaśagatā bhavanti | rṡi āha | satyāvākyena etā badhyanti na śaknonti antarahāyituṃ | mādhuryeṇa ca rṡiṇā asamanvāharitvā rjubhāvena ācaritaṃ na jānāti kinnarīye etasya arthoti | so dāni lubdhako tasya rṡisya abhivādanaṃ krtvā taṃ padmasaraṃ gato yatra sā drumasya kinnararājño dhītā krīḍ+ati | tā dāni kinnarīyo gītakrtye pramattā jaladardarake ca taṃ lubdhakaṃ na paśyanti | sā ca tatra manoharā sarvapradhānā rūpeṇa ca svareṇa ca | tena lubdhakena śravaṇapathe sthitena sā manoharā satyavākyena baddhā | dhītā tvaṃ kinnararājasya drumarājño yaśasvinī | etena satyavākyena tiṡṭha baddhāsi kinnarī ||2|| yathā tvaṃ drumarājasya dhītā drumeṇa rājñā saṃvrddhā | satyavacanena bhadre manohare mā padaṃ gaccha ||3|| sā dāni manoharā tena lubdhakena satyavākyena baddhā na śaknoti antara- hāyituṃ | te anye hi kinnarā ca kinnarī ca sarve samantarahitā | (98) sā dāni manoharā tena lubdhakena siṃhapuramānītā | tahiṃ yajñavāṭaṃ praveśitā | kinnarīṃ drṡṭvā rājā sucandrimo mahāṃ ca janakāyo tasya lubdhakasya prīto saṃvrtto | lubdhakena vipulo ācchādo labdho | sā baddhā pāśehi ānītā, sucandrimasya siṃhapuraṃ brāhmaṇapuraṃ saṃvrttaṃ yajñavāṭaṃ samabhinītā | rājñā sucandrimeṇa yajñasya samupakaraṇaṃ sajjetvā rājño subāhusya hastināpuraṃ dūto preṡito | sarvabhūtehi mahāyajñaṃ yajiṡyāmi āgaccha | iha anumodāhi | rājñā subāhunā putro sudhanukumāro visarjito | gaccha siṃhapuraṃ sucandrimo rājā yajñaṃ yajiṡyati taṃ anumodāhi | sudhanukumāro siṃhapuramāgato anyānapi bahūni rājāna śatāni | sarveṡāṃ ca sudhanukumāro sarvapradhāno rūpeṇāpi tejenāpi parivāreṇāpi gandhenāpi | sudhanukumāro taṃ yajñavāṭaṃ praviṡṭa: bahūhi rājāna śatehi parivrto | tena tatra yajñavāṭe tāni bahūni prāṇisahasrāṇi daṡṭāni sthalacarajalacarāṇi | sāpi @068 kinnarī drṡṭā | paśyantasya eva sudhanusya kumārasya kinnarīye udāraṃ premaṃ nipa- titaṃ, kinnarīye pi sudhanusya premaṃ nipatitaṃ | yathoktaṃ bhagavatā sūtrapade | pūrve vā saṃnivāsena pratyutpanne hitena vā | sarvā(rvaṃ)taṃ jāyate premaṃ utpalaṃ vā yathodake ||4|| evaṃ teṡāṃ parasparaṃ darśanamātreṇa premaṃ saṃjātaṃ | sudhanukumāro rājño su- candrimasya prcchati | kisya ime ettakā prāṇasahasriyo yajñavāṭe uparuddhāyo | so rājā āha | etehi yajñaṃ yajiṡyāmi etena ca prabhūtena khādanīya-bhojanīyena | kumāro (99) prcchati | etasya yajñasya ki phalaṃ kiṃ guṇanirvrtti | kedrśame- tena yajñaguṇaṃ nirvartayiṡyati imaṃ ettakaṃ prāṇavadhaṃ krtvā | rājā āha | ete yattakā prāṇajātī atra yajñe haniṡyanti sarve svargaṃ gamiṡyanti | ahaṃ ca yattakā ete prāṇā ettha yajñe haniṡyanti tattakāṃ vārāṃ svarge upapadyāmi | kumāro āha | mahārāja na evaṃ etaṃ mithyādrṡṭi eṡā, ahiṃsā paramaṃ dharmaṃ | prāṇātipāto adharmo prāṇātipātavairamaṇo dharmo | adinnādāno adharmo adattadānavairamaṇo dharmo | kāmeṡu mithyācāro adharmo kāmeṡu mithyācāravairamaṇo dharmo | surā- maireyamadyapānaṃ adharmo surāmaireyamadyapānāto vairamaṇo dharmo | mrṡāvādo adharmo mrṡāvādāto vairamaṇo dharmo | piśunavācā adharmo piśunavācāto vairamaṇo dharmo | saṃbhinnapralāpo adharmo saṃbhinnapralāpāto vairamaṇo dharmo | avidyā adharmo avidyāto vairamaṇo dharmo | vyāpādo adharmo vyāpādāto vairamaṇo dharmo | mithyādrṡṭi adharmo samyagdrṡṭi dharmo | daśa kuśalā karmapathā dharmo | daśahi mahārāja akuśalehi karmapathehi samanvāgatā: satvā narakeṡūpapadyanti | daśahi kuśalehi karmapathehi samanvāgatā: satvā svargeṡūpapadyanti | tadevaṃ mahārājena na eṡa svargāṇāṃ patho grhīto, narakeṡu gamanāya eṡa patho grhīto | evaṃ sudhanusya kumārasya dharmadeśanāṃ śrutvā rājā sucandrimo te ca sarve rājāno sarvo mahājanakāyo prīto | tena rājñā sucandrimeṇa sudhanusya kumārasya dharma- deśanāṃ śrutvā te sarve prāṇakajātīyo jalacarā ca sthalacarā ca osrṡṭā | (100) manoharā kinnarī sudhanusya kumārasya allīnā | sarvaṃ ca kinnarabhavanaṃ manasi na vartati sudhanusya premeṇa | sudhanusyāpi anyā krīḍ+āratīyo manasi na vartanti manoharāye premena | rājñāpi sucandrimeṇa yathā sudhanunā kumāreṇa saṃdiṡṭaṃ tathā @069 nirgaḍaṃ yajñaṃ anavadyaṃ | anekāni śramaṇa-brāhmaṇa-krpaṇa-vaṇīpaka-sahasrāṇi anna- pānena santarpitā: ācchādanehi ācchāditā: | vrtte yajñe sudhanukumāro manoharāye sārdhaṃ hastiskandhavaragato mahatā parivāreṇa mahatā samrddhīye mahatā samudayena mahāvibhūṡāye siṃhapurato hastināpuraṃ gato | kumārasya hastināpuraṃ praviśantasya nagaraṃ hastināpuraṃ alaṃkrtaṃ vitatavitānaṃ citraduṡyaparikṡiptaṃ osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ siktasaṃmrṡṭaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṡpāva- kīrṇaṃ deśedeśeṡu naṭanartaka-rlla-malla-pāṇisvaryākumbhathūnikā | evaṃ sudhanukumāro mahatā samrddhīye mahatā samudayena manoharāye sārdhaṃ hastiskandhavaragato hastināpuraṃ praviṡṭo | tena kumāreṇa sarvā rājakanyā osrṡṭā manoharāye sārdhaṃ krīḍate va | rājño subāhusya ṡaṡṭīhi nagarasahasrehi kāryasahasrāṇi parihāyanti anekasahasrāṇi nivartanti | naigamajānapadehi rājā subāhu vijñapto | mahārāja sudhanukumāro manoharāye kinnarīye pramatto arthārthāni na samanuśāsati, rājakāryāṇi parihāyanti ṡaṡṭīhi nagarasahasrehi anekasahasrāṇi nivartanti | rājñā subāhunā sudhanukumāro śabdāpito | putra jānapadā oravanti | arthārthāni na samanuśāśasi yathāpūrvaṃ, manoharāye kinnarīye pramatto viharasi, visarjehi putra etāṃ kinnarīṃ anu (101) jānāhi tāṃ gamanāye | so kumāro manoharāye trṡṇājālena baddhako na tāmanu- jānāti | pitare puna: punaruccati, putra visarjehi etāṃ kinnarīṃ anyāni te rājakanyāni yattakāni jalpasi tattakāni ānayiṡyāmi | so kumāro punarpuna: tena pitunā ucyanto na visarjayati | amātyā ca puna: puna: rājño subāhusya nivedenti | mahārāja sudhanukumāro manoharāye kinnarīye pramatto rājakāryāṇi na karoti bahūni rājakāryāṇi parihāyanti | rājñā ca amātyā āṇattā uparundhatha kumāraṃ | so amātyehi rājāṇattīye uparuddho | uparuddhena kumāreṇa grhaṃ ni:śreyaṃ saṃvrttaṃ sarvā lakṡmī antarahitā | manoharā svayaṃ subāhunā anujñātā niratiṃ kinnaranagaraṃ gamanāya | manohare gaccha anujñātāsi yena sukhāni śītalāni vanāni mātāpitrṇāṃ sakāśaṃ | sā dāni sarvālaṃkāravibhūṡitā tata: prāsādāto otaritā | tāye otarantīye bahūni strīsahasrāṇi sudhanusya rodanti manoharāye śokena | hastināpure jana- padasya antaraṃ nāsti vāmadakṡiṇena hastena, manoharāye hastināpurāto niṡkra- mantiye | vāmadakṡiṇāto aṃjalisahasrāṇi pratīcchamānā, gandhamālyena pūjiya- mānā, strīsahasrehi bahunā ca janakāyena anugacchiyamānā sā dāni hastinā- @070 purāto niryātvā janakāyasya visarjanaṃ krtvā uttarāmukhaṃ yena himavāṃ parvatarājā tena praṇatā upagacchati ca uttarāmukhaṃ, yena ca ustināpuraṃ tena sudhanuṃ avaloketi | tahiṃ ca anuhimavante śatadrunadīkūle dūve lubdhakaputrā mrgavyāṃ aṇvanti | eko lubdhakaputro (102) utpalako nāma dvitīyo lubdhakaputro mālako nāma | tehi drṡṭā manoharā kinnarī dūrato āgacchantī sarvālaṃkāravibhūṡitā akṡudrānu- lepanā amilānagandhamālyā punarpuna: prṡṭhatomukhī avalokayantī āgacchantī | tehi sā kinnarī pratyabhijñātā | te krtāṃjalipuṭā prani(ṇi)patitā prcchanti | gacchanti (ntī) avalokesi avalokenti (ntī) gacchasi | kiṃ bhadre avalokesi kahiṃ vā tvaṃ gamiṡyasi ||5|| manoharā āha | ubhayaṃ abhiprārthemi…kiṃpuruṡanagaraṃ | sudhanuṃ cāvalokemi niratiṃ cābhiprārthaye ||6|| te dāni lubdhakaputrā āhaṃsu: | sudhanusya kumārasya kurupaṃcāleṡu nāriyo | tāhi sārdhaṃ ramamāṇo na so tubhyaṃ smariṡyati ||7|| manoharā āha | ānayiṡyāmyahaṃ sudhanuṃ prekṡitena smitena ca | kocid vrddho va mātaṃgo vaśe eṡo bhaviṡyati ||8|| tāye teṡāṃ lubdhakaputrāṇāṃ haste śatasahasramūlyā ca aṃgulikā dinnā tālīsa- mālā ca | yadi mama prṡṭato sudhanukumāro āgaccheya mama mārgamāṇo, imaṃ abhi- jñānaṃ dāsyatha mama vacanā abhivādanaṃ prccheyātha | vaktavyo | ito evaṃ (va) nivartāhi durgamo (103) paratareṇa manuṡyāṇāṃ | niyato me manuṡyāṇāṃ vinā bhāva: | evaṃ lubdhakaputrāṇāṃ saṃdiśitvā manoharā asprśantī pādatalehi udakaṃ śatadrunadīṃ tīrṇā | @071 rājñā subāhunā yaṃ kālaṃ jānāti gatā manoharā iti tato sudhanukumāro ānāpi (yi) to utsaṃge upavisāpito pitare pi mātare pi | mā putra kinnarī- manusmarāhi, vistīrṇo te anta:puro bahuni kanyāsahasrāṇi, aparāṇi te ānā- peṡyaṃ | tāhi sārdhaṃ krīḍ+āhi ramāhi paricārehi kinte kinnarīye | tvaṃ mānuṡo | rājā kumāraṃ cāśvāsayati amātyā ca āṇattā | kumārasya grhaṃ alaṃkārāpetha | anta:purasya saṃdiṡṭaṃ | suṡṭhu kumāraṃ abhiramāpetha yathā kumāro manoharāṃ na samanusmareya | rājño vacanamātreṇa kumārasya grhaṃ yathā divyaṃ vimānaṃ tathā alaṃkrtaṃ sarvasaṃjñitaṃ | saptasu dvāraśālāsu sucūrṇaghaṭāni sthāpitāni akṡatāni sthāpitāni yāni anyānyapi lokasya maṃgalasaṃmatāni sarvāṇi sthāpitāni | brāhmaṇa- sahasriyo kumārasya dvāre upasthāpitāni, tathānyo pi janakāyo kumāraṃ prati- pālayanto | kumāro pi pitarā samāśvāsitvā visarjito | gaccha grhaṃ upa- sevehi snāhi vilimpāhi āsaktamālya(lyā)bharaṇo krīḍ+āhi ramāhi pravicārehi rājakāryāṇi ca samanuśāsehi | evaṃ saṃdiśitvā pitare kumāro sūdhanu visarjita: | so dāni rājakulāto niryātvā sārdhaṃ vasantakena ekinā paricārakena bhāvānuraktena hastināpurāto nagarāto niryātvā yena himavantaparvatarājā tena praṇato manoharāye arthāye | kumārasya tāni paitrkāni ṡaṡṭinagarasahasrāṇi sphītāni (104) sanigamajanapadāni vistīrṇaṃ ca anta:puraṃ manasi na vartati | manoharāmeva kinnarīṃ śocati samanusmarati | rājyaṃ rājaparidevavīkṡaṇakālena taṃ tadā sarvaṃ | apavijjhiyāna prakrami adhauta-malinaṃ paṭaṃ grhya ||9|| anuraktabhaktibhāvaṃ caikaṃ paricārakaṃ grahetvāna | parvatarājābhimukho so himavantamabhiprasaresi ||10|| acireṇa gato sudhanū himavantaṃ ramyaparvatanitambaṃ | tatrāddaśāsi lubdhakau uppa(tpa)lakaṃ mālakaṃ caiva ||11|| paśyati ca śatadrunadīṃ śucivimalasphaṭikavikāśāṃ satataṃ ||12|| ……………………. śubhā suśītalatoyā prasyandamānā mrdutaruṇasujātā | sā śādvalā pralulitā vahanti akṡauhinyo (akṡiṇyo) śatadrū ||13|| @072 sudhanū uvāca kāṃcillubdhakā śyāmāṃ akṡudrānulepanāṃ | nārīṃ amilāna-gandhamālyāṃ vikramantiṃ apaśyatha ||14|| avoca lubdhakaputrā yādrśīṃ tvaṃ prcchati sā ito ciraṃ | uttīrya nadīṃ gatā sā imena kālena himavantaṃ ||15|| pravyāhrtaṃ hi tāye sudhanurnāmena prṡṭhato mahyaṃ | (105) yadi eṡyati lubdhakaputrā dāsyātha imaṃ abhijñānaṃ ||16|| imamaṅgulīyakaṃ mama imāṃ ca tālīsagandhikāṃ mālāṃ | dāsyātha lubdhakaputrā bhartā mama svāmika-svāmi ||17|| abhivādanaṃ ca lubdhakā mama vacanā svāmikaṃ bhaṇeyātha | pratigaccha hastināpuraṃ niyato niyamo vinābhāvo ||18|| pratyagrahesi mālāṃ ālambesi mudrikāṃ pramodanto | api maraṇaṃ abhyupemi manoharāye va samāgamaṃ ||19|| te taṃ bhaṇanti lubdhakā sudhanuṃ ito eva tvaṃ nivartehi | hastināpurasmiṃ nagare kā tuhyamabhu(bha)kta varteyā ||20|| taṃ tasya naiva hrdaye nāpi ca teṡāṃ śrṇoti so vacanaṃ | gantuṃ yevādhyavasito śatadruṃ ca mahānadīṃ tīrṇo ||21|| lubdhakā pi te vyavasthitā rājāmarṡo bhaveyā asmākaṃ | yadi sudhanumevaṃrūpe atyayasmiṃ parityajeyāma: ||22|| avatīrṇā te pi nadiṃ vyāghragaṇa-siṃha-vāraṇa-saṃghoṡāṃ | mrga-vihaṃgamānuyātāṃ manoramāṃ ca cakravākarutāṃ ||23|| tāṃ tatkṡaṇena tīrṇā mahānadīṃ hansa-sārasābhirutāṃ | vyāḍehi kinnarehi ca prapātajālāṃ suramaṇīyāṃ ||24|| tatra dāni kumāro ca vasantako ca paricārako utpalako ca lubdhakaputro mālako ca lubdhakaputro evaṃkrtādhyavasāyā manoharāye padehi himavantaṃ parvatarājaṃ praviśanti | (106) manoharāpi nānāvarṇāni varakusumāni olambamānāni ābandhamānā gacchati | te dāni kusumāni pacchā drṡṭvā anugacchanti | iha viśramitvā śyāmā ito gatā | iha muhūrtamāsi ayamasyā puṡpanikaraṃ iha krtāni @073 śubhamālāni nirmālyakāni cāsyā varakusumakarṇapūradhāriṇīye deśedeśe paśyanti jānanti ito gatā śyāmā evaṃ te gacchanti | ābharaṇāni nānāprakārāṇi panthe patitāni paśyanti vanaśākheṡu lagnāni paśyanti anyāni ca cihnāni paśyanti | yathā yathā ca himavantaṃ anupraviśanti tathātathā bahūni ratnaratnāni paśyanti | suvarṇaśrṃgāni parvatāni paśyanti rūpyaśrṃgāni paśyanti lohakārāṇi paśyanti tāmrakārāṇi paśyanti ārakūṭakārāni paśyanti yaśadaśrṃgāni paśyanti aṃjanaparvatāni paśyanti manaśilaparvatāni paśyanti | kinnaramithunāni krīḍ+antāni paśyanti | anyāni bahūni āścaryādbhutaśatāni paśyanti | deśedeśe kinnarī- gītaśabdāni śrṇvanti siṃhanādaśabdāni ca śrṇvanti śārdūlanādaśabdāni ca śrṇvanti | acchabhallanādāni ca śrṇvanti | mrgarutāni ca nānāvarṇāni śrṇvanti | yakṡarākṡasarutāni ca śrṇvanti | piśācakumbhāṇḍarutāni śrṇvanti | nānāprakārāṇi ca auṡadhīsahasrāṇi paśyanti vidyādharāṇi ca paśyanti | tehi gacchantehi kāśyapasya rṡisya āśramaṃ drṡṭaṃ bahumūlapatra-puṡpaphalopetaṃ vrkṡasahasrasaṃcchannaṃ pānīyasampannaṃ ca | ted āni tahiṃ āśrame praviṡṭā: paśyanti ca tatra āśrame kāśyapaṃ rṡiṃ vrddhaṃ mahābhāgaṃ saparivāraṃ āsannaṃ | ted āni rṡisya abhi(107) vādanaṃ krtvā saparivārasya agrato sthitā | rṡisya bhavati | mahātmanā imena kumāreṇa bhavitavyaṃ krtapuṇyena puṇyavantena yo eṡo imaṃ āśramaṃ praviṡṭa: | pradeśo na kṡemeṇānuprāpto | tena kumāro abhinandito | svāgataṃ kumārasya niṡīdāhi | etāni śivikāni | kumāro niṡanno saparivāro | rṡiṇā kṡudramadhusadrśāni phalāni allīpitāni pānīyaṃ ca | yatra velāṃ kumāreṇa phalā paribhuktāni pānīyaṃ ca pītaṃ tato naṃ so rṡi prcchati | kiṃ kumārasya sukhasaṃvrddhasya imahiṃ āgamanaprayojanaṃ | kumāro āha | kācitte bhagavaṃ evaṃrūpā nārī atikramantī drṡṭeti | rṡi āha | āma drṡṭā allīnā sā imaṃ āśramaṃ mama pādau vanditvā girivarasya anutaṭehi gatā | tat kumāro ito evaṃ āśramāto nivartatu | duṡkaraṃ kumāreṇa krtaṃ imaṃ tāvat pradeśaṃ gacchantena, kiṃ puna ato para- tareṇa gatena, agamanaṃ manuṡyāṇāṃ | ito evaṃ nivartāhi | kumāro āha | na śakyāmi bhagavannivartituṃ | yā tasyā manoharāye gati sā mama, yenaiva mārgeṇa gatā @074 tenaivāhaṃ gamiṡyāmi | rṡi āha | anyā kinnarīṇāṃ gati: anyā manuṡyāṇāṃ | pakṡī pi kinnarāṇāṃ gatiṃ na saṃbhūṇanti kuto manuṡyā | pakṡī pi taṃ pradeśaṃ kathaṃcid gacchanti | kinnarā yatra gacchanti modamānā rativihāraṃ samanubhonto agamyaṃ taṃ kumāra manuṡyāṇāṃ pathehi | ito evamāśramāto nivartāhi | pitā te ṡaṡṭīnāṃ nagarasahasrāṇāṃ īśvaro, nanu udārehi paribhogehi kumāreṇa krīḍitavyaṃ ramitavyaṃ anubhavitavyaṃ, etaṃ agamyaṃ deśaṃ na śakyasi gantuṃ | kumāro āha | bhagavaṃ maraṇaṃ vā sā vā paśyitavyā | (108) rṡi mahābhāgo mahāmaitrīvihārī kāru- ṇiko | tasya bhavati | se kumārasya agamyaṃ deśaṃ gacchantasya śarīravināśo bhaveyā | so rṡi āha | kumāra imāṃ rātriṃ iha āśrame vītināmehi yāva iha uddeśe vānarā prativasanti | yo teṡāṃ yūthapati so mama abhiprasanno nitya- kālaṃ mama pādavando āgacchati kṡudramadhusadrśāni phalāni ādāya | tamahaṃ vānara- rājaṃ adhyeṡiṡyaṃ | so tava drumasya kinnararājño niratiṃ nāma kinnaranagaraṃ neṡyati | kumāro rṡisya vacanena tahiṃ āśram etāṃ rātriṃ sthito rātriye ca prabhātāye kumāro siṃhasya va osarantasya śabdaṃ śrṇvati | kumāro rṡikumārāṇāṃ prcchati | kasya eṡa osaraṇaśabdo | rṡikumāro āha | evaṃ vānarādhipatisya osarantasya śabdo, nityaṃ eṡo iha velāye kṡudramadhusadrśāni phalāni ādāya taṃ osaranto drumāt drumaṃ saṃkramanto asmākamupādhyāyasya pādavando āgacchati | tadāni kautūhalena utthāya yato taṃ vānarasya osarantasya śabdaṃ tata: nidhyāyati | tena so vānararājā drṡṭo drumāto drumaṃ saṃkramanto āgacchanto | so vānararājā taṃ āśramamāgatvā kṡudramadhusadrśāni phalāni rṡisya purato nikṡipitvā niṡaṇṇo | rṡi āha | vānararāja karohi me vyāpāraṃ | vānararājā āha | bhagavaṃ kariṡyāmi | āṇapehi | rṡi āha | imaṃ kumāraṃ ātmanā caturthaṃ drumasya kinnararājño niratiṃ nāma kinnaranagaraṃ tahiṃ nehi | vānaro āha | bhagavan nemi | so dāni vānarādhipati tato eva āśramāto ātmanā caturthaṃ kumāraṃ prṡṭhaṃ ārohayitvā parvatānāṃ śrṅgato śrṅgaṃ saṃkramanto drumāto drumaṃ nacirasyaiva drumasya kinna (109) rarājño nagaraṃ kailāśasya parvatasya mūrdhne anuprāpto | paśyati ca kailāśasya parvatasya mūrdhne drūmasya kinnararājño niratiṃ nāma nagaraṃ sarvasauvarṇa- @075 śubhakarmanirmitaṃ udyānasahasramaṇḍitaṃ sarvaratnāmayehi puṡkariṇī taḍ+āgehi maṇḍitaṃ sarvāratnāmayehi vaiḍūryaphalakasopānehi saptaratnavedikāparikṡiptehi utpalapadūma- kumuda-puṇḍarīka-saugandhikasaṃcchannehi ratanāmayehi taṭakehi āyuktehi nānāratna- vicitrāhi nāvāhi plavantīhi vasantacitrāhi anyamanye hi ca nānāprakārehi plavehi plavantehi | nānāprakārehi puṡpapatraphalopetehi drumasahasrehi saṃchannaṃ ca atimuktaka-campaka-vārṡika-mallikā-sumana-navamālikā-yūthikopaśobhitaṃ | te tahiṃ tahiṃ paśyanti kinnaramithunasahasrāṇi krīḍ+antāni | kācijjaladardarakāni vādenti kācit nānāprakārāṇi vādyāni vādenti madhureṇa ca svareṇa manoharāṃ parigāyanti | abhyantaranagare ca tūryaśataśabdāni śrṇvanti madhurāṇi ca gītaśabdāni śrṇvanti | atha nu dāni tahiṃ kinnaranagarasya bāhyato upavane sthitā paśyanti saṃbahulā kinnarīyo prāsādikā darśanīyā alaṃkrtā ābhūṡitā: sauvarṇaghaṭakahastā āgacchanti tāṃ puṡkariṇīṃ yatra sudhanu: sthito udakahāriṃ | sudhanuretā prcchati | kiṃ atra nagare parvoyaṃ | so īdrśo āmodo | tā dāni āhansu: | na adya kiṃcit parvo na utsavo | api drumasya kinnararājño manoharā nāma dhītā mānuṡehi nītā āsī sā bahūhi varṡehi āgatā tāye āgatāye drumo ca kinnararājo sarvaṃ (110) ca nagaraṃ prītaṃ tatraiṡa edrśo āmoda: | sudhanu prcchati | kahiṃ udakaṃ imaṃ nīṡyati | āhansu | sā manoharā snāpayiṡyati | tasyā manuṡyagandhamapanayiṡyati | tena kumāreṇa aṃgulīyakā paścime udakaghaṭe prakṡiptā yathā tāhi kinnarīhi na drṡṭā | manoharā snāyati ca aṃgulīyakā snāyantīye tato ghaṭakāto utsaṃge patitā | manoharāye sā aṃgulīyakā drṡṭvā parijñātā | tāye etadabhūṡi | sudhanukumāra: āgato mama arthāya | sukumāro rājaputro, kathaṃ so imāmagamyāṃ diśamāgato | sā dāni tvaritatvaritā vastrāṇi prāvaritvā aśrukaṇṭhā rudanmukhā mātāpitrṇāṃ praṇi- patitvā āha | yo mama jambudvīpe bhartā so āgato sudhanu nāma rājaputro subāhusya rājño ekaputro | drumo kinnararājā na pattīyati | putri na śakyaṃ mānuṡehi imāṃ diśāmāgantuṃ | manoharā āha | na hi tāta vyaktamāgato | drumo kinnararājā prcchati | kiṃ tvayā svayaṃ drṡṭo utāho parato śruto ti | sā āha | na me svayaṃ drṡṭo nāpi parato śruto api me snāpayantīye sudhanusya aṃgulīyakā utsaṃge patitā | @076 drumeṇa kinnararājñā udakahārīyo śabdāpitāyo | tā dāni śabdāpiya prcchīyanti | kvacid vo udakahāriṃ gatāhi puruṡo drṡṭo | tā āhansu: | mahārāja drṡṭo kinnarakumāra: prāsādiko darśanīyo ātmanā caturtho puṡkariṇīye kūle | tasya bhavati | so evameṡo kumāro manoharāye ti | kathaṃ sa śakyate imāṃ diśāmāgantuṃ | so dāni tāṃ dhītaraṃ prcchati | manohare praviśatu sudhanu rājakumāro imaṃ rājakulaṃ | sā āha | tāta praviśatu | so iha mama premena āgato (111) bahu ca tena mama nidānaṃ pitrsakāśāto apriyo asatkāro | tena bandhanavadhadu:kho anubhūto, na ca tena ahaṃ kadācit parityaktā | tato sudhanu kumāro pitareṇa subāhunā bandhanāgāre bandhitvā ahaṃ visarjitā | so eṡa mukto samāno mama prṡṭhato āgato | drumeṇa kinnararājñā amātyā āṇattā | śīghraṃ nagaraṃ alaṃkārāpetha yāvacca rājakulaṃ yāvacca asurakā puṡkariṇī vitatavitānaṃ kārāpetha citrapuṡpaparikṡiptaṃ avasaktapaṭṭadāmakalāpaṃ siktasaṃmrṡṭaṃ muktapuṡpāva- kīrṇaṃ sarvagandhodakasiktaṃ | ye mama nagare pradhānapuruṡā: caturaṃgabalakāyo sarve te mama jāmātu: pratyudgacchantu chatradhvajapatākāni ca ādāya | amātyehi vacana- mātreṇa sarvaṃ pratijāgrtaṃ, mahatā samrddhīye pratyudgamanaṃ krtaṃ | manoharāpi mahāraheṇa aṃśukena prāvrtā sarvālaṃkāravibhūṡitā bahūhi kinnarasahasrehi parivrtā tūryasahasrehi vādyamānehi pratyudgatā | sā dāni sudhanuṃ drṡṭvā mūrdhnena pādehi patitā mukhena ca keśena ca pādāni saṃparimārjati | evaṃ sudhanu mahatā vibhūṡāye mahatā samrddhīye drumasya kinnararājño nagaraṃ praveśito yāvadrājakulaṃ, drumeṇa ca kinnararājñā abhi- nandito utsaṅge saṃveśito āśvāsito ca | eṡo te nagaro sarvasauvarṇa udyāna- sahasramaṇḍito anantakalyāṇo, iha mama dhītarāye manoharāye saha krīḍ+āhi ramāhi pravicārehi | sudhanu dāni kinnaranagare bahūni varṡāṇi prativasitvā krīḍ+itvā ramitvā pravicāretvā sarvodyāneṡu saṃ(samā)vartanīyaṃ anubhavitvā manoharāmāmantresi | manohare jānāsi tvaṃ yathā ahaṃ mātāpitrṇāṃ ekaputrako priyo manāpo | ahaṃ tava premena anā(112) prcchitvā mātāpitrṇāṃ sarvakāni ujjhitvā ātmanā parityāgaṃ krtvā iha āgato, iha me adya bahūni varṡāṇi prativasantasya | tato āmantrehi mātāpitaraṃ gamiṡyāmi hastināpuraṃ | tāye manoharāye mātāpitrṇāṃ @077 ārocitaṃ | drumeṇa kinnararājñā sudhanu prcchīyati | kumāra gamiṡyāmi mātā- pitrṇāṃ sakāśaṃ | kumāro āha | yadi tāta abhipretaṃ tato gamiṡyāmi | drumo āha | visarjayiṡyāmi iti | yambhakā nāma yakṡā kinnarāṇāmāṇattikarā: | rājñā yambhakā yakṡā āṇattā | mama jāmātāraṃ saparivāraṃ manoharāsahitaṃ yena hastināpuraṃ netha prabhūtaṃ ca ratnaratanaṃ | tehi sudhanu kumāro saparivāro manoharā ca kinnaranagarāto śayanagatā evamutkṡipitvā prabhūtaṃ ca ratnaratanaṃ hastināpura- mānetvā rājakye udyāne sthāpitā | prabhātāye rātrīye kumāro sudhanu vibuddho hastināpure va bherīghoṡaṃ śrṇoti janaśabdaṃ ca | tasya bhavati | kahiṃ ahaṃ hastinā- puraṃ ānīto | imaṃ rājakyaṃ udyānaṃ paśyati | tāni ratnamayāni paryaṃkāni yathā prajñaptāni manoharāṃ ca taṃ trivargaṃ parivāraṃ prabhūtaṃ ca ratnaṃ | kumāro prīto saṃvrtto yathābhipretaṃ svakaṃ nagaramāgato | kumārasya hastināpurāgatasya rājñā subāhunā mārgaṇā kāritā mahatā udyogena | yaṃ kālaṃ rājā kumārasya pravrttiṃ na upalabhati tasya bhavati | mrto bhavi- ṡyati kumāro manoharāṃ mārganto | tena rājñā kumārasya sudhanusya mrtasya kāryāṇi kāritāni | sarvasya adhiṡṭhānasya bhavati | mrto sudhanu | tahiṃ dāni rājakye udyāne agradvāreṇa udyānapālā nirdhāvitā udyāne patākānucchrāpa (113) yanti āgatā ca udyānaṃ paśyanti taṃ ca sudhanuṃ manoharāṃ ca taṃ ca trivargaṃ parivāraṃ ratnamayāni ca paryaṃkāni mahāntaṃ ca ratnarāśiṃ drṡṭvā ca puna: dhāvanto hastināpuraṃ praviṡṭā | mahājanakāyo prcchati, kṡemaṃ ? te āhansu: | kṡemaṃ, sudhanu kumāro āgato hi | so eva prīto bhavati | tehi rājakulaṃ gatvā udyānapālehi rājño subāhusya ārocitaṃ | mahārāja diṡṭyā vrddhi, sudhanu kumāro āgato | rājā śravaṇa- mātreṇa prīto saṃvrtto sarvañca rājakulaṃ | teṡāṃ udyānapālānāṃ vipulo dāyo dinno | rājā subāhu sāmātyaparijano devī ca sudhanusya mātā sarvaṃ ca anta:puraṃ udyānaṃ nirdhāvitaṃ kumāraṃ draṡṭuṃ, sarvañca nagaraṃ kumārasya sudhanusya āgamanaśabdaṃ śrutvā manoharāye ca | antaro janasya nāsti hastināpurāto rājakrtyaṃ udyānaṃ nirdhāvantasya kumāraṃ draṡṭuṃ manoharāṃ ca | sudhanu mātāpitaraṃ drṡṭvā mūrdhnena nipatito, manoharā ca śvaśrūśvaśuraṃ ca drṡṭvā mūrdhnena nipatitā | kumāro pitareṇa subāhunā sārdhaṃ suvarṇālaṃkrtaṃ hastināgamāruhitvā hemajālasaṃcchannaṃ mahatā rājānubhāvena @078 mahatā rājarddhīye mahatīye viyūhāye mahatīye vibhūṡāye hastināpuraṃ praveśito | evaṃ samentu satvā sarvehi priyehi abodhiprahīṇā | yatha tasmiṃ samayasmiṃ samāgata: kinnariye sudhanu: ||1|| bhagavānāha | syāt khalu punarbhikṡava: yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena sudhanu nāma kumāro abhūṡi | na etadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ so bhikṡava: tena kālena tena samayena sudhanurnāma kumāro abhūṡi | anya: sa tena kālena tena samayena subāhurnāma rājā abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡo bhikṡavo rājā śuddhodano tena kālena tena samayena subāhurnāma rājā abhūṡi | (114) anyā sā tena kālena tena samayena sudhanusya mātā abhūṡi | na etadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡā bhikṡavo māyā devī tena kālena tena samayena sudhanusya mātā abhūṡi | syāt khalu punarbhikṡava: yuṡmākamevaṃ asyādanya: sa tena kālena tena samayena sudhanusya paricārako vasantako nāma abhūṡi | na etadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡa bhikṡava: chandako tena kālena tena samayena sudhanusya paricārako | anyo so tena kālena tena samayena uppalako nāma lubdhaka- putro abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡo bhikṡavo rāhulo uppalako nāma lubdhakaputro abhūṡi | anyo so tena kālena tena samayena mālako nāma lubdhakaputro abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡo bhikṡavo ānandasthaviro tena kālena tena samayena mālako nāma lubdhakaputro abhūṡi | anyo so tena kālena tena samayena kāśyapo nāma rṡi abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡa bhikṡava: mahākāśyapa: sthavira: tena kālena tena samayena anu- himavante kāśyapagotro rṡi abhūṡi | anyo sa tena kālena tena samayena anuhima- vante vānararājā abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡa bhikṡavo kaṇṭhako aśvarājā tena kālena tena samayena anuhimavante vānararājā abhūṡi | anyo sa tena kālena tena samayena kailāsamūrdhni drumo nāma kinnararājā abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡa bhikṡavo mahānāmo śākyo tena kālena tena samayena drumo kinnararājā abhūṡi | anyā sā tena kālena tena samayena mano- harāye mātā abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡā bhikṡava: yaśo- dharāye mātā tena kālena tena samayena manoharāye mātā abhūṡi | anyā sā tena @079 kālena tena samayena manoharā kinnarī abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡā bhikṡavo yaśodharā tena kālena tena samayena manoharā kinnarī abhūṡi | tadāpi eṡā mayā khedena labdhā | (115) vicitragambhīrakatho bahuśruto kileśaghātī paravādimardano | sa bhikṡu śobheta svayaṃbhuśāsane nabhe va candor paripūrṇamaṇḍalo ||1|| iti śrīkinnarījātakaṃ samāptaṃ | bhagavān samyaksaṃbuddho yadarthaṃ samudāgato tadarthaṃ abhisaṃbhāvayitvā śrāvastyāṃ viharati śāstā devānāṃ manuṡyāṇāṃ ca vistareṇa nidānaṃ krtvā bhikṡūnāmantrayati | sukumārohaṃ bhikṡavo paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya pitā śākyo trayo prāsādā kārayat hemantikaṃ grīṡmikaṃ vārṡikaṃ mama yeva krīḍ+ārthaṃ ratyarthaṃ pari- cāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya bhikṡava: pitā śākyo tehi prāsādehi kūṭāgārāṇi kārayet ulliptāvaliptāni vātāsparśārgaḍāni pihitavātāyanāni dhūpanadhūpitāni osaktapaṭṭadāmakalāpāni muktapuṡpāvakīrṇāni mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravi- cārārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo tehi kūṭāgārehi paryaṃkā kārayet suvarṇamayāni rūpyamayāni ratanamayāni ṡoḍ+aśagoṇikāstrtāṃ pattikāstaraṇāṃ citrāstaraṇāṃ phalli- kāstaraṇāṃ ubhayato vimbopadhānāṃ lohitakopadhānāṃ avadātapratyāstaraṇāṃ mama eva krīḍ+ārthaṃ ratyarthaṃ pravicārārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya (116) paramasukumārasya pitā śākyo tehi paryaṃkehi vitā- nāni kārāpayet rajośukraṃ upaniyame mama krīḍ+ārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhamanulepanamupasthāpaye sayyathīdaṃ agurucandanaṃ kālānusāriṃ tamālapatraṃ mama eva krīḍ+ārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡavo paramasukumāro | @080 tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhāni vastrāṇi upasthāpaye | sayyathīdaṃ kāśikasūkṡmāṇi kambalasūkṡmāṇi mama krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡavo sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhāṃ mālāṃ upasthāpaye | sayyathīdaṃ atimuktaka- campaka-vārṡikāṃ vātuṡkārī indīvaraṃ damanakaṃ devopasaṃhi(hr)taṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: pitā śākyo vividhaṃ bhojanaṃ upasthāpaye | śāliṃ vicitrakālakaṃ anekasūparasavyaṃ- janaṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo mamānantareṇa bhuktā- visya cakravarttiyogyāṃ mālāmupanāmayet mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo paṃca kāmaguṇāṃ upasthāpayet | sayyathīdaṃ nāṭyaṃ gītaṃ vāditaṃ tūryaṃ striyo ca, mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: parama sukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhāni yānāni upasthāpayet | sayyathīdaṃ hastiyānāni aśvayānāni nāvāyānāni | śivikāyānāni mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ paricāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasuku(117)māro | tasya me sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vicitrā kuthāṃ upasthāpayet siṃhacarmaparivārāṇāṃ vyāghracarmaparivārāṇāṃ dvīpicarma- parivārāṇāṃ pāṇḍukambalapraticchannānāṃ sanandighoṡāṇāṃ vaijayantikānāṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravicāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo niryāntasya chatraṃ dhārāpayet mā kumārasya kāyaṃ ātapo rajo śukro vā paridahe, mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravi- cāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya caturdiśamudyānāni kārāpayet mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravi- cāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo tehi udyānehi caturdiśaṃ puṡkariṇīṃ kārāpayet utpala-padumanalinī-saugandhikapracchannāṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravicāraṇārthaṃ | sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo tehi udyānehi caturdiśaṃ prāsādāṃ kārāpayet uccāṃ mahantāṃ pragrhītāṃ mama eva krīḍārthaṃ ratyarthaṃ pravicāraṇārthaṃ | @081 sukumārohaṃ bhikṡava: paramasukumāro | tasya me bhikṡava: sukumārasya parama- sukumārasya etadabhūṡi | saṃvādho punarayaṃ grhavāso, abhyavakāśaṃ pravrajyā tu | na śakyaṃ agāramadhyāvasatā ekāntasaṃlikhitaṃ ekāntānavadyaṃ pariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ carituṃ, yaṃ nūnāhaṃ agārasyānagāriyaṃ pravrajeyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: akāmakānāṃ mātāpitrṇāṃ aśrukaṇṭhānāṃ rudanmukhānāṃ alūhaṃ grhavāsaṃ hastoktaṃ cakravartirājyamapahāya agarasyānagāriyaṃ pravrajito punassamāno yena vaiśālī nagarī tadavasāri tadanuprā(118)pto | tena khalu puna: samayena vaiśālyāṃ mahā nagaryāṃ ārāḍo kālāmo prativasati trayāṇāṃ śrāvakaśatānāṃ satkrto gurukrto mānito pūjito arcito | so jina- śrāvakāṇāṃ āśaṃki(si)tavyasahavratāyai dharmaṃ deśayati | so jinaśrāvakāṇā- mevamāha | paśyatha paśyatha prajahatha prajahatha | tepi taṃ śrāvakā evamāhansu: | paśyāma: paśyāma: prajahāma: prajahāma: vayaṃ cānye ca | tasya me bhikṡavo etadabhūṡi | yaṃ nūnāhaṃ ārāḍe brahmacaryaṃ careyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: yena ārāḍo kālāmo tenopasaṃkramitvā ārāḍaṃ kālāmametadavocat | iccheyamahaṃ bhagavato ārāḍasya brahmacaryaṃ carituṃ | evamukte bhikṡava: ārāḍo kālāmo etadavocat | cara bho gautama tathārūpo ayaṃ dharmavinayo yatra śrāddho kulaputro brahmacaryaṃ care, caraṃ ca puna: ārādhayet kuśalāṃ dharmāṃ | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | mahyaṃ pi khalu asti- cchando asti balaṃ asti vīryaṃ, yaṃ nūnāhaṃ etasyaiva dharmasya prāptaye sākṡātkriyāyai | eko pramatto ātāpī prahitātmo vyapakrṡṭo viharanto nacirasyaivaṃ dharmaṃ adhigami sākṡākāri (sākṡātkari pāṭhāntaram) | sa khalvahaṃ bhikṡava: yena ārāḍo kālāmo tenopasaṃkramitvā ārāḍaṃ kālāmametadavocat ettakoyaṃ bhagavatā ārāḍena dharmo adhigato sākṡātkrta: deśito prajñapto | evamukte bhikṡava: ārāḍo kālāmo etadavocat | evametaṃ gautama ettakoyaṃ mayā dharmo adhigato sājñātkrta: deśito prajñapta: | evamuktehaṃ bhikṡava: ārāḍaṃ kālāmametadavocat | tena hi bho ārāḍa mayāpyayaṃ dharmo adhigato sākṡātkrto | evamukte me bhikṡava: ārāḍo kālāmo etadavocat | tena bho gautama (119) yaṃ dharmaṃ jānāmi taṃ bhavāṃ gautama dharmaṃ jānāti, yaṃ bhavāṃ gautamo dharmaṃ jānāti tamahaṃ jānāmi | tena hi ubhaye evaṃ śrāvakasaṃghaṃ pariharāva: | iti tasya me bhikṡava: so ārāḍo kālāmo paramayā pūjayā pūjayet paramayā ca praśaṃsayā praśaṃse | evaṃ-darśanaṃ ca samānaṃ samānārthatāye sthāpayet | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | nāyaṃ ārāḍasya dharmo niryāti tatkarasya samyagdu:kha- @082 kṡayāye | yannūnāhaṃ uttari paryeṡayeyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡavo tathādarśanāyaiva samāno yena rājagrhaṃ nagaraṃ tadavasāriṃ tadanuprāpta: tatraivaviharāmi rājagrhe nagare | tena khalu punassamayena udrako rāmaputro rājagrhe prativasati | saptānāṃ śrāvakaśatānāṃ satkrto gurukrto mānito pūjito | so jinaśrāvakāṇāṃ naiva- saṃjñānāsaṃjñāyatanasahavratāyai dharmaṃ deśayati | so jinaśrāvakāṇāmevamāha | paśyatha paśyatha prajahatha prajahatha | te pi ca śrāvakā evamāhansu: | paśyāma paśyāma: prajahāma prajahāma: vayaṃ cānye ca | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | yaṃ nūnāhaṃ udrake rāmaputre brahmacaryaṃ care | sa khalvahaṃ bhikṡavo yena udrako rāmaputra: tenopasaṃkramitvā udrakaṃ rāmaputrametadavocat | iccheyamahaṃ bho udraka bhavato brahmacaryaṃ careyaṃ | sa ca me bhavāṃ udrako anujāneyā | evamukte bhikṡava: udrako rāmaputro etadavocat | tena hi cara bho gautama vasa bho gautama tathārūpo ayaṃ dharmavinayo yatra śrāddho kulaputro (120) brahmacaryaṃ care caraṃ ca puna: ārādhaye kuśalāṃ dharmān | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | mahyaṃ pi khalu asticchando asti balaṃ asti vīryaṃ | yaṃ nūnāha:etasyaiva dharmasya prāptaye sākṡātkriyāyai eko apramatto ātāpī prahitātmā vyapakrṡṭo vihareyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: tasyaiva dharmasya prāptaye sākṡātkriyāyai eko pramatto ātātto prahitātmā vyapakrṡṭo viharanto nacirasyaiva taṃ dharmaṃ adhigami sākṡīkari | sa khalvahaṃ bhikṡava: yena udrako rāma- putra etadavocat | ettakoyaṃ bho udrakena bhavatā rāmeṇa dharmo adhigato sākṡāt- krtto deśito prajñapto yamidaṃ naivasaṃjñānāsaṃjñāyatanaṃ | evamukte bhikṡava: udrako rāmaputro etadavocat | ettakamidaṃ bho Gautama bhavatā rāmeṇa adhigato sākṡīkrto prajñapto yamihaiva saṃjñānāsaṃjñāyatanaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: udrakaṃ rāmaputrametadavocat | tena hi uddaka mayāpi ayaṃ dharmodhigato sākṡātkrto | evamukte bhikṡava: uddako rāmaputro etadavocat | tena hi gautama yaṃ so bhavāṃ rāmo dharmaṃ jānāti taṃ bhavāṃ gautamo dharmaṃ jānāti | tena hi bhavāṃ eva dāni gautamo śrāvakasaṃghaṃ pariharatu | iti sa khalu me bhikṡavo udrako rāmaputro paramayā pūjayā pūjayati paramayā praśaṃsayā praśaṃse tathādarśanaṃ ca samānācāryasthāne sthāpaye | tasya ye bhikṡava etadbhūṡi | na cāyaṃ tasya rāmasya dharmo niryāti tatkarasya samyagdu:khakṡayāya | yannūnāhaṃ uttari paryeṡṭimāpadyehaṃ | sa cāhaṃ bhikṡavo tathādarśanato evaṃ va samāno yena gayā nagaraṃ tadavasāri | tadanuprāpta: tatraiva viharāmi | (121)gayāśīrṡe parvate viharantasya tisro upamā pratibhāyensu: pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā caivāvijñātapūrvā ca | katamā tisro | ye hi kecid bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi avyapakrṡṭakāyā viharanti avya- pakrṡṭacittā, ye pi ceme kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā @083 te pi sānaṃ (maṃ) bhavanti aprativinītā, kiṃcāpime bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ du:khāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukān te vedanāṃ vedayanti | atha khalu abhavyā eva te uttarimanuṡyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye | sayya- thāpi nāma iha puruṡo āgacche jyotiarthiko jyotigaveṡī jyotiṃ paryeṡamāṇo so ārdre kāṡṭhe sasnehe ārdrāye uttarāraṇīye antodake abhimanthanto abhavyā- (vyo)tejasya abhinirvartanāye jyotisya prādurkarmāya, evameva bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ du:khāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayanti | atha khalu abhavyā eva te uttarimanuṡyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye | ayaṃ khalu me bhikṡava: gayāśīrṡe parvate viharantasya prathamā upamā prati- bhāti pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā caiva avijñātapūrvā ca | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | ye hi kecid bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi vyapakrṡṭakāyā viharanti avyapakrṡṭacittā evamime kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmadhyavasānā, te pi sānaṃ bhavanti aprativinītā, kiṃ cāpi te (122) bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīro- patāpikāṃ du:khāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanā (nāṃ)vedayanti |atha khalu abhavyā evaṃ te uttarimanuṡyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye | sayyathāpi nāma iha puruṡo āgaccheyā jyotyarthī jyotigaveṡī jyotiparyeṡamāṇo so ārdre kāṡṭhe sasnehe ārdrāye uttarāraṇīye sthale pi abhimathnanto abhavyā(vyo)tejasya abhinirvartanāye jyotiprādu:karmāye, evameva ye hikeci śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi vyapakrṡṭakāyā viharanti avyapakrṡṭacittā, ye pi cime kāmavitarkā kāma- snehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṃ bhavanti aprativinītā, kiṃ cāpi te bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ du:khāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayanti | atha khalu abhavyā evaṃ uttarimanuṡyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye | ayaṃ khalu bhikṡavo gayāśīrṡe parvate viharantasya dvitīyā upamā pratibhāye pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca, avijñātā ca avijñātapūrvā ca | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | ye kecid bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi vyapakrṡṭakāyā viharanti vyapakrṡṭacittā, yec pi cime kāmavitarkā kāma- snehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā, te pi sānaṃ bhavanti prativinītā, kiṃ cāpi te bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ du:khāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayanti | atha khalu bhavyā rvaṃ te uttarimanuṡyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye | sayyathāpi nāma iha puruṡo āgacche jyotyyartheko jyo(123) tigaveṡī jyotiparyeṡamāṇo so śuṡkakāṡṭhe vigatasnehe śuṡkāye uttarāraṇīye @084 sthale abhimanthanto bhavyā(vyo)tejasya abhinirvartanāye jyotisya prādu:karmāye, evameva ye kecid bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmeṡu vyapakrṡṭakāyā viharanti vyapakrṡṭacittā, ye pi te kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāma- dhyavasānā, te pi sānaṃ bhavanti prativinītā kiṃ cāpi te bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ du:khāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanā (nāṃ) vedayanti | atha khalu bhavyā ca te uttarimanuṡyadharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye | ayaṃ khalu bhikṡavo gayāśīrṡe parvate viharantasya trtīyā upamā prati- bhāye pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca; imā khalu bhikṡava: gayāśīrṡe parvate viharantasya tisro upamā pratibhāyensu: pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā caiva avi- jñātapūrvā ca | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | ahaṃ khalu kāmehi vyapakrṡṭakāyo vihareyaṃ vyapakrṡṭacitto, ye pi cime kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhya- vasanā te pi mahyaṃ prativinītā, kiṃ cāpyahaṃ ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ du:khāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanāṃ vedayāmi | atha khalu bhavyā evamahaṃ uttarimanuṡya- dharmasya jñānāye darśanāye saṃbodhāye | sa khalvahaṃ bhikṡava: tatyhādarśanasamāno yena uruvilvā senāpatigrāmastada- vasāriṃ tadanuprāpta: | tatrādrākṡīt vrkṡamūlāni prāsādikāni darśaṇīyāni prāntāni viviktāni vigatavyasanāni vigatajanapadāni manojñahradasajyakāni pratisaṃlayane ārūpyāṇi | samantena ca gocaragrāmāṇi nātidūrāni nātyāsannāni āgamana- gamanasaṃpannāni samaṃ ca bhūmibhāgaṃ nadīṃ ca nairaṃjanāṃ samāṃ setakāṃ (sekatāṃ) sampannārthāṃ śucisampannatoyāṃ syandamānāṃ drṡṭvā ca puna: me atīva mana: pradāde | alaṃ puna: me śraddhāya pravrajitasya (124) kulaputrasya prahāṇāye | yaṃ nūnāhaṃ ihaiva prahāṇaṃ prahareyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: idameva kāyaṃ cetasā evaṃ ceta abhinigrhṇe abhi- nipīḍ+e | tasya me bhikṡava: idameva kāyaṃ cetasā evaṃ ceta abhinigrhṇato abhi- nipīḍ+ato kacchehi svedā muktā bhūmyāṃ nipatitā ūṡmāyensu vāṡpāyensu mukhato lalāṭāto svedā muktā bhūmyāṃ nipatitā ūṡmāyensu vāṡpāyensu: | sayyathāpi nāma bhikṡavo balavāṃ puruṡo durbalaṃ puruṡaṃ grīvāyāṃ grhītvā abhinigrhṇe abhi- nipīḍ+e, evameva bhikṡava idameva kāyaṃ cetasā evaṃ ceta abhinigrhṇato abhinipīḍa- yato kacchehi svedā bhūmyāṃ nipatitā ūṡmāyensu: mukhalalāṭāto svedā muktā bhūmyāṃ nipatitā ūṡmāyensu: vāṡpāyensu: | tasya me bhikṡava etadabhūṡi | yaṃ nūnāhaṃ āsphānakaṃ dhyāyeyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡavo mukhato ca nāsikāśrotrehi ca āśvāsa-praśvāsāuparundhi | tasya me bhikṡava: mukhato ca nāsikāśrotrehi ca āśvāsa-praśvāsā uparudhvā ubhayato karṇaśrotraviva- @085 rāntarehi uccaśabdo mahāśabdo vītisaṃcarensu: | sayyathāpi karmāragargarī dhamyamānā uccaśabdamahāśabdā bhavati evameva bhikṡava: mukhato ca nāsikāśrotrehi ca āśvāsa- praśvāsehi uparuddhehi ubhayato karṇaśrotravivarāntarehi uccaśabdamahāśabdā vīti- saṃcarensu | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | yaṃ nūnāhaṃ bhūyasya amātrayā āsphānakaṃ dhyāyeyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: mukhato ca nāsikāśrotrehi ca ubhayato ca karṇaśro- (125) travivarāntarehi āśvāsapraśvāsānuparundhe | tasya me bhikṡava: mukhato ca nāsikāśrotrehi ca ubhayato ca karṇaśrotravivarāntarehi āśvāsapraśvāsā orudhvā ūrdhvaṃ śīrṡakapālaṃ vātā praharensu: samuttarensu: | sayyathāpi nāma bhikṡava: goghātako vā goghātakāntevāsī vā tīkṡṇena govikartanena gāvīye śīrṡakapālaṃ dāleya saṃpradāleya cchindeya parikartaye saṃparikartaye, evameva mukhato ca nāsikā- śrotrehi ca ubhayato karṇaśrotravivarehi āśvāsa-praśvāsā uparudhvā ūrdhvaṃ śīrṡakapālaṃ vātā praharensu samūhensu: samūhensu: | tasya me bhikṡava: etadbhūṡi | santi uhaiva keci śuddhiṃ prajñapayanti, te kolaṃ pi āhāramāharati, kolacchallaṃ pi āhāraṃ āharanti kolodakaṃ pi pibanti vividhāhi pi kolavikrtīhi yāpenti | yaṃ nūnāhaṃ ekaṃ kolakama- dvitīyaṃ āhāramāhareyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: ekaṃ kolamadvitīyamāhāraṃ āhare | tasya me ayaṃ kāyo adhimātrakrśatāmanuprāpto abhūṡi adhimātrakrśatāmanuprāpto abhūṡi | sayyathāpi nāma kālaparvāṇi vā, evameva me aṃgāni abhūnsu: sayyathāpi nāma ajapadaṃ vā uṡṭrapadaṃ vā, evameva me parśukā abhūnsu: | sayyathāpi nāma ubhayato pārśve vivrtāyāṃ vāhanāgāraśālāyāṃ gopānasīye antarāṇi vivaṭāni vīti- lokensu: vītikāsensu, evameva pārśulikāni pārśulikāntarāṇi vibaddhāni vītilokensu: vītikāsensu: | sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī unnatāvanatā, evameva prṡṭhakaṇṭakāni (126) abhūṡi unnatāvanatāni | sayyathāpi nāma grīṡmāṇāṃ paścime māse udupāne udakatārakā dūragatā gambhīragatā krcchradarśanāya prarkāśenti, evameva me akṡiṡu akṡitārakā abhūnsu: dūraghatā gambhīragatā krcchradarśanāya prakāśensu: | sayyathāpi nāma sāradikaṃtiktālābu haritacchinnaṃ āmilātaṃ bhavati saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ evameva śīrṡakapālaṃ abhūṡi āmilātaṃ saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: purimaṃ kāyaṃ parigrhṇīṡyāmīti prṡṭhimakaṃ abhi- nigrhṇe, uccheṡyaṃti tatraiva apakubjako prapatāmi | sa khalvahaṃ bhikṡava: sādhu ca suṡṭhu ca abhisaṃskāreṇa ucchretvā pāṃṡukrtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjehaṃ | tasya me bhikṡava: pāṃṡukrtāni gātrāṇi pāṇinā pramārjato pūtimūlāni romāṇi kāye śīryensu: | api hi ji(jñā)taṃ janapadagrāmehi strīyo puruṡā ca evamāhansu: | kālako dāni śramaṇo gautamo śyāmako dāni śramaṇo gautamo mudguracchavi dāni śramaṇo gautamo | yāpi ceṡā śubhatanuvarṇanibhā sāpi me antarhitā etinā @086 evaṃ lūhaprahāṇena | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | santi eke bhavanto śramaṇabrāhmaṇā: taṇḍu- lāhāratāye śuddhiṃ prajñapenti, te taṇḍulaṃ pi āhāraṃ āharanti taṇḍulacūrṇa pi taṇḍu- lodakaṃ pibanti vividhāhi pi taṇḍulavikrtīhi yāpenti | yaṃ nūnāhaṃ ekaṃ taṇḍulama- dvitīyamāhāramāhareyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: ekaṃ taṇḍulamadvitīyaṃ āhāraṃ āharanto ayaṃ me kāyo adhimātraṃ krśatāmanuprāpta: abhūṡi | sayyathāpi nāma kālaparvāṇi vā aśītakaparvāṇi evaṃrūpāṇi me aṃgapratyaṃgāni abhūnsu: sayythāpi (127) nāma ubhayato pārśve vivaṭāyāṃ vāhanāgāraśālāyāṃ gopānasīantarāṇi vivaṭāni vītilokenti vītikāśenti, evameva ca pārśulikāni pārśulikāntarāṇi vivaṭāni vītilokensu: vītikāśensu: | sayyathāpi nāma ajapadaṃ vā uṡṭrapadaṃ vā evameva kakṡavakṡā abhūnsu: sarvāsāmanuttaraṃ kārkaśyaṃ | sayyathāpi nāma vaṭṭana veṇī unnatāvanatā, evameva me prṡṭhikaṇṭakāsthikāni abhūnsu: | sayyathāpi nāma grīṡmāṇāṃ paścime māse udupāne udakatārakā dūragatā gambhīragatā krcchra- darśanāye saṃprakāśenti, evameva akṡiṡu akṡitārakā abhūnsu: dūragatā gambhīragatā krcchradarśanāye saṃprakāśensu: | sayyathāpi nāma tiktālāvu śāradikaṃ haritacchannaṃ āmilātaṃ bhavati saṃmilātaṃ saṃpuṭakajātaṃ evameva śīṡakapālaṃ abhūṡi āmilātaṃ saṃmilātaṃ saṃpuṭakajātaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: purimaṃ kāyaṃ nigrhṇīṡyamīti prṡṭi- kaṇṭakameva parigrhṇāmi ucchreṡyaṃti tatraiva avakubjako prapatāmi | sa lvakhahaṃ bhikṡava: sādhu ca suṡṭhu ca abhisaṃskāreṇa ucchri(ccha)hitvā pāṃśukrtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjeyaṃ | tasya me bhikṡava: pāṃśukrtāni gātrāṇi parimārjato pūti- mūlāni kāye romāṇi śīryensu: | api hi ji(jñā)taṃ sāmantehi gocaragrāmehi striyo ca puruṡā ca evamāhansu: | kālako dāni śramaṇo gautamo śyāmako dāni śramaṇo gautamo madguracchavi dāni śramaṇo gautamo | yāpi me sā śubhavarṇanibhā sāpi antarhitā etinā eva lūhaprahāṇena | tasya me bhikṡava etadabhūṡi | santi hi ihaike bhavanta: śramaṇabrāhmaṇā tilā- hāra-(128)tāye śuddhiṃ prajñapayanti | te tilaṃ pi āhāraṃ āharanti tilacūrṇaṃ pi tilodakaṃ pi pibanti vividhāhi pi tilavikrtīhi yāpenni | yaṃ nūnāhaṃ ekaṃ tilamadvitīyamāhāramāhareyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: ekaṃ tilamadvitīya- māhāramāhareyaṃ | tasya me bhikṡava: ekaṃ tilamadvitīyamāhāramāharato ayaṃ kāyo adhimātraṃ krśatāprāpto abhūṡi | sayyathāpi nāma kālaparvāṇi aśītakaparvāṇi evaṃrūpāṇi me aṃgapratyaṃgāni abhūnsu: | sayyathāpi nāma ajapadaṃ vā uṡṭrapadaṃ vā evameva me hanukā abhūṡi | sayyathāpi nāma ubhayato vivaṭāye vā vāhanāgāra- śālāyā gopānasīantarāṇi vivaṭāni vītilokenti vītikāśenti evameva me @087 pārśulikāni pārśulikāntarāṇi vivaṭāni vītilokensu: | sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī unnatāvanatā evameva me prṡṭhikakaṇṭakāni abhūnsu: | sayythāpi nāma grīṡmāṇāṃ paścime māse udupāne udakatārā dūragatā gambhīragatā krcchradarśanāye saṃprakāśenti evameva me akṡiṡu akṡitārakā abhūnsu: dūrahatā gambhīragatā krcchradarśanāye saṃprakāśensu: | sayyathāpi sāradikaṃ tiktālāvu haritacchinnaṃ āmilātaṃ bhavati saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ evameva me śīrṡakapālaṃ abhūṡi āmilātaṃ saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡava: purimaṃ kāyaṃ parigrhṇīṡyāmīti prṡṭhi- kaṇṭakameva parigrhṇāmi ucchreṡyanti tatraiva avakubjako prapatāmi | sa khalvahaṃ bhikṡava: sādhu ca suṡṭhu ca abhisaṃskāreṇa ucchi(cchri)hitvā pāṃśukrtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjeyaṃ | tasya me bhikṡava: pāṃśukrtāni gātrāṇi parimārjato pūtimūlāni kāye romāṇi śīryensu: | api hi (129) ji (jñā) taṃ sāmantehi gocaragrāmehi striyo ca puruṡā ca evamāhansu: | kālako dāni śramaṇo gautamo śyāmako dāni śramaṇo gautamo madguracchavi dāni śramaṇo gautamo yāpi me sā śubhavarṇanibhā sāpi antarhitā etinā evaṃ lūhaprahāṇena | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi santi khalu ihaike bhavanta: śramaṇa-brāhmaṇā sarvaśo anāhāratāyai śuddhiṃ prajñapayanti | yaṃ nūnāhaṃ sarvaśo anāhāratāye pratipadyeyaṃ | tasya me bhikṡava: sarvaśo anāhāratāyai (ye) pratipannasya ayaṃ kāya adhimātraṃ krśatāprāpta: abhūṡi | sayyathāpi nāma kālaparvāṇi vā aśītaparvāṇi vā eva (vaṃ) rūpāṇi me aṃgapratyaṃgāni abhūnsu: | sayyathāpi nāma ajapadaṃ vā uṡṭrapadaṃ vā evameva me hanukā abhūnsu: (abhūṡi) | sayyathāpi nāma ubhayato pārśve vivaṭāye vāhanāgāraśālāye gopānasīye antarāṇi vivaṭāni vītilokenti vītikāsenti evameva me pārśulikāni pārśulikāntarāṇi vivaṭāni vītilokensu: vītikāsensu: | sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī unnatāvanatā, evameva me prṡṭhakaṇṭakā abhūnsu: | sayyathāpi nāma grīṡmāṇāṃ paścime māse udupāne udakatārakā dūragatā gambhīragatā krcchradarśanāye saṃprakāśenti, evameva me akṡiṡu akṡitārakā abhūnsu: dūragatā gambhīragatā krcchradarśanāye saṃprakāśensu: | sayyathāpi nāma śāradikaṃ tiktālāvu haritacchinnaṃ āmilātaṃ bhavati saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ, evameva me śīrṡakapālamabhūṡi āmilātaṃ saṃmilātaṃ saṃpuṭajātaṃ | sa khallahaṃ bhikṡava: purimaṃ kāyaṃ parigrhṇīṡyāmīti prṡṭhikaṇṭakameva pari-(130) grhṇāmi ucchreṡyaṃti avakubjako prapatāmi | sa khalvahaṃ bhikṡava: sādhu ca suṡṭhu ca abhisaṃskāreṇa ucchrihitvā pāṃśukrtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjeyaṃ | tasya me bhikṡava: pāṃśu- krtāni gātrāṇi parimārjato pūtimūlāni romāṇi śīryensu: | api hi ji (jñā) taṃ sāmantehi gocaragrāmehi strīyo ca puruṡā ca evamāhansu: | kālako dāni- @088 śramaṇo gautamo śyāmako dāni śramaṇo gautamo madguracchaviko dāni śramaṇo gautamo | yāpi me sā śubhavarṇanibhā sāpi me antarhitā etinā evaṃ lūhaprahāṇena | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | ye kecid bhavanta: śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ du:khāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanā vedayanti ettāvat-pāramite, imaṃ pi na kenāpi saṃbhuṇanti | atītaṃ bhikṡava: adhvānaṃ etarahiṃ pi bhikṡava: pratyutpanne ye kecid bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṃ śarīropatāpikāṃ du:khāṃ tīvrāṃ kharāṃ kaṭukāṃ vedanā vedayanti ettāvat-pāramite imaṃ pi na kenāpi saṃbhuṇanti | na kho punarahaṃ abhijānāmi imāye duṡkaracārikāye kaṃciduttarimanuṡyadharmaṃ alamāryaṃ jñānadarśanaṃ viśeṡādhigamaṃ sākṡātkartuṃ nāyaṃ mārgaṃ bodhāya | abhijānāmi khalu punarahaṃ pūrve pravrajyāyai apravrajito pitu: śākyasya udyānabhūmiye śītalāyāṃ jambucchāyāyāṃ paryaṃkena niṡaṇṇo viviktaṃ kāmai: viviktaṃ pāpakairakuśalairdharmai: savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānamupasaṃpadya viharāmi | syāt khalu puna: so mārgo bodhāya | tasya me bhikṡavo vasato tadanusāri vijñānamudapāsi | sa eva mārgo bodhāye | na khalu puna: so mārgo labhyo krśeṇa vā durbalena vākrāntakāyena vā sarvaśo vā anāhāratāye pratipannena | yaṃ nūnāhaṃ (131) audarikamāhāramāhareyaṃ...mama praticāre (?) tena lūhaoprahāṇena ….sacetano yāpayiṡyāmi | vayaṃ te romakūpavivarāntareṡu divyāmojāmadhyo- hariṡyāma: | tasya me bhikṡava: etadabhūṡi | ahaṃ khalu sarvaśo anāhāraṃ prati- jānāmi sāmantakehi pi me gocaragrāmehi striyo ca puruṡā ca evaṃ saṃjānanti anāhāro śramaṇo gautamo | imā ca devatā lūhādhimuktā lūhābhiprasannā romakūpa- vivarehi divyāmojāmadhyokirensu: so mama syāt saṃprajānamrṡa(ṡā)vādo | sa bhikṡava: saṃprajānamrṡāvādabhayabhīto saṃprajānamrṡāvādaṃ parivarjaye jugupsamāno alaṃ meti tāṃ devatāṃ pratikṡipitvā anusukhamaudārikamāhāramāhareyaṃ | sa khalvahaṃ bhikṡavo mudgayūṡavikrtaṃ bhuṃjeha kulacchayūṡaṃ pi hareṇukāyūṡaṃ pi | sa khalvahaṃ bhikṡava: anupūrveṇa kāyabalasthāmaṃ jānayitvā sujātāye grāmikāye madhupāyasaṃ grhītvā nāganandīkālasamaye yena nadī nairaṃjanā tenupasaṃkramitvā nadyāṃ naraṃjanāyāṃ gātrāṇi śītalīkrtvā yena svastiko yāvasika: tenopasaṃkramitvā svastikaṃ yāvasikaṃ trṇamuṡṭiṃ yācitvā yena bodhiyaṡṭi tenupasaṃkramitvā bodhi- yaṡṭiye purato anyatarāgratrṇasaṃstaraṃ prajñapayitvā bodhiyaṡṭiṃ triṡkrtyo pradakṡiṇī- krtvā niṡīdi paryakamābhuṃjitvā rju prācīnābhimukho purimaṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhāṃ smrtimupasthāpayitvā sa khalvahaṃ bhikṡava: viviktameva kāmairviviktaṃ pāpakairakuśalairdharmai: savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamadhyānamupasaṃpadya viharāmi | savitarkavicārāṇāṃ vyupasamādadhyātmasaṃprasādāccetaso ekotibhāvā @089 avitarkaṃ avi-(132)cāraṃ samādhijaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānamupasaṃpadya viharāmi | sa prītervirāgādupekṡakaśca viharāmi smrtaśca saṃprajānaṃ sukhaṃ ca kāyena pratisaṃvedayāmi yatra āryā ācikṡanti upakṡaka: smrtimāṃ sukhavihārī trtīyaṃ dhyānamupasaṃpadya viharāmi | sa sukhasyaca prahāṇā du:khasya ca prahāṇāt pūrve ca saumanasya-daurmanasyayo- rastaṃgamādadu:khāsukhamupekṡāsmrtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānamupasaṃpadya viharāmi | sa khalvahaṃ bhikṡava: tathā samāhitena cittena…abhinirnāmayāmi | sa divyena cakṡuṡā viśuddhenātikrāntamānuṡyakena satvāṃ paśyāmi cyavantāṃ upapadyantāṃ suvarṇāṃ durvarṇāṃ sugatāṃ hīnāṃ praṇītāṃ yathākarmopagāṃ | satvāṃ prajānāmi ime bhavanta: satvā: kāyaduścaritena samanvāgatā āryāṇāmapavādakā: mithyādrṡṭikā:, te mithyā- drṡṭikarmasamādānaheto: taddheto: tatpratyayāt kāyasya bhedāt paraṃ maraṇādapāya- durgativinipātaṃ narakeṡūpapannā | ime punarbhavanta: satvā kāyasucaritena samanvāgatā: mana:sucaritena samanvāgatā āryāṇāmanapavādakā: samyagdrṡṭikā, te samyag- drṡṭikarmasamādānaheto: taddheto: tatpratyayāt kāyasya bhedāt paraṃ maraṇāt sugatiṃ svargaṃ kāyaṃ deveṡūpapannā: | sa khalvahaṃ bhikṡava: tathā samāhitena cittena pariśuddhena paryavadātena anaṃgaṇena vigatakleśena mrdunā karmaṇyena sthitenāniṃjyaprāptena rātryā madhyame yāme pūrvanivāsānusmrtijñānadarśanapratilābhāye cittamabhinirharāmi abhi- nirnāmayāmi anekavidhaṃ pūrvanivāsaṃ samanusmarāmi | sayyathīdaṃ ekāṃ pi jātiṃ duve pi jātī trayo pi jātī catvāro pi jātīṃ paṃcāpi jātīṃ daśāpi jātīṃ viṃśati jātī triṃśati jātī (133) acatvāriṃśad vā cā jātī: pam~cāśaṃ vā jātī: jātīśataṃ vā jātīsahasraṃ vā anekā pi saṃvartakalpā vā anekā pi saṃvartā anekā pi vivartā anekā pi saṃvartavivartakalpā amutrāhamāsī evaṃnāmā evaṃgotro evaṃjātyo evamāhāro evamāyu:paryanto evaṃ sukhadu:khapratisaṃvedī | so tato cyuto amutra upapadye tato cyuta: icchatvamāgacchasi iti sākāraṃ soddeśaṃ anekavidhaṃ pūrvenivāsa- manusmarāmi | sa khalvahaṃ bhikṡava: tatha(thā) samāhitena cittena pariśuddhena paryavadātena anaṃgaṇena vigato(ta) kleśena mrdunā karmaṇyena sthitenāniṃjyaprāptena rātryā: paścime yāme aruṇodghāṭakālasamaye nandīmukhāyāṃ rajanyāṃ yatkiṃcit puruṡanāgena puruṡasiṃhena puruṡarṡabheṇa puruṡadhaureṇa puruṡa(ṡā) jāneyena puruṡapadumena puruṡapuṇḍarīkena satpuruṡeṇa mahāpuruṡeṇa anuttareṇa puruṡadamyasārathinā gatimena smrtimena matimena dhrtimena dyutimena sarvaso sarvatratāye jñātavyaṃ prāptavyaṃ abhisaṃboddhavyaṃ sarvaṃ taṃ ekacittakṡaṇasamāyuktayā prajñayā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho | idamavocad- bhagavānāttamanā, te bhikṡavo bhagavato bhāṡitamabhyanandensu: | @090 atha śuddhodana: svapnaṃ paśyati | paśyāmi putra supine ratanāvagāḍhaṃ abhyutthitaṃ gajavaramaṇijālacchannaṃ | madhye purasya adhvanāvasthito ca rātrau nirdhāvate puravarā abhikampamāna: ||1|| taṃ drṡṭva mahya supine vipulaṃ ca hāsyaṃ abhyutthitaṃ ruditameva ca aprameyaṃ | kampe ca me saṃparitaptaṃ śarīramanta- (134) rdāhaṃ samuddhanati kiṃ tu bhaviṡyate'dya bhaviṡyate’dya ||2|| atha lokapāla avacū manujapradhānaṃ mā bhāya bhūmipati saṃjanayāhi harṡaṃ | hanta śrṇohi phalaṃ yaṃ supinasya tatvaṃ samutthitaṃ bahujanasya vibodhanārthaṃ ||3|| eṡo mahāguṇadharo vijahitva rājyaṃ dutiyāstathaiva caturā svajanaṃ ca sphītaṃ | ni:saṃśayaṃ varabalaṃ anapekṡamāṇo niryāsyate puravarā viditaṃ sa bhotu ||4|| etasmiṃ nirgate anekavidhaṃ ti du:khaṃ jāyiṡyate supine yaṃ hasitaṃ ti tatvaṃ | yaṃ rodasi supine dāni sukhaṃ anantaṃ śrutvā bhaviṡyati jinaṃ jitaśatrusaṃghaṃ ||5|| mātu:svasāpi supinaṃ paśyati | mātu:svasā avaca kāṃcanarāśivarṇaṃ paśyāmi putra supine rṡabhaṃ sujātaṃ | śvetaṃ sucārukakubhaṃ (daṃ) atiriktaśrṃgaṃ śrṅgārasaṃsthitagatiṃ pratipūrṇadehaṃ ||1|| so garjati sumadhuraṃ kapilāhvayāto nirdhāvate hrdayadrṡṭipathaṃ haranta: | na ca kaści taṃ prasahate abhigarjamānaṃ pratigarjituṃ kumudarāśinibhaṃ sujātaṃ ||2|| (135) te devarāja avacū karuṇaṃ rudantaṃ mā roda śākyakulanandanajātarāga | vakṡyāmi te avitathāvacanaṃ vijālaṃ ānandajāni upajānayatvaṃ sukhāni ||3|| @091 atyantaśuddhacaraṇaṃ kuśalopapetaṃ eṡo nararṡabha gatīmatināṃ vidhijña: | hitvā janaṃ puruṡa-siṃhavaro puro ca nirgamya te abhilaṡe puruṡarṡabhatvaṃ ||4|| so pi amrtaṃ acalamacyutamaprakampyaṃ nirvāṇamapratisamaṃ pratiśuddhacakṡu: | nirdiśya (śye) taṃ puruṡasiṃharutaṃ maharṡi: yaṃ śrutva tīrthikagaṇā diśatāṃ vrajanti ||5|| yaśodharāpi supinaṃ paśyati | atha rāhulasya jananī idamabravītpi maitrottareṇa madanena nibaddhacittā | deva śrṇohi yatha adya mayāpi drṡṭaṃ supinaṃ manoramaṃ phalaṃ ca me tadbhaveyāt ||1|| śuddhodanasya kila rājakulaṃ narendra megho samantaṃ kṡaṇena samādadanto | lokatrayaṃ prabalatoyadharo sughoṡo vidyutpradīpa vipradyotayaṃto bahūni ||2|| (136) so śītalaṃ vimalamapratimaṃ prasannaṃ vāri pravrṡya madhuraṃ abhigarjamāno | varṡeti sāgaradharo śayane (samaya) nidāghaṃ (gha) eṡo pi anta:sukhito sa sahāṃpatīko ||3|| brahmā atha upagamitva idaṃ avoca tāṃ rāhulasya jananīṃ śrṇu mā viṡīda | iṡṭaṃ phalaṃ tava ayaṃ supino mahārtho saṃpūryate capalameva janehi prītiṃ ||4|| śuddhodanasya ayamātmajo cārunetro lokatrayaṃ jaladharo iva varṡamāṇo | prahlādayiṡyati mahāparitāpataptān dharmaṃ dhruvaṃ karuṇamapratimaṃ janetvā ||5|| bodhisatvo pi paṃca mahāsupināṃ paśyati | paramasaṃbodhiprāpto śrāvastyāṃ bhikṡūṇāṃ vyākaroti | tathāgato bhikṡavo pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddho paṃca mahāsupināni adrākṡīt | tathāgatasya katamāni paṃca | tathāgatasya bhikṡava: pūrve sambodhimanabhisaṃbuddhasya iyaṃ mahāprthivī ucca- @092 śayanamahāśayanamabhūṡi | sumeru parvatarājā bimbopadhānamabhūṡi | purastime mahā- samudre vāmā bāhā ohitā abhūṡi, paścime ca mahāsamudre dakṡiṇā bāhā ohitā abhūṡi | dakṡiṇe pi mahāsamudre ubhau pādatalāni ohitāni abhūnsu: | tathāgato bhikṡava: pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddho imaṃ mahāsupinamadrākṡīt | (137) tathāgatasya bhikṡava: pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddhasya kṡīrikā nāma trṇajāti nābhimaṇḍalādabhyudgamya yāvannabhamāsadya asthāsi | tathāgato bhikṡava: pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddho imaṃ dvitīyaṃ mahāsupinamadrākṡīt | tathāgatasya bhikṡava: pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddhasya lohitakā prāṇakā kāla- śīrṡakā pādatalehi yāvajjānumaṇḍalāni cchādayitvā asthānsu: | tathāgato bhikṡava: pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddho imaṃ trtīyaṃ mahāsvapnamadrākṡīt | tathāgatasya bhikṡava: pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddhasya catvāri śakuntā nānāvarṇā anekavarṇā ca caturhi diśāhi vaihāyasaṃ gatvā tathāgatasya pādatalāni upajidhritvā sarvaśvetā apavidhyinsu: | tathāgato bhikṡava: pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddho imaṃ caturthaṃ mahāsupinamadrākṡīt | tathāgato bhikṡava: pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddho mahato mīraparvatasya uparimanupalipyamāno caṃkramaṃ caṃkrame | tathāgato bhikṡava: pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddho imaṃ paṃcamaṃ mahāsupinamadrākṡīt | tathāgatasya bhikṡavo pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddhasya iyaṃ mahāprthivī ucca- śayanamahāśayanamabhūṡi | sumeru parvatarājā bimbopadhānamabhūṡi | purastime mahā- samudre vāmā bāhā ohitā abhūṡi, paścime mahāsamudre dakṡiṇā bāhā ohitā abhūṡi, dakṡiṇe mahāsamudre ubhau pādatalāni ohitāni abhūṡi | yaṃ pi bhikṡava: tathāgato anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho ayaṃ tasya mahāsvapnasya vipāko | yaṃ bhikṡava: tathāgatasya pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddhasya kṡīrikā nāma trṇajāti nābhimaṇḍalādabhyudgamya yāvannabhamāsadya asthāsi | yaṃ bhikṡava: tathāgatena imaṃ ca lokamabhijñāya (138) paraṃ ca lokamabhijñāya sadevakaṃ lokaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ saśramaṇabrāhmaṇīṃ prajāṃ sadevamanuṡyāṃ vārāṇasyāṃ rṡipatane mrgadāve anuttaraṃ dharma- cakraṃ pravartitaṃ triṡparivartaṃ dvādaśāramapravartitaṃ śramaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā māreṇa vā kenacidvā puna: loke saha dharmeṇa yamidaṃ catvāryāryasatyāni | sayyathīdaṃ @093 dukhaṃ āryasatyaṃ, du:khasamudayamāryasatyaṃ, du:khanirodha āryasatyaṃ, du:khanirodhagāminī pratipadāryasatyaṃ | imāṃ ca punarbhikṡava: tathāgatasya evaṃrūpāṃ dharmadeśanāṃ śrutvā bhūmyā devā ghoṡamudīrayensu: eṡa māriṡa bhagavatā vārāṇasyāṃ rṡipatane mrgadāve anuttaraṃ dharmacakraṃ pravartitaṃ triṡparivarti dvādaśāraṃ apravartitaṃ kenaci śramaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā brahmeṇa vā māreṇa vā kenacidvā punarloke saha dharmeṇa idaṃ du:kha- miti ayaṃ ca du:khasamudayo ayaṃ du:khanirodho ayaṃ du:khanirodhagāminī pratipaditi, taṃ bhaviṡyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṡyāṇāṃ ca | bhūmyānāṃ devānāṃ ghoṡaṃ śrutvā antarī- kṡecarā devā cāturmahārājikā trāyastriṃśā yāmā tuṡitā nirmāṇarati-paranirmita- vaśavartina ito tatkṡaṇaṃ tanmuhūrtaṃ yāvabrahmalokaṃ ghoṡamabhyudgamya eṡa māriṡa bhagavatā vārāṇasyāṃ rṡipatane mrgadāve triparivartaṃ dvādaśāraṃ anuttaraṃ dharmacakraṃ pravartitaṃ apravartitaṃ kenacit śramaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā māreṇa vā kenacidvā punarloke saha dharmeṇa idaṃ du:khaṃ iti ayaṃ du:khasamudayo ayaṃ du:khanirodha: ayaṃ du:khanirodhagāminī pratipaditi | ayaṃ tasya mahāsupinasya vipāko | yaṃ bhikṡava: tathāgatasya pūrve saṃvodhimanabhisaṃbuddhasya lohitakaprāṇakā kālaśīrṡā pādatalehi yāvajjānumaṇḍalāni cchādayitvā (139) asthānsu:-bahu etarhi bhikṡava: janatā yā tathāgate adhikārakarmāṇi krtvā kāyasya bhedāt paraṃ maraṇāt sugatī svargakāye deveṡūpapadyanti | ayaṃ tasya svapnasya vipāko | yaṃ bhikṡava: tathāgatasya pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddhasya catvāri śakuntā nānāvarṇā caturhi diśāhi vaihāyasaṃ samāgatvā tathāgatasya pādatalāni upajighritvā sarvaśvetā: apavijhinsu: catvārime bhikṡava: varṇā:, katame catvāra: kṡatriyā brāhmaṇā vaiśyā śūdrā:-te tathāgate brahmacaryaṃ caritvā akopyā cetovimuktiṃ prajñāvimuktiṃ sākṡātkurvanti | ayaṃ tasya mahāsvapnasya vipāko | yaṃ bhikṡava: tathāgato pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddho mahato mīḍhaparvatasya uparimanupalipyamāno caṃkramaṃ caṃkrame purastimāyāṃ pi ca bhikṡava: diśāyāṃ tathāgato viharati tatrāpi ca satkrto gurukrto mānito pūjito apacāyito lābhī cīvara-piṇḍapātra-śayanāsana-glānapratyayabhaiṡajyapariṡkārāṇāṃ anadhyavasito anadhimūrcchito anupaliptacitto | dakṡiṇāyāṃ pi ca bhikṡavo diśāyāṃ tathāgato viharati tatrāpi ca satkrto gurukrto mānito pūjito apacāyito lābhī cīvarapiṇḍapātra-śayanāsana-glānapratyayabhaiṡajyapariṡkārāṇāṃ anadhyavasito anadhi- mūrcchita: anupaliptacitta: | paścimāyāṃ pi ca bhikṡavo diśāyāṃ tathāgato viharati tatrāpi ca satkrto gurukrto mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapātra- śayanāsana-glānapratyayabhaiṡajya-pariṡkārāṇāṃ anadhyavasito anadhimūrcchita: anu- @094 paliptacitta: | uttarasyāṃ pi bhikṡava: diśāyāṃ tathāgato viharati tatrāpi ca satkrto gurukrto mānito pūjito apacito lābhī cīvara-piṇḍapātra-śayanāsana- glānapratyayabhaiṡajyapariṡkārāṇāṃ anadhyavasito anadhimūrdhita: anupaliptacitto | ayaṃ tasya mahāsvapnasya vipāko | yaṃ tathāgato bhikṡava: pūrve saṃbodhimanabhisaṃbuddho imāṃ paṃca mahāsvapnāṃ adrākṡīt | idamavocad bhagavānāttamanāste ca bhagavato bhāṡitamabhyanande | (140) iti śrīmahāvastu-avadāne śuddhodanasya paṃca mahāsvapnā samāptā | abhiniṡkrāmaṇa bodhosatvasya dāni etadabhūṡi | duṡkaramidaṃ agāramadhye vasantena ekānta- saṃlikhitaṃ ekāntamanavadyaṃ ekāntapariśuddhaṃ paryavadātaṃ brahmacaryaṃ carituṃ | yaṃ nūnāhaṃ agārasyānagāriyaṃ pravrajeyaṃ | bodhisatvo rājānamāmantrayati pravrajiṡyāmi | rājā āha | mā dāni mā kamalalocana cārurūpa śokaṃ labhe suvipulaṃ tvaya viprahīṇo | mātā cahaṃ asulabhaṃ maraṇaṃ nigacchet tata: kīdrkṡaṃ sukhametaṃ tathā viśiṡṭaṃ | yasya krtena mama ca svajanaṃ svarāṡṭraṃ srajiṡyasi bahudu:kho hi sa viprayogo ||1|| paryākulā mi(hi ?) diśatā pratibhānti sarve śītoṡṇadaṃśamaśakākṡatabhūmibhāgā | traso vaneṡu mrgavāraṇaghātikeṡu bheraṇḍabhairavaruteṡu mahadbhayeṡu ||2|| nityāntareṇa manasā krtamokṡabuddhi: mārgaṃ vat āva mama putra cara prasīda jīvāmi yāvadahaṃ yāva ca sā ihaiva | kiṃkāraṇaṃ tava vinirgamanaṃ niśāmya tatvaṃ vināśamupayāsyati me śarīraṃ ||3|| (141) rājñā dāni paṃcānāṃ rājāna śatānāṃ preṡitaṃ | āgacchatha kumāro abhiniṡkramitukāmo | te dāni āgatā kumāraṃ bahuprakāraṃ yācanti | mā abhi- niṡkramāhi tti | bodhisatvo dāni rājānaṃ ca te ca rājāno etadavocat | sacet mama mahārājā caturhi padehi pratibhako bhavati, pratijānāmi te rāja na @095 niṡkramiṡyaṃ puravarāto | rājā āha | bhavāmi te pratibhuko padeṡu caturuṡu śīghraṃ putra udīrehi purā prāṇā jahanti | kumāro āha | yauvane vartamānasmiṃ jarā me mā khu āgame | ārogye vartamānasmiṃ vyādhi me mā khu āgame ||1|| jīvite vartamānasmiṃ maraṇaṃ mā khu āgame | saṃpattīṡu ramiyāsu vipatti mā khu āgame ||2|| tadā hikkārahakkārā devasaṃghā pramuṃciṡu | sādhu sādhu mahāsatva sādhu apratipudgala ||3|| subhāṡitānte etasmiṃ sabrahmā pariṡā iyaṃ | hrṡṭā āttamanā sarve prītisukhasamarpitā ||4|| tato śuddhodano rājā du:khaśalyasamarpita: | aśrūpūrṇehi netrehi bodhisatvamidamabravīt ||5|| svayaṃ hi putra jānāhi kasya etaṃ na vidyati | jarā vyādhi maraṇaṃ ca vipattīrvā na me gati: ||6|| kumāro āha | hanta triṡu mahārāja padeṡu pratibhūrbhava | tato mayā vinābhāvo na te jāta bhaviṡyati ||7|| (142) rājā āha | dadāmeṡu putra padeṡu pratibhutāmahaṃ tava | tato nivartaye cittaṃ mūle udāharato bhava ||8|| kumāro āha | divyā me bhontu kāmaguṇā te ca bhontu sarvadā sukhā | te ca nityā śubhā bhontu atra me pratibhūrbhava ||9|| apsarā madhuraṃ gagane parigāyensu: varabuddhivaraṃ pravaraṃ | madhuraṃ salilaṃ sukhinaṃ sahitaṃ varanūpuramaṇḍana-ābharaṇā ||10|| na khu rajyati satpuruṡasya mano madaneṡu yādrśamudāharati | vijahiṡyati kāñcanabimbanibhāṃ vasudhāmanekalabdhārthacitāṃ ||11|| evaṃ ca du:khito rājā kumāramatedabravīt | prasīda putra kasya sukhā kāmaguṇā tathā śubhā: ||12|| kumāro āha | hanta anyāni vakṡyāmi dve padāni mahīpate | yadicchasi evaṃ samānaṃ teṡu me pratibhūrbhava ||13|| @096 rājā āha | drḍhamabhyupagacchāmi pratibhūṡyaṃ ahaṃ tava | dvehi padehi ākhyāhi mā ca viprajahāhi me ||14|| ahaṃkāraṃ mamakāraṃ mā saṃjāye kadāci no | mahantolpo vā mahīpāla atra me pratibhūrbhava ||15|| (143) tato maheśvarā vācā vyāharensu nabhe sthitā: | tvaṃ khu bheṡyasi saṃbuddho sarvabandhanasūdano ||16|| kiṃkāraṇaṃ na teṡāṃ hi vacanānāṃ sadevake | loke asti udāhartā yāni bhāṡasi cakṡumāṃ ||17|| tato śuddhodano rājā du:khaśalyasamarpita: | aśrupūrṇehi netrehi bodhisatvamidamabravīt ||18|| nāmāpyahaṃ na jānāmi eteṡāṃ puruṡottama | padāni yāni kortesi nātra pratibhuko ahaṃ ||19|| kumāro āha || alaṃ cireṇa ekasmiṃ pade pratibhuko bhava | tato ihaiva nivasiṡyaṃ ramie kapilasāhvaye ||20|| bhave dāni ahaṃ puva ekasmiṃ pade tava bhave | pratibhuko śīghraṃ brūhi upagataṃ mayā sahaṃ ||21|| kumāro āha | ihaiva vasato mahyaṃ prāsādavaralokake | sarvanīvāraṇāpagataṃ cittaṃ me vartatāṃ vaśāt ||22|| tato devā ca yakṡā ca gandharvā ca sadānavā | nāgarākṡasasaṃghāśca aho dharma udīrayan ||23|| aho paramavādisya paramārthābhikāṃkṡiṇo | vyaktaṃ paramavākyāni prabhavanti muhurmuhu: ||24|| tato dīnamano rājā kumārametadabravīt | nātrāvāso (nātra vaso) mahyaṃ putra aśruvegaṃ pramuñcati ||25|| tato devamanuṡyāṇāṃ prāmodyajanananīṃ girāṃ | (144) bodhisatvo udīrento pitaraṃ samadhyabhāṡati ||26|| ahamajaramārogyamamrtaṃ pārthivottama | vipattibhayanirmuktaṃ abhigaṃsye asaṃskrtaṃ ||27|| @097 rāja yannityaṃ yat sukhaṃ yacchubhaṃ tat mayā svayaṃ | prāptavyamiti na sandeha: parityajya dhrtiṃ labha ||28|| atha khalu rājā śuddhodano yaṃ kumāro jambucchāyāyāṃ dhyāyati taṃ drṡṭvā cintāsāgaraṃ praviṡṭo | yadi kumārasya śāntehi dhyānehi cittamabhiramati mā haiva tāvadasitasya rṡisya satyaṃ vyākaraṇaṃ bhaviṡyati | yannunāhaṃ kumārasya vistīrṇamanta:puramupasthāpayeyaṃ vividhāni udyānāni kuryāt yatra kumāro krīḍeyyā rameyyā pravicāreyyā na ca abhiniṡkramaṇe cittaṃ kareyyā | atha khalu śuddhodanena kumārasya vistīrṇo anta:puro upasthāpito bahūni strīsahasrāṇi vividhāni ca nānāprakārāṇi aśokamaṇḍapakāni kārāpitāni avasaktapaṭṭadāmakalāpāni muktapuṡpāvakīrṇāni, yatra kumāro krīḍiṡyati pravi- cārayiṡyati na ca naṃ abhiniṡkramaṇe cittaṃ kariṡyati | rājā dāni śuddhodano anta:pure sandiśati | suṡṭhu kumāramabhiramāpetha nāṭyagītavādyena yathā kumāro abhiniṡkramaṇe cittaṃ na kareyyā | kumāro pi dāni kāmeṡu ādīnavadarśī, anarthako sarvakāmabhogehi | edrśeṡu ca udyāneṡu devabhavanasadrśeṡu anta:pureṡu apsarasadrśeṡu ratiṃ na vindati | abhiniṡkramaṇe cittaṃ abhiramati na ca bodhisatvo kenaciccodayitavyo du:kho’yaṃ saṃsāra iti | sarvadharmeṡu vaśavartī svayameva sāmato virakto bhavati | udvignamānaso svayaṃ cittamudvejayati | aho saṃsāro prakrti- du:khamaparimitamupadravaśatāni darśayati | (145) atha khalu kumāro upariprāsādasikharagato upaviṡṭo tameva dhyānaṃ manasā karonto āsati, yaṃ se jambucchāyāyaṃ labdhaṃ | na gītaśabdā na nrtyaravaśabdā na pramadāgaṇāṃ rūpavantāṃ svādīyati | tameva cintayanto āsati | atha khalu rājā śuddhodano anyataraṃ puruṡaṃ prcchati | kimidaṃ bho puruṡa kumārasya antarpure na gītaravaśabdo nrtyabherīmrdaṃgavīṇā- vaṃśapaṇavaravaśabda: śruyate, kumārasya kiṃ cittasya daurmanasyaṃ | atha khalu yā lumbinīvane devatā nivāsikā, sāntarīkṡe sthitvā rājānaṃ śuddhodanamabravīt | mahārāja kumāraṃ vitarkayāhi | virakto tava putro sarvakāmaguṇaratīhi, nacireṇa chindiṡyati sarvatrṡṇābandhanāṃ niravaśeṡāṃ, yāsyati tapovanaṃ, suparīttaṃ bhāvayiṡyati | idāniṃ khalu nrpati siddhārtho rājavaṃśo prāsādavaragato pramadāgaṇaparivrto anityaṃ du:khaṃ nairātmyaṃ paribhāṡati śarīre (rai) | atha khalu rājā śuddhodano taṃ devatā- sakāśāto śrutvā paridīnamukhavarṇo śokārdito kumārasya sakāśamupasaṃkrānta: imamabravīt | kimidaṃ putra paridīnavadano śokārdito upaviṡṭo si mā kiṃcit śarīrasya pratipīḍāṃ paśyasi, mā dhanakṡayaṃ upalakṡasi, mā paracakrabhayaṃ upasthitaṃ, ākhyāhi me putra śīghraṃ kimarthaṃ | @098 kumāro āha | asti tāta śarīre pratipīḍāṃ paśyāmi, vyādhirārogya- mākramati, maraṇaṃ jīvitamākramati taṃ tāta jīrṇaṃ mrtāntaraṃ pratyavekṡāmi | kṡīyanti sarvasaṃskārā, girinadījalacaṃcalā paramāyāsadharmā rtusaṃvatsaraṃ āyu: kṡīyati maraṇāsannaṃ bhavati, imāṃ tāta śarīre pratipīḍāṃ paśyāmi | asti tāta dhanakṡayaṃ paśyāmi, sarvadharma riktakaṃ tucchakaṃ asārakaṃ māyopamaṃ vaṃcanīyaṃ visaṃvādakaṃ, nāsti dhanasya sthiti taṃ (146) saṃbādhyati vā saṃkrāmati vā parasparaṃ | imaṃ tāta dhanakṡayaṃ paśyāmi | asti paracakramayaṃ drśyati, dharmasaṃskāradoṡabhayaṃ hastacchedā karṇacchedā śīrṡacchedā vividhā nānāprakārā anekaparyāyeṇa asmiṃ kāye du:khāni saṃkramanti | imaṃ tāta paracakrabhayaṃ paśyāmi | rājā śuddhodano āha | alaṃ putra mā maitaṃ cintayāhi | samprati taruṇo prathamayauvanagato si rājakrtyamanubhavāhi vistīrṇaste anta:puro yauvanasampanno tāhi sārdhaṃ krīḍāhi ramāhi paricārehi, mā pravrajyāye cittaṃ karohi | kumāro āha | yadi me tāta aṡṭa varāṃ anuprayacchasi tato ahaṃ na bhūyo etamarthaṃ cintayiṡye | rājā āha | ākhyāhi me putra śīghraṃ kīdrśāme aṡṭa varāṇi yānīcchasi, yadi śaktirvā balaṃ vā asti tato te pradāsyāmi kiṃ putra mama rājyaṃ parihāyiṡyati, yadahaṃ tava putra varaṃ na pradāsyāmi | kumāra āha | imāni me tāta aṡṭa varāṇi anuprayacchāhi | yadi me yauvanaṃ jarā nākrameyā | yadi ārogyaṃ vyādhirnākrameyā | yadi me jīvitaṃ maraṇaṃ na hareyā | yadi me tvayā sārdhaṃ viprayogo nab have | edrśamanta:puramapsarasādrśaṃ vistīrṇo ca jñātivargo na vipraveśe(se)yā | rājyāto ca aiśyaryāto ca na vipariṇāmānyārtībhāvo bhaveyā | ye pi satvā mama jātamātreṇa amrtasukhena abhinimantritā teṡāṃ pi sarveṡāṃ kleśapraśamo bhaveyā | mamāpi jātijarāmaraṇasya anto bhaveyā | rājā śuddhodano āha | putra kuto mama edrśaṃ va śaktirvā balaṃ vā asti yadahaṃ imāṃ edrśāṃ aṡṭa varā prayaccheyaṃ | ye pi te putra pūrvā rājāno yugandharaprabhrtaya: (147) kularājavaṃśā te pi ca putra sarve anityatābalena paryanto- panītā nāmamātrā ca śeṡā: sthāpitā: | kuto putra me balaṃ śaktirvā asti tava ime īdrśānaṡṭa varānanuprayacchituṃ | kumāro āha | yadi tāta na utsahasi tvaṃ mama imānaṡṭa varānanuprayacchituṃ ahaṃ ca te nimantremi jarāmaraṇasya anto bhaveyā | rājā āha | jīrṇo vrddho gatayauvanaśca tato mama mrtasya paścāt pravrajyāhi | kumāra āha | udagraṃ anubhavāhi tāta jīvanto punardrakṡyasi mama iha sarvagatimuktaṃ sarva- trṡṇāchinnaṃ sarvadu:khavigataṃ sarvajvālākleśāparītasya sarvabodhyaṅgaratnā bhāvayantasya | atha nrpati tasya pramadāgaṇānupadarśayati | imaṃ te putra udāraṃ varavimala- kamalanayanamaṇirucirapīnapayodharā śukranirbhāsagātrā vicitrabharaṇā kaṭhina- @099 śubhavāsitakaraśaṇā sukumārapravarabhramarāṃjanakeśā raktāṃśukapravāraṇavalayamaṇi- muktikahārāvanaddhā tulākoṭivalayanūpurapaṃcāṅgikatūryaninādāṃ kurvanti | etāhi putra abhiramāhi mā pravrajyāmabhikāṃkṡāhi | kumāra āha | paśya tāta strīsaṃjño bhaveya yo atra rajyeyā kalpeyā pramadyeyā | rājā āha | tava kīdrśī saṃjñā bhavati | kumāro āha | mamātra viparītasaṃjñā bhavati | rājā āha | kīdrśī te putra viparītasaṃjñā bhavati | kumāro āha | edrśī me tāta viparīta- saṃjñā bhavati | yathāyaṃ kāyo yatra yukto āgacchati gacchati, yatra sthāti niṡīdati, yatra bhāvayati tūṡṇīṃ bhavati, yatra bāhiraṃ śūṇyaṃ nirīhakaṃ balaṃ durbalaṃ māyā ca visaṃvādakaṃ sarvameva dharmakāyaṃ (sarvakāyadharmaṃ-pāṭhāntaraṃ) pravadanti | rājā śuddhodano āha | yadi putra rūpeṇa na rajyasi kimidaṃ niṡpuruṡeṇa rajyasi, kaṃ tvaṃ darśanamupalakṡayasi | kumāro āha | yadidaṃ (148) tāta,saṃsāranāṭaka- mupalakṡayāmi yantravijñānanaṭavedanavikārāṃ janayati | traidhātukaṃ raṃgaṃ sthānaṃ satvānāṃ krtavikrtiṡaḍgatiṡu raṃgaṃ praviśati trṡṇāsnehavaraṃ ca kleśaśtānāṃ gabhīratā | evaṃ purimā koṭi na prajñāyati, parasparaṃ nāṭakaṃ satvānāṃ vaṃcanagrahaṇa- vipāṭakaṃ | nāsti so satvo vā satvakāyo vā yo saṃskāreṡu na khalīkrto na vaṃcito, athāparaṃ gurujaneṡu | tato udagramanubhavāhi tāta saṃsāranāṭakaṃ vinivarta- yitvā samathanirvāṇapuramanupravekṡyāmi yatra jarāmaraṇaṃ nākrāmanti | pūrvameva padaṃ parimārgayiṡye yaṃ taṃ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṃbuddhehi parimārgitaṃ | rājā āha | imaṃ te putra vimānaṃ devabhavanasadrśaṃ samrddhaṃ tava cāntarapuraṃ tvaṃ pi putra abhirūpavāṃ varalakṡaṇapuṇyasahasracito, kimidaṃ putra ratiṃ na vindasi api tu niṡkramaṇameva abhikāṃkṡasi vihāya nagerapuraṃ | kumāro āha | gatiṡu santrastamānaso śrṇohi mama tāta me yena na asti rati | jarāvyādhi ripurmaraṇaṃ trtīyaṃ abhimardati tena me nāsti rati: ||1|| yadi nityasukhaṃ ātumano bhave yadi vātmano du:khabalaṃ nab have | yadi saṃskrtapratyayamidaṃ nab have | atha kisya mamātu ratirna bhave ||2|| upalabhyati kāyo karaṇḍasamo upalabhyati kāye ca sarpasamā | @100 (149) upalabhyati skandha amitrasamā | atha kisya mamātu ratirva bhave ||3|| yadi kāyo karaṇḍasamo na bhavet yadi vā tatra sarpasamā na bhave | yadi skandha amitrasamā na bhave atha kisya mamātu ratirna bhavet ||4|| yadi………… …..du:khakriyā na bhavet | yadi jātijarāmaraṇaṃ na bhavet | atha kisya saṃsārarati rna bhavet ||5|| yadi śūṇyagrāmanilayo na bhavaṃ yadi taṃ virāgavadhako na bhavet | saṃskāradhātu sabhayo na bhavet atha kisya mamātu ratirna bhavet ||6|| yadi śiṡya pratodamidaṃ na bhavet | yadi rājakulasya bhayaṃ na bhavet | yadi sarvabhayaṃ tribhave na bhavet | abhiniṡkramaṇe mamato na rati: ||7|| atha rājā śuddhodano yadā sarvopāyena na śaknoti kumārasya cittaṃ vinivartayituṃ, tadā rājño evaṃ bhavati | yadi na kenacidupāyena śaknomi kumārasya cittaṃ vinivartayituṃ, yaṃ nūnāhaṃ yattikā kapilavastunagare kanyā, tāṃ sarvāṃ kumārasya upadarśayāmi, na kvacijjanatāyā: kanyāyā: kumārasya cittaṃ abhiramet | (150) bodhisatvo pitaramabhimantrayati udyānabhūmiṃ niryāsyāmīti | rājñā śuddhodanena amātyā āṇattā | yāvadrājakulaṃ yāvacca udyānabhūmiṃ prati- jāgratha siktasaṃsr(mr ?)ṡṭaṃ vitatavitānaṃ citraduṡyaparikṡiptaṃ osaktapaṭṭadāma- kalāpaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṡpāvakīrṇaṃ deśedeśeṡu dhūpayantrāṇi mālyayantrāṇi naṭa- nartakarllamallapāṇisvaryākumbhatūṇī mānāpikāni rūpaśabdasandhāni upasthāpetha amānāpikāni udvartāpetha | yathā kumāro udyānabhūmīma bhiniṡkrānto na kiñcida- manāpaṃ paśyeya | evaṃ rājño vacanamātreṇa amātyehi yāvacca rājakulaṃ yāvacca tāṃ kumārasya udyānabhūmiṃ yathāṇattaṃ mārgaṃ pratijāgritaṃ; deśadeśeṡu ca puruṡā sthāpitā yathā kumārasya purato na kiṃcijjīrṇo vrddho vyādhito vā kāṇo vā khāḍo (khoḍo ?) @101 vā darduro vā kaṇḍūlo vā kacchulo vā vicarciko vā anyo vā kiṃcidamanāpaṃ kumārasya udyānamabhiniṡkramantasya purato tiṡṭheyā | evaṃ kumāro mahārheṇa sapta- ratnacitreṇa yānena mahatā rājānubhāvena mahatā rājarddhīye mahatīye vibhūṡāye udyānabhūmiṃ niryāntasya rājapuruṡā vāmadakṡiṇena utsāraṇāṃ karontā gacchanti, yathā kumāro na kiṃcidamanāpaṃ paśyeyā | evaṃ kumāro mānāpikāni rūpāṇi paśyanto mānāpikāni śabdāni śrṇvanto mānāpikāni gandhāni ghrāyanto ubhayato vāmadakṡiṇena aṃjalīśatasahasrāṇi pratīcchanto vividhāni ca cūrṇavarṡāṇi pratī- cchanto kapilavastuto udyānabhūmiṃ nirdhāvantasya ghaṭikāreṇa kumbhakāreṇa śuddhāvāsa- devaputrabhūtena tathānyehi ca śuddhāvāsakāyikehi devaputrehi jīrṇo puruṡo purato abhinirmito jīrṇo vrddho mahallako adhvagataṃ vayamanuprāpto śvetaśiro tilakāhata- gātro bhagno gopānasīvakro puratoprāgubhāro daṇḍamava (151)ṡṭabhyamānairgātrai- rgacchanto | bodhisatvo taṃ drṡṭvā sārathiṃ prcchati | kimimo puruṡo evaṃ pratikūlo jīrṇā vrddho mahallako adhvagatavayamanuprāpta: śvetaśiro tilakāhatagātro bhagno gopānasīvakro purata:prāgbhāro daṇḍamavaṡṭabhya prakhalamānairgātrai: gacchati | sārathi āha | kumāro (ra) kiṃca te etena prcchitena, eṡa puruṡo jīrṇo nāma vayaparigata- śarīro | gacchāma udyānabhūmiṃ tahiṃ devakumāra paṃcahi kāmaguṇehi krīḍ+āhi ramāhi pravicārehi | kumāro āha | bho bhaṇe sārathi, vayamapi jarādharmā jarādharma- tāyāmanatītā: | yatra nāma jātasya jarā prajñāyati atra paṇḍitasya kā rati | kumāro āha sārathi nivartehi rathaṃ alaṃ udyānagamanāye | kumāro punarnivartitvā grhaṃ praviṡṭo | rājā śuddhodano amātyāṃ prcchati | bho bhaṇe kiṃ kumāro punarnivrtto udyānabhūmiṃ na nirgato | amātyā āhansu: | mahārāja kumāro jīrṇaṃ puruṡaṃ drṡṭvā niryāto, na bhūyo udyānabhūmiṃ nirgato | rājño bhavati | mā haiva yathā asitena rṡiṇā kumāro vyākrto tathā bhaviṡyati | rājñā kumārasya anta:puraṃ saṃdiṡṭaṃ | suṡṭhu kumāraṃ krīḍ+āpetha ramāpetha pravicārāpetha nāṭyehi gītehi vāditehi yathā kumāro grhe abhirameyā, yathā devaloke evaṃ kumārasya evaṃrūpā anta:pure saṃgīti vartanti | na ca kumārasya saṃgīteṡu manaṃ gacchati | tameva jīrṇaṃ puruṡaṃ smarati | aparakālena kumāro āha | udyānabhūmiṃ nirdhāviṡyāmīti | rājā āha | mānāpikāni rūpaśabdāni upasthāpetha yathā kumāro udyānabhūmiṃ abhiniṡkramanto na kiṃcidamanāpaṃ paśyeya | evaṃ rājño vacanamātreṇa amātyehi yāva ca rājakulaṃ (152) yāvacca tāṃ kumārasya udyānabhūmiṃ yathāṇattaṃ mārgaṃ pratijāgritaṃ deśedeśeṡu ca puruṡā @102 sthāpitā yathā udyānabhūmiṃ niryāntasya purato na kvacijjīrṇo vā vrddho vā vyādhito vā kāṇo vā khāḍo vā draduro vā kaṃḍūlo vā kacchulo vā vicarciko vā anyo vā kiṃcidamanāpaṃ kumārasya udyānabhūmimabhiniṡkramantasya purato na tiṡṭheyā | evaṃ kumāro mahāraheṇa saptaratnacitreṇa yānena mahatā rājānubhāvena mahatā rājarddhīye mahatīye vibhūṡāye udyānabhūmiṃ niryāntasya rājapuruṡā vāmadakṡiṇena utsāraṇāṃ kārayantā gacchanti, yathā kumāro na kenacidamanāpaṃ paśyeyā | evaṃ kumāro mānā- pikāni rūpāṇi paśyanto mānāpikāni śabdāni śrṇvanto mānāpikāni gandhāni ghrāyanto ubhayato vāmadakṡiṇena aṃjaliśatasahasrāṇi pratīcchanto vividhāni ca puṡpavarṡāṇi saṃpratīcchanto kapilavastuto udyānabhūmiṃ nirdhāvantasya ghaṭikāreṇa ca kumbhakāreṇa śuddhāvāsadevaputrabhūtena tathā anyehi ca śuddhāvāsakāyikehi deva– putrehi vyādhito puruṡo purato abhinirmito śūnahastapādo śūnena mukhena pītapāṇḍu- varṇo dakodariko nābhīye dakadhārāye pravahantīye makṡikāsahasrehi khādyamānā adrākṡaṇīyo saṃvegakārako | bodhisatvo taṃ drṡṭvā sārathiṃ prcchati | bho bhaṇe sārathi kimimo puruṡo evaṃ pratikūlo pītapāṇḍukavarṇo śūnyahastapādo bhinnamukha- varṇo nābhīye dakadhārāye śra (sra) vantīye makṡikāsahasrehi khādyati | sārathi āha | kumāra kinte etena prcchitena eṡo puruṡo vyādhinā parigataśarīro, gacchāma udyānabhūmintahiṃ deva krīḍ+āhi ramāhi pravicārehi | kumāro āha | bho bhaṇe sārathi vayamapi vyādhidharmā vyādhidharmatāyāmanatītā | yatra nāma jātasya jarā prajñāyati vyādhi ca prajñāyati atra paṇḍitasya kā rati: | rūpasya (153) vyasanaṃ balasya mathanaṃ sarvendriyāṇāṃ vadha: śokānāṃ prabhavo rativyupasamo cittāśrayāṇāṃ nidhi dharmasyopaśama: gātrāśritānāṃ grhaṃ yo lokaṃ pibate vapuśca grasati vyādhisya ko nodvijet | kumāro āha | sārathi nivartehi rathaṃ alaṃ me udyānagamanāye | kumāro puna: nivartitvā grhaṃ praviṡṭa: | rājā śuddhodano amātyāṃ prcchati | bho bhaṇe kiṃ kumāro nivrtto udyānabhūmiṃ na nirgato | amātyā āhansu: | mahārāja kumāro vyādhitaṃ drṡṭvā nivrtto na bhūyo udyānabhūmiṃ nirgato | rājño bhavati | mā hevaṃ yathā asitena rṡiṇā kumāro vyākrto tathā bhaviṡyati | rājñā kumārasya anta:puraṃ saṃdiṡṭaṃ | suṡṭhu kumāraṃ krīḍ+āpetha ramāpetha nāṭyehi gītehi vāditehi yathā kumāro grhe abhirameyā | evaṃ kumārasya yathā devaloke anta:pure saṃgīti vartanti | na ca kumārasya saṃgītiṡu manaṃ gacchati | tameva jīrṇaṃ ca vyādhitaṃ ca puruṡaṃ samanusmarati | aparakālena kumāro bhūyo pitaramāprcchati | tāta udyānabhūmiṃ niryāsyāmi darśanāye | rājñā amātyānāmāṇatti dinnā | kumāro udyānabhūmiṃ niryāsyati, udyānabhūmimalaṃkārāpetha mārgaṃ pratijāgaretha nagaraṃ ca alaṃkārāpetha yāvacca rāja- @103 kumārasya udyānabhūmiṃ siktasaṃsrṡṭaṃ vitatavitānaṃ citraduṡyaparikṡiptaṃ osakta- paṭṭadāmakalāpaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṡpāvakīrṇaṃ deśedeśeṡu ca puṡpayantrāṇi naṭanartaka- rllamallapāṇisvaryākumbhatūṇikā mānāpikāni ca rūpāṇi śabdāni gandhāni upasthāpetha yathā kumāro udyānabhūmiṃ niryānto na kiṃcidamanāpaṃ paśyeyā jīrṇa vyādhitaṃ vā kāṇaṃ vā khoḍaṃ vā dadruraṃ vā kaṇḍūlaṃ vā kacchulaṃ vā andhaṃ vā gilānaṃ vā | yathā kumāro na kicidamanāpaṃ paśyeyā tathā karotha | vacanamātreṇa ca rājño (154) amātyehi yathāṇattaṃ pratijāgritaṃ vāmadakṡiṇato ca puruṡā: sthāpitā ye janasya utsāraṇāṃ karonti yathā kumāro udyānabhūmiṃ niryānto na kiṃcidamanāpaṃ paśyeyā | evaṃ kumāro saptaratnacitreṇa yānena vitatavitānena osaktapaṭṭadāma– kalāpena hemajālasaṃchannena savaijayantena sanandīghoṡeṇa sakhurapravālena ucchrita- dhvajapatākena sāmātyaparijano mahatā rājānubhāvena mahatā rājarddhīye mahatīye vibhūṡāye mahatā samudayena ubhayato vāmadakṡiṇena aṃjaliśatasahasrāṇi saṃpratīcchanto kapilavastuto udyānabhūmiṃ niryāti | ghaṭikāreṇa ca kumbhakāreṇa śuddhāvāsadeva- putrabhūtena anyehi ca śuddhāvāsakāyikehi devaputrehi mrtako puruṡo kumārasya purato nirmito mañcake samāropito puruṡehi nīyate jñātīhi aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi parikīrṇakeśehi uraṃ pīḍentehi karuṇaṃ pralapantehi | kumāro taṃ drṡṭvā sārathiṃ prcchati | bho bhaṇe sārathi kimidaṃ puruṡo mañcakamāropito vinīyate jñātīhi aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi prakīrṇakeśehi uraṃ pīḍ+entehi | sārathi āha | kumāra eṡo puruṡo mrto jñātīhi mañcakamāropya aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi prakīrṇakeśehi uraṃ pīḍ+entehi śmaśānaṃ nīyati | kumāro āha | bho bhaṇe eṡa sārathi bhūyo puruṡo pitaraṃ mātaraṃ vā bhrātaraṃ vā bhaginīṃ vā jñātimitrasālohitaṃ vā citraṃ vā jaṃbudvīpaṃ paśyati | sārathi āha | āma kumāra na eṡa bhūyo puruṡo mātaraṃ vā drakṡyati pitaraṃ vā bhrātaraṃ vā bhaginīṃ vā mitrajñātisālohitaṃ vā citraṃ vā jambudvīpaṃ | kumāro āha | maraṇaṃ tava mama ca tulyaṃ naiva śatru: na bandhu rtu yatha parivartate durjayaṃ durvinītaṃ | (155) na gaṇayati kulīnaṃ na nīcaṃ na nāthavantaṃ dinakara iva nirbhīto atra mārgeṇa yāti ||1|| sārathi āha | kāmāṃ saṃpattiṃ rājalakṡmīṃ ratiṃ śrīṃ etāṃ prcchāhi sarvalokapradhānāṃ | kiṃ tuhyaṃ raudraṃ rogasaṃtāpamūlaṃ mrtyuṃ taṃ drṡṭvā yo vināśo narāṇāṃ ||2|| @104 bodhisatvo āha | jīrṇāturaṃ mrtaṃ drṡṭvā yo nodvijati saṃsāre | śocetavya: sa durmedhā andho (') dhvani yathā naṡṭa: ||3|| kumāro āha | bho bhaṇe sārathi vayamapi maraṇadharmā maraṇadharmatāyai anatītā | yatra nāma jātasya vyādhi prajñāyati jarā prajñāyati maraṇa: prajñāyati atra paṇḍitasya kā rati: | nivartehi rathaṃ alaṃ me udyānabhūmigamanāye | kumāro tato evaṃ prati- nivartitvā puna: grha: gato | rājā śuddhodano amātyānāṃ prcchati | kiṃ kumāro bhūyo pratinivartita: na udyānabhūmiṃ nirgato | amātyā āhansu: | deva kumāreṇa mrtako puruṡo maṃcake samāropito jñātīhi aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi prakīrṇakeśehi uraṃ pīḍ+entehi ārtasvaraṃ ravantehi śmaśānaṃ nīyanto drṡṭo | tasya taṃ drṡṭvā saṃvego jātaṃ | tata: eva pratinivrtto | rājño śuddhodanasya etadabhūṡi | mā haivaṃ nimitta- kānāṃ brāhmaṇānāṃ satyavacanaṃ bhaviṡyati ye te evamāhansu: | pravrajiṡyati kumāro | rājñā dāni kumārasya anta:puraṃ dūto preṡito | varṡavarā kaṃcukīyā ca suṡṭhu kumāraṃ (156) krīḍ+āpetha nrtyagītavāditena, yathā kumāro abhirameyā | te dāni anta:- purikā kumāraṃ suṡṭhu abhiramenti nrtyehi gītehi vāditehi na ca kumārasya atra cittaṃ vā mano vā nānyatra, tāṃ eva jīrṇānāturānmrtāṃ smarati | kumāro bhūya: aparakālena pitaramāprcchati | tāta udyānabhūmyāṃ niryāsyāmi darśanāye | rājā āha | yasya kumāra kālaṃ manyase | rājñā amātyānāmāṇattaṃ | udyānasya bhūmimalaṃkārāpetha naṃdanavanamamiva (namiva) devarājasya nagaraṃ ca alaṃ- kārāpetha yāvacca rājakulaṃ yāvacca rājakumārasya udyānabhūmiṃ siktasansrṡṭaṃ kārāpetha vitatavitānaṃ citraduṡyaparikṡiptaṃ osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṡpāvakīrṇaṃ deśedeśeṡu ca puṡpayantrāṇi dhūpayantrāṇi, naṭanartakarllamalla- pāṇisvaryākumbhatūṇikaṃ pratijāgarāpetha mānāpikā pi ca rūpaśabdagandhāṃ yathā kumāro kapilavastuto udyānabhūmiṃ niryānto na kiṃcidamanāpaṃ paśyeyā jīrṇaṃ vā vyādhitaṃ vā mrtaṃ vā andhaṃ vā kāṇaṃ vā khoḍaṃ vā dadruraṃ vā kaṇḍūlaṃ vā kacchulaṃ vā vicarcikaṃ vā, tathā karotha | amātyehi āṇattamātrehi yathā rājño saṃdeśo tathā sarvaṃ pratijāgritaṃ deśedeśeṡu ca puruṡā sthāpitā:, yathā kumāro kapilavastuto udyānabhūmiṃ niryānto na kiñcidamanāpaṃ paśyeyā | kumāro pi dāni saptaratna– citreṇa yānena hemajālapraticchannena svalaṃkrtena suvibhūṡitena savaijayantīkena sanandi- ghoṡeṇa sakhurapravālena ucchritadhvajapatākena sāmātyo saparijano mahatā rājānu- bhāvena mahatā rājarddhīye mahatā viyūhāye mahatā saṃvrddhiye mahatā vibhūṡāye kapilavastuto udyānabhūmiṃ niryāto | niryāntasya ghaṭikāreṇa kumbhakāreṇa śuddhā- @105 vāsakāyadevaputrabhūtena anyehi ca śuddhāvāsakāyikehi devaputrehi kumārasya (157) purato pravrajito nirmito kāṡāyāmbaradharo praśāntendriyo iriyāpathasaṃpanno yugamātraprekṡamāṇo janasahasre kapilarājamārge | so dāni pravrajito kumāreṇa drṡṭo, drṡṭvā ca punarasya mano prasīde | aho pravrajitasya prajñānaṃ | kumāro taṃ pravrajitaṃ drṡṭvā prcchati | ārya kimarthaṃ so prabrajito | pravrajito āha | kumāra ātmadamaśamathaparinirvāṇārthaṃ pravrajito | kumāro taṃ pravrajitasya vacanaṃ śrutvā prīto saṃvrtto | kumāro āha | pravrajito khalu nāma kaṡāyapaṭāvalambitaprakarṡī vitīrṇo janavikīrṇe aindramārge | bhūrikamalarajāvakīrṇagātro śaravane yatha ekacakravāka: ||1|| mrgī śākyakanyā ānandasya mātā | sā kumāraṃ tādrśīye lakṡmīye tādrśāye vibhūṡāye kapilavastuto niryāntaṃ drṡṭvā gāthāhi kumāraṃ abhistavati | nirvrtā khalu te mātā pitā puna: te nirvrto | nirvrtā puna: sā nārī yasya bhartā bhaviṡyasi ||2|| bodhisatvasya nirvāṇaśabdaṃ śrutvā nirvāṇasmiṃ eva manaṃ prasīde tiṡṭhe saṃpraskande | nirvāṇaghoṡaṃ śrutvāna nirvāṇe śrotramādade | nirvāṇamanuttaraṃ drṡṭvā dhyāyate akutobhayaṃ ||3|| kumāreṇa taṃ nirvāṇaṃ dhyāyantena mrgī śākyakanyā nāvalokitā nābhāṡṭā | tasyā dāni mrgīśākyakanyāye daurmanasyaṃ saṃjātaṃ | ettakasya janakāyasya madhyato mayā kumāro abhistuto na cānena ahamavalokitāpi | śuddhodanena rājakumārasya ṡaḍālako nāma dvārā kārāpito paṃcapuruṡaśatehi (158) apāvurīyati | tasya apāvurīyantasya samantāyojanaṃ śabdo gacchati | paṃca rājāna śatāni nagaraṃ parivāretvā sthitā | rājā abhiṡeke bhāṇḍā kārāpeti | puṡyanakṡatre kumāramabhiṡiṃciṡyaṃ | bodhisatvasyāpi evaṃ bhavati | puṡyanakṡatre abhiniṡkramiṡyanti | śuddhāvāsā devā bodhisatvamāhansu: | kāle si mahāpuruṡa tuṡitakāyāccayuto, kāle si mātu: kukṡiṃ okrānto, kāle si jāto, kālo ca te abhiniṡkramituṃ kālanirnāma (nirṇaya ?) –sampanno cāsi mahāpuruṡa | bahu tvāṃ janatā abhikāṃkṡanti karṡakā viya udakaparīkṡayā mahāmeghāṃ | īśvaro devaputro gāthāṃ bhāṡati | samyagvitarkaya bodhisatva evaṃ vitarkayaṃti vidvāṃsa: | utpanna te kuśalasya mūlā yathā vitarkayasi saprajña ||1|| maheśvaro gāthāṃ bhāṡati | abhiniṡkrama mahāvīra abhiniṡkrama mahāmune | @106 sarvalokasya arthāye budhyāhi amrtaṃ padaṃ ||2|| mahābrahmā āha | sace hya mahāpuruṡa nābhiniṡkramiṡyasi saptame divase saptaratnāni prādurbhaviṡyanti rājā tvaṃ bhaviṡyasi cakravartī cāturdvīpo vijitāvī dhārmiko dharmarājā saptaratnasamanvāgato | nabhato imāni sapta ratnamayāni prādurbhavanti sayyathīdaṃ cakraratnaṃ hastiratnaṃ aśvaratnaṃ maṇiratnaṃ strīratnaṃ grhapatiratnaṃ pariṇāyakaratnaṃ evaṃ saptamaṃ | pūraṃ ca te bhaviṡyati sahasraṃ putrāṇāṃ śūrāṇāṃ vīrāṇāṃ varāṅgarūpiṇāṃ parasainyapramardakānāṃ varāṇāṃ | so imāṃ catvāri mahādvīpā sayyathīdaṃ jambudvīpaṃ pūrvavidehaṃ apa-(159)ra-godānikaṃ uttarakuruṃ sāgaragiriparyantāṃ akhilāṃ akaṇṭakāṃ adaṇḍena aśastreṇa anutpīḍena dharmeṇa abhivijinitvā adhyāvasiṡyasi | rāhulo tuṡitabhavanāccyavitvā mātu: kukṡimokrame ardharātre samaye | bodhi- satvo pratibuddho paśyati anta:puramosuptaṃ kācidvīṇāmupaguhya kācidveṇu kācinna- kulaṃ kācitsughoṡaṃ kācittūṇakaṃ kāciccandīsakaṃ (?) kācit sambhārikāṃ kācit mahatīṃ kācidvipañcikāṃ kācid ḍhakkapaṭahaṃ kācidvallakiṃ kācit mrdaṃgaṃ kācit mukundaṃ kācit paṇavaṃ kācid (t) jharjharakaṃ kācidāliṃgaṃ kācit pari- vādinīṃ, kācidgale hastaṃ krtvā, kācit mrdaṃgaṃ śīrṡe krtvā, kācit parasparasya utsaṃge śīrṡa krtvā, kācit parasparasya aṃśe (sa) bāhāṃ krtvā, kācit parasparasya upagrhya, kācidvāmadakṡiṇāto vikṡiptagātrā, kāsāṃcit mukhāto lālā śra(sra)– vati | bodhisatvasya evaṃ dharaṇīgatamanta:puraṃ pratikaṇṭhaṃ drṡṭvā, antepure śmaśānasaṃjñā utpannā | bodhisatvena paryaṅkāto utthihitvā kāśikasūkṡmāṇi prāvrtāni karaṇḍakāto grhya chandako ca naṃ upasthāpako upasthāpito | upanāmehi me chandaka aśvaṃ kaṇṭhakaṃ | chandaka āha | kumāra ardharātre samayo, kiṃ imasmiṃ deśakāle aśvakāryaṃ vaiśravaṇabhavanasadrśo veśmo, abhirama, kiṃ te aśvakāryaṃ imaṃ deśakālaṃ | apsaragaṇasannibhaṃ anta:puraṃ, abhirama, kinte aśvakārya | evamidānīṃ bahuprakāraṃ chandako ālapati | kumāra nāyamaśvakālo, (160) rājārahehi kumāra śayanehi imaṃ śayanakālaṃ, kiṃ idānīmaśvakāryaṃ | kumāro āha | chandaka idānīṃ me aśva kāryaṃ upanāmehi me kaṇṭhakaṃ | chandakasya bhavati yathā kumāro imasmiṃ deśakāle kaṇṭhakaṃ yācati, sukhaprasuptasya janasya nūnaṃ kumāro abhiniṡkramitukāmo | tena dāni kaṇṭhakaṃ pallānayantena uccena svareṇa ārāvaṃ muktaṃ yathā rājā budhyeya, jano ca sarvo kapilavastusmiṃ | chandasvareṇa na dāni tata: kocid vibudhyati | devehi sarvasya janasya ābhyantarasya bāhirasya osopanaṃ krtaṃ | kaṇṭhakenāpi bodhisatvasya upanāmayantena uccena svareṇa hīṡitaṃ mama hīṡaṇaśabdena rājā śuddhodano vibu- dviṡyati, janakāyo ca, tena samantāyojanaṃ svareṇa abhivijñāpitaṃ na kocid vibudhyati | devakoṭisahasriyo kapilavastuṃ samāgatā: gandhamālyamādāya bodhi- @107 satvasya abhiniṡkramantasya pūjārthaṃ | bodhisatvo kaṇṭhakaṃ hayarājaṃ ārūḍ+ho devasahasrehi ca nabhagatehi puṡpavarṡaṃ osrṡṭaṃ maṇḍaravāṇi mahāmaṇḍaravāṇi karkāravāṇi mahākarkāravāṇi rocamānāni mahārocamānāni maṃjūṡakāṇi mahāmaṃjūṡakāṇi bhīṡmāṇi mahābhīṡmāṇi samanta- gandhāni mahāsamantagandhāni pārijātakāni divyāni suvarṇapuṡpāṇi divyāni rūpyapuṡpāṇi divyāni ratnapuṡpāṇi divyāni candanacūrṇāni divyāni agurucūrṇāni divyāni keśaracūrṇāni divyāni tamālapatracūrṇāni divyāni ca gandhodaka- śītalāni, kapilavastuna: samantena ṡaṡṭi yojanāni jānumātraṃ divyaṃ kusumaudha saṃvrttaṃ, samantācca ṡaṡṭi yojanāni divyagandhodakena kardamaṃ saṃvrttaṃ abhavat, rutāni ca divyāni koṭisahasraniyutā saṃpravādyensu: divyāni ca saṃgīti nirvartensu: apsara- sahasrāṇi ca praṇadyensu: (161) ca gāyensu ca | catuhi mahārājehi kaṇṭhakasya pādā grhītā | kaṇṭhaka jātānugāmī anuśrotraṃ pelavako ca niṡkrānto yadi na samajavo tena bhavāmi | chandaka-sahajo supratiṡṭhito nāma yakṡo paṃcaśataparivāro, tena ṡaḍvālakadvāramapāvrtaṃ ghoṡaṃ ca nigrhītaṃ | atha bodhisatvo mahāntaṃ hastikāyaṃ avahāya agārādanagāriyamabhiniṡkra- mati mahāntaṃ pattikāyamavahāya mahāntaṃ bhogaskandhamavahāya mahāntamaiśvaryamavahāya mahāntaṃ jñātivargamavahāya agārādanagāriyamabhiniṡkramati | bodhisatvo jātīye artīyanto jātisamatikramaṇaṃ mārgamadhigamanārthaṃ agārādanagāriyamabhiniṡkramati | (mahāntamaśvapattikāyamavahāya mahāntaṃ rathakāyamavahāya mahāntaṃ pattikāyamavahāya mahāntaṃ bhogaskandhamavahāya mahāntamaiśvaryamavahāya mahāntaṃ jñātivargamavahāya agārādanagāriyaṃ abhiniṡkramati) | bodhisatvo (jātīye artīyanto) maraṇena artīyanto maraṇasamatikramaṇaṃ mārgamadhigamanārthāya agārādānagāriyamabhiniṡkra- mati | śokehi artīyanto upāyāsehi artīyanto upāyāsa-samatikramaṇaṃ mārgamadhi- gamanārthaṃ agārādanagāriyamabhiniṡkramati | na khalu punarbhikṡava: bodhisatvo parijuñjena parijūrṇo agārādanagāriyamabhiniṡkramati | atha khalu bhikṡava: bodhisatvo agreṇa parameṇa yauvanena samanvāgata: agārādanagāriyamabhiniṡkramati | na khalu bhikṡava: bodhisatvo vyādhi parijuñjena parijūrṇo agārādanagāriyaṃ abhi- niṡkramati | atha khalu bhikṡava: bodhisatvo agreṇa parameṇa ārogyena samanvāgato agārādanagāriyaṃ abhiniṡkramati | na khalu punarbhikṡava: bhogaparijuñjena pari- jurṇo (162) agārādanagāriyaṃ abhiniṡkramati | atha khalu bhikṡava: bodhi- satvo mahāntaṃ bhogaskandhamavahāya agārādanagāriyaṃ abhiniṡkramati | na khalu punarbhikṡava: bodhisatvo jñātiparijuñjena parijūrṇo agārādanagāriyaṃ abhi- niṡkramati | atha khalu bhikṡava: bodhisatvo mahāntaṃ jñātivargamavahāya agārādana- gāriyaṃ abhiniṡkramati | @108 śailā: saṃdhūyensu: salilā lalensu: sāgaro ca nirāmito kṡubhye devā ca divyaṃ candanacūrṇamokirensu: | divyāni agurucūrṇāni divyāni keśaracūrṇāni divyāni tamālapatracūrṇāni dviyāni muktapuṡpavarṡāṇi okirensu: | iyaṃ mahā- prthivī atīva ṡaḍvikāraṃ kaṃpe prakampe saṃprakampe bodhisatvasyaiva tejena aprameyasya ca udārasya ca mahato obhāsasya loke prādurbhāvo abhūṡi | yā pi tā lokāntarikā: andhakārā andhakārārpitā tamisrā tamisrārpitā aghā asaṃviditapūrvā, yatra ime candramasūryā evaṃ maharddhikā evaṃ mahānubhāvā ābhayā ābhāṃ nābhisaṃbhuṇanti ālokena vā ālokaṃ na spharanti, tā pi ca tena obhāsena sphuṭā abhūnsu: | ye pi tatra satvā upapannā: te pi anyonyaṃ saṃjānensu: | anye pi kila bho iha satvā upapannā | ekāntasukhasamarpitā ca punastatkṡaṇaṃ tanmuhūrtaṃ sarvasatvā abhūnsu: | ye pi tatra avīcismiṃ mahānarake upapannā: atikramyaivaṃ devānāṃ devānubhāvaṃ nāgānāṃ nāgānu- bhāvaṃ yakṡāṇāṃ yakṡānubhāvaṃ | dhyāmāni ca abhūnsu: mārabhavanāni niṡprabhāni nistejāni nirabhiramyāni (ṇi) | kroṡikānyapyatra khaṇḍāni prapatensu: dvikrośi- kānyatra khaṇḍāni prapatensu: trikośikānyapyatra khaṇḍāni prapatensu: yojana- kānyapyatra khaṇḍāni prapa(163)tensu: | dhvajāgrāṇyapi cātra prapatensu: | māro ca pāpīmāṃ du:khī durmanā vipratisārī antaśalyaparidāghajāto abhūṡi | bodhisatve khalu puna: bhikṡavo abhiniṡkramante atīva purimā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṡi | atīva dakṡiṇā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṡi | atīva paścimā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṡi | atīva uttarā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṡi | atīva heṡṭimā diśā atīvoparimā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṡi | atīva candramasūryāṇāmudgamanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūnsu:, atīva pathagamanāni atīva ogamanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūṡi | atīva nakṡatrāṇi pariśuddhāni paryavadātāni abhūṡi | atīva tārakarūpāṇi pariśuddhāni paryavadātāni abhūṡi | atīva cāturmahārājikānāṃ devānāṃ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūṡi | atīva trāyastriṃśānāṃ yāmānāṃ tuṡitānāṃ nirmāṇaratīṇāṃ paranirmitavasavartināṃ devānāṃ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūṡi | atīva mārabhavanāni dhyāmāni abhūnsu: | durvarṇā niṡprabhāṇi dhvajāgrāṇi mārakāyi- kānāṃ devānāṃ māro ca pāpīmāṃ du:khī durmano vipratisārī dhyāmantavarṇo antośalya- paridāghajāto | brahmakāyikānāṃ devānāṃ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūnsu:| śuddhāvāsānāṃ devānāṃ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūnsu: | evaṃ ca teṡu śuddhāvāseṡu deveṡu parīttābhānāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ adhiṡṭhitāni caṃkramā niṡadyāni śayyāni tāni pi atīva pariśuddhāni abhanasu: paryavadātā | śuddhāvāsā @109 devā atīva hrṡṭā abhūṡi udagrā pramuditā prītisaumanasyajātā | bodhisatve khalu punarbhikṡava: abhiniṡkramante yāvatā nāgānāmadhipatayo nāgarājāno aṇḍajā vā jarāyujā vā saṃsvedajā vā aupa (164) pādukā vā, te mahatīṃ caturaṃginīṃ senāmabhinirmiṇitvā mahāntaṃ hastikāyaṃ aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyamabhinirmi- ṇitvā bodhisatvameva puraskarensu: agārādanagāriyaṃ pravrajituṃ | bodhisatve khalu punarbhikṡava: abhiniṡkramante yāvatā suvarṇādhipatayo suvarṇarājāno aṇḍajā vā jarā- yujā vā saṃsvedajā vā aupapādukā vā, te mahatīṃ caturaṃginīṃ senāmabhinirmiṇitvā mahāntaṃ hastikāyaṃ aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyaṃ abhinirmiṇitvā bodhisatvameva puraskarensu: | nagaradevatā bodhisatvasya gacchata: purata: sthitvā dīnamanā āha | nāga nāga avalokayāhi me siṃha siṃha avalokayāhi me | satvasāra avalokayāhi me sārthavāha avalokayāhi me ||1|| kapilāhvayāto nigamya avalokiya puravaraṃ puruṡasiṃho śākyakulānandajanano imāṃ girāmabhyudīrayati | api narakaṃ prapateyaṃ viṡaṃ ca khādetuṃ bhojanaṃ bhuṃje | na tu punariha praviśya aprāpya jarāmaraṇapāraṃ ||2|| ayaṃ bhikṡava: bodhisatvasya abhiniṡkramaṇasampadā | bodhisatvo devasahasrehi caturhi ca mahārājehi saṃpratigrhīto kapilavastuto dakṡiṇena dvādaśa yojanāni nīto mallaviṡayaṃ anomiyaṃ nāma adhiṡṭhānaṃ vaśiṡṭhasya rṡisya āśramapadasya nātidūre | tahiṃ bodhisatvo pratiṡṭhito chandako ca | bo-(165) dhisatvo chandakasya haste ābharaṇāni ca deti kaṇṭhakaṃ ca aśvaṃ chatra- ratnaṃ ca pituśca śuddhodanasya saṃdiśati mahāprajāpatīye gautamīye sarvasya ca jñāti- vargasya kauśalthaṃ jalpesi-krtakrtyo āgamiṡyāmi pravrttavaradharmacakra: | chandako āha | mātu: pitu: na utkaṇṭhitaṃ syā te | bodhisatvo āha | chandaka- ityarthamevamahaṃ tava doṡadarśī mokṡārthaṃ mokṡamati svajanaṃ tyajāmi | jātasya janmani kathaṃ punarbhaveyā iṡṭena bāndhavajanena viprayoga: ||1|| yadi na maraṇaṃ no jātaṃ syānnaṃ rogajarādaya: yadi ca na bhavediṡṭatyāgo na cāpriyasaṃśrayo | yadi ca viphalā no syādāsā (śā) sukhaṃ ca na caṃcalaṃ vividhaviṡayā mānuṡyasmiṃ imāpi ratirbhavet ||2|| @110 chandako āha | tvaṃ nāma āryaputra nirdiṡṭo sarvaśāstrakuśalehi cāturdvīpa- ga(pa) tirbhaviṡyasīti | na taṃ satyaṃ | bodhisatvo āha | bho bhaṇe chandakā kimanyaṃ ca bhaṇitaṃ tehi naimittikehi kuśalehi | vartati khu satyakālo yadi te mama gauravaṃ asti | chandako āha | eṡo bhaṇāmi | atha vā vijahitvā medinīṃ pravrajati, bhavati bhavarāgahantā aśeṡadarśī-idaṃ dvitīyaṃ | bodhisatvasya etadabhūṡi | kathaṃ pravrajyā ca cūḍā ca | bodhisatvena asi- paṭṭena cūḍā chinnā, sā ca cūḍā śakreṇa devānāmindreṇa praticchitā, trāyastriṃśad- bhavane pūjyati (166), cūḍāmahaṃ ca vartati | samasamaṃ kaṇṭhako bodhisatvasya pādāṃ lihati | bodhisatvo anapekṡo prakramati | pravrajyāṃ kīrtayiṡyāmi yathā pravraji cakṡumāṃ | jīrṇaṃ kālagataṃ drṡṭvā saṃvegamalabhe muni: ||1|| yoniśo labdhasaṃvego mahāprajño vipaśyako | drṡṭvā ādīnavaṃ loke pravraji anagāriyaṃ ||2|| avahāya mātāpitaraṃ jñātisaṃgamanaṃ tathā | niryāsi kapilavastuto aśvamabhiruhya kaṇṭhakaṃ ||3|| avahāyāśvacchandake chittvāna grhabā (ba)ndhanāṃ | sarvametamavasrjya anapekṡo eva prakramet ||4|| yaṃ dāni bodhisatvena abhiniṡkramitvā anomiyāto adhiṡṭhānāto vaśiṡṭhasya rṡisya āśramasya nātidūrato chandako nivartita: sakaṇṭhako ābharaṇāni ca visarjitāni rājño śuddhodanasya kauśalyaṃ saṃdiṡṭaṃ mahāprajāpatīye gautamīye tathā- nyeṡāmapi jñātīnāṃ | yaśodharāye na saṃdiśati | yadā bhagavāṃ pravrttavaradharmacakra: taṃ bhikṡūhi śrutaṃ | bhikṡū bhagavantamāhansu: | kathaṃ yaśodharāye anapekṡo prakrānto | bhagavānāha | nāhaṃ bhikṡava: etarahiṃ evānapekṡo prakrānto | anyadāpi ahaṃ yaśo- dharāye anapekṡo prakrānta: | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavan | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡava: | @111 śyāmā-jātakaṃ bhūtapūrvaṃ bhikṡavo’tītamadhvāne uttarāpathe takṡaśilā nāma nagaraṃ tatra vajraseno (167) nāma śreṡṭhiputro aśvavāṇijyena takṡaśilāto vārāṇasiṃ gacchati aśvapaṇyamādāya | so dāni gacchanto anyaśca vārāṇasīye sārtho corehi viprahato | vaṇijā hatavihatā krtā sarve aśvā hrtā | so dāni sārthavāho mrtakena puruṡa- kuṇapena ātmanaṃ praticchādetvā śayito, evaṃ na hato | yadā te corā taṃ sārthavāhaṃ hataviprahataṃ krtvā grahaṇamādāya gatā tadā so vajraseno aśvavāṇijo udaka- bhramena(ṇa) vārāṇasīṃ nagaraṃ praviśitvā śūnyāgāre śayito | tāṃ eva dāniṃ rātrīṃ vārāṇasīye nagare corehi rājakulāto sandhiṃ chittvā prabhūtaṃ dravyaṃ hrtaṃ | prabhātāye rātrīye rājakule sandhi: chinnā amātyehi drṡṭā | tehi rājñe niveditaṃ | mahārāja rājakule sandhi: chinnā | rājñā āṇattā | pratyavekṡata rājakulaṃ | amātyehi pratyavekṡantehi drṡṭaṃ prabhūtaṃ dravyaṃ hrtaṃ | tehi rājña ārocitaṃ | mahārāja prabhūto rājakulāto dravyaṃ hrtaṃ | rājñā amātyā āṇattā | mārgatha tāṃ corāṃ | te rāja- āṇattīye tanmuhūrtaṃ vārāṇasīye caurā mārgīyanti sarvagrhāṇi lolīyanti devā- gārāṇi śūnyāgārāṇi | te rājabhaṭṭā mārgantā tahiṃ śūnyāgāraṃ praviṡṭā yatra vajraseno aśvavāṇijako caurehi viprahato śayito | so dāni mārgaśrameṇa ca rātrījāgareṇa ca cintāye ca śrāntokrānto prasupto, sūrye pi udite na vibudhyati | so tehi rājabhaṭṭehi caurā mārgantehi drṡṭo rudhireṇa siktāvasiktagātravastro sadravyo śayito, teṡāṃ rājabhaṭṭānāṃ ca drṡṭvā etadabhūṡi | ayaṃ cauro rājakulamoṡako | so dāni rājabhaṭṭena pādena (168) prahāraṃ dattvā utthāpito | uttiṡṭha pāpa caura asti nāma tvaṃ rājakulaṃ dharṡayasi | so dāni aśvavāṇijako bhīto trasto utthito kimetaṃ ti | te dāni rājabhaṭṭā āhansu: | asti nāma tvaṃ pāpa caura rājakulaṃ pi dharṡayasi | so dāni āha | āryā prasīdatha nāhaṃ cauro aśvavāṇijako ahaṃ ti | te dāni rājabhaṭṭā āhansu: | edrśako aśvavāṇijako bhavati, yādrśo tvaṃ pāpa cauro tvaṃ | tehi sa udīrayanto paścādbāhuṃ bandhayitvā rājño upanāmayito | evaṃ deva śūnyāgāre śayito labdho | rājāpi caṇḍo ca ugraśāsano ca | tena āṇattaṃ | gacchatha naṃ atimuktakaśmaśāne netvā jīvaśūlakaṃ karotha | so dāni paścādbāhuṃ bandhanabaddho madyapāyena pāyī vadhyakaṇṭhaguṇena sva(kha)ra- svareṇa paṭahena vādyamānena asiśaktitomaradharehi puruṡehi vadhyaghāṭakehi parivrto @112 janasahasrehi atimuktakaśmaśānaṃ nirṇīyati, gaṇikāvīthiṃ ca saṃprāpta: | tahiṃ ca śyāmā nāma agragaṇikā āḍhyā mahādhanā mahākośā prabhūtajātarūparajatopa- karaṇā prabhūtadāsīdāsakarmakarapauruṡeyā | so dāni sārthavāha: vadhaṃ nīyanto tāye śyāmāye agragaṇikāye drṡṭo | saha darśanamātreṇa gaṇikāye tasmiṃ sārthavāhe premaṃ nipatitaṃ, yathoktaṃ bhagavatā | pūrvaṃ vāsanivāse pratyutpanne hitena vā | evaṃ saṃjāyate premnaṃ utpalaṃ vā yathodake ||1|| saṃvāsena nivāsena prekṡitena smitena ca | evaṃ saṃjāyate premnaṃ mānuṡāṇāṃ mrgāṇa ca ||2|| (169) yatra manaṃ praviśati cittaṃ vāpi prasīdati | sarvatra paṇḍito gacche saṃstavo vai pure bhavet ||3|| sā dāni gaṇikā tahiṃ aśvavāṇijake jātīsahasrāṇi premnānubaddhā | tasyā tahiṃ atyarthaṃ premnaṃ utpannaṃ | tasyā dāni etadabhūṡi | yadi etaṃ puruṡaṃ na labhāmi mariṡyāmi | sā dāni tanmuhūrtaṃ ceṭikāmāha | amuke gaccha mama vacanena etāṃ vadhyaghātāṃ vadehi, ahaṃ vo ettakaṃ hiraṇyasuvarṇaṃ dāsyāmi mā etaṃ puruṡaṃ ghātetha | anyo puruṡo āgamiṡyati etadvarṇo etadrūpo ca, taṃ grhya taṃ māretha | tathā ca jalpasi dvitīyo na jānīte | tata: sā ceṭī gatvā teṡāṃ ca ghātakānāṃ yathāsandiṡṭaṃ āro- cayesi | tasyā te vadhyaghātakā āhansu: | vāḍ+haṃ evaṃ bhavatu | te dāni krtānta- sūnikāṃ gacchanti | tahiṃ dāni gaṇikākule śreṡṭhisya ekaputrako dvādaśavarṡikena krayena praviṡṭako, daśa varṡā atikrāntā, dve varṡā avaśiṡṭā | tadyathāha | śataṃ māyā kṡatriyāṇāṃ brāhmaṇānāṃ duve śatā | sahasraṃ māyā rājānāṃ strīmāyā hi anantikā ||1|| sā dāni gaṇikā śyāmā tasya śreṡṭhiputrasya agrato bhojanaṃ vyapaneti vyaṃjanaṃ ca | śreṡṭhiputro prcchati | syā(śyā)me kimimaṃ bhaviṡyati | sā āha | āryaputra taṃ me vadhyaṃ drṡṭvā krpā utpannā | tasyā me etadabhūṡi | svayaṃ imaṃ bhojanaṃ hariṡyāmi | śreṡṭhiputro āha | mā tvaṃ svayaṃ gacche ceṭiṃ preṡehi | sā āha | ko jānāti dāsyati vā ceṭī na vā dāsyatīti | svayaṃ āharitvā dāsyāmi | tato so śreṡṭhi-(170) putro āha | ānehi ahaṃ gamiṡyāmi, mā tvaṃ svayaṃ gacchāsi | sā dāni bhūyasyā mātrayā māyāṃ darśayati | āha | na hoti, mā āryaputro gacchatu ahaṃ gamiṡyāmi | śreṡṭhiputro pi āha | na hi, mā tvaṃ gaccha ahaṃ gamiṡyāmi | gaṇikā āha | yathā āryaputrasya abhiprāyo bhavatu, ahaṃ vā gaccheya āryaputro vā | so dāni śreṡṭhiputro taṃ bhojanamādāya prasthito | tāye dāni gaṇikāye ceṭī uktā | gaccha yadā eṡo śreṡṭhiputro ghātito bhavati tata: @113 taṃ puruṡaṃ praticchannaṃ ānayāhi, yathā na kocit paśyeyā yāva dāni sūryo astameti | sarvo janakāyo nivrtta:, te ca vadhyaghātā: śmaśānamanuprāptā:, so ca śreṡṭhiputro taṃ bhojanamādāya upagato | tena so bhojano tasya vadhyasya upanāmito | tehi dāni vadhyaghātehi taṃ śreṡṭhiputraṃ ghātetvā so aśvavāṇijako osrṡṭa: | so dāni tāye ceṭikāye pracchannaṃ taṃ gaṇikākulaṃ praveśito | so dāni aśvavāṇijako tatmuhūrtake ucchāpito snāpito mahārahaṃ vastraṃ parihāpito mahārahe paryake upaviśāpito gandhamālyaṃ ca upanāmitaṃ bhojanamupanāmitaṃ | paṃcahi kāmaguṇehi samarpita: samagrībhūto | ubhau krīḍ.+anti ramanti pravicārayanti | so dāni prathamako śreṡṭhiputro daśavarṡapraviṡṭo āsi | yadā ghātāpito tadāpi dve varṡāṇi sarvopakaraṇaṃ mātāpitrṇāṃ sakāśato ānīyati | so dāni aśvavāṇijako taṃ vartanaṃ tādrśaṃ paśyiya śokasamarpito pāṇḍuvarṇo bhave | na bhūktaṃ pi yaṃ bhojanaṃ taṃ chuḍḍeti mā haivaṃ ahaṃ pi tathā eva hanisyāmi yathā so purimako śreṡṭhiputro | sā dāni gaṇikātaṃ aśvavāṇijakaṃ prcchati | āryaputra ettako kālo (171) yata: āryaputro iha praviṡṭo na ca te paśyāmi abhirataṃ na udagraṃ | kena te vaikalyaṃ kiṃ prārthayasi kasya vā te abhilāṡo taṃ labhiṡyasi | so dāni aśvavāṇijako āha | sā asmākaṃ nagarī takṡaśilā udyānopaśobhitā puṡkariṇī- hi ca, tatra ca abhīkṡnaṃ jano udyānayātrāṃ nirdhāvati krīḍārthaṃ, tāni codyānāni tāṃ ca udyānakrīḍāṃ dakakrīḍāni ca samanusmarāmi | gaṇikā āha | āryaputra ihāpi vārāṇasyāṃ udyānāni puṡkariṇyaśca ārāmāni ca puṡpaphalopetāni ramaṇīyāni, yadi āryaputrasya udyānagamane abhiprāyo nirdhāvāmi udyānabhūmi krīḍārthaṃ | so āha | vāḍhaṃ nirdhāvāmo ti | tāye dāni gaṇikāye anyatarā udyānabhūmī siktasaṃsrṡṭā kārāpitā | taṃ aśvavāṇijakaṃ onaddhahayane prakṡipitvā khādyabhojyaṃ ca pānaṃ ca gandhamālyaṃ ca ādāya ceṭīhi puraskrtā niṡkrāntā | tena dāni vajrasenena śreṡṭhiputreṇa sā gaṇikā uktā | etāṃ puṡkariṇīṃ pratisīrāhi prativeṭhāpehi, viśvastā dakakrīḍāṃ krīḍiṡyāma: na kocit paśyati | tasyā gaṇikāye bhavati | suṡṭhu āryyaputro jalpati tatra viśvastaṃ krīḍiṡyāma: na ca naṃ kocit pratyajāniṡyati | tāye dāni gaṇikāye puṡkariṇī pratisīrāhi veṭhāpitā | te dāni udakakrīḍāye krīḍanti, ramanti pravicārayanti ubhaye atrtīyā | tasya dāni aśvavāṇijakasya bhavati | yadi ahaṃ adya na palāyāmi na bhūya śakyaṃ palāyituṃ | so dāni pānaṃ agre sthāpayitvā tāṃ gaṇikāṃ pāyeti yadā caṃ eṡā pramattā bhavedahaṃ tadā śakyeyaṃ palāyituṃ | gaṇikā api paśyati, premnena paśyati māṃ āryaputro pāyetīti | sā dāni pibantī mattā (172) saṃvrttā | so dāni aśvavāṇijako teṡāṃ ceṭī- @114 nāmāha | gacchata yūyaṃ bhāṇḍamūle āsatha vayaṃ viśvastā udakakrīḍāṃ krīḍiṡyāma: | tā dāni ceṭī ekānte bhāṇḍamūle āsanti | te dāni ubhayo puṡkariṇīmotīrṇā udakakrīḍākehi krīḍituṃ | so dāni aśvavāṇijako tāṃ śyāmāṃ kaṇṭhe samāliṃgaṃ krtvā nivarteti muhūrtaṃ vāretvā udyacchati | śyāmā jānāti āryaputra udakakrīḍāṃ karoti | evaṃ tena aśvavāṇijena vajrasenena bhūyo bhūyo cirataraṃ nivuṭṭiya vāryati śyāmā ca pīḍiyati vajraseno ca tahiṃ udake nivuṭṭāpiya karoti alpaprāṇāṃ saṃjātāṃ | vajrasenasya bhavati | mrtā eṡā śyāmā, ayaṃ velā mama palāyanāye | so dāni śyāmāṃ mrtāmabhijñātvā puṡkariṇīye sopānasmiṃ sthapetvā itoita: pratya- vekṡitvā palāyate yathā na kenacid drṡṭo | teṡāṃ ceṭīnāmetadabhūṡi | viloḍenti atra puṡkariṇīyaṃ āryaputro āryadhītā ca krīḍ+ārthaṃ, na ca sānaṃ kiṃcit krīḍantānāṃ śabdaṃ śrṇoma, gacchāma jānāma | ta dāni puṡkariṇīṃ allīnā paśyanti ca tāṃ śyāmāṃ tatra puṡkariṇyāṃ sopāne mrtikāṃ śayamānāṃ | kathaṃcidāśvāsayanti | sā dāni śyāmā tehi ceṭīhi tanmuhūrthaṃ omūrdhikamālambāpitā, sarvaṃ ca se udakaṃ mukhena āgataṃ | sā dāni śyāmā yaṃ velaṃ pratyāśvastā tata: ceṭīni prcchati kahiṃ āryaputro ti | ceṭī āhansu: | āryadhīte na khalu āryaputro kahicid drśyati, bhavitavyaṃ palāno | sā āha | mā ciraṃ karotha nagaraṃ pravekṡyāma: | tā dāni nagaraṃ praviṡṭā | (173) sā dāni śyāmā gaṇikā tanmuhūrtaṃ caṇḍālā śabdāpiyāna āha | ahaṃ yuṡmākaṃ ettakaṃ ca ettakaṃ ca hiraṇyaṃ upajīvanaṃ dāsyāmi icchāmi pratyagramrtakaṃ puruṡaṃ anādaṡṭaṃ ānīyantaṃ | āhansu | vāḍh+aṃ ānīyati | tehi śmaśānaṃ gatvā pratyagramrtako puruṡo anādaṡṭo ānīyate yathā na kenacid drṡṭo | te dāni caṇḍālā upajīvanaṃ dattvā visarjitā | tāye dāni śyāmāye so mrtako puruṡo gandhodakena snāpayitvā gandhehi anulipitvā arhantehi vastrehi veṭhitvā camusmiṃ prakṡipitvā suvaddhaṃ krtvā teṡāṃ ceṭīnāmāha | sarva ekakaṇṭhā rodanaṃ karotha evaṃ ca vadatha ārya- putro kālagato āryaputro kālagato ti | tehi ceṭīhi yathāyathā tāye śyāmāye sandiṡṭaṃ rodanaṃ krtaṃ | mahatā janakāyena gaṇikāye śyāmāye grhe rodanaśabdaṃ śrutvā śreṡṭhiputro kālagato ti | tasya śreṡṭhiputrasya mātāpitrbhi: śrutaṃ so asmākaṃ ekaputrako kālagato ti | te dāni rodanaṃ karontā taṃ gaṇikākulaṃ gatā:, sarvo ca jñātivargo | gaṇikāvīthijanena samāsyati | te āhansu | apaharatha etāṃ camuṃ paścimadarśanaṃ putraṃ paśyāma | tasyā dāni gaṇikāya etadabhūṡi | yadi camuṃ hari- ṡyanti tato buddhiṡyanti, tadahaṃ khaṇḍakhaṇḍaṃ chindiṡyaṃ | sā teṡāṃ āha | mā tumhe @115 camuṃ apahariṡyatha | te āhansu: | kiṃ kāraṇaṃ | sā āha | yaṃ kālaṃ āryaputro glāno taṃ kālaṃ mayā ukta-āryaputra gacchāhi mātāpitrṇāṃ kulaṃ | so dānāha | ettakehi varṡehi na gato na idānīṃ gamiṡyaṃ, yāvadvārtībhavāmi tata: gamiṡyaṃ mātāpitrṇi draṡṭuṃ | so dāni yaṃ velaṃ na vārttī bhavati, vyādhinā ca grasto tato naṃ ahaṃ saṃdiṡṭā--mā me (174) mrtasya mātāpitrṇāṃ jñātīnāṃ vā darśayiṡyasi, ettakaṃ me priyaṃ karohi | mayā ca āryaputrasya pratijñātaṃ, na āryaputraṃ mrtakaṃ kasyacit mātāpitrṇāṃ vā jñātīnāṃ vā upadarśayiṡyāmi | kāmaṃ ātmānamupasaṃkrameyaṃ na punarāryaputrasya śarīradarśanaṃ kareyaṃ | tato yadi tumhe evaṃ camuṃ apaharatha ātmānaṃ ahamupasaṃkrameyaṃ | evaṃ mayā āryaputrasya carimakāle pratijñātaṃ | śreṡṭhisya bhavati | evametaṃ yathā eṡā jalpati, yatkāraṇaṃ eṡā mama putrasya atyarthaṃ priyā manāpā ca āsi, yā maraṇakāle pi mama putreṇa eṡā na parityaktā, eṡāpi ca mama putrasya bhāvānuraktā hitakāmā ca āsi, asmākaṃ ca putrako mrto alabhanīyo eṡortho, yadi vayaṃ etatputraṃ mrtaṃ na labhāma: tasmā[asma]dapanetuṃ camuṃ | śreṡṭhinā āṇattaṃ | mā apaharatha camuṃ, yathā mama putrasya maraṇakāle abhiprāyo tathā bhavatu | so dāni mahatā satkāreṇa nagarāto niṡkāsiya ekānte dhyāyito | sā dāni gaṇikā atikaruṇāni rodati śocati paridevati bahūni māyāni darśayati | nivārayantī yena citā tata: abhimukhā dhāvati, icchati citāyāṃ patituṃ sarvajanena nivāritā citāyāṃ patantī | tasya dāni śreṡṭhiputrasya mātāpitrṇāmetadabhūṡi | imā śyāmā gaṇikā asmākaṃ putrasya iṡṭā ca dayitā ca āsi, etāyepi ca asmākaṃ putro iṡṭo ca dayito āsi, yaṃ nūnaṃ vayametāṃ śyāmāṃ grhaṃ prava(ve)śyāma:, yā asmākaṃ putrasya darśanaṃ bhaviṡyati | tena dāni śreṡṭhinā sā śyāmā rājakulato anujānāpetvā grhaṃ praveśitā | sā dāni omuktamaṇisuvarṇā odātavastrāmbara- dharā ekaveṇīdharā vajrasenamaśvavāṇijakaṃ śocantī āsati | śreṡṭhiputrasya ca mātāpitrṇāmetadabhūṡi | asmākameṡā eka (175) putrasya śocati | so dāni śreṡṭhi sabhāryako yathā va putrakaṃ tathā tāṃ śyāmāṃ ceṡṭati | kadāciddāni takṡaśilakā naṭā vārāṇasīmāgatā: | te dāni naṭadārakā bhikṡārthakā taṃ śreṡṭhikulaṃ praviṡṭā | tāye dāni śyāmāye teṡāṃ naṭadārakānāmuttarā- pathakaṃ bhāṡyaṃ pragrhītaṃ | sā tāṃ naṭadārakāṃ prcchati | kuto yūyaṃ ti | te āhansu: | uttarāpathakā vayaṃ | sā āha | katamāto adhiṡṭhānāto | te āhansu: | takṡaśilāto | sā āha | yonaṃ (?) pratyabhijānatha yūyaṃ, takṡaśilāyāṃ śreṡṭhi- putro vajraseno nāma aśvavāṇijo | naṭadārakā āhansu: | āma pratyabhijānāma | sā āha | śakyatha mama vyāpāraṃ kartuṃ | te āhansu: | vāḍh+aṃ śakyāmo ti, kiṃ kartavyaṃ | sā āha | imaṃ ślokaṃ śreṡṭhiputrasya vajrasenasya santike bhaṇatha | @116 yāntvaṃ sālehi phullehi śyāmāṃ kauśeyavāsinīṃ | gāḍh+aṃ aṃkena pīḍ+esi sā te kauśalyaṃ prcchati ||1|| te dāni naṭadārakā anupūrveṇa takṡaśilāmāgatā aśvavāṇijakaṃ vajrasenamupasaṃ- kramitvā āhansu: | yāntvaṃ sālehi phullehi śyāmāṃ kauśeyavāsinīṃ | gāḍh+aṃ aṃkena pīḍ+esi sā te kauśalyaṃ prcchati ||2|| so dāni vajraseno śreṡṭiputro taṃ ślokaṃ śrutvā tāṃ naṭadārakāṃ gāthayā pratyabhāṡe | (176) rāgābhibhūtā na sukhaṃ śayanti krtānukāraṃ pratikartukāmā | narā krtajñā na sukhaṃ śayanti vairaprasaṃgī na sukhaṃ śayanti ||1|| taṃ vo na śraddadhāmyahaṃ vāto vā girimāvahe | kathaṃ sā mrtikā nārī mama kauśalyakaṃ bhaṇe ||2|| te dāni naṭadārakā āhaṃsu: | nāpi sā mryate nārī nāpyanyamabhikāṃkṡati | ekaveṇīdharā vālā tvāmeva abhikāṃkṡati ||3|| śreṡṭhiputro vajraseno āha | asaṃstutaṃ me cirasaṃstutena na nirmiṇeyā dhruvamadhruveṇa | itopyahaṃ dūrataraṃ samipyaṃ mamāpi sā anyaṃ na nirmiṇeya ||4|| syāt khalu bhikṡava: yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena vajraseno nāma aśvavāṇijako abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ sa bhikṡava: tena kālena tena samayena vajraseno nāma aśvavāṇijako abhūṡi | anyā sā tena kālena tena samayena nagare vārāṇasīye gaṇikā śyāmā nāma abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡā sā bhikṡava: yaśodharā tena kālena tena samayena vārāṇasyāṃ (177) nagare śyāmā nāma agragaṇikā abhūṡi | tadāpi ahaṃ etāye anapekṡo etarahiṃ pi etāye anapekṡo | samāptaṃ śyāmāye jātakaṃ campaka–jātaka atha bhikṡū āhansu: | bhagavān yaśodharāye vadhe nirṇīyanto trāyito | vahakarā bhagavato bodhisatvabhūtasya saṃsāre saṃsarantasya yaśodharā āsi | @117 bhagavānāha | vāḍ+haṃ bhikṡava: bahukarā yaśodharā āsi tathāgatasya saṃsāre saṃsarantasya | anyadāpi ahaṃ etāye yaśodharāye amitrahastagato rakṡito | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavan | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡava: | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśi janapade ugraseno nāma rājā rājyaṃ kārayati krtapuṇyo maheśākhyo susaṃgrhītaparijano dānasaṃvibhāga- śīlo mahākośo mahāvāhano | tasya taṃ rājyaṃ rddhaṃ ca sphītaṃ ca kṡemaṃ ca subhikṡaṃ ca ākīrṇajanamanuṡyaṃ ca sukhitajanamanuṡyaṃ ca praśāntidaṇḍaḍamaraṃ sunigrhītataskara- vyavahārasampannaṃ ca | tasya dāni tahiṃ janapade campako nāma nāgarājo prativasati krtapuṇyo utsadakuśalasaṃcayo anekanāgaśatasahasraparivāra: | tasya dāni caṃpakasya nāgarājño bhavanaṃ devabhavanasaṃnibhaṃ saptaratnamayāni vimānāni sarvatrakāni sarva- kālikāni puṡpaphalāni ratnamayāyo puṡkariṇīyo utpala-padumanalini-kumuda- puṇḍarīkasaṃchannā | tāye puṡkariṇīye avidūre vaiḍuryastambhaprāsādo ratnamayo musāra- galvatalāstrto | tasya ca rājño ṡoḍ+aśa nāgakanyāsahasrāṇi anta:puraṃ | so dāni tahiṃ nāgabhavane yathā devarājā tathā modati | so dāni aṡṭamīṃ caturdaśīṃ paṃcadaśīṃ triṡkrtvo pakṡasya caturmahāpathe upoṡadhaṃ upoṡati | aṡṭāṅgasamanvāgato osrṡṭakāyo viha-(178)rati | so dāni nāgarājā tahi caturmahāpathe upavāsaṃ samādatto ahituṇḍa (ṇḍi) kena drṡṭo | tena so ahituṇḍikena campako nāga- rājo tata: caturmahāpathāto grhya sarpakaraṇḍake prakṡipto āsati | nāpi tasya ahituṇḍikasya kupyati, na antarahīyanto mahābalo mahātejo nāgarājā icchati sajanapadāṃ vārāṇasīṃ bhasmīkareyā | tatra sarpakaraṇḍe taṃ vratamanupālento āsati | tenāpi nāgarājñā parivārasya nimittāni ācikṡitāni, yadi mama ettha caturmahā- pathe upavāsaṃ samādattasya kocid viheṭheya tarhi nāgabhavane nimittāni bhaviṡyanti | yadi iha nāgabhavane etāni vanaspatīni saṃmilāyensu: etāni ca utpalapaduma- kumudapuṇḍarīkasaugandhikāni tato jānetha baddho so nāgarājā | yadi etāni vanaspatīni sarvāṇi sarvaśuṡkapatrā bhavensu: etāni ca puṡkariṇīni nirodakāni bhavensu: tata: jānetha hrto nāgarājā ti | tena dāni campakena nāgarājñā ahi- tuṇḍa(ṇḍi)kena sarpakaraṇḍake baddhena tahiṃ nāgabhavane tāni nimittāni drṡṭvā sarve utkaṇṭhitā, baddho nāgarājā | kiṃ tato | ekameko samartho taṃ nāgarājaṃ tata: ahituṇḍikasya hastato mokṡayituṃ, na ca taṃ nāgarājaṃ mokṡayanti | yatkāraṇaṃ pūrve va nāgarājena parivārasya saṃdiṡṭaṃ | yadi mama upavāsasamaṃgisya kocid hareya vā baṃdheya vā na yuṡmābhistasya kenacidapriyo vā vipriyo vā kartavyo | yatkāraṇaṃ eṡa mama vratottamaṃ | @118 tasya dāni nāgarājño agramahiṡī ṡoḍ+aśānāṃ strīsahasrāṇāṃ ... | tāye ca vārāṇasīṃ gatvā rājño ugrasenasya upariprāsādavaragatasya nāgarājño grahaṇaṃ sanidānamārocitaṃ | rājā ugraseno tasyā nāginīye sakāśāto campakasya nā-(179)garājño taṃ guṇa parikīrtanaṃ śrutvā prīto saṃvrtto | rājā tāṃ nāga- kanyāmāha | niṡīdāhi vā svakaṃ vā bhavanaṃ gacchāhi yāvat sudūtā taṃ nāgarāja- manveṡiya āgacchanti iti | nāginī āha | mahārāja ahituṇḍikaṃ saṃtoṡayitvā grāmavareṇa vā hiraṇyasuvarṇena vā taṃ nāgarājānaṃ mokṡehi mā rājājñayā | rājā āha | nāgini evamastu, ahituṇḍikaṃ paritoṡetvā grāmavareṇa vā hiraṇyasuvarṇena vā caṃpakaṃ nāma nāgarājānaṃ mokṡayiṡyāmi | sā dāni nāgakanyā ugrasenasya kāśirājño āha | śaraṇagato te mahārāja caṃpako nāma rājā sārdhaṃ ṡoḍ+aśahi strīsahasrehi | evamuktvā sā nāgakanyā antarahitā | rājñā ugrasenena samantā dūtā preṡitā | campako nāgarājā upavāsasamaṃgī ahituṇḍikena grhītako, taṃ ānetha | manasā devānāṃ vacasā pārthivānāṃ acireṇāḍhyānāṃ karmaṇā daridrāṇāṃ ||1|| rājño ugrasenasya vacanamātreṇa rājadūtehi ahituṇḍa(ṇḍi)ko sanāgarājo ānīto | rājñā taṃ ahituṇḍikaṃ paritoṡetvā grāmavareṇa hiraṇyasuvarṇena ca caṃpako nāgarājo mokṡita: | muktamātro ca campako nāgarājā devarājaviṡayo saṃvrtto, nāgabhavano ca yathāpaurāṇaṃ saṃvrttaṃ devabhavanasannibhaṃ, tasya ca nāgarājño parivāro yathāpaurāṇaṃ naṃ bhavanaṃ drṡṭvā prītā tuṡṭā saṃvrttā | mukto nāgarājā | so dāni nāgarājā ugrasenena kāśirājñā sārdhaṃ ekaparyaṃkena niṡaṇṇo | so taṃ kāśirājaṃ nimantreti, icchāmi mahārāja yaṃ saparivāro mama bhavanaṃ paśyesi | rājā āha | yūyaṃ nāgā tīkṡnaviṡā ca krodhanā ca | na śakyāmi nāgabhavanaṃ gantuṃ | nāgarājā tamāha | mahārāja saśarīro so mahānarake prapateyā yo (180) asmākamedrśaṃ tava pūrvopakārimapakrtvāna jīvaṃ narake pateyā | sacandratārā prthivī pateyā nadyo ca pratiśro (sro)taṃ vahensu: | na khalvevaṃ ahaṃ mrṡāvādaṃ bhāṡeyā tava ca krtaṃ na jāneyā | rājā āha | yathā nāgarājasya iṡṭaṃ tathā bhavatu | paśyāmi te bhavanaṃ | rājñā ugrasenena amātyā āṇattā | yujyantu rathā hasti aśvā vividhāni ca yānāni, nāgarājño bhavanaṃ drakṡyāma: | vacanamātreṇa rājño amātyehi pratijāgrtaṃ | rājā sāmātyaparijano sayugyavalavāhano campakena nāgarājñā sārdhaṃ @119 eka yānamabhiruhitvā mahatā rājānubhāvena mahatā rājarddhīye mahato janakāyasya hakkārahikkāramarupaṭahaśaṃkhasanninādena vārāṇasīye nagarāto niryātvā yena campakasya nāgarājño bhavanaṃ tena prayāsi | yāvattāṃ yānānāṃ bhūmiṃ tāva yānehi yātvā, padacāreṇa campakasya nāgarājño bhavanaṃ praviṡṭo saparivāro | so dāni taṃ campakasya nāgarājño bhavanaṃ paśyati devabhavanasaṃnibhaṃ puṡpaphalopetehi vrkṡasahasrehi upaśobhitaṃ nānāprakārehi ca mālyehi upavāsitaṃ puṡkariṇīhi ca ratnāmayīhi upaśobhitaṃ utpalapadumanalinikumudapuṇḍarīkasaugandhikasaṃchannāhi nānāvicitrehi ratnamayehi kūṭāgārehi prāsādehi ca vaiḍūryastambhehi musāragalvāstrtatalehi | tatra kāśirājā campakena nāgarājena ratnāmaye paryaṅke upaviśāpita: | tāni ṡoḍ+aśa nāgakanyāsahasrāṇi caṃpakaṃ nāgarājaṃ upakramya prcchanti | kathaṃ te amitra- madhye vāso āsi, kathaṃ te kṡudhā pipāsā vinoditā, kathaṃ vā tata: mokṡo āsi | nāgarājā āha | labdho me yathocitamannapānaṃ, imena ca kāśirājñā mokṡito | tā dāni ṡoḍ+aśa nāgarājakanyāsahasrāṇi rājño ugrasenasya prītā tuṡṭā saṃvrttā, muktānāṃ paṃca vaiḍūryamiśrāṇi vāhaśatāṇi dinnāni | campakena nāgarājena sarvā- (181) kāraṃ ugrasenasya rājño bhavanaṃ paśyati devabhavanasannibhaṃ | rājakulaṃ pari- rakṡitaṃ asti dāgho ca utpanno campakena nāgarājena nirvāpita: | iti śrīcampakasya nāgarājasya parikalpapadaṃ samāptaṃ | atha kā nu vidyudivābhāsi sarasi viya tārakā: | tāmrapādapayaṡṭirvā puṡpitā vanamantare ||1|| asi tvaṃ nandane jātā jātā citrarathe vane | devī āsi vā gandharvī na tvaṃ asi hi mānuṡī ||2|| nāgakanyā āha | nāhaṃ devī na gandharvī na mahārāja mānuṡī | nāgakanyāhaṃ bhadraṃ te avīcī iha āgatā ||3|| rājā āha | citrāntacittā vilutendriyāsi netrehi te vāri śra(sra)vanti kinte | naṡṭaṃ hi kiṃcī abhiprārthayantī ihāgatā tāni na–dīrghaṃ brūhi ||4|| @120 nāgakanyā āha | yamugratejaṃ uragotti āhu nāgo ti naṃ āhu janā janendra | tamagrahe puruṡo jīvitānvitaṃ taṃ bandhanā muṃca patiṃ me deva ||5|| (182) nagaraṃ pi nāgo bhasmīkareyā tathā hi yāvacca balopapeto | dharmaṃ tu nāgo ayaṃ yācamāno hastatvamāgacche vaṇīpakasya ||6|| rājā āha kathaṃ vijāneya grhītanāgo sa ugratejo balasthāmavanto | durāsado du:prasaho bhujaṃgo hastatvamāgacche vaṇīpakasya ||7|| nāgakanyā āha | caturdaśīṃ paṃcadaśīṃ ca aṡṭamīṃ catuṡpathe gacchati nāgarājo | osrṡṭakāyo vicaranto nāgo hastatvamāgacche vaṇīpakasya ||8|| evaṃ vijānesi grhītanāgo so ugratejo balasthāmaprāpto | durāsado du:prasaho bhujaṃgo hastatvamāgacche vaṇīpakasya ||9|| rājā āha | niṡīda vā tiṡṭhahi tvaṃ va nāgi gacchāhi vā tāva svakaṃ niveśanaṃ | yāvadmi(dbhi ?)dūtā gato nīyatāṃ ti anveṡisu: nāganrpaṃ yaśasvinaṃ ||10|| @121 (183) nāgakanyā āha | dharmaṇa mocehi asāhasena grāmeṇa niṡkena ca gośatena | osrṡṭakāyo nigrhītanāgo puṇyārthiko mucyatu nāgarājo ||11|| rājā āha | dharmeṇa moceṡyamasāhasena grāmeṇa niṡkeṇa gavāṃ śatena | osrṡṭakāyo ca bhujaṃgo gacchatu prīto ca saṃpadyatu nāgarājā ||12|| nāginī āha | ṡoḍ+aśa strīsahasrāṇi āmuktamaṇikuṇḍalā | vārivāsagrhāśritā ārya tvāṃ śaraṇāgatā ||13|| rājadūtehi ahituṇḍiko ca nāgarājā ca ānīto | rājā ugrasena āha | demi niṡkaśataṃ labdhaṃ sthūlā ca maṇikuṇḍalā | catu:śataṃ ca paryaṃkaṃ dā(da)maka puṡpasaṃnibhaṃ | bhāryāṃ ca sadrśīdevīṃ mucyatu uragādhipa: ||14|| ahituṇḍiko āha | vinā tu dānā vacanānnarendra muñcāmimaṃ dhārmiko nāgarājā | mahānubhāvo paralokadarśī mahābalo so ca na saṃviheṭhyo ||15|| (184) mukto campako nāgo kāśirājānaṃ bhāṡati | namo te kāśināṃ rāja namo te kāśivardhana | aṃjaliṃ te pragrhṇāmi paśya rāja mo niveśanaṃ ||16|| rājā ugrasena āha | suduṡkaraṃ nāga mayā krtaṃ te du:khāsi tvaṃ bandhanādasi mukta: | jāto ca loke na krtāni jānati mā khussa me nāga krtaṃ na jāne ||17|| nāgarājā āha | narakasmiṃ jīveya ciraṃ sa kāmaṃ mā kāyikaṃ kiṃci labheya sādhu | @122 yo bādhate pūrvakarisya rājño asmādrśo tuhya krtaṃ na jāne ||18|| rājā āha | tumhe hi me tīkṡṇaviṡā udārā mahābalā kṡiprakopā ca nāgā | nāgāhametaṃ abhiśraddadhāmi no tvaṃ ama(mā)nuṡo ma (mā)nuṡasya kruddho ||19|| nāgarājā āha | narakasmiṃ so śaktitale pateyā ...ūrdhvapādo adhośiro | (185) yo bādhate pūrvakarisya rājño asmādrśo tuhya krtaṃ na jāne ||20|| apyeva vāto girimāvaheya candro ca sūryo ca kṡitiṃ pateya | sarvā ca nadyo pratiśro (sro) tā vahensu: na tvevahaṃ rāja mrṡā bhaṇeyaṃ ||21|| rājā āha | yatheṡṭaṃ nāgarājasya tathā bhotūragādhipa | yathā tuvaṃ ca yācesi paśyāmi te niveśanaṃ ||22|| rājā ugraseno amātyānāha | yujyantu te rājarathā sucitrā kambojakā aśvavarā sudāntā | hastī ca yujyantu suvarṇacchatrā drakṡyāmyahaṃ nāganiveśanāni ||23|| amātyā āhansu: | yuktā ime aśvarathā sucitrā kambojakā aśvavarā sudāntā | hastī ca yuktāste suvarṇacchatrā niryātu (rājendro) mahābalena ||24|| tato ca rājā niryāsi senā ca caturaṃginī | mitrāmātyaparivrto jñātīsahapuraskrto ||25|| (186) bherī mrdaṃgā paṭahāśca saṃ(śaṃ)khā vādyensu veṇu ugrasenarājño | @123 niryāti rājā mahatā balena puraskrto nārigaṇasya madhye ||26|| gatvāna kāśīnāṃ rājā nāgarājaniveśanaṃ | adrākṡīnnāgarājasya devānāṃ bhavanaṃ yathā ||27|| āmrajambūhi saṃchannaṃ kokilagaṇasevitaṃ addarśā nāgarājasya kāśirājā niveśanaṃ ||28|| samantato vanagulmā puṡpitā sarvakālikā | manojñagandhaṃ pravāyanti nāgarājaniveśane ||29|| suvarṇarūpyasopānā puṡkariṇyo abhinirmitā | padumotpalasaṃchannā nānādvijaniṡevitā ||30|| vaiḍūryastambhaprāsādā musāragalvatalāstrtā | addarśā nāgarājasya kāśirājā niveśane ||31|| praviśya kāśīnāṃ rājā nāgarājaniveśanaṃ | paryaṃkasmiṃ upaviśe jātarūpamaye śubhe ||32|| drṡṭvāna taṃ āgataṃ ca nāgarājaṃ ca campakaṃ | kāśirājena sārdhaṃ ca krtvāna aṃjali natā ||33|| prcchati nāgakanyā yadāsi amitramadhyame | tato pipāsāṃ kṡudhāṃ ca kathaṃ tatra vinodaye ||34|| (187) nāgarājā āha | yathocitaṃ labhyati annapānaṃ kṡudhāpipāsāya vinodanārthaṃ | ayaṃ ca me... kāśirājā kṡipraṃ nāma mocaye bandhanāteto ||35|| tā dāni ṡoḍ+aśa nāgakanyāsahasrāṇi ugrasenaṃ kāśirājamabhistavensu: | evaṃ nandāhi bhadrante kāśirājo sabāndhavo | yathā vayamadya nandāma drṡṭvānamuragādhipaṃ ||36|| evaṃ nandāhi tvaṃ rāja sahasarvehi jñātihi | yathā vayamadya nandāma samagrā patinā saha ||37|| muktāna te vāhaśatāni paṃca vaiḍūryamiśrāna dadāsi rājñe | anta:pure bhūmi samāstarā hi niṡkardamā tviṡimati nīrarāja (nīrajā ca ?) ||38|| taṃ tādrśaṃ atha sa rājā drṡṭvā anta:puraṃ devavimānakalpaṃ | @124 nārīgaṇena paricaryamāṇo anuśāsate kāśipuraṃ samrddhaṃ ||39|| rājā ugrasena āha | tvaṃ kaṃcukāmbaradharo suvastro tatra yāpento anupamavarṇo | divyehi kāmehi samaṅgibhūta: kimarthaṃ nāga bhūvi tvaṃ caresi ||40|| (188) nāgarājā āha | nānyatra bhave mānuṡako jano tu saṃcintyati so divasaṃgamo vā | yonimahaṃ mānuṡīṃ prārthayanto tasya kāraṇāya tapaṃ carāmi ||41|| rājā ugraseno cintayati | duṡṭā nāgā ca nāgī ca prārthayantā mānuṡaṃ bhavaṃ | kiṃ kariṡyāmi śubhaṃ karma apāyasamatikramaṃ ||42|| pūrvenivāsaṃ bhagavāṃ pūrvejātimanusmaran | jātakamidamākhyāsi śāstā bhikṡūṇa santike ||43|| te skandhā tāni dhātūni tāni āyatanāni ca | ātmānaṃ ca adhikrtya bhagavān tamarthaṃ vyākare ||44|| anavarāgrasmiṃ saṃsāre yatra me uṡitaṃ purā | campako haṃ tadā āsi nāgarājā maharddhiko | yaśodharā nāgakanyāsi evaṃ dhāretha jātakaṃ ||45|| evamidamaparimitaṃ bahudu:khaṃ uccanīcaṃ (ca) caritaṃ purāṇaṃ | vigatajvaro vigatabhayo aśoko svajātakaṃ bhāṡati bhikṡusaṃghamadhye ||46|| bhagavānāha | tadāpyahaṃ bhikṡava: nāgabhūto ahituṇḍakena baddho mānsārthaṃ yaśodharāye mokṡito | aśvavāṇijako pi santo vārāṇasīye saṃjāto mocito | iti śrīcampakanāgarājasya jātakaṃ samāptaṃ | (189) chandako bodhisatvena abhiniṡkramantena anomiyāto adhisthānāto nivartito | chandakaśca kaṇṭhako ca kapilavastu āgatā | rājā śuddhodano śrutvā @125 chandako āgato kaṇṭhakamādāya chatraṃ ca ābharaṇāni ca rājakulāto bāhira- dvāraśālāṃ nirdhāvito sānta:puro, yaśodharāpi kaṇṭhakaṃ grīvāyāmupagrhya prarodantī āha | kahinte kaṇṭhaka kumāro nīto, kiṃ mayā tava aparāddhaṃ chandakasya ca, yaṃ yūyaṃ mama sukhaprasuptāye kumāramādāya gatā, ahaṃ ca ṡaṡṭisahasraṃ ca anta:puraṃ bhavati vidhavākrtaṃ | chandako āha | kimasmākaṃ aparādhaṃ krtaṃ | ahaṃ pi uccena svareṇa āravāmi | kumāreṇa abhiniṡkramantena kaṇṭhakena uccena svareṇa hīṡaṇaśabdaṃ krtaṃ na ca yuṡmākaṃ kopi vibudhyati | devasahasrakoṭīyo antarīkṡe samāgatā | imāṃ mallabhūmiṃ anomiyaṃ nāma adhiṡṭhānaṃ nīto vaśiṡṭasya rṡisya āśramapadasya nātidūre | kumāreṇa lubdhakasya kāśikāni dattvā kāṡāyāṇi grhītāni, svayaṃ cūḍ+ā asipatreṇa cchinnā, sā ca cūḍ+ā śakreṇa devarājena praticchitā | tata: mo kumāreṇa ābharaṇāni dattvā nivartitā | evaṃ ca ahaṃ sandiṡṭo | pitaraṃ me kauśalyaṃ prcchesi mātusvasāye pi sarvasya jñātivargasya | krtakāryo pi pari- pūrṇasaṃkalpo āgamiṡyāmi | yaśodharā ca ṡaṡṭhihasraṃ ca anta:puraṃ sarvaṃ ca śākya- rāṡṭraṃ roditvā paridevitvā svakasvakāni niveśanāni gatā | chandakasya rājakulaṃ praveśitvā rājārhaṃ praṇītaṃ annapānakhādyabhojyaṃ upa- nāmitaṃ | kaṇṭhakasyāpi madhumrakṡitāni modakāni upanāmitāni tathā anyamapi rājārhaṃ khādyabhojyaṃ modakaprakārāṇi ca kaṇṭhakasya purato rāśīkrtā na ca kaṇṭhako paribhuṃjati | (190) bodhisatvaṃ samanusmaranto sarvakālamaśrūṇi pravarteti | anta:- purikā ca aṃśukehi dukūlehi paṭṭorṇehi ca mahārahehi rājārhehi vastrehi kaṇṭhakasya anye aśrūṇi pramārjenti, anye śīrṡaṃ pramārjenti, anye grīvaṃ pramārjenti, anye prṡṭhaṃ pramārjenti, anye skandhaṃ pramārjenti, anye bāhuṃ pramārjenti, anye sandhiṃ pramārjenti, anye bāladhiṃ pramārjenti, anye pādāni parirmadayanti, anye madhumrakṡi- tāni ālopāni mukhe allīyanti, anye nānāprakārāṇi khajjakāni allīyanti, anye ukkārikāni allīyanti, anye modakāni allīyanti, suvarṇa-rūpyamayehi bhājanehi ratnavicitrehi rājārahāṇi pānāni alloyanti, na ca kaṇṭhaka āhāraṃ karoti | bodhisatvasya śokena anāhāro ca kaṇṭhako kālagato bodhisatvamapaśyanto | tasya kālagatasya rājñā śuddhodanena mahatā rājānubhāvena śarīrapūjā krtā | samanantarakālagato ca trāyastriṃśehi upapanno śikhaṇḍisya devaputrasya putratvamabhyudgato kaṇṭhako nāma devaputro maharddhiko mahānubhāvo anyeṡāṃ @126 pūrvopapannānāṃ devasahasrāṇāṃ devaputrāṇāṃ divyehi daśahi sthānehi abhibhavati | tadyathā divyenāyuṡā divyena varṇena divyena sukhena divyena aiśvaryeṇa divyena pari- vāreṇa divyehi ca rūpehi śabdehi gandhehi rasehi divyehi ca sparśehi | yadā bhagavāṃ pravrttapravaradharmacakro vaistārikaśāsanasaṃjāto tadāyuṡmatā mahā- maudgalyāyanena deveṡu cārikāṃ caramāṇena kaṇṭhako devaputro drṡṭo drṡṭvā ca puna: gāthayā adhyabhāṡe | (191) candro yathā paṃcadaśīṃ nakṡatraparivārito | obhāseti diśāṃ sarvāṃ tārakā vigatā nabhā ||1|| tathopamamidaṃ veśma divyaṃ devapure tava | prajvālyamāno varṇena ādityo va virocasi ||2|| musāragalvamuktāhi maṇilohitakāhi ca | citrā susaṃskrtā bhūmi na cātrodvāyate raja: ||3|| vaiḍūryasya suvarṇasya sphāṭikarūpiyasya ca | kūṭāgāraśubhāsthānā prāsādā te manoramā ||4|| prāsādānāṃ ca avidūre puṡkarinyo sunirmitā | vaiḍūryaphalakasopānā suvarṇavālikasaṃstrtā ||5|| tāsāṃ ca tīreṡu drumā sujātā mahā mahāntaṃ viṭapaṃ samudgatā | abhyūdgatā brahmapuraṃ ca ambarād vāteritā sarvadiśā pravānti ||6|| teṡāṃ ca tīreṡu drumā sujātā mahā mahāntaṃ viṭapaṃ samudgatā | saṃpuṡpitā bhānti diśā catasro dvijehi ghuṡṭā rucirasvarehi ||7|| saṃchannā puṇḍarīkehi padumehi utpalehi ca | nānāvarṇehi puṡpehi vānti sarvadiśo di(da)śo ||8|| ekamekasmiṃ tūryasmiṃ ṡaṡṭi nrtyanti apsarā | (192) tāsāṃ ca nrtyamānānāṃ divyakanyāna kānane | divyo niścarate śabdo dvijakanyāgaṇe yathā ||9|| suvarṇapāde paryaṃke nirmite ratanāmaye | saṃskrte suvisrṡṭhe ca svargakāyasmi modasi ||10|| @127 suvarṇapāde paryaṃke nirmite ratanāmaye | prekṡamāṇo diśā sarvā brahmā va upaśobhasi ||11|| tasmiṃ niṡaṇṇaṃ...paryaṃke tūlikāstrte | alaṃkrtā devakanyā vījanti cāmarehi te ||12|| tavamete apsarasaṃghā hemajālā alaṃkrtā | vāhāṃ vikīrya nrtyanti gāyanti ca suvāditaṃ ||13|| kācittatra upagāyanti upavādenti apsarā | kācicca upanrtyanti saṃgītasmiṃ suvādite ||14|| kācitte ruciraṃ śabdaṃ muṃcantyaṅgehi sarvaśo | kāsāṃcit sarvaromehi vānti gandhā amānuṡā ||15|| taṃ devakanyāhi upetarūpaṃ niveśanaṃ te padumuttarāhi | suvarṇa-kaṃcukakrtabhūtimetaṃ bhavanamaholaṃkrtamapsarohi ||16|| kiṃ tvaṃ karma karitvāna pūrva anyāsu jātiṡu | kena kuśalamūlena trāyastriṃśopapadyatha ||17|| kiṃ tvaṃ karma karitvāna pūrve mānuṡyake bhave | (193) kena kuśalamūlena vipākamanubhosimaṃ ||18|| kena tvayā ayaṃ labdho āyurvaśo yaśo balaṃ | rddhiṃ ca parivāraṃ ca anubhosi amānuṡaṃ ||19|| kiṃ tvayā kalyāṇaṃkarma karitvā anyāsu jātiṡu | kena kuśalakarmeṇa vipākamanubhosimaṃ ||20|| kena te brahmacaryeṇa saṃyamena damena ca | kena kuśalakarmeṇa svargakāyasmi modasi ||21|| kenāpi evaṃ jvalito anubhāvo varṇo ca te | kena kuśalakarmeṇa sarvāṃ diśāṃ prabhāsasi | prcchito devaputra brūhi kasya karmasyidaṃ phalaṃ ||22|| so devaputro ātmanā maudgalyāyanena prcchito | praśnaṃ prṡṭo viyākarṡi sthavirasyeti me śrutaṃ ||23|| ahaṃ kapilavastusmiṃ śākyānāṃ nagarottame | aṭṭālakoṭṭaracite drḍh+aprākāratoraṇe ||24|| godhāmukhaniryūhadrḍhārgalakapāṭatoraṇe | hayagajarathācīrṇe āvāse śākyaśreṡṭhino ||25|| @128 ākīrṇajanamanuṡye nagare sādhunirmite | śuddhodanasya putrasya sahajo āsi kaṇṭhako ||26|| yadā cābhiniṡkramesi pravrajyāye narottamo | tadā sa vacanamāha bahu samyag girāṃ bravīt ||27|| (194) tāṃ saha girāṃ śruṇitvā harṡajātena cetasā | vegajāto namasyanto vahedahaṃ puruṡottamaṃ ||28|| pareṡāṃ viṡayaṃ gatvā udgatasmiṃ divākare | mama cchandakaṃ ca vihāya anavekṡo sa prakrame ||29|| tasya tāmranakhā caraṇāṃ jihvāyā parilehiya | rodamāno udvīkṡeyaṃ gacchantaṃ puruṡottamaṃ ||30|| tasyaiva adarśanena śākyaputrasya śrīmato | khura ābādha utpadyet tato kālaṃ karomyahaṃ ||31|| tasyaivamanubhāvena vimānamāvasāmyahaṃ | nārīvaragaṇākīrṇaṃ kūṭāgāraṃ(ra) varūttamaṃ ||32|| sa cet bhadante gacchāsi śākyasiṃhasya santike | kaṇṭhako vacanaṃ āha vadesi puruṡottamaṃ ||33|| eṡo cāhamapi āmaṃsye vandituṃ puruṡottamaṃ | sādhu khu darśanaṃ bhoti tādrśāṇāṃ maharṡiṇāṃ ||34|| tena mayā idaṃ labdhaṃ āyurvarṇayaśobalaṃ | rddhiṃ ca parivāraṃ ca anubhomi amānuṡaṃ ||35|| tena me brahmacaryeṇa saṃyamena damena ca | ayaṃ me tādrśī rddhī apratikrāntā amānuṡī ||36|| taṃ karmaṃ kuśalaṃ krtvā yattaṃ upacitaṃ purā | tena kuśalakarmeṇa vipākamanubhavāmyahaṃ ||37|| bhogā ca me utpadyensu ye kecit manasi priyā | devā ca me namasyanti teṡāṃ ca u (a) pacito ahaṃ ||38|| (195) tasmiṃ cittaṃ prasādetha dakṡiṇīyeṡu tādrśaṃ (śe) | paśyati rakṡa (aśva) bhūtena karmaṃ upacitaṃ śubhaṃ ||39|| iti śrīmahāvastuavadānakathāyāṃ kaṇṭhakasya vyākaraṇaṃ samāptaṃ | @129 śuddhāvāsehi devehi tahiṃ araṇyāyatane kāṡāyaprāvrto lubdhako nirmito | so dāni bodhisatvena drṡṭo | tatrādrākṡīdaraṇyasmiṃ lubdhakaṃ kāṡāyaprāvrtaṃ | so tatra upasaṃkramya idaṃ vacanamabravīt ||1|| imau kāśikau grhṇitvā dehi kāṡāyaṃ tvaṃ mama | so to kāśikau grhītvā deti kāṡāyaṃ lubdhako ||2|| tata: kāṡāyau grhṇitvā tuṡṭo āttamano abhūt | so patho me varo dhīro uttamārthasya prāptaye ti ||3|| bodhisatvo dharmāraṇyaṃ vaśiṡṭhasya rṡisya āśramapadaṃ praviṡṭa: | vaśiṡṭhopi rṡi bodhisatvaṃ drṡṭvā vismito koyaṃ bhaviṡyati mānuṡo vā devo vā śakro vā brahmā vā, yasya kāyasya prabhāye sarvamimaṃ tapovanamobhāsitaṃ | sarve te vaṭukā bodhisatvaṃ drṡṭvā tvaritatvaritā svakasvakāni parṇakūṭīṇi pradhāvitā nānā- prakārāṇi phalāni grhya pānīyaṃ ca bodhisatvamupasaṃkrāntā | tatra vrddhaṃ mahāprājñaṃ tāpasaṃ tapatāṃ varaṃ | vaśiṡṭhaṃ nāma gotreṇa dadarśa ca jagāma ca ||4|| tāmradhūmāruṇajaṭaṃ jvālamiva adarśi taṃ | (196) āsīnaṃ munimavyagraṃ nirvātamiva sāgaraṃ ||5|| abhigamya ca dharmātmā naṃ muniṃ śākyapuṃgavo | anujñāto praviṡṭāya bhūmiyāṃ upaviśya sa ||6|| samudra iva gambhīro vīryavā himavāniva | śākyarājasutaṃ drṡṭvā maharṡi vismito abhūt ||7|| ko nvayaṃ vapuṡā śrīmān jvalatyanupamadyuti | suvarṇo dhūmāpagata: jotamāno yathānala: ||8|| vyūḍh+orasko mahābāhu: supraśastakarāṃguli | samantakukṡiśca ślakṡno eṇavrtti kaṭīmahān ||9|| kāṃcanastambhasadrśo govrṡākṡo mahādyuti: | śārdūlavrṡabhaskandha: padmapādakaro nagha: (kha:?) ||10|| śarīralakṡaṇairasya jātiśataguṇācitai: | śobhate śarīraṃ tasya nakṡatrairiva candramā: ||11|| @130 vibhūṡaṇā naiva gātreṡu racitā anurūpikā | śarīraṃ bhūṡantyasya lakṡaṇāni mahātmana: ||12|| merumaṇḍalasāreṇa gacchatā gajagāminā | ākrāntā sahasā padbhayāṃ raṇatīva vasundharā ||13|| snigdhagambhīraśabdena svareṇa anunādinā | trilokamarhate krtsnamājñāpayitumojasā ||14|| vyaṃjanāni hi yā yasya lakṡaṇāni ca lakṡaye | (197) muktoyaṃ sarvabhūtānāṃ trilokapatirīśvara: ||15|| prabhayā pūrayatyeṡa svaśarīrasamucchrayā: | tapovanamidaṃ sarvaṃ udayanniva bhāskaro ||16|| aśītivyaṃjanopeta: dvātriṃśadvaralakṡaṇa: | sanatkumārapratimo kumāro dyutimānayaṃ ||17|| sarvalakṡaṇasampannaṃ sarvabhūtamanoharaṃ | kumāraṃ pariprccheyaṃ maharṡi upagamya taṃ ||18|| gandharvaśaśisaṃkāśa devagarbhopama yuvā | kasya tvaṃ kinnimittaṃ vā tapovanamupāgato ||19|| satyānuparivartinyā sarvabhūtātmayā girā | ślakṡnayā priyavādinyā babhāṡe sa nrpātmaja: ||20|| ikṡvākuvaṃśaprabhava: śuddhodananrpātmaja: | vihāya prthivīṃ rājyaṃ ujjhitvā mokṡamāsthita: ||21|| lokantu bahubhirdu:khairdrṡṭvaivaṃ samabhidrutaṃ | mokṡārthamabhiniṡkrānto jātivyādhijarādibhi: ||22|| yatra sarvaṃ na bhavate yatra sarvaṃ nirudhyate | yatropaśāmyate sarvaṃ tatpadaṃ prārthayāmyahaṃ ||23|| evamukte mahāprājño mahātmā satyavāgrṡi: || uvāca vadatāṃ śreṡṭhaṃ śākyarājakuloditaṃ ||24|| īdrśena hi vrttena vrttyā lakṡaṇasaṃpadā | prajñayā ca mahābhāga na kiñcidyaṃ na prāpaye ||25|| (198) bodhisatvo dāni vaiśāliṃ gato ārāḍ+aṃ kālāmaṃ allīno | nirveditvā nāyaṃ mārgo nairyāniko tato rājagrhaṃ gato | @131 gatvā ca so rājagrhaṃ māgadhānāṃ girigahvare | piṇḍāye abhisaresi ākīrṇavaralakṡaṇa: ||1|| tamadrśāni prāsādāt śreṇiyo magadhādhipa: | prasannacitto drṡṭvā ca amātyāṃ idamabravīt ||2|| imaṃ bhavanto paśyantu ākīrṇavaralakṡaṇam | āroheṇa ca sampannaṃ yugamātraṃ ca prekṡati ||3|| utkṡiptacakṡurmedhāvī nāyamūnakulodito | rājadūtānubandhantu kahiṃ vāsamupeṡyati ||4|| tato taṃ saṃdiśitā dūtā prṡṭhato anubandhiṡu | gamiṡyati kahiṃ bhikṡu: kahiṃ vāsamupeṡyati ||5|| piṇḍāye cāraṃ caritvāna niṡkramye nagarānmuni: | pāṇḍavaṃ abhisaresi atra vāso bhaviṡyati ||6|| jñātvā ca vāsopagataṃ eko dūto upaviśayat | aparo kṡipramāgamya rājño ārocaye tadā ||7|| eṡa bhikṡu: mahārāja pāṇḍavasmiṃ purastata: | niṡaṇṇo vrkṡamūlasmiṃ ekāgro susamāhita: ||8|| dvīpīva sutanuṃ cittaṃ vyāghraṃ vā girisānugaṃ | siṃhaṃ vā giridurgasmiṃ mahāsiṃho mrgādhipa: ||9|| tato ca rājā tvaramāno amātyāṃ adhyabhāṡati | (199) kṡipraṃ panthaṃ viśodhetha drakṡyāma puruṡottamaṃ ||10|| tato ca te rājadūtā mahāmātrā yaśasvino | kṡipraṃ panthaṃ viśodhensu: svayaṃ rājā iheṡyati ||11|| tato ca te rājadūtā mahāmātrā yaśasvino | gatvā rājño nivedensu: śuddho te deva pāṇḍavo ||12|| tato ca niryāti rājā senā ca caturaṃginī | mitrāmātyaparivrto jñātisaṃghapuraskrto ||13|| yānāto otaritvāna padasā upasaṃkrame | sārāyaṇīṃ kathāṃ krtvā ekamante upāviśi ||14|| niṡadya pramukho rājā bodhisatvamadhyabhāṡati | udagro tvamasi rājña: aśvāroho va selako ||15|| @132 dadāmi bhogaṃ bhuṃjāhi jātīṃ cākhyāhi prcchito ||16|| bodhisatva āha | nijajanapado rāja himavantasya pārśvata: | dhanavīryeṇa sampanno kośaleṡu nivāsito | ādityo nāma gotreṇa śākiyo nāma jātiye ||17|| tato kulā pravrajitohaṃ na kāmāṃ abhiprārthaye | prahāṇāya gamiṡyāmi veśmaṃ muktvā ratanāmayaṃ ||18|| taṃ kho tathā bhotu sprśāhi nirvrtiṃ bodhiṃ ca prāpto punarāgamesi | (200) mahyaṃ pi dharmaṃ kathayesi gautama yamahaṃ śrutvāna vrajeya svargatiṃ ||19|| bodhisatva āha | taṃ kho mahārāja tathā bhaviṡyati bodhiṃ sprśiṡyāmi na metra saṃśayo | prāpto ca bodhiṃ punarāgamiṡyaṃ dharmaṃ ca te deśayiṡyaṃ pratiśrṇomīti ||20|| bodhisatva udrakaṃ rāmaputraṃ allīno nāyaṃ mārgo niryāṇikoti | tatopasaṃkramya gayāṃ gato | gayāśīrṡe parvate tisro upamā pratibhāyensu: | tato uruvilvāṃ gato piṇḍāya praviṡṭo | kāśyapo pūraṇo uruvilvāṃ piṇḍāye praviṡṭo | nīvaraṇaṃ vijahitvā śrṇotha ekāgramānasā sarve | yathā purimajinasaṃgamo yaśasvino bodhisatvasya ||1|| pravrajyāyabhyupetvā arāḍ+audrakaṃ vane aparituṡṭo | prakrami diśaṃ pradakṡiṇāṃ purimajina nisevitaṃ deśaṃ ||2|| piṇḍāya praticaranto uruvilvāṃ prāpto kanakaniṡkanibho | grāmikagharaṃ āgami naranārisamākulaṃ kāle ||3|| atha grāmikasya dhītā nāmena sujātā paṇḍitā kulīnā | taṃ drṡṭvā rājaputraṃ prakampitā prītivegena ||4|| aśrūṇi pravartayanti purato sthitā hi sapatissa gauravā | (201) ālapati rājaputraṃ mā tvaṃ nivartayadya naravara ||5|| @133 candrapratipūrṇavadana mā gā nityantu sarvato nigamā | atrptā hi mama nayanā vīra nirīkṡamāṇāye ||6|| kiṃ tu khu sucāruvikrama surūpalakṡaṇa varābharaṇadhāri | prakramasi atrptāyā sarvāndhakrto yaṃ me hrdayaṃ ||7|| sā śruṇati devatānāṃ girāṃ nabhagatānāṃ ca bhāṡantāṃ | eṡa khalu kapilavastuto śuddhodanarājavaraputro ||8|| sā tasya darśanatrṡā nirdhāvitā guṇaśatā kīrtayati | varapuruṡa viprahīno sabandhujanasya kathaṃ āsī ||9|| pramadāgaṇasaṃparivrtā rudanti anugacchanti kanakavarṇaṃ | paridevate ca karuṇaṃ aṭavivanamukhe prapadyantaṃ ||10|| sukhitā vaneṡu sakulā mrgā ca vanadevā vanarājā ca | ye rājahaṃsagatikaṃ vīkṡanti vanecaraṃ vīraṃ ||11|| sukumāraphullagātraṃ kamaladalanibhehi pādaratanehi | kathamākramasi vasudhāṃ trṇakuśaśarasaṃstrtavidurgāṃ ||12|| mrṡṭānnarasasamudito nānārasapravaravrṃhitaśarīro | mūlaphalapatrabhakṡo bheṡyasi kathaṃ nirjharavanānte ||13|| kanakagajadantapāde varāstare kusumasaṃkule śayane | supiyāna kathaṃ śayiṡyasi trṇakuśaśarasaṃstrtataleṡu ||14|| śruṇiyāna varendra bhavane paṭahatripuṡkaraninādasaṃgītiṃ | (202) śroṡyasi kharāṃ bhayakarāṃ saṃruṡitagajagarjitaninādāṃ ||15|| mūlaphalapatrasaphalā te bhavatu diśā anugramrgasaṃghā | mā trṡitabhukṡitasya te śilā tape vanecara śarīraṃ ||16|| grīṡmaparitāpitasya te bhavatu salilagarbhamaṇḍapopavanaṃ | śiśire ca vigatajalado divākaro bhātu giridarīṡu ||17|| rākṡasayakṡabhujaṃgaparivāraṃ tava devagarbhasukumāraṃ | nakṡatracandrapravaraṃ hrdayanayananandanaśarīraṃ ||18|| so vindhyapādapārśve gajavara iva padminīmabhilaṡanto | praviśati tapovanaṃ taṃ śrṇotha vividhaṃ vanavarasya ||19|| kvaci raktapallavalatā taruṇatarukusumamaṃjalikeraṇye | kvaci vanadevopataptā kvacit kramatkuñjaravibhagnā ||20|| kvacid vipulaghanapalāśapralambaphalai: taru alaṃkrta agamyai: | kvaci jīrṇo koṭarataru vanapādapagulmavrtamūlo ||21|| kvaci padmasaro surūpo kvaci girisaritālābho vana: vīrā: | @134 tāpasakulāśramā kvaci kokilaśukamora parigītā ||22|| kvacid vivaratrṇajāṃgalā kvacit...śarapallavaraktā | kvacit rurucamaramahiṡā kvacit kvacid vyāghrasiṃhagaṇā: ||23|| kvaci raktapallavalatā taruṇatarupralamvitā nānā | (203) udyānagamanaśrāntā pramadāyo viya nidrāyantyo ||24|| kvaci kuravakataruśikharoprakusumito vyaktapuṡpasuvibuddho | nidrāgalitanayanānāṃ nārīṇāmiva vibuddhānāṃ ||25|| madhurapavaneritā kvaci nānādrumakusumacitravanaśākhā | ālambanti parasparaṃ pramadā salīlā viyānyonyaṃ ||26|| kvaci kupyakavanaśākhā prakusumitā bhāramaprasahamānā | anuvellitā...sahodaramiva vatsalā pramadā ||27|| kvaci kiṃśukā kusumitā vanarājivanāntare gurukule vā (va) | raktāmbarottarīyā pramadā vipulākṡiyo vanitā ||28|| kvacit vasumatipradeśo navasaṃpuṡpitapuṡpai: saṃchanno | ābharaṇa bharitavasanā salalitaśayanā navavadhu va ||29|| kvaci kaṭhinakaṇṭakalatā mrgamahiṡavarāhāṇa padaniketā | śavarasāra āhatānāṃ mrgāna rudhireṇa siktāni ||30|| kvaci gajakaraṃkanikaro kṡitiṃ gale (kṡititale vā kṡitiñcale ?) paṭapāṇḍarāstaraṇakalpo | kvaci vyāghrakeśarihatā viṡādita naravāraṇa varāhā ||31|| kvaci rākṡasapralāpā piśācakumbhāṇḍabheravarutāni | kvaci guhyakabhaṇitāni niśāsu pavaneṡu pracaranti ||32|| kvacit niśāsu jaladharā garjanti pratinandanti vyālagaṇā | (204)... bhairavakarā karonti rūpāṇi ca bahūni ||33|| pādapavanasmiṃ tasmiṃ viharati so sarvalokahitakāmo | caṇḍamrgarākṡasānāṃ hrtabahumānena yo ramyo ||34|| yatha ātmano mrgapati: sarvajagahitaṃ tato viśeṡeṇa || prārthayati satvasāro satvāna tadapidamāścaryaṃ ||35|| ekekasatvamokṡaṇe yadi kalpamasaṃkhyaṃ sarvasatvānāṃ | du:khamanubhomi tāreṡyaṃ sarvasatvānāṃ vyavasitamidaṃ ||36|| satvasārasya ṡaḍ+avarṡā duṡkaraṃ vane caritvā karmakṡaye | smrti labdhā yatra pathāsmi gato nāyaṃ mārgo mokṡāye ||37|| @135 asti tasmiṃ mati pūrve jaṃbudrume śākyarājamudyāne | prathamaṃ dhyānaṃ samādayi sa bhaviṡyati bodhiye mārgo ||38|| na ca śākyaṃ durbalena krśena pariśuṡkarudhiramānsena | bodhimabhigantuṃ yadahaṃ punarāhāramabhyavahareyaṃ ||39|| devatā avoca mā tvaṃ āharayahi mā te yaśo parihāye | vayamojaṃ gātreṡu tuhyaṃ upasaṃhariṡyāmatha ||40|| tasyāsi ahaṃ sarvaśo satatamanāhāra ityabhijñāto | ttajaśce mahya tehi upasaṃhāritaṃ mrṡā asyā ||41|| so anrtavacanabhīto alamiti tāṃ devatāṃ pratikṡipiya | mudgakulaccha (ttha) hareṇḍā (ṇu)phānikrtaṃ yūṡamupabhuṃje ||42|| (205) anupūrvaṃ ca śarīre sthāmaṃ ca balaṃ ca saṃjanetvāna | āhāraṃ samagaveṡi uruvilvamupāgami sa sādhu ||43|| atha sā pūrvajanetrī sujātā nāmena paṇḍitakulīnā | nyagrodhapādapamūle tiṡṭhati madhupāyasaṃ grhya ||44|| kiṃ brahmacāri avacā karśitamāyāsitaṃ tava śarīraṃ | sā pāyasaṃ dadatvā parikīrtaya rājaputrasya ||45|| rājarṡisya ca tasya āsi madhupāyasaṃ tatra sujātaṃ || tāṃ avaci pārthivasuto kimarthametaṃ dadasi dānaṃ ||46|| jātiśatāni janetrī abhūṡi yā tasya śuddhasatvasya | sā pratibhaṇesi madhuraṃ prārthemi samrdhyatu mahyaṃ ||47|| himavantapādapārśve nagaraṃ kapilāhvayaṃ ti vikhyātaṃ | diśavidiśaviśrutayaśaṃ pramuditanaranārisaṃkīrṇaṃ ||48|| tasmiṃ nagare kumāro putro śuddhodanasya śākyasya | avahāya bāndhavajanaṃ vanaṃ gato rājyamutsrjya ||49|| ṡaḍvarṡa tasya brajato tapovane ugre bhairave vane | dānena me tasya bhavati praṇidhī paripūriyā ||50|| tena tapena varoyaṃ mārgeti me sa samrdhyatu artho | ahamapi tena pathena gaccheya mahānaravareṇa ||51|| tato prādurāsi vācā antarīkṡādamānuṡī | sujāte eṡo so dhīro śākyarājakulodito ||52|| (206) etena tapā ācīrṇā duṡkarā romaharṡaṇā | śuṡkaśoṇitamānsena nānārūpā tapovane ||53|| @136 te nirarthāni utsrjya prakrame varapādapaṃ | atra atītā saṃbuddhā prāptā saṃbodhimuttamaṃ ||54|| tato aśrūṇi vartenti somanasyasamarpitā | kaṃpamānā naravyāghraṃ krtāṃjali uvāca sā ||55|| drṡṭosi bhairavavane ugratapābhyutthito kamalanetra | drṡṭvā me śokamathitaṃ hrdayaṃ prītiṃ samanubhoti ||56|| ṡaḍvarṡāṇi mamāgre na suptapūrvā sukhāya śayyāni | śokaśarātāpena tava tapamanucintayantīye ||57|| taṃ kho rājyaṃ jano ca pitā ca abhivatsalā ca mātusvasā | tava śrutvā tapasontaṃ prītisumanaso bhaviṡyanti ||58|| hohinti kapilanagare tūryaśatanināditāni bhavanāni | ānandapramuditāni prahasita naranāri saṃghāni ||59|| madhupāyasamupabhuktvā purimabhavanetriye bhava nirghātī | drumarājaprthivīṡaṇḍe amrtamadhigato padamaśokaṃ ||60|| vyākari narapradīpo jātiśatā paṃca jananī mahyāsi | bheṡyasi anāgatedhvani pratyekajino jinavratoti ||61|| iti śrīmahāvastune sujātāvyākaraṇaṃ samāptaṃ | (207) atha bodhisatvo uruvilvāye senāpatigrāmakāto piṇḍāya caritvā nānāprakārāṇāṃ pūpānāṃ bharitena pātreṇa nirdhāvati, kāśyapo ca pūraṇotiriktakena pātreṇa nirdhāvati | so bodhisatvena prcchiyati | āyuṡmaṃ kāśyapa labhyati bhikṡā ti | so dāni kāśyapo bodhisatvaṃ gāthāyamadhyabhāṡati | praskandako balākalpo ujjaṃgalo ca jaṃgalo | etehi pāpagrāmehi ekāpi bhikṡā na labhyati ||1|| atha bodhisatvo kāśyapaṃ pūraṇaṃ gāthāya pratyabhāṡati | praskandako balākalpo ujjaṃgalo ca jaṃgalo | etehi bhadragrāmehi paśya bharitaṃ abhū ||2|| yaṃ bodhisatva akāmakānāṃ mātāpitrṇāṃ aśrukaṇṭhānāṃ rudanmukhānāṃ abhi- niṡkrānto, rājñā śuddhodanena puruṡā visarjitā | kumārasya divasavārttā nitya- mānetha | tato yaṃ kumāro anomiyaṃ gato vaśiṡṭhasya rṡisya āśramapadaṃ, tato pravrtti āgatā | yaṃ vaśiṡṭhasya rṡisya āśramapadāto vaiśāliṃ gato, tato ca rājño śuddhodanasya pravrtti āgatā | yaṃ vaiśāliyaṃ arāḍaṃ kālāmamupasaṃkrānto @137 tatopi pravrtti āgatā | yaṃ vaiśālito rājagrhaṃ gato, tatopi pravrtti āgatā | yaṃ rājagrhe udakaṃ (uddakaṃ) rāmaputramupasaṃkrānto, tatopi pravrtti āgatā | yaṃ rājñā śreṇiyena bimbisāreṇa vistīrṇehi bhogehi pravārito tatopi pravrtti āgatā | yaṃ rājagrhāto gayāśīrṡaṃ parvataṃ gato, tatopi pravrtti āgatā | yaṃ gayāśīrṡato parvatāto uruvilvāṃ gato nadīya nairaṃjanāya tīre uruvilvake vanaṡaṇḍe, tato rājño śuddhodanasya pravrtti āgatā | (208) yaṃ uruvilvake vanakhaṇḍe ugraṃ ca tapaṃ tapyati prahāṇaṃ ca pratidadhāti, tata: pravrttirgacchati | yaṃ bodhisatvo āsphānakaṃ dhyānaṃ dhyāyati lūkhatāya ca nāsikāśrotrehi ca ubhayato ca karṇaśrotravivarāntarehi bodhisatvena āśvāsa- praśvāsā uparuddhā, teṡāṃ puruṡāṇāṃ bhavati kālagato kumāro ti, no pi uśvasati na praśvasati, tehi gatvā kapilavastuṃ rājño śuddhodanasya niveditaṃ | mahārāja kālagato kumāro ti | rājā na pattīyati | teṡāṃ puruṡāṇāṃ prcchati | kathaṃ yūyaṃ jānatha kumāro kālagato ti | te āhansu: | mahārāja ugreṇa tapena lūhāhāratāye ca kālagato nāpi uśvasati na praśvasati kāṡṭhabhūto āsati | tata: asmākaṃ bhavati yathā kumāro na uśvasati na praśvasati | krśo ca durvalaśarīro kālagata: kumāroti | rājño dāni śuddhodanasya etadabhūṡi | yādrśā kumārasya garbhāvakrānti āsi, yādrśā ca devasahasrehi pūjā krtā, garbhacaṃkramasya,yādrśāye ca vidhīye lumbinīvane udyāne kumāro jāto, jātamātro ca prthivīyaṃ sapta padāni prakrānto, diśā ca abhilokito, mahāhasitaṃ ca ūhasito, vacanaṃ pravyāhrto ahaṃ loke agro jyeṡṭho śreṡṭho pūjyo devānāṃ ca manuṡyāṇāṃ ca, yādrśāṇi ca kumāre jātamātre āścaryādbhūtāni, acetanā prthivī kaṃpitā, devasahasrehi ca pūjā krtā yādrśā ca abhi niṡkramaṇasampadā āsi, tatra na edrśā mahāpuruṡā alpāyūṡkā bhavanti | bhavitavyaṃ kumāro yathā pūrve pravrajyāmapravrajito sītalāye jambuchāyāye paryakena niṡaṇṇa: śāntaṃ samādhiṃ samāpanno bhaviṡyati | tadete jānanti kālagato kumāroti | so dāni teṡāṃ puruṡāṇāṃ āha | gacchata kumārasya sakāśaṃ na kumāro kālagato śāntiṃ samādhiṃ samāpanno | kumārasya (209) divasapravrttiṃ mama ānetha | te dāni puruṡā bhūyo uruvilvāṃ gatā: tapovanaṃ ca praviṡṭā: kumāraṃ ca ārogaṃ svastivantaṃ samādhito vyutthitaṃ paśyanti | te dāni puruṡā vismitā, paṇḍito rājā śuddhodano | yadā bhagavāṃ pravrtta pravaradharmacakro etaṃ prakaraṇaṃ bhikṡūhi śrutaṃ | bhikṡū bhagavantaṃ prcchanti | kathaṃ bhagavaṃ rājā śuddhodano teṡāṃ āprṡṭapuruṡāṇāṃ śrutvā kumāro kālagato ti nābhiśraddadhāti | bhagavānāha | na hi bhikṡavo, na etarahiṃ eva eṡa rājā śuddhodano mamāntareṇa kālagato ti śrutvā nābhiśraddadhāti | anyadāpi mamāntareṇa eṡa kālagato ti śrutvā nābhiśraddadhāti | bhikṡū āhansu: | anyadāpi @138 bhagavan | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡavo | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvāne nagare vārāṇasī kāśijanapade aparo brāhmaṇo | tena aṡṭacatvāriṃśadvarṡāt kaumāraṃ brahmacaryaṃ cīrṇaṃ vedā ca adhītā | tena dāni aṡṭacatvāriṃśadvarṡāt kaumāraṃ brahmacaryaṃ caritvā vedā ca adhītya nāsti anapatyasya lokepi dharmo, dāraṃ krtaṃ apatyo ca utpādito | tasya bhavati brāhmaṇasya | paribhuktā mānuṡyakā kāmā, samayo me prabrajituṃ | so dāni brāhmaṇo tāṃ brāhmaṇīmāmantrayati | bhavati āmantremi-prabrajiṡyāmīti | sā naṃ āha | brāhmaṇasya vā putrasya ko viveṡyati mama vā ko viveṡyati | yadi tava abhipretaṃ prabrajituṃ, ahaṃ pi prabrajiṡyāmi, ahaṃ pi tapaścaraṇaṃ kariṡyāmi, ahaṃ pi brahmacaryaṃ cariṡyāmi | yathā pi tvaṃ tapaścaraṇaṃ kariṡyasi tathāhaṃ pi tapaścaraṇaṃ kariṡyāmi | brāhmaṇo āha | eva(210) mastu tvaṃ pi prabrajāhi | te dāni vārāṇasīto nirgatā | anuhimavante sāhaṃjanī nāma āśramapado | tahiṃ gautamo nāma maharṡi prativasati paṃcaśataparivāro caturdhyānalābhī paṃcābhijño | so dāni brāhmaṇo tāye brāhmaṇīye sārdhaṃ tahiṃ sāhaṃjanīṃ āśramapadaṃ gatvā gautamasya rṡisya mūle pravrajito | sāpi brāhmaṇī pravrajitā | tena dāni tasya āśramapadasya avidūre āśramo māpito trṇakuṭī parṇakuṭī ca krtā | tasyā pāragāye tāpasīye ekānte trṇakuṭī krtā | tehi dāni tahiṃ āśramapade prativasantehi bāhirakena mārgeṇa yujyaṃtehi ghaṭantehi vyāyamantehi dhyānāni ca abhijñā ca sākṡātkrtā caturdhyāna- lābhī paṃcābhijñā mahābhāgā saṃvrttā ugratapāśritā brahmacārī | yaṃ rṡi āneti mūlavikrtiṃ vā phalavikrtiṃ vā kodravakaṃ vā śyāmākaṃ vā priyaṃguṃ vā bhaṃgaṃ vā prāsā- dikaṃ vā śākaṃ vā mūlakaṃ vā tata: tasyāpi pāragāye sagarbharūpāye saṃvibhāgaṃ karoti | teṡāṃ bhavati | kiṃ imasya māṇavakasya nāmaṃ bhavatūti | teṡāmetadabhūṡi | ayaṃ māṇavako śyāmavarṇako bhavati, imasya māṇavakasya śyāmako ti nāma | tasya dāni māṇavakasya tehi mātāpitrhi śyāmako ti nāma krtaṃ | tahiṃ āśramapade so māṇavako unnīyati | evamanupūrveṇa so mānavaka: yaṃ kālaṃ saṃvardhito pādehi aṇvita: tatoyaṃ evaṃ mrgapotakehi sārdhaṃ ramati | maitrīvihārī rṡayo mahābhāgā | teṡāṃ mrgapakṡiṇa: na santrasanti | mrgapakṡisahasrehi tamāśrama- padaṃ upaśobhitaṃ | yaṃ velaṃ te mrgapotakā mātaro stanaṃ pibanti, tata: śyāmakopi tehi evaṃ mrgapotakehi sārdhaṃ taṃ mrgīye stanaṃ pibati | yasyā yasyā mrgīye allīyati sā eva stanaṃ pāyeti, yathā svakapotakaṃ pāyaiti tathā śyāmakaṃ pi (211) pāyeti | evaṃ so śyāmako rṡikumāro tahiṃ āśramapade tehi mrgapotakehi pakṡīhi ca sārdhaṃ saṃvardhati | yato yata: mrgapotakā ca pakṡī ca aṇvanti tatra tatra śyāmako rṡikumāro tehi mrgapakṡīhi paribārito aṇvati | te pi mrgapakṡī rṡi- @139 kumāreṇa sārdhaṃ abhiramanti | yaṃ velaṃ rṡikumāro uṭaje śayito bhavati tata: anekamrgapotakā ca pakṡī ca nānāprakārā uṭajasya dvāramūlamanvāsanti yāvat śyāmako rṡikumāro tato uṭajāto nirdhāvito bhavati | tata: āśramapadasya parisāmanta aṇvanti | śyāmako tehi mrgapakṡīhi sārdhaṃ āśramapade abhiramati, mrgapakṡī pi tena śyāmakena sārdhaṃ tahiṃ āśramapade abhiramanti | śāyitasyāpi rṡikumārasya āśramapade mrgapotakā ca mrgā ca pakṡī ca anuparivāritvā āsanti | yadā aṇvitukāmā bhavanti mrgapotakā ca pakṡī ca, tato taṃ śyāmakaṃ rṡi– kumāraṃ mukhatuṇḍakena pratibodhayanti | evaṃ so rṡikumāro tehi mrgapakṡīhi sārdhaṃ āśramapade saṃvardhati | yaṃ velaṃ rṡikumāro vivrddho saṃvrtto, tata: mrgāṇāmajinena nivasto ca prāvrto ca | yā tatra āśramapade bhavati mūlavikrtirvā phalavikrtirvā kodravo vā śyāmako vā cinnako vā priyaṃgurvā bhaṅgaṃ vā prāsādiko vā śākaṃ vā mūlakā vā tamānayitvā mātāpitrṇāṃ upanāmeti | udakamāneti kāṡṭhāni āneti trṇakuṭiparṇakuṭīni saṃsthāpeti | tamāśramapadaṃ siṃcati saṃmārjati | parama- gauraveṇa teṡāṃ mātā pitrṇāmupasthihati | prathamaṃ mātāpitaraṃ praticarati paścāt svayaṃ āhāraṃ karoti | yata upādāya rṡikumāro vijña(jñā) prāpto tata: upādāya na kadācida (212) dattvā mātāpitrṇāmāhāraṃ svayamāhāraṃ krtapūrvo | evaṃ śyāmako rṡikumāro tahiṃ āśramapade mātāpitaramūpasthihati | iṡṭo kāntena, priyena manāpena kālo gacchati rṡikumārasya mātāpitaraṃ upasthihantasya | mātāpitaro pi tahiṃ āśramapade prativasantā jīrṇā saṃvrttā, durbalaśarīrā cakṡu- parihīṇā paraprāṇeyā, aśakyā ātmanā āhāravidhānaṃ kartuṃ udakahārāya vā gantuṃ trṇakuṭīya vā parṇakuṭīya vā veṡituṃ | śyāmako rṡikumāro teṡāṃ mātāpitrṇāṃ vrddhānāṃ jīrṇānāṃ durbalaśarīrāṇāṃ cakṡuhīnānāṃ sarvahitopasthānena upasthihati, daśa kuśalāṃ karmapathāṃ samādāya vartati, prāsādiko rṡikumāro abhirūpo darśanāye śubhena karmaṇā abhinivrtta: mātāpitrvartako kaumārabrahmacārī ugrata- pasāśrito prāntaśayyāsanavihārī mahābhāgo priyo devānāṃ nāgānāṃ yakṡāṇāṃ rākṡasānāṃ piśācānāṃ kuṡmāṇḍānāṃ kinnarānāṃ kinnarīṇāṃ mrgānāṃ pakṡīṇāṃ, priyo sarvabhūtānāṃ | yato yato rṡikumāro gacchati mūlahārī vā patrahārī vā puṡpahārī vā phalahārī vā tato tato mrgapakṡīhi ca devanāgehi ca kinnarehi kinnarīhi ca saṃparivrto gacchati | so dāni ghaṭamādāya mrgapakṡīhi saṃparivrta: devanāgehi ca kinnarehi ca kinnarīhi ca udakahārī girinadīṃ okasto tata: udakaghaṭaṃ paripūrayati | peliyakṡo nāma kāśirājā mahābalo mahākośo mahāvāhano mrgavye aṇvanto @140 vātajavasamena turageṇa mrgamanujavati | ujjhitvā balavāhanā na kaścana taṃ pradeśa- manuprāpto | yathoktaṃ bhagavatā dharmapade | gati mrgānāṃ pavanaṃ ākāśaṃ pakṡiṇāṃ gati: | dharmo gatirvibhāgīyānāṃ nirvāṇamarhatāṃ gatiriti ||1|| (213) so mrgo tahiṃ eva vanakhaṇḍe naṡṭo | rājā tahiṃ vanakhaṇḍe śyāma– rṡisya tato girinadīto udakaghaṭaṃ bharantasya śabdaṃ śrṇoti | tasyaitadabhūṡi mrgasya etaṃ śabdaṃ ti, na manuṡyacarito ayaṃ vano | tena dāni yato taṃ śabdaṃ śyāma- rṡisya udakaghaṭaṃ bharantasya, tato kṡurapraṃ kṡiptaṃ | so dāni kṡurapro rṡikumārasya hrdaye nipatito viṡakrto | te mrgapakṡiṇo tena viṡakrtasya kṡuraprasya śabdena śabdavedhigandhena diśo daśā prapalānā | śyāmakarṡi udakaghaṭaṃ nadītīre sthāpetvā karuṇāni paridevati | mānsasyārthaṃ mrgavarāhā hanyanti | carmanārthāya siṃha– vyāghrā dvīpayo hanyanti | bālārtha camarīyo hanyanti | dantārthaṃ hastināgā hanyanti | bhaiṡajyārthaṃ tittira kapiṃjalāni hanyanti | asmākaṃ punarnaivaṃ śakyā mānsena kāryaṃ kartuṃ na carmena na keśehi na dantehi, kasyārthāya vayaṃ aheṭhakā adūṡakā anaparādhino ekena iṡuṇā trayo janā hatā | aho yathā saṃprajvalito adharmo | so ca śyāmakarṡikumāro tathā paridevati, kāśirājo ca naṃ pradeśa- manuprāpto paśyati tamrṡikumāraṃ paridevantaṃ ajinajaṭāvalkaladharaṃ mahābhāgaṃ aśru prapātentaṃ | so rājā tamrṡikumāraṃ kṡurapreṇa āhataṃ drṡṭvā bhīto trasto saṃjāto | mā haiva me sanagarajanapadaṃ śāpena bhasmīkariṡyati | so tato aśvāto avataritvā śyāmarṡisya kumārasya mūrdhnā nipatito | bhagavaṃ mrgasaṃjñena mayā etaṃ iṡu kṡiptaṃ ajānamānena anukṡamāpayiṡyaṃ bhagavantaṃ, ye caite aśruvindū bhūmiṃ patanti kevalakalpaṃ jambudvīpaṃ ete aśruvindū dahensu: (214) kimaṃga puna: asmadvidhānāṃ bālānāṃ | yena bhagavānāha ekena iṡuṇā trivargaṃ hatanti etaṃ na vijānāmi | bhagavāneko na trivargo | kathaṃ ekena iṡuṇā trayo janā hatā: | rṡikumāra āha | mahārāja mama mātāpitarau jīrṇā vrddhā durbalaśarīrā cakṡuhīnā brahmacārī mahābhāgā sadevakasya lokasya dakṡiṇīyā paraprāṇeyā ahaṃ ca teṡā- mupasthāpako | prathamaṃ teṡāmāhāravidhānaṃ karomi paścādātmano, yaṃ kaṃcitteṡāṃ upasthānaparyantaṃ ahaṃ sarvaṃ karomi, nāsti teṡāṃ anyo kocid yo sānaṃ upasthiheya, tata: mayā hatena te pi hatā | nāsti mayā mrtena teṡāṃ jīvitaṃ | tadetena kāraṇena jalpāmi ekeṡuṇā trayo janā hatā ti | kāśirājā śyāmaśirimrṡikumāraṃ āha | tīkṡnaviṡakrtena iṡuṇā hrdayasmiṃ āhato si mayā ajānamānena, jānāmahaṃ @141 yathā tava jīvitaṃ nāsti | taṃ care, ekaṃ satyaṃ pratiśruṇāmi | rājyaṃ rddhaṃ sphīta- mavahāya tava gurumātāpitaraṃ ahaṃ paricariṡyaṃ | yathā tvayā paricīrṇaṃ tathā ahaṃ paricariṡyaṃ | rṡikumāro āha | mahārāja tena me śokaśalyo hrdayāto apagata: | etaṃ vacanaṃ pratiśrutvā yathā satyapratiṡṭho bhavesi me guruṡu tathā karohi, mahīpāla mahāntaṃ te kuśalaṃ bhaviṡyati | teṡāṃ mahābhāgānāṃ upasthānaparicaryyaṃ krtvā etaṃ mahārāja udakaghaṭamādāya etāye ekapadikāye mama mātāpitrṇāmāśrama- padaṃ gacchesi | mama vacanena abhivādanaṃ prcchesi | śyāmaśiri abhivādanaṃ prcchati evaṃ cāha | mrto vo ekaputrako, tanna śocitavyaṃ na roditavyaṃ, jātena jīvaloke avaśyaṃ marttavyaṃ alabhanīyaṃ sthānaṃ tanna śakyaṃ roditena vā śocitena vā labdhuṃ, na śakyaṃ svayaṃ (215) krtānāṃ karmaṇāṃ palāyituṃ | nāpi mama ekasya maraṇaṃ, sarvasatvā maraṇadharmā: | tanmā śociṡyatha mā utkaṇṭhiṡyatha | sarvehi priyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo | yathā mahārāja satyapratijño me guruṡu bhavasi tathā karohi | evaṃ saṃviditvā rṡikumāro viparigataśarīro kālagato | rājā rṡikumāraṃ kālagataṃ viditvā roditvā paridevitvā aśrūṇi saṃ- mārjitvā tamudakaghaṭamādāya tāye ekapadikāye yathopadiṡṭāye śyāmakaśiriṇā tamāśramapadaṃ gacchati | samanantaraprakrānto ca kāśirājā śyāmakaśirisya mūlāto, śyāmakaśiri ca mrgapakṡiśatehi mrgapakṡisahasrehi parivāritā devehi nāgehi yakṡehi kinnarehi kinnarīhi tathānyehi bhūtehi | rṡikumāraṃ parivāretvā mahāntaṃ ārodanaṃ karensu: mahāntaṃ ninādaṃ akarensu: | nūnaṃ so pāpakarmo tamāto tamaṃ gamiṡyati apāyeṡu apāyaṃ gamiṡyati, yena tāva aheṭhakasya adūṡakasya anaparāddhasya aparāddhaṃ | sarvaṃ vanakhaṇḍaṃ tā ca parvatadarī taṃ ca āśramapadaṃ bhūtaninādehi nināditaṃ mrgapakṡiravehi ca ārāvitaṃ | śyāmakaśirisya mātāpitarau tāni bhūtāni śrutvā mrgapakṡiravāṇi śrutvā cintāmāpannā | kimidaṃ adya nāsmābhi: kadācidedrśāṇi bhūtānāṃ nirnā(nā)daśabdāni śrutapūrvāṇi na edrśāni mrgapakṡiravaśabdāni śruta- pūrvāṇi, mā haiva śyāmakaśiri siṃhena vyāghreṇa vā anyena vā vyāḍ+amrgena viheṭhito bhūditi | yādrśāni etāni nimittāni, yādrśo ca asmākaṃ hrdayo anirvrtto, yathā ca me akṡīṇi parisphuranti | te ca tathā anirvrttā kāyena ca cittena ca śyāma- kaśiriṃ vicintenti | kāśirājā ca tamāśramapadamanuprāpta: mrgapakṡiśatāni ca tata: āśramapadāto bhaira (216) vāni ravāṇi ravantā prapalānā | rṡayo asyā- dhikaṃ santrastā | kāśirājā ekamante vrkṡadaṇḍe aśvaṃ baṃdhitvā taṃ udakaghaṭamādāya śyāmakaśirisya mātāpitrṇāṃ sakāśamupasaṃkrānto | abhivādayāmi bhagavan | te prcchanti nandantā | ko tuvanti | rājā āha | bhagavan ahaṃ peliyakṡo nāma @142 kāśirājā, kaccid bhagavāniha tapovane sukhaṃ bhavati, vyāḍamrgānucarite nirmanuṡye utpadyanti mūlaphalāni, kodravaṃ śyāmākaṃ śākamūlaṃ alpakisareṇa labhyati, alpā vā vyādhi śarīre alpā daṃśamasa(śa)kasarīsrpasaṃsparśā kāye upanipatanti | te dāni āhansu: | taṃ khu mahārāja sukhaṃ vasāma: iha araṇye vyāḍ+amrgānucarite nirmanuṡye, āśramapade mūlapatraphalāni ca kodravaśyāmakamūlakāni alpakisareṇa labhyanti, alpo ca vyādhi śarīrasmiṃ alpāni ca daṃśamasa(śa)kasarīsrpasaṃsparśā kāye upanipatanti | kaccit mahārāja tavāpi anta:pure kumārāmātyeṡu bala- vāhanakośakoṡṭhāgāreṡu kṡemaṃ nirītikaṃ nirupadravaṃ paurajānapadā anuvartanti, prati- rājāno na kaccidaparādhyanti, devo ca kālena varṡati, śasyāni saṃpadyanti, kṡemaṃ ca te rājyaṃ subhikṡaṃ nirupadravaṃ | so dāni āha | taṃ khu bhagavananta:pure kumārā- mātyeyu balavāhanakośakoṡṭhāgāreṡu kṡemaṃ nirītikaṃ nirupadravaṃ paurajānapadā anuvartanti, pratirājāno na kaccid (t) aparādhyanti, devo ca kālena varṡati, śasyāni saṃpadyanti, kṡemaṃ ca rājyaṃ subhikṡaṃ ca nirupadravaṃ ca | te dāni āhansu: | etāhi śivikāhi niṡīdāhi yāvat śyāmakaśiri āgacchati udakahārī gatako, tato te phalodakamupanāmeṡyati | evaṃ ca tehi rṡīhi ukto rājā praruṇḍo(ṇṇo?) | te prcchanti | mahārāja kiṃ rodasi | rājā āha | bhagavaṃ yasya yūyaṃ kīrtayatha śyāmakaśiri āgamiṡyati phalodakaṃ upanāmeṡyatīti so (217) kālagato, ayaṃ ca uadakaghaṭo mama haste visarjita: abhivādanaṃ ca va: prcchati evaṃ ca saṃdiśati | na śocitavyaṃ na roditavyaṃ | na śocitena vā roditena vā kocidartho | sarvena jātena avaśyaṃ martavyaṃ | naiva maraṇaṃ mama ekasya, sarvasatvā maraṇadharmā: cyavanadharmā na svayaṃ krtānāṃ karmaṇāṃ palāyituṃ śakyaṃ | te prcchanti | mahārāja kathaṃ śyāmaśiri kālagato | rājā āha | ahaṃ mrgavye aṇvanto vātajavasamena turaṅgeṇa mrgamanu- javanto tamuddeśamanuprāpto udakasamīpaṃ, yatra śyāmaśiri: ghaṭaṃ pūreti | tatra ca vanagahane so mrgo naṡṭo | tasya śyāmaśiriṡya taṃ udakaghaṭaṃ bharantasya śabdaṃ śrṇomi | tasya ca me tadabhūṡi | sa eva mrgo udakena gacchatīti | tasyedaṃ gacchantasya śabdaṃ śrṇvato mama yena taṃ śabdaṃ, tena viṡakrto kṡurapro kṡipta: | so śyāmakaśirisya hrdaye nipatito | eṡa rṡikumāro kālagato | te dāni tasya rājño śrutvā praruṇḍā aśrukaṇṭhā rudanmukhā paridevensu: | mahārāja mānsārthaṃ mrgavarāhā hanyanti, carmārthaṃ siṃhavyāghradvīpayo hanyanti, dantārthaṃ hastināgā hanyanti, bhaiṡajyārthaṃ tittira- lopākā hanyanti, asmākaṃ punarmahārāja na mānsakāryakaṃ na carma na keśā na dantā | tat kasya heto: vayamaheṭhakā adūṡakā anaparādhino ekinā iṡuṇā trayo janā hatā | kāśirājā rṡayo praṇipatitvā kṡamāpayati | bhagavaṃ yadete yuṡmākaṃ aśru bhūmiṃ nipatanti, te kevalakalpaṃ jambudvīpamapi dahensu: kiṃ punarasmadvidhānāṃ @143 bālānāṃ | ahaṃ rājyamavahāya sasvajanaṃ sabā(218)ndhavaṃ iha yuṡmākaṃ upasthānaṃ kariṡyāmi yathā śyāmakaśirisya upasthitaṃ tathā va ca upasthihiṡyāmi | te dāni āhansu: | mahārāja vayaṃ andhā cakṡurhīnā na pratibalā taṃ pradeśaṃ gantuṃ vinā praṇetareṇa | tannetu mahārājā asmākaṃ taṃ pradeśaṃ yatra śyāmakaśiri: | vayaṃ taṃ rṡikumāraṃ satyavākyena upasthāpeṡyāma: satyavākyena ca taṃ mrgaviṡaṃ haniṡyāma | tasya rājño bhavati | yādrśā ime rṡiyo mahābhāgā pratibalā ete tamupasthā- payituṃ | so āha | nemi va: bhagavantaṃ (van taṃ) pradeśaṃ yatra śyāmakaśirī | te dāni tasya rājño skandhe hastaṃ dattvā taṃ pradeśaṃ gatā | śyāmakarṡisya śīrṡaṃ utsaṅge krtvā pāragā śyāmakaśirisya mātā mukhamaṇḍalaṃ pāṇinā saṃpari- mārjantī bahuprakāraṃ rodati paridevati | śūnya: āśramapada: śyāmakaśiriṇā vihīno bhaviṡyati | vanadevatā karuṇaṃ paridevitvā gamiṡyati | mrgapakṡiṇo pi śyāmakaśiriṃ apaśyanta: āśramapadāto karuṇaṃ paridevantā gamiṡyanti | rṡi āha | pārage mā rodāhi mā śocehi, kiṃruṇḍena śocitena vā kiṃcidartho bhavati | vayaṃ pi ugratapacīrṇacaritāvino brahmacārī samarthā vayaṃ etaṃ satyavacanena utthā- payituṃ | taṃ karoma satyavacanaṃ yenāsya mrgaviṡaṃ haniṡyāmi jīvitaṃ ca upasthape- ṡyāma: | tehi dāni tasya satyavacanena taṃ mrgaviṡaṃ hataṃ | yathā tvayā putra na jātu kasyacidviṡamaṃ cintitaṃ maitracitto sarvasatveṡu, tathā tava hato mrgaviṡo bhavatu | yathā tvayā na jātu adattvā mātāpitrṇāṃ ātmano āhāraṃ krtaṃ, tathā tava hataṃ mrgaviṡaṃ bhavatu | yathā tava putra mātāpitarau nityakālaṃ śīlaṃ pariśuddhaṃ (219) rakṡata:, tathā tava hataṃ mrgaviṡaṃ bhavatu | so dāni rṡikumāro teṡāṃ mātāpitrṇāṃ tejānubhāvena satyavacanena svakena ca sucaritatejena yathā śayitako puruṡo buddhyeyā tathā vijrmbhanto utthito | bhagavānāha | syāt khalu punarbhikṡava: yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena śyāmako rṡikumāro | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ so bhikṡava: tena kālena tena samayena śyāmako nāma rṡikumāro abhūṡi | anyo sa bhavati rṡi śyāmakasya pitā | eṡo śuddhodano rājā taṃ kālaṃ śyāmakasya pitā abhūṡi | anyā sā tena kālena tena samayena śyāmakasya rṡikumārasya pāragā nāma mātā abhūṡi | eṡā sā māyādevī abhūṡi | anyo so peliyakṡo nāma kāśirājā abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡa bhikṡava: ānanda– sthavirastena kālena tena samayena peliyakṡo nāma kāśirājā abhūṡi | tadāpi bhikṡava: eṡa śuddhodano rājā mama kāraṇena kālagato ti śrutvā na śraddadhāti | na so mahārāja kālagato śyāmakaśiri, mrgaviṡeṇa so mohito | nehi tvaṃ asmākaṃ taṃ pradeśaṃ vayaṃ taṃ mrgaviṡaṃ satyavacanena haniṡyāma:, taṃ ca śyāmakaśiriṃ @144 utthāpeṡyāma: | etarahiṃ pi eṡa śuddhodano rājā mama arthāya kālagato iti śrutvā nābhiśraddadhāti | samāptaṃ śyāmakajātakasya parikalpaṃ | lokottarasya loke aparimitayaśasya lokanāthasya | pūrvacaritaṃ bhagavato... guṇavato pravakṡyāmi ||1|| na hi bodhisatvacaritaṃ sadevagandharvamānuṡe loke | (220) śakyamabhibhavituṃ kenaci tena daśabalo anabhibhūto ||2|| yaṃ yaṃ tathāgatānāṃ smrtiye balaṃ tāsu tāsu jātīṡu | maitrāya ca karuṇāya ca lokaṃ anukampamānānāṃ ||3|| taṃ sucaritaṃ bhagavato kalpaśatasahasrasaṃcitaśubhasya | ahamabhyudāhariṡyaṃ avadhānaṃ detha satkrtya ||4|| tena samayena bhagavāṃ vānaprasthāna tāpasakulasmiṃ | atyantaśuddhe satvaṃ upapadyitha buddhisampanno ||5|| tasya mātāpitarau jīrṇā ca abhūnsu: cakṡuvihīnā | eteṡāmutpadye hitāya lokottaro...||6|| sarvamanavadyagātro rddhīmāṃ saumyako viśālākṡo | tadeva tasya nāmaṃ abhūṡi śyāmo ti taṃ kālaṃ ||7|| āścaryaṃ rṡikumāraṃ yo paśyati mānuṡo vā devo vā | rūpaguṇapāramigataṃ nidhyāyanto sa na trpyati ||8|| svayameva bodhisatvo kiṃ kuśalaṃ gaveṡayaṃ samādiyati | śuklaṃ kuśalaṃ dharmaṃ taṃ ca samādāya varteti ||9|| akhaṇḍakamakalmāṡaṃ pariśuddhaṃ duṡkrtaṃ kuśīdehi | svayaṃ carati brahmacaryaṃ paraṃ ca tatra niyojayati ||10|| mātāpitrṡu vīro upasthapetvā tīvraṃ paricarati | brahmacaryaṃ brahmacāri (rī) svayaṃ brahmacārivrataṃ carati ||11|| (221) tasyāsi samādānaṃ priyeṡu mātāpitrṡu dayiteṡu | na khalu me prapañcayitavyaṃ andheṡu parapraṇeyyeṡu ||12|| mūlaphalamāharanto gilānakā jīrṇakā vayovrddhān | premnena gauravena ca satkrtya gurunupasthāsyaṃ ||13|| annena ca pānena ca gilānabhaiṡajyānupradānena | vastrai: śayyāsanena mātāpitaraṃ upasthāsyaṃ ||14|| api cātra bodhisatvo mātāpitaraṃ bhaṇāsi mā khu bhave | na khu tāva śocitavyaṃ ahaṃ va paricārako asmi ||15|| @145 taṃ avaca śyāmasundari cīraṃ bhājī ca mā ca tava pāpaṃ | utpathapanthāgatasya ca tuhya mā trāsentu bhūtāni ||16|| mānsarudhirārthino pi mrgarājā atibalā ca mātaṃgā | mārgādapakramantu te mā ca te trāsentu bhūtāni ||17|| mrgapotakehi sārdhaṃ prativasati āśrameṡu ramaṇi (ṇī) yeṡu | mrga iva mrgehi sārdhaṃ vasati araṇye rṡikumāro ||18|| tasya tahimāśramapade prativasato kṡamadamaprahāṇasya | maitrāya ca karuṇāya ca lokaṃ anukaṃpamānasya ||19|| prādurahu kāśirājā nrpati mahāvāhano maheśākhyo | so tasmiṃ āśramapade trāsayati mrgā ca pakṡī ca ||20|| rājā vanāntareṇa adarśi eṇīmrgāṇa yūthāni | drṡṭvāna tvaritatvarito vitane dhanu sandahe kṡuraprā ||21|| (222) eṡo aśvāvāhī anilajavaṃ osare mrgābhimukhaṃ | sakalaturaṃgaśreṡṭhaṃ prakīrṇaśirajaṃ tvaritagāmiṃ ||22|| saṃprati ca rṡikumāro kalaśaṃ ādāya prasthito udakaṃ | avagāhi tāva girinadiṃ trastā ca mrgā ca pakṡī ca ||23|| atha paramakopakupito so rājā ābhatena cāpena | anudhāvanto mrgān na addaśi kupito rṡikumāraṃ ||24|| tena mrgasya khurapro saṃdahito yena āhato śyāma: | viṡaliptena aviṡamo śalyena samarpito patito ||25|| so avaca hanyamāno kenāsmi adūṡako pitā mātā | ekeṡuṇā trayo hatā saṃprajvalito puna adharmo ||26|| dantāna nāma kāraṇā hananti nāgā mrgā ca mānsārthaṃ | camarī ca bālaheto rdvīpayo cārthāya carmasya ||27|| mahyaṃ punarna dantā na pi carma na śirajā nāpi ca mānsaṃ | kisya khu nāma krtena aheṭhakā hatā bhaviṡyāma: ||28|| so tāṃ girāṃ śruṇitvā rājā adhigamya taṃ rṡikumāraṃ | anuneti kṡamāpeti ca ajānatā āhato bhagavān ||29|| naiṡo kṡurapro saṃdhito tvamāhato si maya ajānantena | yamajānantena kṡataṃ etaṃ mayā kṡamyatāmeva ||30|| yaṃ ca paridevanto bhaṇesi ekeṡuṇā hatā trīṇi | (223) viyāhara brahmacārī etaṃ me arthamākhyāhi ||31|| taṃ avaca bodhisatvo priyeṡu mātāpitrṡu dayiteṡu | @146 ja (jā) netva imāṃ girāmabhyudīremi ||32|| te me cirabrahmacārī mātā ca pitā ca jīrṇakā vrddhā | teṡāmacakṡuṡāṇāmahameva gatiśca nāthaśca ||33|| teṡāmanāthamaraṇaṃ upasthitaṃ tena rāja śocāmi | te mahyamparicīrṇā anāthamaraṇaṃ mariṡyanti ||34|| etena hetunā ahaṃ bhaṇāmi ekeṡuṇā hatā trīṇi | kiṃci tvayi poṡayanto na hato... bhaviṡyāmi ||35|| kāśipati: tīkṡnabuddhi tenāpi asya saṃbhāvito artho | taṃ avaca rṡikumāraṃ praṇamya śirasā hi pādeṡu ||36|| nirayaṃ ahaṃ patiṡyaṃ adūṡakaṃ rṡiputraṃ hanitvāna | etādrśā hi hatvā narakeṡu na mucyituṃ śakyā ||37|| ye pi tava aśruvindū patanti atyantaśuddhasatvasya | lokamapi te dahensu: kiṃ puna asmādrśāṃ bālā ||38|| satyaṃ bhaṇāmi yadi me maraṇena jīvitaṃ tava bhaveya | prāṇamapi ahaṃ tyajeyaṃ na vaiṡa saṃvidyate sthānaṃ ||39|| tīkṡnena viṡakrtena hrdayasmiṃ āhato si rṡiputra | jānāmi jīvitaṃ tava nāsti na ca me priyaṃ bhavati ||40|| evaṃ ca te mahāyaśā pratiśruṇiṡyāmi taṃ me pattīya | (224) satyaṃ hi jīvaloke pratiṡṭhitaṃ eṡa paramārthaṃ ||41|| rājyamapahāya sphītaṃ strīyo ca kāmāṃśca parityajya | mūlaphalamāharanto guru tavāhaṃ paricariṡyaṃ ||42|| taṃ avaca bodhisatvo kharaṃ mama śokaśalyaparidāghaṃ | vyapanayasi rājakuṃjara imāṃ girāmabhyudīranto ||43|| idameva udakakumbhaṃ ādāya imāhi ekapadikāhi | asmākamāśramapadaṃ gatvā vacanena me bhaṇesi ||44|| abhivādanaṃ puna:puna: bhaṇesi tvaṃ mātaraṃ ca pitaraṃ ca | kālagato vo putro so ca abhivādanaṃ āha ||45|| na kathaṃcit śocitavyaṃ nāpi ca ruṇḍena śocitenārtho | jātena jīvaloke sarveṇa avaśyaṃ martavyaṃ ||46|| eṡā kilānupūrvā na suciraṃ jīvitaṃ manuṡyāṇāṃ | maraṇaṃ paryavasānaṃ āḍhyānāṃ durgatānāṃ ca ||47|| nāpi ca svayaṃkrtānāṃ karmāṇāṃ phalaṃ palāyituṃ śakyā | cakraparivartakasya hi upari patati sukhaṃ ca du:khaṃ ca ||48|| @147 nāpi ca manonvitānāṃ mayā śrutaṃ nāpi cāhaṃ jānāmi | kṡaṇikasya durbalasya ca saṃskāragatasya adhruvatāṃ ||49|| nāpi ...maraṇaṃ nāpi ca mama eva edrśaṃ du:khaṃ | anubhūto eṡa artho na kiṃci loke anāgamyaṃ ||50|| eṡo me śokaśalyo yaṃ jīrṇā cakṡuṡā ca parihīnā | hohanti śokabahulā tava śruṇitvāna vrttāntaṃ ||51|| (225) syā (śyā) me tha paśya dāniṃ kāśivarddhana satyapratijño bhavesi | taṃ me gurusu (ṡu) pāricaryāye janādhipa bhaviṡyati ||52|| taṃ mahārthaṃ jīrṇeṡu durbaleṡu ca paṇḍitā praśaṃsanti | paricaryaṃ hi janādhipa trīṇi pi tasyāsti aṃgāni ||53|| puṇyaṃ ca nāma hohati yaśo ca kīrtī ca kuśalamūlaṃ ca | prcchāhi kāśirāja vacanamabhigamanaṃ samupasthāhi ||54|| sādhūti śrutvāna sa vimano aśrūṇi saṃpramārjanto | prakramati kāśirājā mrto sti śyāmo ti viditvāna ||55|| samprati ca kāśirājā prakrānto mrgaśatāni ca bahūni | parivārensu: śyāmaṃ pakṡigaṇā devatā api ca ||56|| taṃ paśyiyāna patitaṃ śayamānaṃ mūrcchitaṃ nadītīre | rodensu: devatā pi mrgapakṡiśatāni ca bahūni ||57|| so nūnaṃ pāpakarmā tamā tamaṃ durgatīṡu durgatiyaṃ | gacchati yo tava pāpaṃ cintayati apāpadharmasya ||58|| bhūtānāṃ ca ninādo ākāśe prthivīye ca nirghoṡo | vātā ca vipravānti cintayati rṡi aho kaṡṭaṃ ||59|| mā haiva rṡikumāro viheṭhito yādrśāni drśyanti | raudrāṇi kāruṇāni ca rutarutaśabdāni suvahūni ||60|| vātā pravānti kaṡṭaṃ śakunā pravyāharanti ca kharāṇi | hrdayaṃ ca vyuttha(tthaṃ) sthāno (nā) sarvo ca anirvrto kāyo ||61|| (226) ete manovitarkā vartanti so ca peliyaśo (kṡā) nāma | prakramati āśramapadaṃ mrgapakṡigaṇā ca santrastā ||62|| bhītā diśo vrajanti bhayārditā devatā pi saṃjñātvā | durmanatarā abhūnsu: niṡpratyāśā paśantīyo ||63|| na imāṃ diśāṃ manuṡyo amanuṡyo vāpi kvacidāgamya | na pi drṡṭvā rṡikumāraṃ mrgapakṡigaṇā bhayaṃ enti ||64|| @148 ni:saṃśayaṃ bhaviṡyati mahadbhayo romaharṡaṇo satvo | yaṃ paśyiyā mrgagaṇā santrasyanti pakṡisaṃghā ca ||65|| viditaviditaṃ upagamya mātāpitaraṃ anāgamanena sya | prāṇaharo pi trasyantaṃ madhurāhi girāhi abhinandi ||66|| te avaca svāgataṃ tava kuto tuvaṃ kasya vāsi tvaṃ dūto | andhā sma acakṡuṡkā śyāmo ca gato udakahārī ||67|| rājāha ahaṃ mrgavyaṃ kāśipurā nirgato saha balena | nāmena peliyakṡo aṇvāmi mrgā gaveṡanto ||68|| kacci tava rājakuṃjara varṡati devo rohati ca vījaṃ | anta:puraṃ arogaṃ mahya kumārā balāgraṃ ca ||69|| nagareṡu janapadeṡu ca kṡemaṃ me prakrtayo ca anuraktā | na ca vardhanti amitrā sarvo ca vivardhati kośo ||70|| śramaṇeṡu brāhmaṇeṡu ca ārakṡo dhārmiko janapadeṡu | (227) vardhati na caiva hāyati dānāni ca demi satkrtya ||71|| yuṡmākaṃ pi araṇye taskaravyāghrabahuvyālacaritasmiṃ | na karonti kecid hiṃsāṃ bhūtāni yathotpathagatāni ||72|| puṡpaphalaṃ prabhūtaṃ śyāmākaṃ śākamūlakaṃ pracuraṃ | alpakisareṇa labhyati alpā vyādhī śarīrasmiṃ ||73|| nacireṇa gato kumāro niṡīda etāhi parṇa śivikāhi | bhavyasya dhārmikasya atiriva ca manomanāpasya ||74|| atha viṡakrtāmaniṡṭāṃ prāṇaharāṃ tasya tāpasakulasya | vācāṃ pravyāharati rājā aśrūṇi vartento ||75|| yaṃ bhaṇatha brahmacārī rṡiputra: dharmacāri samācāri | so saṃprati kālagato so vo abhivādanaṃ āha ||76|| na kathaṃci śocitavyaṃ na ca ruṇḍaśocitena ko cārtho | jātena jīvaloke sarveṇa avaśyaṃ marttavyaṃ ||77|| te tāṃ girāṃ aniṡṭāṃ amanojñāṃ apriyāṃ śruṇitvāna | avaciṃsu jīvitaṃ khu me uparundhasi evaṃ jalpanto ||78|| so avaca eṡo arthonayena jāto yadā mayā pāpaṃ | avijānantena krtaṃ evaṃ kṡamyantu me devā ||79|| ahamapi ca etamarthaṃ ihagato yāṃ vurāmrṡikumāro | (228) vaheti ca tāṃ vahiṡyaṃ ahaṃ ca devā upasthāsyaṃ ||80|| @149 paridevatesya mātā indīvarasuprasūtavarṇasya | hasitabhaṇitāni pūrvaṃ priyasya vigaṇentī ||81|| hā dayita syā(śyā) masundara tvayā vinābhāvasambhavo pūrvaṃ | mahyaṃ hrdayaṃ dahiṡyati śuṡkaṃ trṇakāṡṭhameva agni ||82|| śūnyamimamāśramapadaṃ khyāyati bhayabhairavaṃ anabhiramyaṃ | bhavyena dhārmikena (ṇa) vihīnaṃ rṡiṇā udāreṇa ||83|| yaṃ nūnaṃ so sarvā no śakti kāmahu tena ca śamaṃ | taṃ mama asya varataraṃ na jātu etādrśaṃ du:khaṃ ||84|| asmehi nyūnā manye krtā vicitrā vividhā tapaścaryā | tasyaiba phalavipāko yaṃ sma vihīnā priyaputreṇa ||85|| ruṇḍena śocitena mahattaraṃ pīḍ+itā parikilantā | bhavyasya dhārmikasya anusmarantī guṇaśatāni ||86|| te avaca kāśirājaṃ evaṃ so yācito tahiṃ nehi | andhā sma acakṡukā sma samarthā tahiṃ gantuṃ ||87|| so avaca tahiṃ khu neṡyaṃ taṃ deśaṃ yatra so rṡikumāro | apyeva nāma jībe yuvā sa nihato mrgaviṡehi ||88|| sa kāśirājā--- mārgeṇa yathāgatena gacchanto | (229) nacirasya taṃ pradeśaṃ agami yahiṃ so rṡikumāro ||89|| taṃ paśyiyāna patitaṃ śayamānaṃ mūrcchitaṃ nadītīre | mukharatanamasya mātā kareṇa parimārjati rudantī ||90|| hā dayita ekaputra akiṃcanānāṃ tuvaṃ daridrāṇāṃ | bandhu abandhūnāṃ tvaṃ kathaṃ asi viheṭhito vatsa ||91|| vanadevatā pi satye na kiṃcidartho yamamanuṡyabhūteṡu | paśyanti kiṃcit śyāmo stokaṃ pi na vārito vatso ||92|| du:soḍhaṃ yātrānnaṃ vidyate---bahudalaśatāni | bhavyena dhārmikena yahiṃ vihīnā priyaputreṇa ||93|| te nūnaṃ karūṇakaruṇaṃ mrgā ca pakṡī ca āśramapadasmiṃ | śyāmakaśirimapaśyantā garjanti ratiṃ alabhamānā ||94|| mā śoca pārage tvaṃ pi ruṇḍaśocitena kocārtho | jātena jīvaloke sarveṇa avaśyaṃ marttavyaṃ ||95|| vayamapi ca brahmacārī ciraviratā maithunehi yogehi | kāhāma satyavākyaṃ tenāsya viṡaṃ haniṡyāma: ||96|| yatha tuhya syā (śyā) masundara pāpe cittaṃ na sajjayata kadācit | @150 tatha tava hataṃ mrgaviṡaṃ utthehi ca satyavacanena ||97|| yatha tava mātāpitarau śīlaṃ rakṡanti nityapariśuddhaṃ | tatha tava hataṃ mrgaviṡaṃ utthehi ca satyavacanena ||98|| yathā tava bhavanettī māno ca mado ca nāsti mrakṡo vā | tatha tava hataṃ mrgaviṡaṃ utthehi ca satyavacanena ||99|| (230) atha so vijrmbhamāno samutthito apagate ca mrgaviṡasmiṃ | mātāpitrtejena ca sucaritatejena ca svakena ||100|| taṃ paśyiyāna rājā samutthitaṃ tena satyavacanena | saṃhrṡṭaromakūpo nipati caraṇeṡu kṡamāpayasi ||101|| taṃ avaca bodhisatvo sayugyabalavāhano sadevīko | sanagaranigamajanapado sukhī bhavāhi mahārāja ||102|| paśyāhi kāśivardhana mātāpitugāravasya niṡyandaṃ | yathā samūhataṃ mrgaviṡaṃ sucaritatejena suvakena ||103|| yeṡāṃ mātāpitarau suśruṡā aṃjali: praṇāma: ca | kartavyaṃ kāśivarddhana yadi icchanti svargaṃ gantuṃ ||104|| asmiṃ jambudvīpe ratnāni āharitvā sarvāni | pūjaya mātāpitaraṃ mātāpitrṡu na pratikuryāt ||105|| evaṃ na supratikaraṃ bhaṇāmi mātāpituṃ mahārāja | anukampāhi ete pūrvācāryā va lokasya ||106|| devānāmiva teṡāṃ sannamitavyaṃ manuṡyadevānāṃ | yeṡāṃ mātāpitarau labhanti pūjāṃ na te śocyā ||107|| yā sā abhūṡi mātā taṃ kālaṃ sā abhūttadā māyā | śuddhodano sa rājā pitā bhagavato tadā āsi ||108|| yo so mahānubhāvo samutthito tena satyavākyena | (231) so āsi bodhisatvo bhagavāṃ śyāmo hi taṃ kālaṃ ||109|| yo so abhūṡi rājā taṃ kālaṃ so abhūṡi ānando | bhagavato jñāti preṡyo bahūni jātī sahasrāṇi ||110|| nāyaṃ kva pi saṃbuddho nāpi ca svayaṃ pratibhañjitagrantho | bhūtaṃ hi tad bhagavato pūrvacaritadharmaniṡpatti: ||111|| samāptaṃ śyāmakajātakaṃ | bodhisatvo uruvilvāye tapovane duṡkaraṃ carati | ekena kolena divasaṃ yāpento aṡṭādaśa māsāṃ kolāha (hā) ratāye pratipanna: | ekena tilena divasaṃ @151 yāpento aṡṭādaśa māsāṃ tilāha (hā) ratāye pratipanno | ekena taṇḍulena divasaṃ yāpento aṡṭādaśa māsāṃ taṇḍulamāha (hā) ratāye pratipanno | aṡṭādaśa māsā sarvaśo anāha (hā) ratāye pratipanno | ekaṃ kolaṃ tasya bhakṡaṃ ekaṃ tilakataṇḍulaṃ | kvaci sya sambuddhajñānaṃ na vīryavante saṃśraye ||1|| kālāśītako sarvo va evaṃ aṃsāni se abhūt | viṡkambhe yathoṡṭrapadaṃ hanukā se tadā abhū ||2|| jīrṇagopānasyāntarikā ośīrṇā pārśvake yathā | evaṃ kāyaṃ maharṡisya tapena pariśoṡitaṃ ||3|| veṡṭanaveṇīva dīrghā unnatāvanatā yathā | evamasya prṡṭhi kaṇṭhaśca unnatāvanatā abhūt ||4|| (232) tasya netrā prakāśanti udupāne va tārakā | gambhīraṃ sma tadāśvāsaṃ karmārāṇāṃ va gargarī ||5|| sāradaṃ vā yathālaṃbū haritacchinnamilāyitaṃ | evaṃ śīrṡaṃ maharṡisya tapena pramilāyitaṃ ||6|| śāntakāyo mahāvīro aśrutaṃ ātmacetasaṃ | ugraṃ tapaṃ niṡevate sarvasatvāna kāraṇā ||7|| na śakyaṃ ca parikīrtayituṃ sarvavācāya bhāṡata: | yaṃ duṡkaraṃ care vavīro satvāṃ drṡṭvāna du:khitān ||8|| pakṡirvā ca yathākāśe paryantaṃ nādhigacchati | yathāpi sāgare vāri aprameyo mahodadhi: ||9|| evaṃ lokapradīpānāṃ buddhānādityabaṃdhūnāṃ | na śakyaṃ guṇaparyantaṃ sarvavācāya bhāṡituṃ ||10|| anāliptā chavī tasya prṡṭhīyamupalopitā | gātrā ca patitā sarve na ca vīryato saṃsati ||11|| grhṇīya purima kāyaṃ prṡṭhimaṃ parigrhṇati | yadā utthāsi vegena mukhena prapate muni ||12|| catvāri devatā drṡṭvā kāyaṃ vīrasya durbalaṃ | āhansu muni kālagato na ca vīryato sansati ||13|| evaṃrūpaṃ tapamugraṃ carante puruṡottame | vismayaṃ loka āpanno sadevāsuramānuṡo ||14|| (233) etamevaṃrūpaṃ ugratapaṃ kumārasya śrutvā rājā śuddhodano āprṡṭa- puruṡāṇāṃ sakāśato mahāprajāpatī ca gautamī yaśodharā ca sarvaṃ ca śākyarāṡṭraṃ @152 utkaṇṭhitā | api ca nāma kumāro kṡemeṇa tāvadugrāto tapāto vyutthito yeya | yaśodharāye pi etadabhūṡi | na etaṃ mama sādhu bhaveya, na pratirupaṃ, yamahaṃ āryaputreṇa du:khitena duṡkaraṃ carantena trṇasaṃstarakena lūhāhāreṇa ahamiha rājakule rājārhāṇi bhojanāni bhuṃjeyaṃ rājārahāṇi pānāni pibeyaṃ rājārhāṇi vastrāṇi dhārayeyaṃ rājārhāṇi śayyāsanāni kalpayeyaṃ | yaṃ nūnāhaṃ pi lūkhaṃ ca āhāraṃ āhareyaṃ prākrtāni ca vastrāṇi dhārayeyaṃ āharesi trṇasaṃstare piṃ śayyāṃ kalpayeyaṃ | sā dāni lūkhaṃ ca āhāraṃ prākrtāni pi vastrāṇi dhārayesi trṇasaṃstarake pi śayyāṃ kalpayesi | yadā ca bhagavāṃ pravrttapravaradharmacakro rājagrhe viharati ardhatrayodaśabhikṡu- śataparivārito tadā rājñā śuddhodanena cchandako ca kālodāyī ca rājagrhaṃ preṡitā bhagavato dūtā | anukampitā bhagavatā devā manuṡyā ca, jñātīṃ pi bhagavānanukaṃpatu | yaṃ ca bhagavāṃ vadeyya taṃ karetha | tepi kapilavastuno rājagrhamanuprāptā bhagavantaṃ ca upasaṃkrāntā yaṃ ca rājño śuddhodanasya saṃdeśaṃ sarvasya jñātivargasya taṃ sarvaṃ bhagavato ārocitaṃ | bhagavāṃ ca kālajño velajño samayajño, kālaṃ ca velaṃ samayaṃ ca āga- mayati jātibhūmiṃ gamanāye | bhagavāṃ chandaka kālodāyīnāmantrayati | pravrajiṡyatha cchandaka kālodāyī | te avacaṃsu | rājñā śuddhodanena āṇattā yaṃ vo bhagavāṃ vadeyya taṃ kuryātha | yaṃ ca paśyanti nāpyatra nāpito nāpi kāṡāyāṇi (234) yehi prāvrtā pravrajeyāma: | te bhagavantamanuvartantā āhansu: | pravrajiṡyāma: bhagavan | te dāni bhagavatā ehibhikṡukāya ābhāṡṭā | ehatha bhikṡava: chandakakālodāyī caratha tathāgate brahmacaryaṃ | teṡāṃ dāni bhagavatā ehibhikṡukāye ābhāṡṭānāṃ yaṃ kiṃcid grhiliṃgaṃ grhidhvajaṃ grhigupti grhikalpaṃ sarvaṃ samantarahitaṃ, tricīvarā ca prādurbhūtā, sambhrtaṃ ca pātraṃ, prakrtisvabhāvasaṃsthitā ca keśā īryāpatho ca sānaṃ saṃsthihe tadyathāpi nāma varṡaśatopasampannānāṃ bhikṡūṇāṃ eṡā āyuṡmantānāṃ chandaka- kālodāyināṃ pravrajyā upasampadā bhikṡubhāvo | āyuṡmāṃ udāyī bhagavantamāha | bhagavaṃ yaśodharā bhagavato anuvratā, bhagavato tapovane duṡkaraṃ carantasya yaśodharāpi lūkhaṃ āhāramāharehi prākrtāni ca vastrāṇi dhāresi rājārahāṇi śayyāsanāni utsrjya trṇasaṃstarake seyyāṃ kalpesi | bhikṡū bhagavantaṃ prcchanti | kathaṃ bhagavaṃ yaśodharā bhagavato anuvratā | bhagavānāha | na bhikṡavo etarahiṃ eva yaśodharā mama anuvratā | anyadāpi yaśodharā mama anuvratā | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavaṃ | bhagavānāha | anyadāpi hi bhikṡavo | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvāne anyatarasmiṃ araṇyāyatane śiriprabho nāma mrgo prativasati prāsādiko darśanīyo susaṃsthitaśarīro raktehi khurehi raktehi pādehi aṃjitehi akṡīhi paṃcaśatamrgayūthaṃ pariharati | tasya dāni mrgarājño @153 agramahiṡī | sā tasya prabhāvānuraktā anuvratā ca | tena mrgeṇa muhūrtamapi vinā- bhāvo na bhavati | aparo ca nīlako nāma lubdhako | tena tahiṃ araṇyāyatane mrgāṇāṃ (235) pāśā oḍḍitā | so śiriprabho tena mahantena mrgayūthena saṃpari- vārito tahiṃ araṇyāyatane caramāno baddho | sarve ca mrgā ca mrgī ca mrgarājaṃ baddhaṃ drṡṭvā palānā, ekā mrgī yā tasya mrgarājño bhaktimantā ca anuvratā sā sthitā na palāyati | sā ca mrgī śiriprabhaṃ gāthayādhyabhāṡe | vikramāhi śiriprabhā vikramāhi mrgādhipa | pūrā so lubdhako eti yena so pāśo oḍḍito | chinde vāratrakaṃ pāśaṃ na ramiṡyaṃ tvayā vinā ||1|| atha bhikṡavo śiriprabho mrgarājā tāṃ mrgīṃ gāthāya pratyabhāṡe | vikramāmi na śaknomi bhūmau patāmi vegigato | drḍho vāratrako pāśo pādaṃ me parikartati ||2|| ramaṇīyānyāraṇyāni parvatāni vanāni ca | ramiṡyasi tuvaṃ bhadre anyena patinā saha ||3|| atha khalu bhikṡava: sā mrgī taṃ mrgarājaṃ gāthāya pratyabhāṡati | ramaṇīyānyaraṇyāni parvatāni vanāni ca | ramiṡyāmyahaṃ tvayā sārdhaṃ api anyāsu jātiṡu ||4|| teṡāṃ ca vilapantānāṃ śrutvāna ca vikrandatāṃ | lubdhako tatra so gacchi pāpakarmā sudāruṇo ||5|| so dāni mrgarājā taṃ paśyati lubdhakaṃ tadā dūrato eva āgacchantaṃ krṡṇaṃ pāṇḍurehi (236) dantehi raktākṡaṃ puruṡādasamaṃ nīlāmbaradharaṃ drṡṭvā ca puna tāṃ mrgīṃ gāthāya pratyabhāṡe | ayaṃ so lubdhako eti krṡṇo nīlāmbaraprāvrto | yo me carmaṃ ca mānsaṃ ca cchinditvā mahyaṃ haniṡyati ||6|| tasyāvidūre sā mrgo yena so lubdhako tena pratyudgamya taṃ lubdhakaṃ gāthāye adhyabhāṡe | @154 saṃstarāhi palāśāni asiṃ āvrha lubdhaka | mama pūrvaṃ vadhitvāna paścā hiṃsi mahāmrgaṃ ||7|| atha khalu bhikṡavo tasya lubdhakasya etadabhūṡi | mama dūrato eva mrgā drṡṭvā palāyanti adarśanaṃ gacchanti, iyaṃ punarmrgī atīva anuttrastā ātmatyāgaṃ krtvā abhimukhī āgacchati naiṡā bhāyati nāpi palāyati | so dāni lubdhako tasya mrgīye vinayaṃ drṡṭvā vismita āścaryaṃ prāpto | yādrśī iyaṃ mrgī | asmākaṃ na te guṇā: ye eteṡāṃ | na te tiricchā, yeṡāṃ imaṃ edrśaṃ guṇamāhātmyaṃ edrśā drḍhacittatā edrśā krtajñatā edrśā ca anuvratatā, mukhatuṇḍakena āhāraṃ paryeṡanto, vayaṃ tiricchā ye vayaṃ edrśaṃ mahātmānaṃ mrgaṃ upayātā nāma heṭhāṃ ut- pādema | mā vaheṡyaṃ etaṃ mrgaṃ pāśato | so dāni lubdhako tāṃ mrgīṃ gāthāye pratyabhāṡati | na me śrutaṃ vā drṡṭaṃ vā yaṃ mrgī bhāṡati mānuṡa | tvaṃ ca bhadre sukhī bhohi muṃcāmi te mahāmrgaṃ ||8|| tena dāni lubdhakena so śiriprabho mrgarājā pāśabaddho mukto | sā dāni mrgī taṃ (237) mrgarājaṃ muktaṃ drṡṭvā āttamanā pramuditā prītisaumanasyajātā lubdhakaṃ gāthāye pratyabhāṡe | evaṃ lubdhaka nandāhi saha sarvehi jñātihi | yathāhaṃ adya nandāmi drṡṭvā muktaṃ mahāmrgaṃ ||9|| pūrve nivāsaṃ bhagavāṃ pūrvejātimanusmaran | jātakapivyākhyāsi śāstā bhikṡūṇamantike ||10|| te skandhā te ca dhātava: tāni āyatanāni ca | ātmānamadhikrtya bhagavānetamarthaṃ viyākare ||11|| anavarāgrasmiṃ saṃsāre yatra me uṡitaṃ purā | śiriprabho ahaṃ āsi mrgī āsi yaśodharā ||12|| ānando lubdhako āsi evaṃ dhārayatha jātakaṃ ||13|| evamimaṃ anuparītaṃ bahudu:khaṃ uccanīcacaritaṃ idaṃ purāṇaṃ | vigatajvaro vigatabhayo asoko svajātakaṃ bhāṡati bhikṡusaṃghamadhye ||14|| samāptaṃ śiriprabhāya mrgarājasya jātakaṃ | @155 atha bodhisatvaṃ dāni uruvilvāyāṃ tapovane nadyā nairaṃjanāyāstīre duṡkara- cārikāṃ carantaṃ māro pāpīyāṃ upasaṃkramya vadayati | kiṃ prahāṇena kariṡyasi agāramadhye vasa | rājā bhaviṡyasi cakravarti | mahāyajñāni ca yajāhi aśvamedhaṃ puruṡamedhaṃ somaprāsaṃ nirargaḍaṃ padumaṃ puṇḍarīkaṃ ca | etāni yajñāni yajitvā pretya svargeṡu modiṡyasi bahu ca puṇyaṃ prasaviṡyasi | prahāṇaṃ ca duṡkaraṃ durabhisaṃbhaṇaṃ ana-(238) vadyapuṇyapārihāṇi brahmacaryavāsaṃ | bodhisatvo āha | nāhaṃ pāpīmaṃ puṇyehi arthiko | ramaṇīyānyaraṇyāni vanagulmāṃ ca paśyiya | uruvilvāya sāmante prahāṇaṃ prahitaṃ mayā ||1|| parikrāmya vyāyamantaṃ uttamārthasya prāptaye | namuci karuṇāṃ vācaṃ bhāṡamāṇa ihāgamat ||2|| krśo tvamasi durvarṇo santike maraṇaṃ tava | saṃhara mahāprahāṇaṃ na āśā tuhya jīvite ||3|| jīvitaṃ te hitaṃ śreṡṭhaṃ jīvan puṇyāni kāhisī | karohi puṇyāni tāni yena pretya na śocasi ||4|| carantena brahmacaryaṃ agnihotraṃ ca jūhūtā | anantaṃ jāyate puṇyaṃ kiṃ prahāṇena kāhisi ||5|| dūraṃ āśā prahāṇasya duṡkaraṃ durabhisaṃbhuṇaṃ | imāṃ vācāṃ bhaṇe māro bodhisatvasya santike ||6|| taṃ tathā idāniṃ māraṃ bodhisatvo dhyabhāṡata | krṡṇabandhu pāpīmaṃ nāhaṃ puṇyārthiko ihāgata: ||7|| aṇumātrai: puṇyai: artho mahyaṃ māra na vidyati | yeṡāṃ tu artho puṇyehi kathaṃ tāṃ māra na vadyasi ||8|| nāhaṃ amaro ti manyāmi maraṇāntaṃ hi jīvitaṃ | anivartaṃ gamiṡyāmi brahmacaryaparāyaṇa: ||9|| (239) nadīnāmapi śro (srā) tāṃsi ayaṃ vāto vā śoṡayet | kiṃ mama prahitātmasya śoṇitaṃ nopaśoṡaye ||10|| śarīraṃ upaśuṡyati pittaṃ śleṡmaṃ ca vātajaṃ | mānsāni lohitaṃ caiva avajīryatu sāṃprataṃ ||11|| mānsehi kṡīyamāṇehi bhūyo cittaṃ prasīdati | bhūyosmrti ca vīryaṃ ca samādhi cātratiṡṭhati ||12|| @156 tasya caivaṃ viharato prāptasya uttamaṃ padaṃ | nāyamatra kṡataṃ kāyaṃ paśya satvasya śuddhatāṃ ||13|| asticchando ca vīryaṃ ca prajñā ca mama vidyati | nāhaṃ taṃ paśyāmi loke yo prahāṇāto vāraye ||14|| ... eṡo sajjo prāṇaharo dhiggrāmyaṃ no ca jīvitaṃ ||15|| tasmā smrtimanto santo saṃprajāno niropadhi: | ...||16|| eṡohaṃ ca paraṃ cittaṃ bhāvayitvāna yodhane | balena vanaṃ bhinditvā anuṡṭheyamanuṡṭhito ||17|| ahaṃ bodhitaroradhastāt aprāpte amrte pade | drṡṭvā namucino senāṃ sannaddhāmutsrtadhvajāṃ ||18|| (240) yuddhāya pratiyāsyāmi nāhaṃ sthānārthamupāviśe | tāmahaṃ nivartiṡyāmi senāṃ te anupūrvasa: (śa:) ||19|| kāmā te prathamā senā dvitīyā ārati buccati | trtīyā kṡutpipāsā ca caturthī trṡṇā vuccati ||20|| paṃcamā styānamiddhaṃ te ṡaṡṭī bhīru pravuccati | saptamā vicikitsā te mānārtho bhoti aṡṭamā | lobho ti śloko satkāro mithyālabdho ca mo yaśo ||21|| eṡā namucino senā sannaddhā ucchritadhvajā | pragāḍhā atra drśyante eke śramanabrāhmaṇā: ||22|| na tāmaśūro jayati jitvā vā anuśocati | tāṃ prajñāya te bhetsyāmi āmapātraṃ va ambunā ||23|| vaśīkaritvāna te śalyaṃ krtvā sūpāsthatāṃ smrtiṃ | ālabdhavīryo viharanto vineṡyaṃ śrāvakāṃ pitu ||24|| pramādamanuyujanti bālā durmedhino janā | gaṃsāmi te akāmasya yatra du:khaṃ nirudhyati ||25|| tasya śokaparītasya vināśaṃ gacchi ucchriti | tataśca durmano yakṡo tatraivāṃtarahāyithā ||26|| yathā bodhisatvo saṃprajānaṃ mrṡāvādaṃ bhayabhīto saṃprajānamrṡāvādameva vijugupsa (241) nto alamiti ca tāṃ devatāṃ pratikṡipitvā anusukhaṃ audarika- māhāraṃ abhyavahrto tato paṃcakā bhadravargīyā nirvidya pratyavakrāntā: | samādhito @157 vibhraṡṭo śramaṇo gautamo śaithiliko bāhulikaṃ puna audarikamāhāra- mabhyavahrtaṃ | māro pi pāpīyāṃ ṡaḍvarṡāṇi bodhisatvasya duṡkaracaryāṃ carantasya prṡṭhatā prṡṭhato samanubaddho avatārārthī avatāraṃ gaveṡī | so pi bodhisatvasya ṡaḍvarṡāni anubaddhanto alabhantovatāraṃ alabhanto alambaṇaṃ, alabhanto abhiniveśanaṃ nirvidya pratyavakrānto | yaṃ tatra tatra māro na prasahe māruto va himavantaṃ | taṃ mrtyurājapraṇudaṃ pūjayati sadevako loko ||27|| bhikṡū bhagavantamāhaṃsu: | mokṡābhiprāyena bhagavatā duṡkaraṃ cīrṇaṃ | bhagavānāha | na bhikṡavo etarhi eva maye mokṡābhiprāyeṇa duṡkaraṃ cīrṇaṃ | bhikṡu āhansu: | anyadāpi bhagavaṃ | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡavo | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade śākuntiko śakunā nigrhṇīya araṇyāyataneṡu jālehi ca pāśehi ca paṃjarehi ca uparudhya nivāpena pānīyena ca poṡiya poṡiya vaḍḍavaḍḍāni krtvā iṡṭena arghena (ṇa) vikrīṇati | tahiṃ aparo śakuntako grhṇīyāna paṃjare uparuddho | so dāni śakuntako paṇḍita- jātiko paśyati ye te śakuntakā pūrve prakṡiptā paṃjare | nivāpuṡṭā vaḍḍavaḍḍā te janena kriṇiya tata: paṃjarehi kaḍḍiyanti | so paśyati sakuntako paṇḍitajātiko | na eṡa asmākaṃ śākuntiko hitakāmatāye nivāpaṃ vā pānīyaṃ vā deti, arthaheto: eṡa asmākaṃ nivāpaṃ vā udakaṃ vā deti | yadā vaḍḍavaḍḍā bhavensu: tato iṡṭena arghena vikrīye (242) nsu: | tadahaṃ tathā kariṡyāmi yathā me na kocit krīṇiṡyati, adhikāraṃ pi me alabhamāno na koci grhṇīṡyati | tattakaṃ āhāraṃ kariṡyāmi yathā naivaṃ vaḍḍībhaviṡyāmi na vā mariṡyāmi | so dāni tattakaṃ āhāraṃ pari- bhūṃjati udakaṃ tattakaṃ pibati yathā naiva vaḍḍībhavati nāpi marati cāpi | puruṡo śakuntakānāṃ krayiko āgacchati | tato so śakuntako tasya paṃjarasya dvārasya agrato evaṃ tiṡṭhati | so śakuntakrayiko puruṡo hastaṃ paṃjare prakṡipitvā taṃ śakuntakaṃ parāmrśati na ca taṃmānsaṃ hastena gacchati, uttoleti na ca guruko | tata: paṃjarāto @158 ekāntena krtvā anye vaḍḍaṃvaḍḍā śakuntakā gurukā tato nilayaṃ grhṇāti | taṃ śuṡka- śakuntako ti glānako ti krtvā na koci taṃ grhṇāti | so pi śākuntiko paśyati | bhavitavyaṃ sa eṡa śakuntako glāno ti yadā eṡa glānabhūto mukto bhaviṡyati tato nivāpaṃ ca bahutaraka (kaṃ) bhūṃjiṡyati udakaṃ ca bahutarakaṃ pibiṡyati | tata: vaṭṭī (ḍḍī) bhūto samāno vikrāsyati | mā eṡo anyānapi śakuntakāṃ glānāṃ kariṡyati saṃsargena, paṃjarāto niṡkuṭṭi (ḍḍi) ya bā (bā) hyato paṃjarasya attīyati pāṭiyekaṃ nivāpaṃ labhati pāṭiyekaṃ pānīyaṃ labhati, yaṃ velaṃ vaṭṭo (ḍḍā) bhaviṡyati tato vikrayiṡyatīti | so pi paṇḍito śakuntako tasya śākuntikasya visrambhesi | yaṃ velaṃ so śākuntiko taṃ paṃjaradvāraṃ muṃcati śakuntakānāmarthāye nivāpasya vā arthāye udakasya vā, tata: so śakuntako apyajñāto va taṃ paṃjaraṃ praviśati | yaṃ velaṃ so parokṡo bhavati (243) tato svayaṃ taṃ paṃjaraṃ praviśati | yadāpi paṃjarakāto niṡkramitukāma: bhavati tato svayameva nirdhāvati | taṃ na koci glānako ti krtvā nivāreti | so dāni śakuntako tathā durbalaśarīro yathā tato paṃjarāto advāreṇāpi praviśati viniṡkramati pi, te pi taṃ śakuntako glānako ti krtvā upekṡanti | so dāni yaṃ velaṃ jānati sma viśvastā mama ete śākuntikā ti bahutarakaṃ ca nivāpaṃ carati bahutarakaṃ ca pānīyaṃ pibati yāva śakyaṃ palāyituṃ dūraṃ uḍḍīyituṃ | so dāni yaṃ belaṃ samutsāhībhūto ayaṃ me kālo palāyituṃ ti so tasya paṃjarasya uttariṃ sthitvā tāye velāye teṡāṃ śakuntakānāṃ purato imāṃ gāthāṃ adhyabhāṡe | nācintayanto puruṡo viśeṡamadhigacchati | paśya cintāviśeṡeṇa mukto smi ca svabandhanāt ||1|| so śakuntako etāṃ gāthāṃ bhāṡitvā tato śākuntikasya grhāto utpattittvā puna: araṇyaṃ gato | bhagavānāha | syāt khalu punarbhikṡava: yuṡmākamevamasyādanya sa tena kālena tena samayena paṇḍitajātiko śakuntako abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ so bhikṡavastena kālena tena samayena paṇḍitajātiko śakuntako abhūṡi | anyo so tena kālena tena samayena śāntako abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡa bhikṡavo māro pāpīyāṃ tena kālena tena samayena so śākuntiko @159 abhūṡi | tadāpi mayā etasya mārasya śākuntikasya paṃjarāto mokṡābhiprāyeṇa duṡkaraṃ cīrṇaṃ | samāptaṃ śakuntakajātakaṃ | (244) bhikṡū bhagavantamāhansu: | buddhiviśeṡaṇa bhagavān śakuntabhūto mārasya hastagato vaśagato paṃjaragato mukto | bhagavānāha | anyadāpi buddhi- viśeṡeṇa etasya mārasya hastagato vaśagato karaṇḍakagato mukto | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavaṃ | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡava: | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade paripātrikā nāma nadī | tasyā kūle aparamālākārasya vanamālaṃ | asau dāni mālākāro mālasyaiva taṃ vele vanamālamāgatvā puṡpāṇi udviciya puṡpakaraṇḍakamādāya mālā- kāraṇāto nirdhāvati grāmābhimukho ca prasthito | tato ca nadīto kacchapo uddharitvā gomayaṃ bhakṡayati tasya mālākārasya avidūre | so taṃ mālākāreṇa drṡṭo | tasya etadabhūṡi | śobhano mama ayaṃ adya kacchapo olaṃko bhaviṡyati | tena dāni taṃ puṡpakaraṇḍaṃ ekānte sthapiya so kacchapo grhoto | so taṃ tahiṃ puṡpakaraṇḍe prakṡipati | taṃ ca so kacchapo mānuṡikāye vācāye āha | imāhaṃ kardamamrakṡito tato mayetaṃ puṡpaṃ kardamena vināśiṡyati | atra me udake dhovitvā karaṇḍe prakṡipa | tadete puṡpā na vināsyanti | so dāni mālākāro paśyati | śobhano khalvayaṃ kacchapo, gacchāmi taṃ atra udake dhovāmi | tato eṡā puṡpāṇi na vināśiṡyanti kardamena | so paitrkaviṡaye śuṇḍikāpaṃcamāni aṃgāni prasāretvā tasya mālākāra- hastāto bhraṡṭo | tahiṃ udake gāḍho tāye nadīye avidūre taṭamudetvā taṃ mālākāraṃ gāthāyedhyabhāṡati | (245) nirāmayā pāripātri krṡikāraṇā ca kūlena śaktito | kardamakrto smi mālika dhoviya pelāya māṃ prakṡipa ||1|| atha khalu bhikṡava: sa mālākāro kacchapaṃ gāthāye pratyabhāṡati | bahukā maye saṃcitāsu rājñā trigaṇo bahuko samāgato | tatra tuvaṃ bhadra kacchapa karaṇḍe mālakrte ramiṡyasi ||2|| atha khalu bhikṡava: sa kacchapastaṃ mālākāraṃ gāthāye adhyabhāṡe | @160 bahukā tava saṃcitāsu rājñā trigaṇo bahuko samāgato || matto pralapasi mālika taile bhuṃjatha bhadrakacchapaṃ ||3|| bhagavānāha | syāt khalu bhikṡava: punaryuṡmākaṃ evamasyādanya: sa tena kālena tena samayena bhadrakacchapo abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ so bhikṡava: tena kālena tena samayena kacchapo abhūṡi | anya: sa tena kālena tena samayena mālākāro abhūṡi | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡo so bhikṡavo māro pāpīyāṃ tena kālena tena samayena so mālākāro abhūṡi | tadāpi ahaṃ etasya mālākārasya hastāto buddhiviśeṡeṇa mukto | etarahiṃ pi ahaṃ etasya mārasya viṡayāto buddhiviśeṡeṇa mukto | samāptaṃ kacchapajātakaṃ | api ca na bhikṡava: etarahiṃ eva etasya viṡayāto mukto anyadāpyahaṃ etasya hasta (246) gatoviṡayāto pramukto | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavan | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡava: | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvāne samudrakūle mahāvanakhaṇḍaṃ nānāvanaṡaṇḍehi nānāvarṇehi vrkṡehi puṡpaphalopetehi udumbarabahulehi upaśobhitaṃ | tahiṃ vānaro mahāntasya vānarayūthasya yūthapati: | so tatra vanaṡaṇḍe tena vānarayūthena sārdhaṃ prativasati śānte pravivikte bahumrgapakṡiśatehi niṡevite nirmanuṡyacarite | so ca vānarādhipo tahiṃ samudrakūle mahānte udumbaravanavrkṡe śākhāpalāśabahule udumbarāṇi bhakṡayati | tato ca samudrāto mahānto śuśumāro taṃ pradeśamāgato | sa tatra samudratīre āsati | tena vānarādhipena drṡṭo | tasya śuśumāraṃ drṡṭvā kāruṇyaṃ saṃjātaṃ | kutra va teṡāṃ jalacarāṇāṃ samudramadhye puṡpo vā phalo vā | yaṃ nūnamasya itohaṃ udumbaraphalāni dadehaṃ | so dāni tasya tato udumbara vrkṡāto vaḍḍavaḍḍāni udumbarāṇi pakvāṇi varṇasaṃpannāni rasasaṃpannāni agrato pāteti nipati- tanipatitāni ca udumbarāṇi bhakṡayati | evaṃ śuśumāro puna:puno taṃ pradeśaṃ tasya vānarasya samīpaṃ āgacchati | so tasya vānarādhipo āgatāgatasya vrkṡāto udumba- rāṇi pāteti | te dāni ubhaye vānaro ca śuśumāro ca parasparasya priyamāṇā saṃjātā | tasyāpi dāni śuśumārasya bhāryā taṃ svāmiṃ apaśyantī utkaṇṭhayati | bhavitavyaṃ mama svāmikena anyā śuśumārī pragrhītā | tata: so mama mūlāto gatvā @161 tāye sāṃrdhaṃ āsati | sā dāni taṃ svāmikaṃ prcchati | kahiṃ tvaṃ mama mūlāto gatvā āsasi | so tāmāha | samudratīre amukasmiṃ uddeśe mahāvanakhaṇḍe tatra mama vānaro mitro (247) tena saha ālāpasaṃlāpena āsāmi | tasyā dāni śuśu- mārīye etadabhūṡi | yāva so vānaro jīviṡyati tāvadeṡo mama svāmi tahiṃ gatvā vānareṇa sārdhaṃ ālāpena āsiṡyati | tato taṃ vānaraṃ mārāpemi tena ca māritena eṡo me svāmiko na bhūyo taṃ pradeśaṃ gamiṡyati | sā dāni śuśumārī glānakaṃ krtvā āsati | so tāṃ śuśumāro prcchati | bhadre kiṃ te krtyaṃ kiṃ te du:khaṃ kiṃ te abhipretaṃ ākhyāhi kiṃ te demi āṇapehi | sā naṃ āha | āryaputra markaṭahrdayasya me dohado | yadi markaṭasya hrdayaṃ labhāmi evaṃ jīveyaṃ atha na labhāmi nāsti me jīvitaṃ | so nāṃ āha | prasādaṃ karohi kuto iha samudre markaṭasya pracāro yadi anyasmiṃ abhiprāyo jalacare tava upasthapemi | sā dāni āha | na me anyatra abhiprāyo markaṭahrdaye abhiprāyo tanme upasthapesi yadi icchasi me jīvantīṃ | so nāṃ puna:puno saṃjñapati | prasīdāhi bhadre kuto iha udakamadhye markaṭo | sā dāni (āha) | yo so tava samudrakūle markaṭo vayasyosya vayasyasya hrdayaṃ ānehi | so āha | prasādaṃ karohi so markaṭo mama vayasyo ca mitro ca kathaṃ ahaṃ śakyāmi tasya hrdayamutpāṭayituṃ | sā dāni āha | yadi na śaknosi mama karkaṭahrdaya- mupasthapayituṃ nāsti me jīvitaṃ | so dāni śuśumāro tāye śuśumārīye suṡṭhu upagrahīto samāno āha | ahaṃ jalacaro so ca markaṭo sthalacaro ca vanacaro ca yatra carati tatra mama agati | tat kathaṃ ahaṃ śakyāmi tasya markaṭasya hrdayamānayituṃ | yathoktaṃ paṇḍitehi | śataṃ māyā kṡatriyāṇāṃ brāhmaṇānāṃ duve śate | sahasraṃ māyā rājānāṃ strīṇāṃ māyā anantikā iti ||1|| (248) sā dāni tasya śuśumārasya āha | ete vānarā phalabhakṡā phala- lolā, tasya vānarasya jalpāhi | vayasya ettha samudrapāre nānāvarṇāni vrkṡāṇi nānāprakārāṇi puṡpaphalapiṇḍabhārabharitāni āmrāṇi jambūni ca panasāni bhavyāni ca pālevatāni ca kṡīrakāni ca tindukāni pippalāni ca | āgaccha tatra tvāṃ neṡyaṃ, nānāprakārāṇi phalāṇi paribhuṃjiṡyasi | tato yadā tava hastagato bhaveya tato taṃ māritvā hrdayaṃ ānesi | tena dāni śuśumāreṇa abhyupagataṃ | āneṡyaṃ tasya markaṭasya hrdayaṃ, prītā bhavāhi, na bhūyo utkaṇṭhaṃ karohi mā paritapyāsi | @162 so dāni śuśumāro tāṃ bhāryāṃ ca āśvāsetvā taṃ pradeśaṃ gato yahiṃ so vana- ṡaṇḍe vānarādhipo prativasati | so dāni tena vānarādhipena śuśumāro drṡṭo | so dāni vānaro taṃ drṡṭvā śuśumāraṃ pratimoditvā prcchati | vayasya kiṃ dāni sucireṇa āgato asmākamavalokayituṃ, ki kṡemaṃ, mā vā kiṃcit śarīrapīḍ+ā āsi | so dāni āha | vayasya kṡemaṃ ca, na ca kiṃci śarīrapīḍ+ā āsi api me samudrapāraṃ gatvā āgatvā | so taṃ prcchati kīdrśaṃ samudrapāraṃ bhavati | śuśumāra āha | vayasya ramaṇīyaṃ samudrapāraṃ nānāprakārehi vrkṡasahasrehi puṇyaphalopetehi upaśobhitaṃ āmrehi ca jaṃbūhi ca panasehi ca bhavyehi ca pālevatehi upaśobhitaṃ mātuluṃgehi tindukehi ca piyālehi ca madhukehi ca kṡīrikehi ca anyehi ca phala- jātīhi yeṡāmiha pracāro nāsti | yadi tava abhiprāyo āgaccha nānāprakārāṇi phalāni paribhoktuṃ tahiṃ gamyate | tasya dāni vānarasya phalabhuktasya phalalolasya nānāprakārāṇi phalāni śrutvā tahiṃ samudrapāre gamanabuddhī utpannā | so dāni taṃ śuśumāramāha | (249) sthalacaro kathaṃ śakyeyā samudrapāraṃ gantuṃ | śuśumāro āha | ahaṃ te neṡyāmi mama iha grīvāyāmāruhya upaśehi ubhayehi ca hastehi karkarīya lagnehi | so dāni vānaro āha | evaṃ bhavatu gacchāmi yadi manesi | so dāni śuśumāro āha | otarāhi ahaṃ te nemi | so dāni vānaro udumbarāto otaritvā śuśumārasya grīvāyāmāruhya ubhayehi hastehi karkarīya lagno | so dāni śuśumāro taṃ vānaraṃ grhītvā samudraṃ pratīrṇo nātidūre samudrasya taṃ vānaraṃ udake cāleti | so taṃ vānaro āha | vayasya kiṃ dāni me udake cālesi | so na āha | vayasya na jānāsi kasyārthāya mayā tvamānīto | tasya me vayasyīye markaṭahrdayasya dohado | tato markaṭasya hrdayasyārthāya tvaṃ mayā ānīto | sā me vayasya bhāryā tava hrdayaṃ khādiṡyati | evaṃ tvaṃ mayā ānīto | so dāni vānaro āha | vayasya mama hrdayo udumbare utkaṇṭhito sthapito yathā lahukataro samudraṃ tareyaṃ, na ca atibhāro bhaveyāti | tadyadi te avaśyaṃ markaṭahrdayena kāryaṃ tato nivartāma tato udumbarāto taṃ markaṭahrdayaṃ otāriyāna dāsyāmi | tasya dāni markaṭasya yathājalpantasya tena śuśumāreṇa pattīyitaṃ | so dāni śuśumāro taṃ grhṇīya tahiṃ pratinivrtto kṡaṇā- ntareṇa vanakhaṇḍapratyuddeśamanuprāpto | tato vānaro tasya śuśumārasya grīvāto upphāritvā taṃ udumbaraṃ prakrānto | so dāni śuśumāro āha | vayasya otarāhi etaṃ ato udumbarāto hrdayaṃ grhṇīya | atha khalu bhikṡava: so vānaro taṃ śuśumāraṃ gāthābhiradhyabhāṡe | @163 vaṭṭo (ḍḍo) ca vrddho ca hosi prajñā ca te na vidyate | na tuvaṃ bāla jānāsi nāsti ahrdayo kvaci ||1|| (250) pratyutpanneṡu kāryeṡu guhyamarthaṃ na prakāśayet | labhanti paṇḍitā buddhiṃ jalamadhye va vānara: ||2|| alametehi āmrehi jaṃbūhi panasehi ca | yāni pāre samudrasya ayaṃ pakvo udumbaro ||3|| bhagavānāha | syāt khalu bhikṡava: yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena samudratīre vanakhaṇḍanivāsī vānaro abhūṡi | na khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | ahaṃ so bhikṡava: tena kālena tena samayena samudratīre vanaṡaṇḍa- nivāsī vānaro abhūṡi | anya: sa tena kālena tena samayena mahāsamudre śuśumāro abhūṡi | ne khalvetadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto: | eṡo so māro pāpīyāṃ tena kālena tena samayena mahāsamudre śuśumāro abhūṡi | tadāpyahaṃ etasya hastagato vaśagato buddhiviśeṡaṇa viṡayāto atikrānto etarahiṃ pi etasya ahaṃ mārasya pāpīmato viṡayāto atikrānto | samāptaṃ markaṭajātakaṃ | bhikṡū bhagavantamāhansu: ! paśya bhagavan kathamayaṃ māro pāpīmāṃ bhagavato tapovane duṡkaracārikāṃ carantasya prṡṭhato anubaddho otārārthī otāragaveṡī ala- bhanto ca otāraṃ nirvidya pratyavakrānto | bhagavānāha | na bhikṡava: etarahiṃ eva eṡo māro pāpīmāṃ prṡṭhatonuprṡṭhato samanubaddho otārārthī otāragaveṡī alabhanto ca otāraṃ nirvidya pratyavakrānto | bhikṡū bhagavantamāhansu: | anyadāpi hi bhagavaṃ | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡavo | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade śāku-(251)- ntikena araṇyāyatane śakuntakānāmarthāye kālapāśā oḍḍitā nivāpo prakīrṇo | tata: ekāntaṃ gatvā teṡāṃ pāśānāṃ darśanapathe āsati | tahiṃ ca aparo śakuntako paṇḍitajātiko araṇyāyatane mahāntaṃ śakuntakayūthaṃ pariharati | tasya śakuntasya yūthapatisya buddhiviśeṡeṇa taṃ śakuntakayūthaṃ vardhati na parihīyati | sa teṡāṃ śakunta- @164 kānāṃ parirakṡati sā (śā) kuntakānāmapi mūlāto cāṇḍālakānāmapi mūlāto mrga- lubdhakānāmapi mūlāto viḍ+ālakroṡṭukānāmapi mūlāto nakulānāmapi bhaṃ (bhrṃ ?)- gakulānāmapi | so dāni sā (śā) kuntikena vigatena śakuntakayūthena sārdhaṃ tahiṃ araṇyāyatena viharanto tahiṃ uddeśe anuprāpto yatra tena śākuntikena tāni kāla- pāśāni oḍḍitāni taṃ ca nivāpaṃ prakīrṇaṃ | tehi śakuntehi tahiṃ uddeśe caramāṇehi tilataṇḍulakodravaśyāmānāṃ gandhaṃ ghrāyitaṃ | te dāni tasya nivāpasya taṃ gandhaṃ ghrāyitvā ita: ito nirīkṡantehi drṡṭaṃ taṃ nivāpaṃ tahiṃ pi uddeśe sānaṃ parisamante drṡṭaṃ | te taṃ yūthapatiṃ śakuntā āmantrayanti | yūthapati atra uddeśe tilataṇḍulāni ca kodrava- śyāmākāni, gacchāma paribhuṃjāma | so śakunto teṡāṃ śakuntakānāmāha | mā gacchiṡyatha ayaṃ araṇyāyatanaṃ na iha nivāpaṃ taṇḍulānāṃ kodravaśyāmākānāṃ vā pravrddhi, atha kṡetreṡu etāni cānyajātāni bhavanti teṡāṃ keṡāṃcit na araṇyāyatane | nūnaṃ atra deśe śākuntikehi śakuntānāmarthāya kālapāśo oḍḍito nivāpo ca prakīrṇa mā atra allīyiṡyatha | yena ahaṃ carāmi uddeśena tena tenāpi caratha | tena sā (śā) kuntikena taṃ mahāntaṃ śakuntayūthaṃ tahiṃ araṇyāyatane upalakṡito | tato so śākuntiko divase divase anyamanyehi pratyuddeśehi | yehi pratyuddeśehi teṡāṃ śakuntakānāṃ gamano pravicāro tehi uddeśehi divase divase tāni kālapāśāni oḍḍi (252) tāni nivāpāni ca prakireti | samantena ca yūthapati śakunto teṡāṃ śakuntānāṃ tehi tehi pratyuddeśehi tato kālapāśehi nivāpā ca vāreti | evaṃ kālapāśokāsā gacchanti | tasya śākuntikasya tatra araṇyāyatane tasya śakuntayūthasya gocare śakuntānāṃ nivāpārthāya khidyantasya bubhukṡāye pipāsāya pi santaptasya evaṃ bhavati | idāni bandhiṡyanti muhurte bandhiṡyanti ete śakuntā etehi pāśehi allīyantīti | te naṃ śakuntā yūthapatisya prṡṭhato teṡāṃ kālapāśānāṃ parisāmantena caranti tacca nivāpaṃ paśyanti na ca nivāpapāśabhūmiṃ ākramanti, sarvakālaṃ caranto kāla- pāśehi nivāpāto ca ātmānaṃ rakṡanti | śākuntiko pi eko tato paśyati tāṃ śakuntakāṃ teṡāṃ kālapāśānāṃ parisāmantena carantā (ṃ) evaṃ ca tasya bhavati | ete allīyanti vikālaṃ ete bandhiṡyanti idāni bandhiṡyanti muhūrte bandhiṡyanti | evaṃ śākuntiko tahiṃ araṇyāyatane tasya śakuntayūthasya gocarāto divase divase bubhūkṡāye ca pipāsāya ca santapto śuṡkena mukhena sphuṭitehi oṡṭhehi śītakālena @165 śītena dahyanto uṡṇakālena uṡṇena pacyanto vātātapena dahyanto khijjitvā nityaṃ vikālaṃ kṡaṇitena hastena grhaṃ gacchati hato bhavati | sa tu śākuntayūthaṃ drṡṭvā akhijjantaṃ (nto) nityaṃ tasya śakuntayūthasya gocare āgatvā kālapāśāni ca oḍḍeti nivāpāni ca prakireti | so dāni grīṡmāṇāṃ paścime māse tahiṃ araṇyāyatanaṃ (ne) gatvā tasya śakuntayūthasya gocare puna: kālapāśe oḍḍitvā (253) nivāpāni ca prakiritvā ekāntaṃ gatvā kālapāśa- darśanapathe āsati | so ca śakunto yūthapati śakuntayūthaṃ pariharanto tena mahantena śakuntayūthena sārdhaṃ teṡāṃ kālapāśānāṃ nivāpasya ca parisamantena carati | śakuntakā bhūyo tāni tilataṇḍulāni puno puna: paśyanti drṡṭvā drṡṭvā taṃ yuthapatiṃ āprcchanti | imāni tilataṇḍulāni carema | yūthapati jalpati | mā atra allīṡyatha kuto iha araṇyāyatane tilānāṃ vā taṇḍulānāṃ vā pravrddhi, kṡetrehi va tilāni bhavanti kedārehi na (ca) śālibrīhitaṇḍulāni bhavanti anyāni ca dhānyajātāni | mā allīṡyatha apakramatha imāto uddeśāto | so pi dāni śāku- ntiko paśyati | evaṃ ciraṃ kālaṃ mama iha araṇyāyatane eteṡāṃ śakuntānāmarthāye khijjantasya kālapāśāni ca oḍḍentasya nivāpāni prakirentasya, alpasmiṃ etasmiṃ araṇyāyatanoddeśe evaṃ cirakālaṃ vistīrṇo yatra mayā kālapāśāni ca oḍḍitāni nivāpāni ca prakīrṇā na ca kadācidete śakuntakā atra kālapāśeṡu allīyanti nivāpāni vā caranti | bahūni varṡāni khijjantasya śītakāle śītena dahyantasya uṡṇakāle uṡṇena pacyantasya vātātapehi ca hanyantasya bubhukṡāye pipāsāye śuṡyantasya mama na kadāci ettakehi varṡehi paribhrmamāṇasya evaṃ mahantato śakuntayūthāto eko pi śakuntako hi hastamāgato | ko upāyo bhaveyā yenāhametāṃ śakuntakān tehi kālapāśehi bandheyaṃ | tasya etadabhūṡi | yannūnāhaṃ patraśākhehi pariveṭhitvā etaṃ śakuntakayūthaṃ yena ete kālapāśā tena ākāleyaṃ | atha khalu bhikṡava: so śākuntiko grīṡmāṇāṃ paścime māse grīṡmikehi vātāta (254) pehi santapyanto kṡutpipāsāparigato patraśākhehi ātmānaṃ pari- veṡṭayitvā taṃ mahāntaṃ yūthaṃ yena te kālapāśā tena saṃparikāleti | atha khalu bhikṡavo te śakuntakā taṃ śākhāntikaṃ vrkṡaśākhehi saṃpariveṭhitaṃ atidūreṇa parisakkantaṃ drṡṭvā yūthapatiṃ āmantrayensu: | yūthapati eṡa vrkṡo imasya śakuntayūthasya vāhiravāhireṇa gacchati | evaṃ sa bhikṡava: yūthapati śakuntako tāṃ śakuntāṃ gāthāye adhyabhāṡe | @166 drṡṭā mayā vane vrkṡā aśvakarṇā vibhītakā | evaṃ ca karṇikārā pi mucilindā ca ketakā ||1|| tiṡṭhante te vane jāto athāyaṃ gacchate drumo | nāyaṃ kevalako vrkṡo asti tatraiva kiṃcana ||2|| atha khalu bhikṡava: so śākuntiko grīṡmāṇāṃ paścime māse grīṡmikehi vātātapehi saṃtapto khinno bhagno mathito tāye velāye gāthāmadhyabhāṡi | purāṇatittiriko yaṃ bhittvā paṃjaramāgato | kuśalo kālapāśānāṃ kramāpakramanti bhāṡati ||3|| bhagavānāha | syāt khalu punarbhikṡava: yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena teṡāṃ śakuntakānāṃ yūthapati: paḍ+ikaḍḍhako paṇḍitajātiko śakuntako abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tat kasya heto:| ahaṃ bhikṡavastena kālena tena samayena śakuntayūthapati parikaḍḍhako paṇḍitajātiko śakuntako abhūṡi | anyo so śākuntiko abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | eṡa bhikṡavo māro pāpīmāṃ tena kālena tena samayena (255) śākuntiko abhūṡi | tadāpi eṡo mama kālapāśāni ca jālānica nivāpāni ca oḍḍitvā ciraṃ kālaṃ prṡṭhimena prṡṭhimaṃ samanubaddho avatārārthī avatāraṃ gaveṡī alabhanto ca avatāraṃ nirvidya pratyavakrānto | etarahiṃ pi eṡa mama ṡaḍvarṡāṇi tapovane duṡkaraṃ carantasya prṡṭhimena prṡṭhimaṃ samanubaddho avatārārthī avatāragaveṡī alabhanto avatāraṃ nirvidya pratyavakrānto | samāptaṃ śakuntajātakaṃ | bhikṡu bhagavantamāhansu: | bhagavatā subhāṡitasya arthāye mānsaśoṇitaṃ parityaktaṃ | bhagavānāha | na bhikṡavo etarahiṃ eva subhāṡitasya arthāye mānsa- śoṇitaṃ parityaktaṃ | anyadāpi maye subhāṡitasyārthāye mānsaśoṇitaṃ parityaktaṃ | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavan | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡava: | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvānaṃ anuhimavante surūpo nāma hariṇo prativasati prāsādiko ramaṇīyo manoramaśarīro raktehi khurehi raktehi śrṃgehi aṃjitehi akṡīhi citropacitreṇa kāyena mahāntaṃ mrgayūthaṃ pariharati paṇḍito buddhimanto sukuśala- mūlapuṇyaupastabdho | tasya mrgasya puṇyopacayena taṃ sarvaṃ mrgayūthaṃ sukhitaṃ nānā- prakārāṇi bhojanāni caramāṇā śītalāni ca pānīyāni pibamānā tahiṃ anu- @167 himavante prativasati abhītā anugrastā na kenacit śakyaṃ viheṭhayituṃ manuṡyeṇa vā vyāḍamrgena vā pariṇāyakasaṃpannā | śītakāle uṡṇapradeśehi taṃ mrgayūthaṃ parikaḍḍhati uṡṇakāle śītehi vanaṡaṇḍehi taṃ mrgayūthaṃ parikaḍḍhati priyo devānāṃ nāgānāṃ yakṡāṇāṃ (256) kinnarāṇāṃ vanadevānāṃ mrgānāṃ tathānyeṡāṃ pi bhūtānāṃ | atha khalu bhikṡava: śakro devānāmindro taṃ mrgaṃ jijñāsanārthaṃ lubdhakavāsamātmānamabhinirmiṇitvā yena so surūpo mrgarājā tenopasaṃkramitvā taṃ mrgarājamāha | mama subhāṡitā gāthā asti yadi ātmamānsaṃ parityajāsi tato gāthāṃ śrāvayiṡyāmi | so mrgarājā tasya lubdhakasya vacanaṃ śrutvā prīto saṃvrtto yadi cāhaṃ imena vināśadharmeṇa subhāṡitaṃ śrṇomi mahatānugraheṇa anugrahīto bhavāmi | so dāni mrgarājā taṃ mrgalubdhakaṃ āha | parityajāmi ātmamānsaṃ subhāṡitasya arthāye śrāvehi me subhāṡitaṃ śīghraṃ avidhnena | śakro devānāmindro mrgarājasya tāye dharmagauravatāye prīto saṃvrtto | so taṃ āha | varaṃ evaṃrūpāṇāṃ eva satpuruṡāṇāṃ pādapānsurajo na sauvarṇo parvato | satpuruṡāṇāṃ pādapānsurajo śokahānāya saṃvartati suvarṇaparvato pi śokavrddhiye saṃvartati | śakro devānāmindro mrgarājasya jijñāsanaṃ krtvā tatraivāntarahāyi | surūpaṃ nāma hariṇaṃ lubdhako etadabravīt | asti subhāṡitagāthā mānsaṃ dehi śrṇohi me ||1|| yadi vināśadharmeṇa mānsenāhaṃ subhāṡitaṃ | śrṇomi mānsaṃ te demi śīghraṃ brūhi subhāṡitaṃ ||2|| lubdhako āha | satāṃ pādaraja: śreyo na giri kāñcanamayaṃ | so rajo śokahānāya sa giri śokavardhana: ||3|| bhagavānāha | syāt khalu puna: bhikṡava: yuṡmākamevamasyādanya: sa tena kālena tena samayena anuhimavante surūpo nāma mrgayūthapati parikaḍḍhako dhārmiko mrga abhūṡi | (257) naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | tatkasya heto: | ahaṃ so bhikṡava: tena kālena tena samayena anuhimavante mrgayūthapati parikaḍḍhako surūpo nāma dhārmiko mrgarājā tadā maye subhāṡitasyārthāye mānsaśoṇitaṃ parityaktaṃ etarahiṃ pi maye subhāṡita- syārthāye mānsaśoṇitaṃ parityaktaṃ | surūpasya mrgarājño jātakaṃ samāptaṃ | @168 evaṃ mayā śrutaṃ ekasmiṃ samaye bhagavān rājagrhe viharati grddhakuṭa parvate mahatā bhikṡusaṃghena sārdhaṃ paṃcahi bhikṡuśatehi | atha khalu nando ca devaputro sunando ca devaputro sumano ca devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro ete cānye ca saṃbahulā śuddhāvāsakāyikā devaputrā abhikrāntavarṇā atikrāntāye rātrīye kevala- kalpaṃ grddhakūṭaṃ parvataṃ varṇenāvabhāsayitvā yena bhagavānstenopasaṃkramitvā bhagavata: pādau śirasā vanditvā ekamante asthāsi sagauravā sapratīsā ekāṃśīkrtā prāṃjali- krtā bhagavantameva namasyamānā ekāntasaṃsthitasya nandasya devaputrasya ayamevaṃrūpo cetaso parivitarko udapādi | imaṃ avalokitaṃ nāma vyākaraṇaṃ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṃbuddhehi bhāṡitaṃ ca bhāṡitapurvaṃ ca, sādhu bhagavāṃ pi etarahiṃ bhikṡūṇāṃ bhāṡe | bhagavato saṃmukhaṃ pratiśrutvā saṃmukhaṃ pratigrhītaṃ tathatvāya dhārayiṡyanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ manuṡyāṇāṃ ca | adhivāseti bhagavānnandasya devaputrasya tūṡṇībhāvena anukampāmupādāya | atha khalu nando ca devaputro sunando ca devaputro sumano ca (258) devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro bhagavato tūṡṇībhāvenādhivāsanāṃ viditvā bhagavata: pādau śirasā vanditvā bhagavantaṃ triṡkrtyo pradakṡiṇīkrtvā tatraivāntarahāyensu: | atha khalu bhagavān tasyaiva rātryā atyayena yena saṃbahulā bhikṡava: tenopa- saṃkramitvā prajñapta evāsane niṡīdi | niṡadya khalu bhagavān tāṃ bhikṡūnāmantrayati | doṡā bhikṡava: nando ca devaputro sunando ca devaputro sumanaśca devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro abhikrāntavarṇā atikrāntāyāṃ rātryāyāṃ kevala- kalpaṃ grdhrakūṭaṃ parvataṃ varṇenāvabhāsayitvā yena tathāgatastenopasaṃkramitvā tathāgatasya pādau śirasā vanditvā ekamante asthāsi sagauravā sapratīśā ekāṃśīkrtā tathāgata- meva namasyamānā | ekāntasthitasya bhikṡavo nandasya devaputrasya ayamevaṃrūpo cetaso parivitarko udapāsi | ayaṃ avalokitaṃ nāma vyākaraṇaṃ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṃbuddhehi bhāṡitaṃ ca bhāṡitapūrvaṃ ca | atha khalu bhikṡava: nando ca devaputro tathāgatametadavocat | ayaṃ bhagavān avalokitaṃ nāma vyākaraṇaṃ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṃbuddhehi bhāṡitaṃ ca bhāṡitapūrvaṃ ca | sādhu bhagavāṃ pi etarahiṃ bhikṡu (kṡū) ṇāṃ bhāṡeyā bhikṡū bhagavata: samukhaṃ śrutvā tathatvāya dhārayiṡyanti | taṃ bhaviṡyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janakāya- @169 syārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṡyāṇāṃ ca | adhivāseti bhikṡava: tathāgato nandasya devaputrasya tūṡṇībhāvenānukampāmupādāya | atha khalu bhikṡavo nando ca devaputro sunando ca devaputro sumano ca devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro tathāgatasya tūṡṇībhāvenādhivāsanāṃ viditvā hrṡṭatuṡṭā āttamanā pramuditā prītā sauma-(259)nasyajātā tathāgatasya pādau śirasā vanditvā tathāgatameva ca triṡkrtyo pradakṡiṇīkrtvā tatraivāntarahāyensu: | tatra te bhikṡū bhagavantametadavocat | sādhu bhagavān bhikṡūṇāmetamarthaṃ bhāṡe, bhikṡū bhagavata: saṃmukhaṃ śrutvā pratigrhītvā tathatvāya dhārayiṡyanti | evamukte bhagavān tāṃ bhikṡūneta- davocat | avalokitaṃ bho bhikṡavo vyākaraṇantaṃ śrṇotha sādhu bho śrṇotha manasi- karotha bhāṡiṡyāmi ca | sādhu bhagavan iti te bhikṡū bhagavata: pratyaśrauṡīt | bhagavāṃ so tāṃ etaduvāca | yadā bhikṡavo bodhisatvo apārimāto tīrāto pārimaṃ tīraṃ abhiviloketi abhivilokanāpūrvaṃgamehi dharmehi samudāgacchamānehi ye pi te maheśākhyā devā te pi tathāgatamagrāye paramāye pūjāye pūjayanti agrāya paramāya apacitāya apa- cāyanti, śuddhāvāsā ca devā aṡṭādaśa āmodanīyāṃ dharmān pratilabhanti | katame aṡṭādaśa | pūrvayogasampanno mahāśramaṇo ti śuddhāvāsā devā āmodanīyaṃ dharmaṃ pratilabhanti | pūrvotpādasaṃpanno jyeṡṭhatāmanuprāpnuvanto ca anuttaraṃ ca loke yugotpādasaṃpanno kalyāṇotpādasaṃpanno agrotpādasaṃpanno jyeṡṭhotpādasaṃpanno śreṡṭhot- pādasaṃpanno pranidhipurbotpādasaṃpanno niśrayasaṃpanno upadhānasaṃpanno upastambhasaṃpanno saṃbhārasaṃpanno aviparītadharmaṃ śramaṇo deśayiṡyati nairyāṇikaṃ lokottaraṃ asādhāraṇaṃ avyābadhyayaśaṃ gambhīrābhāsaṃ mahāśramaṇo dharmaṃ deśayiṡyati sarvākārapratipūraṃ sarvā- kārapariśuddhaṃ iti śuddhāvāsā devā āmodanīyaṃ dharmaṃ pratilabhanti | yadbhikṡavo bodhisatvo apāri (260) māto pārimaṃ tīraṃ abhiviloketi abhivilokanā- pūrvaṃgamehi dharmehi samudāgacchamānehi ye pi te maheśākhyā devaputrā te pi tathāgataṃ agrāye pūjāye pūjayanti agrāye paramāye apacitāye apacāyanti śuddhāvāsā devā imāni aṡṭādaśa āmodanīyāṃ dharmā pratilabhanti | api hi cedaṃ bhikṡava: sendrakā devā sabrahmakā saprajāpatikā mahāntaṃ āmodanīyaṃ dharmaṃ pratilabhanti | yāvajjīvaṃ ca bhikṡava: bodhisatvā na ca tāvat sarveṇa sarvaṃ kāyikena sthāmena samanvāgatā bhavanti, na tāvat sarveṇa sarvaṃ vācikena sthāmena samanvāgatā bhavanti, na tāvat sarveṇa sarvaṃ @170 cetasikena sthāmane samanvāgatā bhavanti, na tāvad bhikṡavo bodhisatvā sarvaguṇa- samanvāgatā bhavanti, nāpi tāva bhikṡava: bodhisatvā prthivīpradeśaṃ niśrāya gacchanti vā tiṡṭhanti niṡīdanti vā yasmiṃ bhikṡava: prthivīpradeśe bodhisatvā niṡīditvā mahāntaṃ yakṡaṃ nihananti mahantīṃ ca camuṃ parājinanti, mahaṃ ca oghaṃ nistaranti, anuttarāṃ ca puruṡadamyasārathitāmanuprāpnuvanti, anuttarāṃ ca lokaśreṡṭhatāmanuprāpnu- vanti, anuttarāṃ ca svastyayanatāmanuprāpnuvanti | anuttarāṃ ca dakṡiṇeyatāmanuprāpnu- vanti, anuttarāṃ ca samyaksaṃbodhimanuprāpnuvanti, yathākāritatathāvāditamanuprāpnu- vanti, apratisamatāṃ ca anuprāpnuvanti, asamamadhuratāṃ ca anuprāpnuvanti, aprati- samabhāgatāṃ ca anuprāpnuvanti, mahantānāṃ varṇānāmārambaṇamanuprāpnuvanti, bhūtānāṃ ca varṇānāmārambana-(ṇa) manuprāpnuvanti | mahantānāmutpādānāṃ nidānamanuprāpnu- vanti, bhūtānāmutpādānāṃ nidānamanuprāpnuvanti, ohitabhāratāṃ ca anuprāpnuvanti, krtakāryatāṃ ca anuprāpnuvanti, prthivīsamacittatāṃ ca anuprāpnuvanti, āpasa- (261) macittatāṃ ca anuprāpnuvanti, tejosamacittamanuprāpnuvanti, vāyusamacittatāṃ ca anuprāpnuvanti, viḍ+ālatra (bhe) stasamacittatāṃ ca anuprāpnuvanti, kācilindi- kamrdūpamacittatāṃ ca anuprāpnuvanti, indrakīlopamacittatāṃ ca anuprāpnuvanti | indriyasaṃpadaṃ ca anuprāpnuvanti, balasaṃpadaṃ ca anuprāpnuvanti, sthāmasaṃpadaṃ cānu- prāpnuvanti, dhanasaṃpadaṃ ca anuprāpnuvanti, śayyāsaṃpadaṃ anuprāpnuvanti, ātmavrṡabhitāṃ, ca kāyavaiśāradyaṃ ca anuprāpnuvanti, vācāvaiśāradyaṃ cānūprāpnuvanti, prthuvaiśāradyaṃ cānuprāpnuvanti prajñāsaṃpadaṃ cānuprāpnuvanti sarvakuśaladharmavaśibhāvapāra- mitāṃ cānūprāpnuvanti | yato ca bhikṡavo bodhisatvā sarveṇa sarvaṃ kāyikena sthāmena samanvāgatā bhavanti, vācikena sthāmena samanvāgatā bhavanti, cetasikena sthāmena samanvāgatā bhavanti, atha khalu bhikṡavo bodhisatvā taṃ prthivīpradeśaṃ niśrāya gacchantyapi yasmiṃ prthīvīpradeśe bodhisatvā niṡīditvā mahāntaṃ yakṡaṃ nihananti, mahatīṃ ca camuṃ parājinanti mahāntaṃ ca oghaṃ uttaranti, anuttarāṃ ca puruṡadamyasārathitāṃ anu- prāpnuvanti, anuttarāṃ lokaśreṡṭhatāṃ anuprāpnuvanti, anuttarāṃ ca lokajyeṡṭhatā- manuprāpnuvanti | anuttarāṃ ca lokasvastyayanātāmanuprāpnuvanti, anuttarāṃ ca dakṡiṇeyatāmanuprāpnuvanti, anuttarāṃ ca samyaksaṃbodhimanuprāpnuvanti, yathāvādita- tathākāritamanuprāpnuvanti, yathākāritatathāvāditamanuprāpnuvanti, apratisamatāṃ cānuprāpnuvanti, asamamadhuratāṃ cānuprāpnuvanti, apratisamabhāgatāṃ cānuprāpnuvanti, mahantānāṃ varṇānāṃ ārambaṇamanuprāpnuvanti, bhūtānāṃ varṇānāṃ ārambaṇamanuprāpnu- vanti, mahantānāmutpādānāṃ nidānamanuprāpnuvanti, prthivī-(262) samacittatāṃ cānuprāpnuvanti, āpasamacittatāṃ cānuprāpnuvanti, tejosamacittatāṃ cānuprāpnu- @171 vanti, vāyusamacittatāṃ cānuprāpnuvanti, cittārambaṇabhūtānāmutpādānāṃ nidāna- manuprāpnuvanti, ohitabhāratāṃ cānuprāpnuvanti, krtakāryatāṃ cānuprāpnuvanti, viḍ+āla- trastastambhopamacittatāṃ cānuprāpnuvanti, kācilindikamrdusamacittatāṃ cānu- prāpnuvanti, indrakīlopamacittatāṃ cānuprāpnuvanti, indriyasaṃpadaṃ cānuprāpnuvanti, balasaṃpadaṃ ca sthāmasaṃpadaṃ ca dhanasaṃpadaṃ ca niṡadyasaṃpadaṃ ca śayyāsaṃpadaṃ ca ātmavrṡa- bhitāṃ ca kāyavaiśāradyaṃ ca vācāvaiśāradyaṃ ca cittavaiśāradyaṃ ca prthuvaiśāradyaṃ ca prajñāsaṃpadaṃ ca sarvakuśaladharmavaśitāpāramitāṃ cānuprāpnuvanti | ṡoḍ+aśāṃgasamanvāgato bhikṡava: so prthivīpradeśo bhavati yasmiṃ prthivīpradeśe bodhisatvā niṡīditvā mahāntaṃ yakṡaṃ nihananti...sarvakuśala- dharmabaśitāpāramitāṃ cānuprāpnuvanti | katamehi ṡoḍ+aśehi | saṃvartamāne khalu loke sarvaprathamaṃ prthivīpradeśo uddahyati, vivartamāne ca punarbhikṡavo loke sarvaprathamaṃ prthivī- pradeśo saṃsthihati praṇītaṃ cātra madhye saṃsthihati | na khalu punarbhikṡava: sa prthivī- pradeśo pratyantikehi janapadehi saṃsthihati, atha khalu bhikṡava: sa prthivīpradeśo anu- mañjhimehi janapadehi saṃsthihati | na khalu bhikṡava: sa prthivīpradeśo mlecchehi janapadehi saṃsthihati | atha khalu bhikṡava: sa prthivīpradeśo āryāvartehi janapadehi saṃsthihati | (263) samaśca bhikṡava: sa prthivīpradeśo bhavati susaṃskrtāvikrto pāṇitalajāto | anodake citrautpalapadumakumudanalinisaugandhikāni jātāni bhavanti | abhijñāto ca bhikṡava: so prthivīpradeśo bhavati | abhilakṡito ca bhikṡava: so prthivīpradeśo bhavati | maheśākhyasatvasaṃsevito ca bhikṡava: sa prthivī- pradeśo bhavati | duṡpradharṡo ca bhikṡava: sa prthivīpradeśo bhavati | aparājito ca bhikṡava: sa prthivīpradeśo bhavati | na khalu punarbhikṡava: tasmiṃ prthivīpradeśe kocideva satvo avatāraṃ gacchati yadidaṃ māro vā mārakāyiko vā | devānāma- grhito ca bhikṡava: sa prthivīpradeśo bhavati | yadidaṃ siṃhāsanaṃ ti prthivīmaṇḍale saṃkhyāto, bhavati bhikṡava: sa prthivīpradeśo | vajropamo ca bhikṡava: sa prthivīpradeśo bhavati | caturaṃgulamātrā ca bhikṡava: tatra prthivīpradeśe trṇāni jātāni bhavanti nīlā mrdu mayūragrīvāsannikāśā abhilakṡaṇā kuṇḍalāvartā: | ye pi te bhikṡavo rājāno cakravartino taṃ prthivīpradeśaṃ adhisthihanti nānyatra cetiyārthaṃ | evaṃ khalu bhikṡava: sa prthivīpradeśo ṡoḍaśāṃgasamanvāgato bhavati yasmiṃ prthivīpradeśe bodhisatvā niṡīditvā mahāntaṃ yakṡaṃ nihananti… sarvakuśaladharmavaśipāramitāṃ cānuprāpnuvanti | atha khalu bhikṡavo bodhisatvo uruvilvāye duṡkaracārikāṃ caritvā sujātāye grāmikadhītāye madhupāyasamādāya yena nadī nairaṃjanā tenopasaṃkramitvā nadīye nairaṃjanāye tīre gātrāṇi śītalīkrtvā sujātāye grāmikaduhitu: madhupāyasaṃ @172 bhuṃjitvā (264) nadyāṃ nairaṃjānāyāṃ kānsapātraṃ pravāhitvā tahiṃ eva divāvihāraṃ kalpayitvā smrtiṃ pratilabhate netiye | atha khalu bhikṡavo bodhisatvo nāganandīkālasamaye yena nadī nairaṃjanā tenopasaṃkramitvā nadīye nairaṃjanāye gātrāṇi śītalīkrtvā yena bodhiyaṡṭisteno- pasaṃkrame | adrākṡīdbhikṡavo bodhisatvo mahāsatvontarā ca bodhiyaṡṭīye antarā ca nadīye svastikaṃ yāvasikaṃ trṇarāśilaṃcakaṃ | atha khalu bhikṡava: bodhisatvo yena svastiko yāvasikastenopasaṃkramitvā svastikaṃ trṇāni ayāci | adāsi bhikṡava: svastiko bodhisatvasya trṇāni | atha khalu bhikṡavo bodhisatvastrṇa- muṡṭimādāya yena bodhiyaṡṭistenopasaṃkrame na cādrākṡīt māro pāpīyāṃ gacchantaṃ | tadanantaraṃ ca bhikṡavo mārasya pāpīmato smrti abhūṡi | so smrtimanusmaranto adrākṡīdbodhisatvaṃ abhītavikrāntaṃ vikramantaṃ | adīnavikrāntaṃ vikramantaṃ | duṡpra- dharṡavikrāntaṃ vikramantaṃ | nāgavikrāntaṃ vikramantaṃ | siṃhavikrāntaṃ vikramantaṃ | rṡabha- vikrāntaṃ vikramantaṃ | haṃsavikrāntaṃ vikramantaṃ ca agrotpādaṃ jyeṡṭhotpādaṃ śreṡṭhot pādaṃ yugotpādaṃ praṇidhipūrvotpādaṃ | śatrumathanavikrāntaṃ vikramantaṃ | aparājita- vikrāntaṃ vikramantaṃ | ājāneyavikrāntaṃ vikramantaṃ | mahāpuruṡavikrāntaṃ vikramantaṃ | hitaiṡīanantakaraṇatāyai mahāsaṃgrāmavijayāye anuttarasya amrtasya āharaṇatāye | atha khalu bhikṡava: bodhisatvaṃ taṃ mahāvikrāntaṃ vikramantaṃ paṃca moraśatāni bodhisatvaṃ gacchantaṃ abhipradakṡiṇīkrtvā anuparivartensu: | paṃca śatapatraśatāni bodhisatvaṃ gacchantaṃ abhipradakṡiṇīkarontā anuparivartensu: | paṃca kroṃcaśatāni bodhisatvaṃ gacchantaṃ abhipradakṡi-(265) ṇīkarontā anuvartensu: | paṃca jīvaṃjīvakaśatāni bodhisatvaṃ gacchantamabhipradakṡiṇīkarontā anuvartensu: | paṃca vakaśatāni bodhisatvaṃ gacchantamabhipradakṡiṇīkarontā anuvartensu: | paṃca pūrṇakumbhaśatāni bodhisatvaṃ gacchantamabhipradakṡiṇīkarontā anuvartensu: | paṃca kumārīśatāni bodhisatvaṃ gacchantamabhipradakṡiṇīkarontā anuparivartensu: | atha khalu bhikṡavo bodhisatvasya etadabhūṡi | yathā ca ime pūrvotpādā yathā ca pūrva- nimittā avyāhatāmanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhiṡyaṃ | adrākṡīdbhikṡava: kālo nāma nāgarājā bodhisatvaṃ abhītavikrāntaṃ vikramantaṃ drṡṭvā ca punaretadavocat | ehi mahāśramaṇa yena mahāśramaṇa mārgeṇa gacchasi, bhagavāṃ pi mahāśramaṇo krakucchando etena mārgeṇa gato so anuttarāṃ samyaksaṃbodhi- mabhisaṃbuddho | tvaṃ pi mahāśramaṇa etena mārgeṇa gaccha tvaṃ pi adya mahāśramaṇa anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyasi | bhagavāṃ pi mahāśramaṇo konākamuni etena mārgeṇa @173 gatoṃ so anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho | mahāśramaṇa etena mārgena gaccha tvaṃ pi adya mahāśramaṇa anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyiṡyasi | bhagavānapi mahāśramaṇo kāśyapo etena mārgeṇa gato so anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho | tvaṃ pi mahāśramaṇa etena mārgeṇa gaccha adya tvaṃ pi mahāśramaṇa anuttarāṃ samyak- saṃbodhimabhisaṃbodhiṡyasi | evamukte bhikṡava: bodhisatvo kālaṃ nāgarājametada- vocat | evametaṃ kāla evametaṃ nāga, adya ahaṃ anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhi- saṃbuddhiṡyāmi | (266) atha khalu bhikṡavo kālo nāgarājā bodhisatvaṃ gacchantaṃ sammukhābhi: sārupyābhirgāthābhi: abhistave | yathā gacchati krakucchando konākamuni ca kāśyapo | tathā gacchasi mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||1|| yathā uddharase pādaṃ dakṡiṇaṃ puruṡottama | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||2|| yathāyaṃ raṇati prthvī kānsapātrīva tāḍitā | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||3|| yathā ca bhavanaṃ mahyaṃ andhakarātrimāsikaṃ | obhāsena sphūṭaṃ sarvaṃ adya buddho bhaviṡyasi ||4|| yathā nidhānaṃ tejena sphūṭaṃ tiṡṭhati paṇḍita | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||5|| yathā vātā pravāyanti yathā vrkṡā vilagnitā | yathā dvijā nikūjenti adya buddho bhaviṡyasi ||6|| buddhānāmevamutpādo evaṃ bodhi alaṃkrtā | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||7|| yathā ca maṇḍaṃ (?) puṡpehi sphūṭaṃ tiṡṭhati paṇḍita | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||8|| yathā mauraśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||9|| yathā śatapatraśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | (267) ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||10|| @174 yathā jīvaṃjīvaśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||11|| yathā troñcaśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||12|| yathā haṃsaśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||13|| yathā vakaśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||14|| yathā pūrṇakumbhaśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||15|| yathā kanyāśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||16|| yathā dvātriṃśati kāye mahāpuruṡalakṡaṇā | ni:saṃśayaṃ mahāvīra yakṡaṃ jitvā virocasi ||17|| atha khalu bhikṡavo bodhisatvo abhītavikrāntaṃ vikramanto adīnavikrāntaṃ vikramanto alīnavikrāntaṃ vikramanto duṡpradharṡavikrāntaṃ vikramanto siṃhavikrāntaṃ vikramanto nāgavikrāntaṃ vikramanto rṡabhavikrāntaṃ vikramanto haṃsavikrāntaṃ vikramanta: agrotpādāye vikramanto jyeṡṭhotpādāya vikramanto śreṡṭhotpādāya vikramanta: pūrvotpādāya vikramanto yugotpādāya vikramanto śatrudamanārthāya vikramanto aparā- jitatvāya vikramanto ājāneyavikrāntaṃ vikramanto mahāpuruṡavikrāntaṃ vikramanto hitaiṡiananta (268) kārīkaraṇatāyai mahāsaṃgrāmavijayāye anuttarasya amrtasya haraṇatāye mahāvikrāntaṃ vikramanto yena bodhiyaṡṭistenopasaṃkramitvā bodhiyaṡṭiye abhyantarāgre samantabhadraṃ trṇasaṃstaraṃ prajñapayitvā bodhiyaṡṭiṃ purimajinacittīkāreṇa triṡkrtyo pradakṡiṇīkrtvā niṡīdi paryaṃkamābhūjitvā rjukāyaṃ praṇidhāya pratimukhaṃ smrtimupasthāpayitvā rju prācīnābhimukhe | samanantaraniṡaṇṇo ca punarbhikṡavo bodhisatvo paṃca saṃjñā pratilabhati | katamā paṃca | kṡemasaṃjñā śubhasaṃjñā hitasaṃjñā adya cāhaṃ anuttarāṃ samyak- saṃbodhimabhisaṃbuddhiṡyaṃti | samanantaraniṡadya ca punarbhikṡavo bodhisatvo imāṃ paṃca saṃjñā pratilabhate | atha khalu bhikṡava: māro pāpīmāṃ du:khī durmano antośalya- paridāghajāto yena bodhiyaṡṭistenopasaṃkramitvā bodhisatvasya purato sthitvā mahāgītaṃ viya gāye mahācailākṡepaṃ viya prayacche, na ca taṃ bodhisatvaṃ cittīkāresi | atha khalu bhikṡava: māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto @175 bodhisatvaṃ saṃkṡūyamāno daśavidhaṃ mahāūhasitaṃ ūhase | kathaṃ bhikṡavo māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto daśavidhaṃ mahāūhasitaṃ ūhase | maharddhiko smi mahāśramaṇa mahānubhāvo na me śramaṇa mokṡyasīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto bodhisatvaṃ saṃkṡūyamāno mahāuhasitaṃ ūhase | ma (269) heśākhyo smi śramaṇa na me śramaṇa mokṡyasīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto bodhisatvaṃ saṃkṡūyamāno mahāūhasitaṃ ūhase | mahāpratāpo smi śramaṇa na me śramaṇa mokṡyasīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto bodhisatvaṃ saṃkṡūyamāno mahāūhasitaṃ ūhase | mahāvrṡabho smi śramaṇa na me śramaṇa mokṡyasīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto bodhisatvaṃ saṃkṡūyamāno mahāūhasitaṃ ūhase | mahāvijayo smi śramaṇa na me śramaṇa mokṡyasīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto bodhisatvaṃ saṃkṡūyamāno mahāūhasitaṃ ūhase | mahāsainyo smi śramaṇa na me śramaṇa mokṡyasīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto bodhisatvaṃ saṃkṡūyamāno mahāūhasitaṃ ūhase | mahābalo smi śramaṇa na me śramaṇa mokṡyasīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto bodhisatvaṃ saṃkṡūyamāno mahāuhasitaṃ ūhase | manuṡyabhūto si śramaṇa ahaṃ punardevaputro na me śramaṇa mokṡyasīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto bīdhisatvaṃ saṃkṡūyamāno mahāūhasitaṃ ūhase | mātāpitrsaṃbhavo śramaṇakāyo odanakulmāṡopacayo ucchādana- parimardanasvapnabhedanavikiraṇavidhvaṃsanadharmo mama punarmanomaya: kāyo na me śramaṇa mokṡyasīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto bodhisatvaṃ saṃkṡūyamāno mahāūhasitaṃ ūhase | evaṃ bhikṡava: māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasya- jāto anta:śalyaparidāghajāto bodhisatvaṃ saṃkṡūyamāno mahāūhasitaṃ ūhase | atha khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigataromaharṡo caturdaśabhi- ra-(270) kārairmāraṃ pāpīmaṃ abhigarje | evaṃ ca bhikṡava: bodhisatvo abhīto acchaṃbhī vigataromaharṡo caturdaśabhirākārairmāraṃ pāpīmaṃ saṃmukhaṃ adhigarje | tena hi te pāpīmaṃ nihaniṡyāmi | sayyathāpi nāma balavāṃ mallo durbalaṃ mallaṃ tena hi te pāpīmaṃ nihaniṡyāmi | sayyathā nāma balavāṃ vrṡabho durbalaṃ vrṡabhaṃ tena hi te pāpīmaṃ mardiṡyāmi | sayyathāpi nāma hastināgo kadaliṃ asārikāṃ tena hi te pāpīmaṃ nihaniṡyāmi | sayyathāpi nāma balavāṃ māruto durbalaṃ drumaṃ tena hi te nihaniṡyāmi | sayyathāpi sūryo abhyūdayamāno sarvakhadyotakaṃ tena hi te pāpīmaṃ abhibhaviṡyāmi | sayyathāpi nāma candro abhyūdayamāno sarvatārakarūpāṃ tena hi te pāpīmaṃ abhibhaviṡyāmi | sayyathāpi nāma himavāṃ parvatarājā sarvakālaparvatān @176 tena hi te pāpīmaṃ abhibhaviṡyāmi | sayyathāpi nāma rājā cakravartī prthu pratyeka- rājāno tena hi te pāpīmaṃ saṃnirjiniṡyāmi | sayyathāpi nāma bhadro aśvo ājāneyo sarvāśvaṡaṇḍakāṃ tena hi te pāpīmaṃ santrāsayiṡyāmi | sayyathāpi nāma siṃho mrgarājā sarvakṡudramrgāṃ tena hi tena pāpīmaṃ saṃmohajālaṃ cheṡyāmi | sayyathāpi nāma balavāṃ manujo durbalaṃ jālaṃ tena hi te pāpīmaṃ saṃmohajālaṃ dahiṡyāmi | sayyathāpi nāma analo upādānaṃ tena hi te pāpīmaṃ bhasmīkariṡyāmi | yathāpīdaṃ niṡyanda- saṃyukto tena hi te pāpīmaṃ abhibhaviṡyāmi | yathāpīdaṃ abhiprajñāyukto tena hi te pāpīmaṃ uttaritvā abhigranthitvā trāsayitvā nirjinitvā abhikramiṡyāmi | atra ca pāpīmaṃ na gatirbhaviṡyati | eṡa khalu bhikṡava: bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṡo māraṃ pāpīmaṃ caturdaśabhirākārai: saṃmukhaṃ abhigarje | (271) bhikṡū bhagavato prcchensu: | paśya bhagavaṃ jyotiṡkasya grhapatisya edrśīye saṃpattīye samanvāgataṃ grhaṃ abhūṡi asādhāraṇā ca bhogā bhagavāṃ ca ārādhito prabrajyā upa- saṃpadā ca labdhā niṡkleśatā ca prāptā | kasyaitadbhagavaṃ jyotiṡkasya grhapatisya karmaphalavipāka: | bhagavānāha | bhūtapūrvaṃ bhikṡava: atītamadhvānaṃ ita: ekanavatime kalpe rājā abhūṡi baṃdhūmo nāma | rājño khalu puna: bhikṡavo bandhumasya bandhumatī nāma rājadhānī abhūṡi | cakravartipurī vistareṇa | rājño khalu puna: bhikṡavo bandhumasya vipaśyī nāma putro abhūṡi | atha khalu bhikṡava: vipaśyī bodhisatvo aparasmiṃ deśe gatvā agārasyāna- gāriyaṃ pravrajitvā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho | kadāci dāni rājā bandhumo bhagavato vipaśyisya dūtaṃ preṡeti | āgacchāhi bhagavaṃ svakāṃ janmabhūmiṃ asmākaṃ anukampārthaṃ | atha khalu bhikṡavo bhagavāṃ vipaśyī rājadūtavacanaṃ śrutvā yena svakā janmabhūmistenopasaṃkrami sārdhaṃ aṡṭaṡaṡṭīhi arhantasahasrehi | tena ca kālena tena samayena baṃdhumatīyaṃ rājadhānīyaṃ anaṅgaṇo śreṡṭhi āḍhyo mahādhano prabhūtacitropa- karaṇo | aśrauṡīt khalu anaṅgaṇo grhapati evaṃ caivaṃ ca bhagavāṃ vipaśyī āgacchati sārdhaṃ aṡṭaṡaṡṭīhi arhantasahasrehi | tasya dāni etadabhūṡi | yaṃ nūnāhaṃ sarvaprathamameva bhagavato pādavanda upasaṃkrameyaṃ | atha khalu anaṅgaṇo grhapati śīghraśīghraṃ tvaramāṇa- rupo bhagavato pādavandako upasaṃkrānto | adrākṡīt anaṅgaṇo grhapati: bhagavantaṃ vipaśyiṃ dūrato evāgacchantaṃ prāsādikaṃ (yāvat) bhikṡusaṃghapa (272) rivrtaṃ | atha khalu anaṅgaṇo grhapati: yena bhagavāṃ (yāva) bhagavantametadavocat adhivāsehi me bhagavan traimāsabhaktena sārdhaṃ bhikṡusaṃghena (yāva) tuṡṇībhāvena | @177 aśroṡī rājā baṃdhumo evaṃ cevaṃ ca bhagavāṃ vipaśyī āgacchati mahatā bhikṡu- saṃghena sārdhaṃ aṡṭapaṡṭīhi arhanta-sahasrehi…tenāntanagaraṃ alaṃkarotha | (yāvat) mahatā rājānubhāvena (yāvat) adrākṡī prāsādikaṃ (yāvat) nimantreti (yāvad) adhivāsitaṃ me mahārāja anaṃgaṇasya grhapatisya traimāsabhaktena sārdhaṃ bhikṡusaṃghena | rājā śrutvā utkaṇṭhito evaṃ jāto | anaṃgaṇo grhapati mamato aprcchitvā anavatokitvā abahumānaṃ krtvā bhagavato sakāśamupasaṃkrānto bhagavāṃ ca nimantrito | asādhumetaṃ | bhagavāṃ rājñā ukto | ekaṃ divasabhaktaṃ mama bhavatu dvitīyaṃ tasya | bhagavānāha | yadi anaṃgaṇo anujānāti evaṃ labhyaṃ | rājā dāni anaṅgaṇasya dūtaṃ preṡeti (yāvad) āgataṃ | rājā āha | prāptaṃ āgataṃ kālaṃ tava grhapati yaṃ rājño vilomaṃ vartasi | mama anāprcchiyāna nimantresi | na tvaṃ jānasi mahyaṃ so putro vipaśyī āgato | osirāhi bhagavato traimāsaṃ bhaktaṃ sārdhaṃ bhikṡusaṃghena | grhapati: āha | na vayaṃ devasya abahumāno api tu kiṃ devo puṇyādhiko vayaṃ nādhiko api tu yathā devasya iṡṭaṃ bhavati tathā kariṡyāmīti nimantrito me bhagavāṃ | atha khalu baṃdhumasya etadabhūṡi | saced vakṡyāmyahaṃ mā tāva grhapate karohi, na ca me anujāniṡyati, na ca me bhagavāṃ vipaśyī āttamano bhaviṡyati na ca me adhivāsayi- ṡyati | tasya evaṃ cintayamānasya grhapatiṃ āmantrayati | tena hi grhapate bhaktavāraṃ kariṡyāmi | ekadivasaṃ mama bhavatu dvitīyadivasaṃ tubhyaṃ bhavatu | āha | vāḍh+aṃ (273) tat kiṃ na śakyaṃ kartuṃ | prasthāpitaṃ ekaṃ divasaṃ rājño bhaktaṃ dvītīyaṃ anaṃgaṇasya | anaṃgaṇo dāni grhapati yattakaṃ ekadivasaṃ rājño bhaktaṃ tato anaṃgaṇo aparasya avaśyaṃ viśeṡaṃ karoti | atha khalu rājā baṃdhumo mahāmātraṃ āmantrayati | tasya dāni grāmaṇi anaṅgaṇasya grhapatisya svāpateyaṃ bahutarakaṃ na mama tti yadidaṃ grhapatisya bhaktaṃ saṃpadyati, na mama taṃ saṃpadyati | atha devasya paścimakaṃ divasaṃ paśyitvā viśeṡaṃ karoti | tena hi grāmaṇi tathā kartavyaṃ yathā anaṃgaṇasya grha- patisya utkṡepaṃ bhave yaṃ vārayiṡyati | na śaknoti kiṃcit kartuṃ yāvattraimāsikaṃ samāptaṃ dvidivasā avaśeṡā caturdaśī ca rājño bhaktavāraṃ paṃcadaśī ca grhapatisya | rājño dāni baṃdhumasya munihato nāma nandanārāmo mahānto ca vistīrṇo ca śītalo ca sugandho ca prāsādiko ca darśanīyo ca | rājñā dāni paścimake divase caturdaśīyaṃ sarvaṃ candanavāṭaṃ siktasaṃsrṡṭaṃ krtvā osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṡpāvakīrṇaṃ ekamekasya candanavrkṡasya ekamekasya bhikṡusya śatasāhasrikā āsanaprajñaptī kriyati | catvāro dārakā sarvālaṃkāravibhūṡitā suvarṇarūpyamayadaṇḍena sarvaśvetena cāmareṇa vījayanti | ekenāntena kumārikā sarvālaṃkāravibhūṡitā purato śatasāhasrikāni gandhayogāni anulepanāṃ pīṡayanti prṡṭhato hastināgā @178 sarvālaṃkāravibhūṡitā hemajālapraticchannā avadātāni cchatrāṇi dhārayanti | rājño āṇattīyā yāvattāṃ bandhumatīṃ dvādaśa yojanāni samante na kenacit śalākā vikrīṇitavyā, yo krīṇāti (274) yo vikrīṇāti tasya vadhadaṇḍaṃ dātavyaṃ paśyatha | evaṃ vāriyanto so grhapati kiṃ kariṡyati kiṃ kariṡyati kenāpya (pi) bhaktaṃ pacyati a(ni)vārito | (?) na kenacit krīṇitavyaṃ (yāvad) vadhadaṇḍaṃ dātavyaṃ (yāvad) avārito (??) śataṃ (?) vyaṃjanaṃ na bhaviṡyati | kuto grhapatisya pradarśakā udyānakrtā āsanā prajñapīyanti (yāvat) kuto hasti | tato anaṅgaṇena dāni grhapatinā edrśāṃ saṃpattiṃ śrutvāna śokapariśara- viddhahrdayo cintāsāgaramanupraviṡṭo āsati | so dāni karuṇaṃ pradhyāyati | so dāni cinteti | yadi tāvadahaṃ kāṡṭhaṃ na labhiṡyaṃ śalākānyeva śakyaṃ pariprāpayituṃ, atha ca na labhiṡyaṃ vyaṃjanasyārthāye idaṃ pi śakyaṃ pariprāpayituṃ anyāni vyaṃjanāni sajjiṡyaṃ śobhanāni praṇītāni | api tu me edrśo candanavāṭo nāsti āsanaprajñaptī ca me na tādrśī bhaviṡyati | catvāro dārakā dārikā ca me na bhaviṡyanti, hastināgā ca me na bhaviṡyanti | tathā so utkaṇṭhito | tasya puṇyatejena śakro devānāmindro upasaṃmitvāgrata: āha | grhapati mā utkaṇṭhāhi bhaktaṃ upasthāhi bhaktaṃ pratijāgrāhi sarvaṃ bhaviṡyati | ahaṃ āsanaprajñaptī kariṡyaṃ maṇḍalamālaṃ taṃ māpayiṡyaṃ śobhanaṃ cālaṃkrtaṃ ca kārayiṡyaṃ | grhapati āha | ko tvaṃ māriṡa | āha | grhapati śakro haṃ devānāmindro | grhapati mudito candanakāṡṭhena vyaṃjanaṃ pācayati | ghrtatailakuṇḍaṃ bharitvā tato yathā bhadramuṡṭikāni ovāhiyati tena bhaktaṃ sajjiyati | śakro devānāmindro viśvakarmaṃ devaputramāmantrayati | bhagavato ca bhikṡusaṃghasya ca mahantaṃ maṇḍalamālaṃ samanvāhara praṇītaṃ ca śayyāsanaṃ | sādhu māriṡeti (yāvat) pratiśrutvā (275) tato viśvakarmeṇa devaputreṇa mahanto maṇḍalamālo abhinirmi- ṇitvā aṡṭaṡaṡṭīsahasrāṇi tālavanamabhinirmiṇitvā suvarṇamayasya tālaskandhasya rūpyamayaṃ patraṃ ca puṡpaṃ ca phalaṃ cāpi (yāvat) lohitikāmayasya skandhasya vaiḍūryamayaṃ patraṃ ca phalaṃ ca (yāvad) āsanaprajñaptī krtā ekamekasya stambhasya ekemakasya bhikṡusya arthāye, catvāraśca devaputrā sarvālaṃkāravibhūṡitā vāmadakṡiṇe sthitā morahastehi vījamānā catvāro devakanyā sarvālaṃkārabhūṡitā: anuvātameva divyāni anulepanāni pīṡensu: | ekamekasya bhikṡusya ekamekaṃ hastināgaṃ eravaṇena @179 sādrśāni prṡṭhato saptaratnāṃ agrāṃ chatrāṃ vaiḍūryamayehi daṇḍehi dhārenti | eravaṇo ca hastināgo bhagavato upare cchatraṃ dhāreti | taṃ mahāmaṇḍalamālaṃ yāvajjānumātraṃ divyapuṡpāvakīrṇaṃ mrdukā ca vātā ovāyanti | tasmiṃśca tālavane vātasaṃghaṭṭite divyo ghoṡo niścarati | (yāva) bhagavato kālamārocenti (yāvat) praviśati | niṡīdi bhagavān tato grhapati rājño dūtaṃ preṡeti | āgaccha deva advaiva paścimakaṃ divasaṃ saṃghaṃ pariviṡiṡyāma: sahitakā | rājā dāni bhadraṃ yānamabhiruhitvā saṃprasthita: | adrākṡīdrājā bandhumo dūrato evāgacchantaṃ sarvapāṇḍuraṃ hastināgaṃ drṡṭvā ca punaretadabhūṡī | ni:saṃśayaṃ grhapatinā sarvaṃpiṇḍamayaṃ hastināgaṃ kārāpitaṃ | so dāni āgata: praviśitvā taṃ edrśaṃ nānāviyūhaṃ paśyitvā āścaryajāta upajātaṃ āścaryamidaṃ grhapatisya puṇyatejena | grāmālukenāpi dāni puruṡeṇa dadhighaṭaṃ ānītaṃ prābhrtārthaṃ | so paṃcahi purāṇaśatehi krīyakena yācito | so dāni grāmāluko puruṡo saṃvigno paśyati | mā tāvadi (276) me (yāvada) arthamākarṡake niścaye (??) (yāvat) sarva- saṃghe (yāvad) arthaṃ yācitvā tattakaṃ eva | tato rājā bandhumo anaṃgaṇena mānya- parināyakaṃ ayaṃ ca puna: paṃca purāṇaśatāni kimetaṃ bhaviṡyati | so dāni prcchati | kimetaṃ bhaviṡyati | āhansu: | bhagavāṃ vipaśyī sārdhamaṡṭaṡaṡṭīhi arahanta- sahasrehi paribiṡīyati | so dāni cinteti | dullabhaṃ tathāgatānāṃ (yāvat) saṃbuddhānāṃ loke prādurbhāva: | yaṃ nūnāhaṃ imena dadhighaṭakena buddhapramukhaṃ bhikṡusaṃghaṃ svayameva pariviṡeyaṃ | so dāni svayameva sarvasaṃghe (yāvad) arthaṃ yācitvā tattakaṃ eva | tato rājā bandhumo anaṅgaṇena grhapatinā sārdhaṃ tādrśakena vyūhena bhagavantaṃ saśrāvakasaṃghaṃ pariviṡati | yadā bhagavāṃ bhuktāvī dhautahasto apanītapātra:, tato grhapati praṇidhiṃ karoti | yo yaṃ mama deyadharmaparityāgāt puṇyābhisyanda: kuśalābhi- syanda: sukhasyā- (sukhamayā) dhāraṇaṃ me divyaṃ upabhogaṃ bhaveyā taṃ ca asādhāraṇaṃ etādrśaṃ ca śāstāraṃ ārāga (dha) yeyaṃ | so dharmaṃ deśeya tañcāhaṃ ājāneyaṃ pravrajitvā niṡkleśo bhaveyaṃ | bhagavānāha | syādvo bhikṡava: evamasyādanya: saṃ tena kālena tena samayena anaṅgaṇo nāma śreṡṭhi abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | jyotiṡko grhapati: sa tasmiṃ kāle tasmiṃ samaye anaṅgaṇo nāma grhapatirāsi (yāvat) tasya pranidhi sarvārthasiddha: | atha khalu māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto ṡoḍ+aśākārasamanvāgataṃ mahāparidevitaṃ parideve | kathaṃ ca bhikṡava: māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto ṡoḍ+aśākārasamanvāgataṃ mahāpari- devitaṃ parideve | (1) maharddhikaṃ vatāhaṃ samānaṃ mā heva śramaṇo abhibhaviṡyatīti @180 māro (277) pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto mahāpari- devitaṃ parideve | (2) mahāprabhāvaṃ vata me samānaṃ mā heva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (3) maheśākhyaṃ vata me samānaṃ mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāgha- jāto mahāparidevitaṃ parideve | (4) mahāpratāpaṃ vata me samānaṃ mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyati iti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:- śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (5) mahāvrṡabhitaṃ vata… parideve | (6) mahāvikramaṃ vata… parideve | (7) mahāsthāmaṃ vata me samānaṃ mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasya- jāto anta:śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (8) mahābalaṃ vata me samānaṃ mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasya- jāto anta:śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (9) manuṡyabhūto śramaṇo gautamo ahaṃ punardevaputro mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (10) mātāpitrsaṃbhavo śramaṇagautamasya kāyo audariko odanaku- (278) lmāṡo- pacayo ācchādanaparirmadanasupanabhedanavikiraṇavidhvaṃsanadharmo mama punarmanomayo kāyo mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasya- jāto anta:śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (11) ye pi te śūrā vīrā paramapuruṡāstepime imasya mānuṡyasya parinikṡepaṃ pi na jānanti, mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalya- paridāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (12) yathā yathā khalu punarme evaṃ bhavati- adya ahaṃ śramaṇaṃ gautamaṃ abhibhaviṡyāmīti tathā tathā me tena manosikāro me kṡiprameva nirudhyati, mā haivaṃ me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (13) vipadyati ca me senā, mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyati iti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (14) srastāni vata me bhavanti gātrāṇi, mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (15) moghaṃ vata me utthānaṃ, ākulo vata me vyāyāmo, mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:- śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | (16) ye pi te me svaviṡayakāyika- devaputrā te śramaṇasya gautamasya abhyantaro parivāro mā iva me śramaṇo gautamo @181 abhibhaviṡyatīti māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto mahāparidevitaṃ parideve | evaṃ khalu bhikṡava: māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāghajāto ṡoḍ+aśākārasamanvāgataṃ mahāparidevitaṃ parideve | atha khalu bhikṡava: bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṡo dvātriṃ- śatā (279) kārasamanvāgataṃ āryamānaṃ pragrhye | kathaṃ ca bhikṡava: bodhisatvo abhīto acchaṃbhī vigatabhayaromaharṡo dvātriṃśatākāra-samanvāgatamāryamānaṃ pragrhye | mahāntamarthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | pratipūraṃ arthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | praṇītaṃ arthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | pariśuddhaṃ arthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | aviparītaṃ arthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | apūrvaṃ arthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | nairyāṇikamarthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | lokottaraṃ arthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | asādhāraṇaṃ arthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | avyāvadhyaṃ arthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | anāgataṃ arthaṃ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | nāsti taṃ sukhaṃ yaṃ me na parityaktaṃ tasya arthasya āharaṇatāyai bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | nāsti lokottaraloke sukhaṃ yaṃ me na parityaktaṃ tasya arthasya āharaṇatāyai bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | nāsti loke taṃ du:khaṃ yaṃ me na upādinnaṃ tasya arthasya āharaṇatāyai bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | nāsti sā loke ramaṇīyatā yā me na parityakta tasya arthasya āharaṇatāyai bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | nāsti loke citrikaṃ yaṃ me na parityaktaṃ tasya arthasya āharaṇatāye (yai) bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | nāsti taṃ loke aiśvaryaṃ yaṃ me na parityaktaṃ tasya arthasya āharaṇa- tāye (yai) bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | na khalu puna: kāmaratiheto: bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | atha khalu virakta: sarvasaṃskāreṡu sarvasaṃskāravītikramaṃ prāpayi- ṡyāmīti bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | pūrvotpādasaṃpanno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | agrotpādasaṃpanno bodhisatvo āryamānaṃ pra (280) grhye | praṇidhi- saṃpanno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | ni:śrayasaṃpanno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | upacārasaṃpanno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | upastambhasaṃpanno bodhi- satvo āryamānaṃ pragrhye | sambhārasaṃpanno bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | drḍh+a- samādāno hamasmīti kuśalehi dharmehi taṃ mayā samādānaṃ bhagnapūrvaṃ nāpi bhaṃjiṡyā- mīti bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | drḍh+acitto hamasmīti sthitacitto yā khalu punardrḍh+acittena sthitacittena bhūmī-adhigantavyā tāṃ bhūmimadhigamiṡyāmīti bodhi- satvo āryamānaṃ pragrhye | mahādrumo hamasmi aparimitacetaso yā khalu puna: mahā- drumena aparimitacetasena bhūmī adhigantavyā tāṃ bhūmiṃ adhigamiṡyāmīti bodhisatvo @182 āryamānaṃ pragrhye | agreṇa puna: vīryeṇa agrāṃ, bhūmiṃ abhigamiṡyaṃ agraṃ me vīryaṃti bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | tāṃ bhūmimadhigamiṡyāmi yāṃ bhūmimadhigamya mahato janakāyasya arthaṃ kariṡyāmi bodhisatvo āryamānaṃ pragrhye | evaṃ khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṡo dvātriṃśatākārasamanvāgataṃ ārya- mānaṃ pragrhye | atha khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchaṃbhī vigatabhayaromaharṡo paṃcavidhaṃ āryasmitaṃ prādurkare | kathaṃ ca bhikṡava: bodhisatvo abhīto acchaṃbhī vigatabhaya- romaharṡo paṃcavidhaṃ āryasmitaṃ prādurkare | sayyathīdaṃ chandopastabdhaṃ vīryopastabdhaṃ smrtyupastabdhaṃ samādhyupastabdhaṃ prajñopastabdhaṃ | evaṃ khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchaṃbhī vigatabhayaromaharṡo paṃcavidhaṃ āryasmitaṃ prādurakare | atha khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchaṃbhī vigatabhayaromaharṡo caturvidhaṃ (281) āryamahāsiṃhavilokitaṃ viloketi | kathaṃ ca bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṡo caturvidhaṃ āryamahāsiṃhavilokitaṃ viloketi | sayyathīdaṃ asaṃvignaṃ viloketi | asaṃtrastaṃ viloketi | asaṃprabhītaṃ ca viloketi | vigatabhayaromaharṡaṃ ca viloketi | evaṃ khalu bhikṡava: bodhisatvo caturvidhaṃ ārya- mahāsiṃhavilokitaṃ viloketi | atha khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchaṃbhī vigatabhayaromaharṡo caturvidhaṃ āryamahāsiṃhavijrmbhitaṃ vijrmbheti | kathaṃ ca bhikṡava: bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṡo caturvidhaṃ āryamahāsiṃhavijrmbhitaṃ vijrmbheti | sayyathīdaṃ abhītaṃ ca vijrmbheti avignaṃ ca vijrmbheti asaṃtrastaṃ ca vijrmbheti | trāsento ca puna māraṃ ca māraparṡadaṃ ca mahāsiṃhavijrmbhitaṃ vijrmbheti | evaṃ ca khalu bhikṡavo bodhisatvo caturvidhaṃ āryamahāsiṃhavijrmbhitaṃ vijrmbheti | atha khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṡo mahāsiṃha- ukkāsitaṃ ukkāsi | kathaṃ ca bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigata- bhayaromaharṡo āryamahāsiṃha-ukkāsitaṃ ukkāse | sayyathīdaṃ abhītaṃ ukkāse asaṃvignaṃ ca ukkāse asaṃtrastaṃ ca ukkāse acchambhitaṃ ca ukkāse | idaṃ ca punarbhikṡavo bodhisatvasya ārya mahāsiṃha-ukkāsitaṃ | trisāhasramahāsāhasrāya lokadhātau ye janā sarve śabdaṃ aśrauṡīt | evaṃ khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṡo caturvidhaṃ āryamahāsiṃha-ukkāsitaṃ ukkāsi | atha khalu bhikṡavo māro pāpīmāṃ du:khī daurmanasyajāto anta:śalyaparidāgha- jāto (282) mahatīṃ caturaṃgiṇīṃ senāṃ sannāhayitvā yena bodhiyaṡṭistenopasaṃkra- mitvā bodhisatvasya purato sthitvā mahāntaṃ ghoṡaṃ mahāntaṃ śabdaninādamakārṡīt | sayyathīdaṃ imaṃ haratha imaṃ niharatha imaṃ vadhatha māragaṇā bhadramastu vo | atha khalu @183 bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchaṃbhī vigatabhayaromaharṡo suvarṇavarṇabāhāṃ cīvarāto nirnāmayitvā jālinā hastaratnena tāmranakhena sucitrarājikena lākṡārasapraseka- varṇena mrdunā tūlasparśopamena anekakalpakoṭīkuśala-mūlasamanvāgatena dakṡiṇena pāṇinā triṡkrtvo śiramanuparimārje, dakṡiṇena pāṇinā paryaṃkaṃ parimārjayitvā dakṡiṇena pāṇinā prthivīṃ parāhanati | atha khalu bhikṡavo bodhisatvena pāṇinā śīrṡe parāmrṡṭe dakṡiṇena pāṇinā paryaṃke parāmrṡṭe dakṡiṇena pāṇinā prthivīyaṃ parāhatāyāṃ iyaṃ mahāprthivī gambhīrabhīmarūpaṃ anunade anuraṇe | sayyathāpi nāma bhikṡavo mahatīye māgadhikāye kaṃsapātrīye girikandaragatāye śilāpaṭṭe saṃparāhatāye gambhīro bhīṡmarupo ghoṡo anunade anuraṇe, evameva bhikṡavo bodhisatvena dakṡiṇena pāṇinā śire parāmrṡṭe dakṡiṇena pāṇinā paryaṃke parāmrṡṭe dakṡiṇena pāṇinā prthīvīyaṃ parāhatāyaṃ (iyaṃ mahāprthivī gambhīrabhīmarūpaṃ anunade anuraṇe | sā mārasenā tāvat susamrddhā tāvat susaṃnaddhā bhītā trastā vyathitā saṃvignā saṃhrṡṭa- romajātā tena vicarensu: tena vilayensu:, hastinopi sānaṃ saṃsīdensu:, aśvā pi sānaṃ saṃsīdensu: rathā pi sānaṃ saṃsīdensu:, padātā pi sānaṃ saṃsīdensu:, praharaṇā pi sānaṃ saṃsīdensu: | apare hasteṡu prapatensu:, (283) apare omuddhakā prapatensu: | apare apakubja prapatensu:, apare uttānakā prapatensu:, apare vāmena pārśvena prapatensu:, apare dakṡiṇena pārśvena prapatensu: | māro ca pāpīmāṃ du:khī daurmanasya- jāto anta:śalyaparidāghajāto ekamante pradhyāye kāṇḍena bhūmiṃ vilikhanto | śramaṇo me gautamo viṡayaṃ atikramiṡyatīti | atha khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchaṃbhī vigatabhayaromaharṡo vivikta- meva kāmairviviktaṃ pāpakairakuśalairdharmai: savitarkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ prītisukhaṃ prathamaṃ dhyānamupasaṃpadya vihare | savitarkānāṃ savicārāṇāṃ vyapaśamādadhyātmasaṃ- prasādā, cetaso ekotibhāvādavitarkamavicāraṃ samādhijaṃ prītisukhaṃ dvitīyaṃ dhyānaṃ upasaṃpadya vihare | saprītivirāgādupekṡakaśca vihare smrta: saṃprajānaṃ sukhaṃ ca kāye | yattadāryā ācakṡate upekṡaka: smrtimāṃ sukhavihārī trtīyaṃ dhyānaṃ upasaṃpadya vihare | so sukhasya ca prahāṇāt sarvasaumanasya daurmanasyayorastaṃ gamādadu:khāsukhamupekṡya smrtipariśuddhaṃ caturthaṃ dhyānamupasaṃpadya vihare | atha khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīto acchaṃbhī vigatabhayaromaharṡo rātryā purime yāme divyacakṡujñānadarśanapratisaṃkhāya cittamabhinirhare abhinirnāmaye | sa divyena cakṡuṡā viśuddhenātikrānta mānuṡyakena satvāṃ paśyati cyavantāṃ upapadyantāṃ suvarṇāṃ durvarṇāṃ sugatāṃ durgatāṃ hīnāṃ praṇītāṃ yathākarmopagāṃ sarvāṃ prajānati | ime @184 bhavanta: satvā kāyaduścaritena samanvāgatā vācāduścaritena samanvāgatā mano- duścaritena samanvāgatā āryāṇāmapavādakā mithyādrṡṭikā te mithyādrṡṭikarma- samādānaheto: taddhetostatpratyayāt kāyasya bhedāt paraṃ maraṇādapāyadurgativinipāte narakeṡūpapannā: | ime (284) punarbhavanta: satvā: kāyasucaritena samanvāgatā vācāsucaritena samanvāgatā manosucaritena samanvāgatā āryāṇāmanapavādakā: samyagdrṡṭikāste samyakdrṡṭikarmasamādānahetostaddhetostatpratyayāt kāyasya bhedāt paraṃ maraṇāt svargakāye deveṡūpapannā: | iti divyena cakṡuṡā viśuddhenātikrānta- mānuṡyakena satvāṃ paśyati cyavantāmupapadyantāṃ suvarṇāṃ durvarṇāṃ sugatāṃ durgatāṃ hīnāṃ praṇītāṃ yathākarmopagāṃ satvāṃ jānāti | atha khalu bhikṡava: bodhisatvo abhito acchaṃmbhī vigatabhayaromaharṡo rātryā madhyame yāme pūrvanivāsānusmrtijñānāye cittamabhinirhare abhinirnāmayesi | so nekavidhaṃ pūrvanivāsaṃ samanusmare | sayyathīdaṃ ekāṃ vā jātiṃ dve vā jātīṃ trīṇi catvāri vā jātīṃ paṃca vā jātīṃ daśa vā jātīṃ viṃśaṃ vā jātīṃ triṃśaṃ vā jātīṃ paṃcāśaṃ vā jātīṃ śataṃ vā jātīṃ sahasraṃ vā jātīṃ śatasahasraṃ vā jātīṃ saṃvartakalpaṃ vā vivartakalpaṃ vā saṃvartavivartakalpaṃ vā anekānyapi saṃvartakalpāṃ anekānyapi vivartakalpāṃ anekānyapi saṃvartavivartakalpāṃ amutrāhamāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotro evaṃjātyo evamāhāro evamāyu:paryanto evaṃ sukhadu:khapratisaṃvādo iti sākāraṃ soddeśaṃ anekavidhaṃ pūrvanivāsamanusmarati | atha khalu bhikṡavo bodhisatvo abhīta acchambhī vigatabhayaromaharṡo rātryā paścime yāme aruṇodghāṭasamaye nandīmukhāyāṃ rajanyāṃ yatkiñcit puruṡeṇa satpuruṡeṇa mahāpuruṡeṇa puruṡarṡabheṇa puruṡadravyena puruṡaśūreṇa puruṡavīreṇa puruṡanāgena puruṡasiṃhena puruṡapadumena puruṡakumudena puruṡapuṇḍarīkena puruṡājāneyena puruṡadhaureyena anuttareṇa puruṡadamyasārathinā nikrāntena vikrāntena parākrāntena arthikena apra- (285) mattena ātāpinā prahitātmena vyapakrṡṭena viharantena gatimatānusmrti- dhrtimatā buddhimatā prajñāmatā sarvaśo sarvatratāye jñātavyaṃ prāptavyaṃ boddhavyaṃ abhi- saṃboddhavyaṃ sarvaṃ taṃ ekacittakṡaṇasamāyuktayā prajñayā anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhe | sayyathīdaṃ idaṃ du:khaṃ, ayaṃ du:khasamudayo, ayaṃ du:khanirodho, ayaṃ du:khanirodha- gāmino pratipat | ime āśravā, imo āśravasamudayo, ayaṃ āśravanirodho, ayaṃ āśravanirodhagāminī pratipat | iha āśravā aśeṡā niravaśeṡā nirudhyanti vyupaśāmyanti prahāṇamastaṃ gacchanti | yadidaṃ imasya sato idaṃ bhavati, imasya @185 asato idaṃ na bhavati | imasyotpādādidamutpadyate | imasya nirodhādidaṃ nirudhyati iti pi | avidyāpratyayā: saṃskārā:, saṃskārapratyayaṃ vijñānaṃ, vijñāna- pratyayaṃ nāmarūpaṃ, nāmarūpapratyayaṃ ṡaḍayatanaṃ, ṡaḍāyatanapratyayaṃ sparśa:, sparśapratyayā vedanā, vedanāpratyayā trṡṇā, trṡṇāpratyayamupādānaṃ, upādānapratyayo bhavo, bhavapratyayā jāti, jātipratyayā jarāmaraṇaśokaparidevadu:khadaurmanasyopāyāsā bhavanti | evamasya kevalasya mahato du:khaskandhasya samudayo bhavati | ityapi avidyāni- rodhāt saṃskāranirodha:, saṃskāranirodhād vijñānanirodha:, vijñānanirodhāt, nāmarūpanirodha:, nāmarūpanirodhāt ṡaḍāyatananirodha:, ṡaḍāyatananirodhāt sparśa- nirodha:, sparśanirodhād vedanānirodha:, vedanānirodhāt trṡṇānirodha:, trṡṇā- nirodhādupādānanirodha:, upādānanirodhād bhavanirodha:, bhavanirodhājjāti- nirodha:, jātinirodhājjarāmaraṇaśokaparidevadu:khadaurmanasyopāyāsā nirudhyante | evamasya kevalasya mahato du:khaskandhasya nirodho bhavati | sarvasaṃskārā anityā: sarvasaṃskārā du:khā sarvadharmā anātmāna: | etaṃ śāntaṃ etaṃ praṇītaṃ etaṃ yathāvadetaṃ aviparītaṃ yamidaṃ sarvopadhipratini:sargo sarvasaṃskārasamathā dharmopacchedo trṡṇākṡayo virāgo nirodho nirvāṇaṃ | (286) atha khalu bhikṡavo tathāgatastasmiṃ samaye idamudānamudānesi | sukho puṇyasya vipāko abhiprāyaśca rdhyati | kṡipraṃ sa paramāṃ śāntiṃ nirvrtiṃ cādhigacchati ||1|| puroto ye upasargā devatā mārakāyikā | antarāyaṃ na śaknonti krtapuṇyasya ka (rttuṃ) vai ||2|| ye bhavanti alpapuṇyasya vidhnā, te na bhavanti puṇyavato | balavāṃ bhavati samādhi sambhārato puṇyānāṃ | yadyadeva devaloke athavā vasavartimanuṡyeṡu krta- puṇya: prārthayate, tathā rdhyate tasya | athavā punar prārthayati nirvāṇaṃ acyutapadama- śokaṃ mārgaṃ du:khapraśamanaṃ pratilabhate | alpakiśareṇa bodhi uttamā sparśitā, iha mayā prajñāye vīryeṇa ca du:khaṃ mocitaṃ, bhāramohitaṃ guruṃ prāptā ca sarvajñatā, māro ca nihato sabalavāhano bhasmīkrto antako, tasmiṃ bodhidrumottame sthitohaṃ | saptāhaṃ ekāsane devakoṭīsahasrāṇi pūjayensu: | tasmiṃ āsane divyaṃ candanacūrṇaṃ okirensu: puṡpehi ca māndāravehi okirensu:, divyāni tūryāṇi upari a(ā)ghaṭṭitāni pravādyensu: | tadā devā ca divyāni candanacūrṇāni uparito prakirensu:, divyāni ca agurucūrṇāni divyāni keśalacūrṇāni, divyāni tamālapatracūrṇāni, divyāni māndāravāṇi puṡpāṇi pravarṡensu: mahāmāndāravāṇi puṡpāṇi karkāravāṇi mahākarkāravāṇi rocamānāni mahārocamānāni bhīṡmāṇi @186 mahābhīṡmāni samantagandhāni mahāsamantagandhāni maṃjūṡakāni mahāmaṃjūṡakāni pārijātakapuṡpāṇi, divyāni suva (287) rṇapuṡpāṇi rūpyapuṡpāṇi sarvaratanamayāni puṡpāṇi pravarṡensu: | divyāni triṃśacchata (tra) sahasrāṇi divyāni ratnamayāni antarīkṡasmiṃ prādurbhūtāni cchādayensu: jinakāyaṃ śailaṃ ratnāmayaṃ stūpaṃ vā suvarṇamayaṃ naikakalpakoṭikuśalamūlasamanvāgataṃ | atha khalu bhikṡava: saṃbahulāśca śuddhāvāsakāyikā devā yena tathāgataste- nopasaṃkramitvā tathāgatasya pādau śirasā vanditvā ekānte sthitāsu: sagauravā sapratīsā ekāṃśīkrtā prāṃjalīkrtāstathāgatameva namasyamānā: | ekānte sthitā bhikṡava: te saṃbahulā: śuddhāvāsakāyikā devaputrā aśītihi ākārehi māraṃ pāpīmaṃ saṃmukhaṃ abhigarjensu: | katamehi aśītihi | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-na khalu punarahaṃ paśyāmi śramaṇasya gautamasya kaṃcid devamanuṡyeṡu nikṡepaṇaṃ yannūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi ye pi ceme svaviṡaya- kāyikā devaputrā: śramaṇasya gautamasya abhyantaro parivāro yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: pūrvayoga- saṃpannā bhavanti yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: nirvāsantikā bhavanti yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautamaṃ nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: dyutisaṃpannā bhavanti yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃ- rūpā: satvā: anūnācārasaṃpannā bhavanti yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: garbhāvakrāntisaṃpannā bhavanti yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma (288) te pāpīmaṃ etadabhūṡi- evaṃrūpā: satvā garbhasthitisaṃpannā bhavanti yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: jātisaṃpannā bhavanti yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: kulasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā lakṡaṇasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā anu- vyaṃjanasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: krtādhikārā dharmasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: kalyāṇasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: varṇasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya @187 apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: kāravarṇasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi -evaṃrūpā: satvā adhyāśayasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā sattvasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: sarvavibhūtisaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: kāyakarmasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā vācākarmasaṃpannā (289) bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: cittakarmasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: sattvasārasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: sārapravarasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: aparihāṇidharmasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmannetadabhūṡi—evaṃrūpā: satvā abhirūhasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi—evaṃrūpāssatvā: yāpanakasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: cāritrasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā: mahākaruṇāsaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā āvāsasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā maheśākhyatvasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā dharmaiśvaryasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā mahādharmasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi—evaṃrūpā: satvā lokasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya a(290)pakrameyaṃ | na nāma te pāpīmannetadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā lokavicayasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā lokapravicayasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmannetadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā rddhisaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | naṃ nāma te pāpīmaṃ @188 etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā bodhipakṡikadharmasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpāssatvā: utthānasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi evaṃrūpā: satvā vīryasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmannetadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā smrtisaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi- evaṃrūpā: satvāssamādhisaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā prajñāsaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā vimuktisaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā vimuktijñānadarśanasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā pratibhānasaṃpannā bhavanti | yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmannetadabhūṡi-evaṃrūpā: satvā vyākaraṇasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe (291) gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpāssatvā dharmadeśanāsaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadbhūṡi | evaṃrūpā: satvā anavadyadharmadeśanāsaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmannetadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā jñānasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpī- mannetadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā darśanasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmannetadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā jñānadarśana- saṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etada- bhūṡi | evaṃrūpā: satvā āniṃjyasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā: paritrāṇasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā pūrvotpādasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā yugotpādasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā: kalyāṇotpādasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā agrotpādasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā jyeṡṭhotpādasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā śreṡṭhotpādasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe @189 (292) gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmannetadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā praṇidhipūrvotpādasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā ni:śre (śra)yasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā upacayasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā upastambhanakuśalā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā saṃbhārasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā āryapaṃcāṃgikasamādhisaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā ārya- mahāpaṃcāṃgikasamādhisaṃpanno bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā āryapaṃcajñātikasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā āryamahāpaṃcajñātikasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā ekāgramanasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā araṇāsaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā arisainyapramardanasaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śra (293)- maṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā svayambhūsaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīma% etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā svayambhūdharmatāsaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā agrāye paramāye dharmatāye saṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā krtapuṇyatāsaṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā agrāye paramāye varṇasaṃpadāye saṃpannā bhavanti, yaṃ nūnāhaṃ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṃ | na nāma te pāpīmaṃ etadabhūṡi | evaṃrūpā: satvā varṇasaṃpannā te puna: pāpīmaṃ satvā duṡpradharṡā bhavanti | paśya pāpīmaṃ yāvat mahadayaṃ aparādhaṃ | ekamante sthitā bhikṡava: śuddhāvāsakāyikā devā māraṃ pāpīmaṃ imehi aśītīhi ākārehi saṃmukhaṃ abhigarjensu: | idamavocad bhagavān rājagrhe viharanto grddhakūṭe parvate, imasmiṃśca punarvyākaraṇe bhāṡyamāṇe paṃcānāṃ bhikṡuśatānāṃ anupādāśravebhyaścittāni vimuktāni āttamanasaste bhikṡū bhagavato bhāṡitamabhinandensu: | avalokitaṃ nāma sūtraṃ samāptaṃ | @190 evaṃ mayā śrutaṃ ekasmiṃ samaye bhagavāṃ vaiśālyāṃ viharati āmrapālīvane mahatā bhikṡusaṃghena sārdhaṃ mahatā ca bodhisatvagaṇena | atha khalu viśuddhamati bhikṡu- rutthāyāsanādekāṃśaṃ cīvaraṃ prāpayitvā dakṡiṇaṃ jānumaṇḍalaṃ prthivyāṃ pratisthāpayitvā yena (294) bhagavāṃstenāṃjaliṃ praṇāmayitvā bhagavantametaduvāca | yadbhagavatā bodhisatvabhūtena bodhimaṇḍaṃ upasaṃkramitvā bodhimaṇḍe sthihitvānāvalokitaṃ sarva- lokahitāya sarvalokasukhāya taṃ bhagavāṃ nirdiśatu, taṃ bhaviṡyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṡyāṇāṃ ca bodhisatvānāṃ ca mahāsatvānāṃ mahanto dharmāloko krto bhaviṡyati āśvāso ca datto bhavati | atha khalu viśuddhamati bhikṡu: tāye velāye imāṃ gāthāmabhāṡi | kathaṃ tvaṃ lokapradyota aprameya nirupadhi | nairaṃjanāṃ tarito si hitāya sarvaprāṇināṃ ||1|| ye nimittā abhūttatra taramāṇe narottame | vyākarohi mahāvīra tathāgata mahāmuni ||2|| yathā te lokapradyota bodhimaṇḍo alaṃkrto | tathā hi me prcchito brūhi arthakāmahitaṃkaraṃ ||3|| yathā uttamā bodhi prāptā tvayā lokasya cetiya | yathā pāpīmaṃ prahinesi krṡṇabandhuṃ sasainyakaṃ ||4|| daśa te balā svayaṃbhū satvasāra niruttarā | … ||5|| rddhiprabhāvo tha pratapasi diśā sarvā sārthavāha naramarupūjita śatakrtvo maharṡe | kramasi yathaiva hansarājā himavarapāṇḍaro śuddho dhārtarāṡṭro varasuravara akilaṃtakāyo | brajasi diśato vidiśā tāvadeva devāsuranāgayakṡasaṃghā maru- bhavanā krtvā (295) sarvajihmavarṇasthūṇāṃ | yathaiva dagdhāṃ sthūṇāṃ suvarṇabimbaṃ abhibhavati tathā śāstā sarvalokamabhibhavati | kusumito ratnakāyo lakṡaṇehi yathā gagaṇaṃ (naṃ) pratipūraṃ tārakehi | puṇyaśatasahasrehi koṭi parā na vidyati sugatasya ekanāme | na te sti kocit samasamo sarvaloke kuto viśiṡṭo tāvadeva sarvā saṃprabhāsiṃ daśa diśatā samantā sahasraraśmi yathā antarīkṡe | alaṃkrtaste daśabala ātmabhāva: dvātriṃśakavacitalakṡaṇehi dhanāto mukto yathā kārtikasmiṃ candro va śobhate | yathā tārakehi sahasraśītaṃ catura aśīti anyaścaraṃ śāstu yehi ghoṡo aṃgasahasrehi avikalyā paṃcapurā parigrhītā bhagavato yehi bhagavato vācā (??) | mukhato gandho bhagavato candanasya pravāyate | atuliyamaprameyaṃ @191 buddhakṡetraṃ aparimitaṃ bharitvā sameti khila doṡamohaṃ | trisahasrā sarvā yadi pi lokadhātu pūrā bhave śikhāśiri sarṡapehi, śakyaṃ gaṇetuṃ syāt sarṡapā ekamuhūrte vicakṡaṇena na tveva śakyaṃ gaṇayituṃ sarvasatvadhātū daśasu diśāsu aparimitā anantā yā hi bhagavato candanasya ghrāyitvā gandhaṃ pratilabhe | kṡāntibhūmi dhīra atulya mahākaruṇāvīra mahāpratāpabalavāṃ bhiṡaja satvānāṃ | nātha anupalipta dakṡiṇeya śaraṇavrajatāṃ jinapravara svayaṃbho | kastrptiṃ hi janaye tvāṃ stuvanto | tathā hi balo bhagavata: aprameyo | anantavarṇaṃ hatarāgaṃ śānticittaṃ śaraṇaṃ brajema tvā abhibhuṃ anabhibhūtaṃ | bhaveya antaṃ gagaṇaṃ (naṃ) brajato śakyaṃ samūdraṃ pi tata: kṡapetuṃ (kṡapayituṃ) na śakyaṃ (296) jine balapramāṇaṃ kṡapetuṃ | tathāhi saṃbuddho saṃbhūta- balo | siṃhaṃ narendraṃ daśabalaṃ aprameyaṃ prcchāmi | vīra hatarāga śāntaṃ cittaṃ jñānena daśadiśatā asaṃgatitā (?), sa me praśnaṃ hitakara vyākarohi | kalpakoṭisahasrāṇi aprameyamacintiyā | carito bhoti arthāya sarvajño dvipadottamo ||1|| dānaṃ śīlaṃ ca kṡānti ca dhyānāni ca niṡevitā | prajñā ca caritā pūrvaṃ kalpakoṭiśatāṃ bahuṃ ||2|| āgneyamaṇīnāṃ yā ābhā gagane vidyutāna vā | nakṡatrāṇāṃ cāpi yā ābhā jihmavarṇā bhavanti tā ||3|| nāsti devo vā nāgo vā yakṡo kumbhāṇḍarākṡaso | yasya etādrśakāyo yathā te naranāyaka ||4|| surāsuravarapūjanīyo gurukrtavandito satkrto maharṡe prabhaṃkara dvipadendra satvasāravara puruṡarṡabha cetiyaṃ narāṇāṃ | bhrūvivaralalāṭe ūrṇābhāgo yathā gagane suviśuddharaśmi rājate bhagavato yathā kārtike māse vimano virocate candro pūrṇamāsyāṃ | nīlavimalanetrā nāyakasya surucirotpalavarṇasaṃnikāśā vimalā śubhā prabhā | saṃrocate ca sukhajananā naranārīṇāṃ narendradantā vimalapāṇḍarā sujātasamasahitā himavara-(297) sannikāśā, mukhaṃ dalavarasaṃprakāśaṃ daśabala tathā viśadaṃ | te śāstuna: taruṇasukhumaraśmībhirāstrtā vararasavatī śobhati jihvā nāyakasya prabālakasamatulyavarṇā ca divyā bahujanasaṃjñāpanī | sukhaṃdadaṃ ca ābhājālena baddhaṃ lalāṭaṃ sabhrūmukhaṃ ca śobhe yathaiva candramaso | sukhasamāhitanīlā daśabala bhagavato śīrṡe keśā | śākyasiṃha grīvā te śobhe yathā suvarṇakambu yathā ovāhā ca jina samā | abhedyo siṃhārdhapūrvo bhagavato ātmabhāvo | prabhāsi loke diśatā samantā | @192 viśiṡṭavākya atulasamudra karmavipākaṃ karohi imāṃ girāṃ bhāṡamāṇa:, sarvaste loko abhinamate āvarjito karito prṡṭvā daśanakha aṃjalīhi | evamukte bhagavāṃ viśuddhamatiṃ bhikṡuṃ etadavocat | sādhu sādhu bhikṡu sādhu khalu punaste yastvaṃ tathāgatametamarthaṃ pariprcchitavyaṃ manyasi | śobhanaṃ te bhikṡu pratibhānaṃ, bhadrikā parimīmānsā yadevaṃ hi bhikṡu pratibhāyasi | evaṃ pi teṡāṃ kulaputrāṇāṃ karmavipākā pratibhāyanti yeṡāmayaṃ dharmaparyyāyo hastagato bhaviṡyati | na te mārasya pāpīmato vasagatā bhaviṡyanti | nāpi teṡāṃ manuṡyā vā amanuṡyā vā avatāraṃ labhiṡyanti | tat kasya heto: | udārakuśalamūlacaritā te hi bhikṡū te hi satvā yeṡāṃ arthāya tvaṃ etamarthaṃ pariprcchasi bodhisatvānāṃ mahāsatvānāṃ | tvaṃ bhikṡu satvānāmarthāya tathāgatametamarthaṃ pariprcchitavyaṃ manyasi yamidaṃ bodhisatvānāṃ lokapariṇāyakānāṃ sarvasatvacārikaviśeṡasaṃprasthitānāṃ | tvaṃ bhikṡu satvā- nāmarthāya ta-(298) thāgataṃ pariprcchasi yamidaṃ bodhisatvānāṃ mahāsatvānāṃ lokapariṇāyakānāṃ sarvasaṃśayacchedaprabhedakauśalyasamanvāgama (ta) saṃprasthitānāṃ | bhikṡu satvānāmarthāya tathāgatametamarthaṃ pariprcchesi yamidaṃ bodhisatvānāṃ mahāsatvānāṃ lokapariṇāyakānāṃ dānaviśeṡābhiyuktānāṃ kṡāntiviśeṡābhiyuktānāṃ dhyānaviśeṡā- bhiyuktānāṃ prajñāviśeṡābhiyuktānāṃ | atha khalu bhagavāṃ tāye velāye imāṃ gāthāmabhāṡi | tuṡite bhavane divya otaritvā himasamo nāgo bhavitva ṡaḍviṡāṇo | rājño agramahiṡīṃ praviṡṭo kukṡiṃ tato trisāhasra prakampe lokadhātu ||1|| tada suvipula ābhā suvarṇavarṇā imaṃ sarvaṃ sahasralokadhātuṃ | upari yāvabhavagraṃ jvalante yada jina: kukṡiṃ praviṡṭo saṃprajāno ||2|| śakraśatasahasraṃ sabrahmakoṭyo jinaṃ varakukṡigataṃ namasya nityaṃ | upāgami divase pi ardharātre na ca vraji ime avisarjitā kadācit ||3|| tūryaṃ ca śatasahasrasaṃpraghuṡṭaṃ upari nabhaṃ sphuṭaṃ sarvadevatāhi | divyaṃ prahāya candanasya cūrṇaṃ atha punaranye patākacchatrahastā ||4|| …divyā pravarṡi varakusumā ca utpalasya | madhukarakaraviṃkā suvarṇamālyā yāva jino kukṡiṃ praviṡṭo saṃprajāno ||5|| yada jāyethā buddho satvasāro devānaṃ indro dhāraye saṃhrṡṭa: | vastraṃ viśiṡṭaṃ suruciraṃ kauśakeyaṃ jāmbunadasya samanibhaṃkāñcanasya ||6|| @193 yadā ca bhūmisthito bodhisatvo sapta padāṃ cakrame hrṡṭacitto | (299) ahaṃ khu loke asadrśaṃ kariṡyaṃ antaṃ jarāye maraṇakriyāya ||7|| tada prakampe vasumati ṡaḍvikāraṃ ābhā ca muktā diśatā samantā | divyā śabdā pravāditā antarīkṡe aśīti sahasrā abhu devatānāṃ ||8|| divyā ca cūrṇā nabhato pravarṡe candanasya suvarṇaśubhā devaputrā | mandāravehi okire bodhisatvaṃ prāmodyajātā maru hrṡṭacittā ||9|| ekūnatriṃśo vayasānuprāpto paripācayitvā jagadbodhisatvo | tyajitva rājyaṃ ratanavarāṃ ca sapta kāṡāyavastro abhū bodhisatvo ||10|| so pravrajitva vidu bodhisatvo ṡaḍvarṡayugaṃ care duṡkarāṇi | so māgadhasya vijitaṃ praviṡṭo grāmikadhītā drśi vodhisatvaṃ ||11|| suvarṇapātrīṃ ca udagracitto bhrṃgāraṃ grhya ratanavicitraṃ | aṡṭāṅgupetaṃ śubhapāripūrṇaṃ tada ācamesi rṡi bodhisatvo ||12|| balenupetaṃ surasaṃ praṇītaṃ gandhena ca upanaye bhojanaṃ ca | evaṃ ca cchandaṃ jane vegajātā buddho bhave kavacito lakṡaṇehi ||13|| imaṃ ca hīnaṃ vijahiya iṡṭibhāvaṃ careya śuddhaṃ aśabalabrahmacaryaṃ | varje kāmaṃ du:khakaraṃ rogamūlaṃ seveya buddhāṃ hatarajaniṡkileśāṃ ||14|| bhāṡitvā gāthāmimāṃ evaṃrūpāṃ senāpaterduhitā hrṡṭacittā | namasyamānāṃjaliya bodhisatvaṃ muṃcitvā aśru imaṃ vācaṃ bhāṡe ||15|| sulabdhalābho mahipati vimbisāro aśokaprāpto paribrṃhitājño | (300) yasyāyaṃ vijeti sthito bodhisatvo adya atulyāṃ prāpsyati bodhimagrāṃ ||16|| bhuṃjitvā bhaktaṃ mama krakucchando brajet svayaṃbhū drumaṃ pādapendraṃ | prabhāsayanto daśa diśā samantā jāmbunadasya yatha suvarṇayūpo ||17|| konākanāmo mahadakṡiṇīya: bhuṃjitva bhaktaṃ vraji bodhimaṇḍaṃ | adīnacitto acalo asaṃpravedhi yasyāsi kāyo sphuṭo lakṡaṇehi ||18|| yasyāsi nāmaṃ tada kāśyapo pi jāmbunadasamanibhavigrahasya | bhuṃjitva bhaktaṃ mama vidu satvasāra: brajet svayaṃbhū drumavaraṃ pādapendraṃ ||19|| ye bhadrakalpe atuliya dakṡiṇeyā bheṡyanti dhorā hatarajaniṡkileśā | pūjeṡyi sarvā atuliya bodhiheto: na mahya kāṃkṡā anyā hi asti kiṃcit ||20|| ye antarīkṡe iha devaputrā: te candanenokire bodhisatvaṃ | vācāṃ bhāṡe muditavegajātā senāpaterduhitālabdhalābhā ||21|| @194 pūrvenivāsaṃ smaresi sujātā premnaṃ janetvaṃ śubhaṃ bodhisatve | buddhāna koṭinayutā sahasrā bhuktvā bhaktaṃ mama gatā bodhimūlaṃ ||22|| atha khalu bodhisatvo yena nairaṃjanā tenopasaṃkramitvā muhūrtaṃ asthāsi | samehi pādatalehi dharaṇīṃ prakampesi | atha khalu tasmiṃ samaye mahānta: prthivīcālo abhūṡi bhīṡaṇo saromaharṡaṇo, yena prthivīcālena iyaṃ trisāhasramahāsāhasrā lokadhātu samā abhūṡi pāṇitalajātā, sumeruśca parvatarājā cakravāḍamahācakravāḍā ca parvatā nimindharo yugandharo iṡāṃdharo ca parvatā khadirakāśvakarṇo vinatako sudarśano ca sapta parvatā dvīpāntarikā, tathānye kālaparvatā, prthivyāṃ osannā abhūṡi (301) bodhisatvasyānubhāvena | mahāsamudrāśca saṃkṡubdhā abhūṡi bodhisatvasyānu- bhāvena prajñāyensu: | tena khalu puna: samayena ayaṃ trisāhasramahāsāhasro lokadhātu: śakaṭacakrapramāṇamātrehi jāmbūnadasya suvarṇasya padumehi śatasahasrapadumehi śata- sahasrapatrehi nīlavaiḍuryajātehi musāragalvakehi śirigarbhapiṃjalehi sphuṭā abhūṡi aṡṭāpadavinibaddhā, mahāntaśca obhāso prādurbhuta: yena obhāsena mahānirayā bhīṡmā upaśāntā abhūṡi | sarve nairayikā satvā sukhitā abhūṡi | sarve tiryag- yonigatā: sukhitā abhūṡi | sarve yāmalaukikā satvā: sukhitā abhūṡi parasparaṃ maitracittā bodhisatvānubhāvena | mahāntena cobhāsena sarvā trisāhasramahāsāhasrā lokadhātu obhāsitā abhūṡi | tena khalu puna: samayena trisāhasramahāsāhasrāye lokadhātuye yāvatakā devendrabhavanā nāgendrabhavanā yakṡendrabhavanā garuḍendrabhavanā te sarve ekobhāsaābhāsā abhūṡi | sarvatra bodhisatvasya ātmabhāvatāmanuprāptāṃ saṃjānanti | tena khalu puna: samayena yāvatakā trisāhasramahāsāhasrāye lokadhātūye devā nāgā yakṡā gandharvā asurā garuḍā kinnarā mahoragā te sarve svakasvakeṡu āsaneṡu na ramensu: bodhisatvasyānubhāvena | bodhisatvasya śiriṃ asahantā te sarve yena bodhimaṇḍastenopasaṃkramensu: puṡpamālyagandhacchatrapatākāvādyadhūpanavilapana- parigrhītā | tena khalu puna: samayena asaṃkhyeyehi aprameyehi buddhakṡetrehi abhikrāntakāntā bodhisatvā: devatāveṡamabhinirmiṇitvā upari antarīkṡe prati- ṡṭhensu: divyautpalapadumapuṇḍarīkaparigrhītā | tena khalu puna: samayena ayaṃ trisāhasramahāsāhasro lokadhātu: śaka-(302) ṭacakrapramāṇehi jāmbunadasuvarṇa- padumehi nīlavaiḍūryanāḍīhi ayutaśo keśarehi | (śirīṡagarbhapaṃjarehi bhūmitala- mupādāya yāvadbhavāgraṃ sphuṭamabhūṡi āgantukehi keśarakehi) śirīṡagarbhapaṃjarehi bhūmitalamupādāya yāvadbhavāgraṃ sphuṭaṃ abhūṡi āgantukehi bodhisatvehi devanāga- yakṡehi ca asuragaruḍakinnaramahoragehi ca | atha khalu bodhisatvo mahato devagaṇasya purato nairaṃjanāṃ nadīṃ uttīrṇo | tena khalu puna: samayena nairaṃjanāye nadīye aśīti cchatrakoṭiyo jāmbunadasuvarṇānāṃ @195 chatrānāṃ prādurbhūtā bodhisatvasya upari sthihensu:, aśīti cchatrakoṭīyo rupyamayānāṃ aśīti cchatrakoṭīyo asmagarbhamayānāṃ aśīti cchatrakoṭīyo hastigarbhamayānāṃ aśīti cchatrakoṭīyo lohitakāmayānāṃ aśīti cchatrakoṭīyo maṇimayānāṃ prādurbhūtā bodhisatvasya upari sthihensu: | aśīti ca nāgakoṭīyo ekamekaśca nāgo aśītināgakoṭiparivāro lohitamuktāpuṡpaparigrhītā yena bodhisatva- stanopasaṃkramitvā bodhisatvaṃ pūjayensu: purimakena puṇyopacayena | atha khalu kālo nāgarājā svajanaparivāra: svakāto bhavanāto abhyud- gamitvā yena bodhisatvastenopasaṃkramitvā bodhisatvasya pādāṃ śirasā vanditvā bodhisatvaṃ prāṃjalīkrto prekṡamāṇo gāthābhiradhyabhāṡe | bodhiṃ paryeṡamāṇo yaṃ bodhisatvo visārado | nairaṃjanāṃ caritvāna bodhimūlamupāgame ||1|| nānādvijasaṃgharutaṃ varapādapamaṇḍitaṃ | varapuṡpaphalopetaṃ trisāhasrāya yāvatā ||2|| yatra te lokapradyotā āgatā bodhi prāpuṇe | krakucchando konākamuni kāśyapo ca mahāmuni ||3|| (303) taṃ deśaṃ lokapradyoto upāgame lokanāyako | yo so vādityabandhunāṃ śākyānāṃ paramo muni: ||4|| te devasaṃghā muditā sarve harṡitamānasā: | puṡpameghasamānoghāṃ tāmakāsi vasundharāṃ ||5|| svabhavaneṡu āgatvā pūjenti lokanāyakaṃ | pradakṡiṇaṃ bodhisatvaṃ śuddhāvāsā samāgatā ||6|| mandāravehi puṡpehi divyehi manujehi ca | mahārahehi śreṡṭhehi bodhimaṇḍaṃ alaṃkare ||7|| vrkṡā tatomukhā sarve bodhimaṇḍe vane name | yena sa pravaro deśa: pūrvabuddhaniṡevita: ||8|| yāpi ca bodhimaṇḍasmiṃ devatā vrkṡamāśritā | sā bodhisatvaṃ drṡṭvāna ghoṡesi ca amānuṡaṃ ||9|| cailaṃ ca bhrāmaye divyaṃ candanaṃ pramuṃcasi | sā divyai ratnacūrṇaiśca okiresi nararṡabhaṃ ||10|| nānāvidhānāṃ gandhānāṃ divyānāṃ mānuṡāṇa ca | caturdiśāśritā vātā bodhimaṇḍe pravāyensu ca ||11|| divyā ca tūryā vādyensu antarīkṡasmiṃ śobhanā | saṃgītiṃ vividhāṃ kurvan mañjūghoṡāṃ manoramāṃ ||12|| @196 obhāsa: sumahā āsi bodhimaṇḍasya raśmibhi: | yena sarvo devaloko sphuṭo āsi tadanantaraṃ ||13|| (304) jihmavarṇā abhūddivyā vimānā ratanāmayā | jāmbūnadasuvarṇehi bodhisatvasya raśmibhi: ||14|| mandāravehi puṡpehi okirenti nabhe sthitā: | devaputrasahasrāṇi bodhisatvaṃ maharddhikā: ||15|| śruṇitvā atulaṃ ghoṡaṃ kālo nāgo maharṡina: | harṡitaprītasantuṡṭo nāgakanyāpuraskrto ||16|| krīḍāratisukhaṃ divyamujjhitvā sarvamāgato | caturdiśaṃ viloketvā paśyate puruṡarṡabhaṃ ||17|| vairocanaṃ vā gagaṇa (na) smiṃ sarvaraśmisamāgataṃ | arcitvā muditatuṡṭo bodhisatvaṃ samālape ||18|| yādrśā lakṡaṇā pūrvabuddhāna puruṡottama | krakucchande konākamuni abhūccāpi narottame ||19|| kāśyape jine ca lakṡaṇā tathāgate puruṡottame | samā jālāvanaddhā teṡāṃ caraṇā supratiṡṭhitā ||20|| lākṡārasaprasekavarṇā sahacakrā maharṡiṇāṃ | lākṡārasaprasekavarṇā sahacakrā maharṡiṇāṃ | heṡṭā pādatalā jātā svastikairupaśobhitā: ||21|| pādāṃgulīṡu sarvatra nandiyāvarta uddhatā | bhāsanti lokanāthānāṃ vrajatāṃ citramedinīṃ ||22|| ucchrṃ khalapādā te nātha īdrśā yādrśo tuvaṃ | naujjotanā gulphāyo aṃgulīyo sughaṭṭitā ||23|| (305) dīrghāṃgulī tāmranakhā jālehi utsadehi ca | caraṇā lokanāthānāṃ vrajatāṃ citramedinīṃ ||24|| eṇījaṃghā ca te āsi śirigarbhopasannibhā | jānukā guptagulphā ca tathā lokahitā bhave ||25|| gajahastasadrśā bāhu āsi teṡāṃ maharṡiṇāṃ | siṃhapūrvārdhakāyā ca nyagrodhaparimaṇḍalā ||26|| hāta (ṭa)kaṃ yathā uttaptaṃ kāṃcanacchaviśobhanā | anonatena kāyena pāṇīhi jānukāṃ sprśe ||27|| mrgarājño hi yathā teṡāṃ kaṭī vaṭṭā susañcitā | kośavastiguhyameḍhraṃ hayarājasya yādrśaṃ ||28|| @197 odātamācāraṃ (mudaraṃ ?) teṡāṃ jānūni ca suniṡṭhitā | gambhīranābhā te āsi pūrvabuddhā maharṡiṇā: ||29|| rajokaṇena (?) asprṡṭo kāyo teṡāṃ maharṡiṇāṃ | ślakṡṇacchavī ca te nāthā īdrśā yādrśo bhavāṃ ||30|| ekaikaromā te āsi ūrdhvāgraromarājino | nīlapradakṡiṇāvartā tathā lokahito bhavāṃ ||31|| saṃvrttaskandhā bhrūścaiṡāṃ yathā rṡabhasya tādrśī | prahvarjugātrā te nāthā āsīsu ime utsadā ||32|| phaṇikopamāṃsabāhā anupūrvamanuddhatā (samudgatā) | nārāyaṇasaṃghaṭanā īdrśā yādrśo bhavāṃ ||33|| (306) tuṃganakhā tāmranakhā: kailāsaśikharopamā: | lakṡaṇairutsadaiścaiṡāṃ kāyamatīva śobhitaṃ ||34|| grīvā kambusamā teṡāṃ anupūrvasamudgatā | siṃhahanū ca te nāthā tathā rasarasāgriṇa: ||35|| catvāriṃśatsuvaṭṭā dantā teṡāṃ maharṡiṇāmabhūt | abhūnsu śukradaṃṡṭrā te īdrśā yādrśo bhavāṃ ||36|| prabhūtatanujihvāya sarvaṃ chādensu svaṃ mukhaṃ | duve ca karṇāgrāṇi te nāsāṃ ca parimārjiṡu: ||37|| aṡṭāṃgasaṃprapūrṇā ca vācā teṡāṃ maharṡiṇāṃ | sarvadarśiṇāṃ satyā ca ājñeyā sarvaprāṇināṃ ||38|| brahmasvarā ca te āsi karaviṃkarutasvarā | dundubhisvaraghoṡā ca premaṇīyasvarā pi ca ||39|| jaleruho va kanako daśaśararaśmi bhāsati | tathā bhāsensu nāthānāṃ mukhā ādityabandhunāṃ ||40|| āyatā abhinīlā ca netrā teṡāṃ maharṡiṇāṃ | nāsā ca udgatā śobhe suvarṇayūpopamā yathā ||41|| bhruvantareṇābhūtteṡāṃ varajātimaharṡiṇāṃ | ūrṇā hi prakāśavantī mrdukā tūlasādrśā ||42|| mahānīlaṃ cābhū mukhaṃ candro vā pūrṇamāsiye | (307) ratanāgnīva ca diśā sarvā tāya prabhāsiṡu ||43|| @198 nīlā ca mrdukā keśā kācilindikasādrśā | sarve pradakṡiṇāvartā tathā lokahito bhavāṃ ||44|| uṡṇīṡaśīrṡā te nāthā śa īdrśā yādrśo bhavāṃ | anullokitamūrdhnāni surehi asurehi ca ||45|| mahāprabhā (ṃ) hi te buddhā atigrhṇānti raśmibhi: | keturājena candro va prabhāya atigrhyate ||46|| etāṃ ca anyā ca paśyitvā nimittā lakṡaṇāni ca | sarvāni bodhisatvasya idaṃ vacanamabravīt ||47|| yathā te devaputrā te pūjanārthāya utsrtā: | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||48|| ajitāṃ jālinīṃ trṡṇāṃ bhavanetrīṃ samāhita: | prajñāśastraṃ grhītvān cchetsyase mārabandhanaṃ ||49|| adya tvaṃ sarvato śeṡaṃ kileśapariveṡṭitaṃ | vidhuniṡyasi rāgāgniṃ bodhiṃ prāpto narottama ||50|| saṃghāṭīpaṭaṃ pātraṃ ca cīvarasya varṇatā tathā | yathā me drṡṭā nāthānāṃ tathā ca lokahitā tava ||51|| sarve pradakṡiṇāvartā edrśā bhonti pudgalā | yathā vrajasi siṃho va adya buddho bhaviṡyasi ||52|| śailopamaṃ aprakampyaṃ samādhiṃ ca jinopamaṃ | (308) bodhimaṇḍe sthihitvāna drḍhavīrya: samārabhe ||53|| sa tasya vacanaṃ śrutvā kālanāgasya bhāṡitaṃ | tuṡṭo udagrasumano bodhimūlamupāgame ||58|| śrutvāna atulaṃ ghoṡaṃ kālanāgo mahābalo | bodhisatvasya vegena bhavanāto samudgato ||55|| aṃjalīṃ pragrhītvāna daśapūrṇāṃgulīntathā | abhistave buddhavīraṃ bodhimaṇḍaṃ vrajantakaṃ ||56|| yathā mrdu ime vātā vāyiṡyanti sukhaṃ sadā | surabhimanojñagandhā nātyuṡṇā nātiśītalā: ||57|| yathā ca kusumavrṡṭiṃ pravarṡensu imaṃ devatā | sugata tava rahatvaṃ bheṡyati dvipadottama ||58|| @199 pradakṡiṇāvarto mārṡa tuṡṭo hrṡṭo pramodito | prītimanā udagro ca sukhaṃmuñco pi niṡkrama ||59|| yathāpi tūryasahasraṃ saṃpraghuṡṭaṃ upari labhasmi sphuṭaṃ devatāhi | hrṡṭapramuditacittavegajāto bhaviṡyasi buddho viśiṡṭo sarvaloke ||60|| yathā ca prabhā na bhāyi anya kāciduparivimānā krtā ca jihmavarṇā: | yathā pracalate bhūmi ṡaḍvikāraṃ bhaviṡyasi adya atulyo dakṡiṇeyo ||61|| yatha ca bhrāmayantyaṃbarāṇi bhīṡmaṃ māragaṇaṃ bhaṃjitva hrṡṭacittā | chatradhvajapatākā ca dhārayanti bhaviṡyasi buddho na mahya asti kāṃkṡā ||62|| (309) yathā ca madhuraṃ dundubhī nadanti gaganatalaṃ sphuṭaṃ sarvamambarehi | yathā ca kusumā varṡe devasaṃgho bhaviṡyasi loke sadevake svayaṃbhū: ||63|| yathā ca kariya aṃjaliṃ nabhasmiṃ abhistave devasahasra hrṡṭacittā | kanakaprabho viśiṡṭo dakṡiṇeyo bhaviṡyasi buddho narāṇa agravādī ||64|| atha khalu bodhisatvo yena vrkṡamūlaṃ tenopasaṃkramitvā tena khalu puna: samayena sarvāvanto bodhimaṇḍo osaktapaṭṭadāmakalāpo abhūṡi | ucchritadhvajapatāko chatra- koṭisamalaṃkrto ratnasūtravicitrito dhūpitadhūpano ratanavrkṡaparivrto cīvarasaṃstrta- saṃstrto candanacūrṇa adhyokīrṇo ratnoghavicitro | tena khalu puna: samayena anekāni devaśatasahasrāṇi upari antarīkṡe pratisthihitvā dhūpanaparigrhītā bodhisatvaṃ namasyanti | chatradhvajapatākaparigrhītā bodhisatvaṃ namasyanti | divyaotpalapaduma- kumudapuṇḍarīkaparigrhītā namasyanti bodhisatvaṃ | divyacandanacūrṇaparigrhītā bodhi- satvaṃ namasyanti | divyaratnacūrṇaparigrhītā divyaratnapuṡpaparigrhītā animiṡaṃ prekṡamāṇā bodhisatvaṃ namasyanti | tasya anyā devatā suvarṇamayaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | yathā svakāye adhimuktīye anye devā rūpyamayaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā vaiḍūryamayaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā sphaṭikamayaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā asmagarbhamayaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā saptaratnamayaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā śatasahasraratnamayaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | yathāpīdaṃ svakasvakāye adhimuktīye anye devā lohitacandanasya bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā agurucandanasya bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā (310) parasparasya vāñchitaratnamayaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā pītacandanasya bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā siṃhacandanasya bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā rasa- candanasya bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | yathāpīdaṃ svakasvakāye adhimuktīye anye devā girisāracandanasya bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā divyaagurucandanasya bodhi- @200 vrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā maṇiratnāmayaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā sarvaratnālaṃkrtaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā maṇiratnavicitritaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā divyanīlavaiḍūryālaṃkrtaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā musāragalvamaṇivicitritaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā asmagarbhamaṇi- ratanavicitritaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā hastigarbhamaṇiratanavicitritaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā...maṇiratanavicitraṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā: suprabhāsamaṇiratanavicitritaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā amrtā- śmagarbhehi maṇiratanehi samalaṃkrtaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā samanta- candrehi samalaṃkrtaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devāssucandrehi samalaṃkrtaṃ bodhi- vrkṡaṃ saṃjānanti | anye devāssūryobhāsehi samalaṃkrtaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā: sphaṭikavicitraṃ anye devā: sūryavikrāntehi samalaṃkrtaṃ | anye devā: candro- bhāsehi samalaṃkrtaṃ anye devā jyotiprabhāsehi samalaṃkrtaṃ | anye devā vidyuprabhāsehi samalaṃkrtaṃ | anye devā: samantālokehi maṇiratnehi samalaṃkrtaṃ | anye devā muktāprabhehi maṇiratnehi samalaṃkrtaṃ | anye devā apratihataprabhehi maṇiratanehi samalaṃkrtaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā ratanasamucchrayasamalaṃkrtaṃ | anye devā: sarvalokāgrabhūtehi maṇiratanehi samalaṃkrtaṃ | anye devā: śakrābhilagnehi maṇiratanehi samalaṃkrtaṃ | anye devā ratnapatrehi sama-(311) laṃkrtaṃ | anye devā uragagarbha- maṇiratanehi samalaṃkrtaṃ | anye candanaprabhehi smalaṃkrtaṃ | anye lohitākṡehi samalaṃ- krtaṃ | anye gajapatīhi maṇiratanehi samalaṃkrtaṃ | anye maheśvaradattehi maṇi- ratanehi samalaṃkrtaṃ | anye rasakehi samalaṃkrtaṃ | anye gomedakehi maṇiratanehi samalaṃkrtaṃ | anye devā śaśehi maṇiratanehi samalaṃkrtaṃ bodhivrṃkṡaṃ saṃjānanti | anye lālāṭikehi maṇiratanehi samalaṃkrtaṃ | anye śirigarbhehi maṇiratanehi anye tālikehi maṇīhi etehi ca anyehi ca divyehi maṇiratanehi samalaṃkrtaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | yeṡāṃ devānāṃ tatonidānaṃ kuśalamūlo paripacciṡyati anuttarāye samyak- saṃbuddhāye te yathākuśalamūlehi bodhivrkṡaṃ saṃjānensu: | nīlamuktāhārehi lohita- muktāhārehi śvetamuktāhārehi kaṇṭhaniṡkehi suvarṇasūtrehi kuṇḍalehi mudrikāhi parihārakehi valayakehi nūpurehi veṡṭanakehi mudrāhastakehi āvāpakehi ratanadāma- kehi paṭṭadāmakehi puṡpadāmakehi suvarṇakeyūrehi ratnahārehi rucakahārehi mandārava- dāmehi haṃsadāmehi siṃhalatāhi vajirākārehi svastikehi etehi cānyehi ca divyehi ābharaṇehi samalaṃkrtaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānensu: | yeṡāṃ bodhivrkṡaṃ paśyitvā @201 kuśalamūlāni jāyanti te devā: svalaṃkrtaṃ bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye etehi cānyehi ca yathāparikīrtitehi alaṃkārehi bodhivrkṡaṃ samalaṃkrtaṃ saṃjānanti | tatra keciddevā yojanaṃ uccatvena bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye devā: paṃcayojanamuccatvena | anye daśayojanamuccatvena | (312) anye viṃśayojanamuccatvena | anye triṃśa- yojanamuccatvena | anye catvāriṃśayojanamuccatvena | anye devā paṃcāśayojana- muccatvena bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | anye yojanaśatamuccatvena bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | yathāsvakasvakena jñānena bodhivrkṡamuccatvena saṃjānanti | santi devā yojana- sahasramuccatvena bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | santi devā dīrghāyuṡkā purimajina- krtādhikārā yojanaśatasahasramuccatvena bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | santi devaputrā abhisaṃjātakuśalamūlāniryātā yāvadbhavāgramuccatvena bodhivrkṡaṃ saṃjānanti | tatra keciddevā sarvaratananiryūhaṃ siṃhāsanaṃ bodhivrkṡamūle addaśensu: | divyaṃ bahu- yojanamuccatvena divyaduṡyasaṃstrtaṃ ratanajālasaṃchannaṃ kiṅkinījālasamalaṃkrtaṃ | anye devā yojanaśatasahasramuccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā yojana- sahasramuccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā aḍḍhatiya yojanaśatāni uccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā dve yojanaśatāni uccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā yojanaśatamuccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā paṃcāśadyojanāni uccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā catvāriṃśayojanāni uccatvena siṃhāsana- maddaśensu: | anye devā triṃśadyojanāni uccatvena siṃhāsamanaddaśensu: | anye devā viṃśadyojanāni uccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā daśayojanāni uccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā caturyojanāni uccatvena siṃhāsana- maddaśensu: | anye devā triyojanamuccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā dviyoja-(313) nāni uccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā yojanamuccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā trikrośamuccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā dvikrośamuccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā krośamuccatvena siṃhāsana- maddaśensu: | anye devā saptatālamuccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā ṡaṭṭālamuccatvena, anye devā paṃcatālaṃ, anye devā catutālaṃ, anye devā tritālaṃ, anye devā dvitālaṃ, anye devā tālamātraṃ bodhivrkṡasya mūle siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā saptapauruṡeyamuccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye devā ṡaṭpauruṡeya- muccatvena siṃhāsanamaddaśensu: | anye paṃcapauruṡeyaṃ, anye catupauruṡeyaṃ anye tri- pauruṡeyaṃ, anye dvipauruṡeyaṃ | anye devā puruṡamātramuccatvena bodhivrkṡasya mūle siṃhāsanamaddaśensu: | tatra ye lūkhādhimuktikā satvā te trṇasaṃstare niṡaṇṇaṃ @202 bodhisatvamaddaśensu: | trṇasaṃstare niṡīditvā bodhisatvo anuttarāṃ samyak- saṃbodhimabhisaṃbuddhiṡyatīti | atha khalu puna bodhisatva: sadevamānuṡāsurasya lokasya purato yena bodhi- vrkṡamūlaṃ tenopasaṃkramitvā bodhivrkṡaṃ triṡkrtyo dakṡiṇīkrtvā purimakā tathāgatā samanusmaranto niṡīdi paryaṃkamābhuṃjitvā rjuṃ kāyaṃ praṇidhāya pratimukhāṃ smrtiṃ pratisthāpayitvā | tatra cevaṃ bodhivrkṡamūle niṡaṇṇasya bodhisatvasya mukhamaṇḍalaṃ bhāsati tapati virocate | sayyathāpi nāma mahāsāhasralokadhātuvistrtaṃ sūrya- maṇḍalaṃ vā | yasya tejena sarvāvantā trisāhasramahāsāhasrā lokadhātu jihmavarṇā asyāt | sayyathāpi (314) nāma jāmbūnadasya bimbasya purato vidagdhasthūṇā kālā masinibhā na tapati na virocati na ca bhavati prabhāsvarā, evameva bodhi- satvena trisāhasramahāsāhasrā lokadhātu: tejena abhibhūtā abhūṡi | tatra ye devapurtā yāva akaniṡṭhāto upari bodhisatvaṃ niṡaṇṇaṃ addaśensu:, tatraṃ bhūmyā devā samānaṃ bodhisatvaṃ addaśensu: | tathā antarīkṡe yāvaccāturmāhārājikā devā trāyastriṃśā yāmā tuṡitā nirmāṇarati parinirmitavaśavarti mārabhavanāta: siṃhāsana- gataṃ bodhisatvaṃ saṃjānanti | evaṃ brahmā devā brahmakāyikā devā brahmapurohitā devā mahābrahmā devā ābhā devā ābhāsvarā devā śubhā devā parīttaśubhā devā apramāṇaśubhā devā śubhakrtsnā devā brhatphalā devā-avrhā devā atapā devā sudarśanā devā akaniṡṭhā devā siṃhāsanagataṃ bodhisatvaṃ saṃjānensu: | ye ca tri- sāhasramahāsāhasrāye lokadhātūye kuśalamūlasamanvāgatā satvā paryantasthāyina: te sarve siṃhāsanagataṃ bodhisatvaṃ saṃjānensu: | ye avaruptakuśalamūlā satvā puri- majinakrtādhikārā kāmadhātuparyāpannā: te māraṃ na paśyanti na saṃjānanti bodhi- satvasya pūjāṃ karontā bodhisatvaṃ namasyamānā: bodhisatvānubhāvena | atha khalu māra: pāpīyāṃ svakaṃ balaṃ dhyāmabalaṃ saṃjānati sarvāvatīṃ ca tri- sāhasramahāsāhasrāṃ lokadhātuṃ abhinatāṃ yena bodhisatvo | mahāsatvaśca imaṃ pratisaṃśikṡati | na tāvadahaṃ anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhiṡyāmi yāvanna māraṃ pāpīmaṃ sārdhaṃ balakāyena sannaddhamāgataṃ parājiṡyāmi, mā satvānāmevaṃ bhaveyā anāścaryametaṃ yaṃ bodhiprāptena māro nigrhīta:, svakaṃ ca sthāmaṃ rddhiprātihāryeṇa bodhisatva: sade (315) vakasya lokasya purato upadarśitukāma: evaṃ drḍh+asthāmavega- rddhiprāpto bodhisatva iti ca mama ca anuśikṡitvā anuttarāye samyaksaṃ- bodhiye cittamutpādayiṡyanti | atha khalu māro pāpīmāṃ du:khī durmano śokaśalya- @203 viddha: pratirājasaṃjñāṃ bodhisatve upasthāpetvā caturaṃginīṃ mārasenāṃ udyojayitvā bahuyojanaśatāṃ haritvā yena bodhivrkṡamūlaṃ tenopasaṃkrami bodhisatvaṃ paśyiṡyāmo ti | so na prabhavati bodhisatvaṃ draṡṭuṃ cakṡuvibhramamanuprāpta: saced bodhisatvo mukha- vāṭamosireyā yena sthāmena bodhisatvo samanvāgato abhūṡi | sacedayaṃ trisāhasra- mahāsāhasro lokadhāturvajramayo mahāparvata: abhaviṡyattāṃ lokadhātuṃ bodhisatva: paramāṇurajasadrśīṃ vidhūnitvā asaṃkhyeyā lokadhātuyo abhyutkṡipeyā, na ca eko pi paramāṇurajo dvitīyena paramāṇurajena sārdhaṃ samaye | bodhisatvo ca tato māra- pariṡāye bahuṃ satvāṃ kuśalamūlānadrākṡīt ye imaṃ bodhisatvasya evaṃrūpaṃ rddhiprātihāryaṃ drṡṭvā anuttarāye samyaksaṃbodhāya cittamutpādayiṡyantīti | etamarthapadaṃ bodhi- satvo saṃpaśyamāno āgameti na tāva ajinitvā māraṃ sabalavāhanaṃ anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhiṡyāmīti | atha khalu bhagavāṃ tāye velāye imāṃ gāthāmadhyabhāṡe | yathā svayaṃbhū sthito bodhimūle śākyāna rājā suviśuddhasatvo | suvarṇabimbaṃ yatha darśanīyo jāmbūnadaṃ apagatasarvakleśo ||1|| obhāsajātā diśatā abhūṡi māraśca trasto abhu krcchraprāpto | (316) kiṃ taṃ hi nāma mahyaṃ bheṡyatīti ratiṃ na vindāmi vimāna asmiṃ ||2|| vimāna sarvā abhu vyomavarṇā prāsādaśreṡṭhā varacandanasya | suvarṇasūtrā sphaṭikapravāḍā mā khu cyaviṡyaṃ ito adya sthānāt ||3|| sphuṭā gavākṡā rucirārdhacandrā musāragalvakavacitā ca garbhā | vairocanasya jagato viśiṡṭā ābhā abhū bhaviṡyati kiṃ tu adya ||4|| śīrṡāto mahyaṃ makuṭo pralupto śubhā ca ābhā vigatā mamādya | @204 saṃgīti mahyaṃ sthitā apsarāṇāṃ mā khu cyaviṡyaṃ ito adya sthānāt ||5|| jāmbūnadena yatha kāṃcanena vyome vimānā krtajihmavarṇā | ime ye divyā ime ye vimānā jihmā abhū upagate bodhisatve ||6|| so cādrśāsi bhagavantaṃ svayaṃbhuṃ niṡaṇṇaṃ siṃhaṃ yatha duṡpradharṡaṃ | (317) viśuddhasāraṃ jagasatvasāraṃ jāmbūnadasya yatha yūpo bhāse ||7|| devā divi pratiṡṭhiti muktihārā suvarṇakambūrucirā manojñā | suvarṇasūtrāṃ grahiya prahrṡṭā alaṃkaronti bhagavato bodhivrkṡaṃ ||8|| suvastikāśca śubhā ardhacandrā siṃhīlatāhi sphuṭā bodhivrkṡe | vidyuprabhāṃ ca ratanāṃ grahetvā alaṃkaronti muditadevaputrā ||9|| candraprabhāṃ ca ratanāṃ grahetvā sūryakāntā ca ratanāṃ grhetvā | vairocanāṃ maṇiratnāṃ grahetvā alaṃkaronti bhagavato bodhivrkṡaṃ ||10|| muktāprabhā ca ratanāṃ grahetvā obhāsayantāṃ śubhadarśanīyāṃ | prāmodyajātā muditahrṡṭacittā: alaṃkaronti bhagavato bodhivrkṡaṃ ||11|| samantacandrā maṇiratanāṃ grahetvā ratanāvaliṃ suruciradarśanīyāṃ | (318) gomedakāṃ maṇiratanāṃ grahetvā alaṃkaronti bhagavato bodhivrkṡaṃ ||12|| anye grahetvā śubhalohitākṡāṃ śirigarbhaśuddhāṃ ratanāṃ grahetvā | ...| @205 alaṃkaronti bhagavato bodhivrkṡaṃ ||13|| raktāṅgiyo ca rucakāṃ grahetvā maheśvarāṃ suruciravarṇavantā | karketanāṃ ca ratanāṃ grahetvā alaṃkaronti bhagavato bodhivrkṡaṃ ||14|| nīlāṃ ca muktāṃ tatha śvetamuktā raktāṃ ca muktāṃ śubhavarṇanīyāṃ | harṡaṃ janetvāna ca vegajātā alaṃkaronti bhagavato bodhivrkṡaṃ ||15|| jyotikāṃ ca maṇiratanāṃ grahetvā ye candrasūryāṃ abhibhavanti tejasā | viśeṡaprāptā maṇiratanāṃ grahetvā alaṃkaronti bhagavato bodhivrkṡaṃ ||16|| nāgāmaṇīṃ ca śubhavarṇanīyāṃ guhyā viśuddhākṡiyo modamānā | nabhe sthihitvā tada rddhimanto alaṃkaronti bhagavato bodhivrkṡaṃ ||17|| brahmā sahasrā upagatā bodhimaṇḍaṃ (319) śakraśca devo adhipati guhyakānāṃ | yehi drṡṭā purimakalokanāthā te devatā ca praṇatā svayaṃbhuṃ ||18|| ābhāsvarā upagatā devaputrā śubhā ca devaputra śubhakrtsnā | ...rūpā ca brhatphalā ca atapā sudarśanā ca akaniṡṭhā alaṃkaronti bhagavato bodhivrkṡaṃ ||19|| saṃchanno sarvo abhu bodhivrkṡo rasmīṃ sahasrāṃ kire aprameyāṃ | divyairmaṇībhi: pratapati buddhakṡetraṃ sarvāṃ sahāṃ abhibhave lokadhātuṃ ||20|| tasyaivaṃ cittamahu pramattabaṃdhuno mā heva me cyāvaye āsanāto | @206 eṡaiva rājā bhave devatānāṃ na cāsya asti samo sarvaloke ||21|| athāpi buddho bhave dharmasvāmī sūnyā vimānā bhave devatānāṃ | deśeta mārgaṃ śivaśāntikṡemaṃ na bhūya mahyaṃ bhave īśvaratvaṃ ||22|| utsadaprāptaṃ bhave buddhakṡetraṃ mārāṇa koṭī saṃyojayanto | (320) sannaddhavarmā kavacitavarmā saṃgrāmakāle bhavathāpramattā ||23|| udyojayitvāna sa mārasenāṃ upasaṃkramitvā varapādapendraṃ | adrākṡīt krṡṇo tatha bodhisatvaṃ sūryā sahasraṃ yatha antarīkṡe ||24|| tasyaiva cittaṃ abhu vepamānaṃ eṡo na śakyo maye dharṡaṇāye | lokebhipretaṃ ratanaṃ grahetvā rājyānapekṡaṃ janayitva chandaṃ ||25|| divyaṃ ca cūrṇaṃ varacandanasya jāmbūnadasya ratanāmayaṃ ca | divyāṃ ca grhya varasāragandhāṃ so bodhisatvamokire vegajāto ||26|| ekāṃśaṃ krtvā vasanaṃ krtāṃjali pradakṡiṇaṃ nidahya jānu bhūmyāṃ | saṃharṡito'nimeṡaṃ prekṡamāṇa: so bodhisatvaṃ stave tasmiṃ kāle ||27|| rūpena(ṇa)tvaṃ asadrśo puṇyavanto varṇena tuhyaṃ sadrśo na prāpto | (321) susaṃprajāno marupūjanīyo lokaikavīro sthito vrkṡamūle ||28|| na tubhya asti sadrśo kutottaro devo va nāgo manujo va loke | @207 sarvāṃ abhibhosi diśatāṃ śirīye ghanābhramukto gagaṇe (ne) ca candro ||29|| tavā hi te pūjaniyā bhuṃjāhi sapta ratnāni pravarottamāni | cakraṃ pravartehi mahi ābasāhi cāturdvīpo ratnā paribhavāhi ||30|| tuvaṃ ca prāptā diśa prekṡamāṇo adīnacitto ca anantatejo | devasahasrānabhibhohi ābhā vidagdhasthūṇāṃ yatha suvarṇabimbaṃ ||31|| dvātriṃśatīhi sphuṭo lakṡaṇehi viroce kāyaṃ tava satvasāra | sobhāsi rājye sthito apramatto praśāsi satvāṃ pitaro va putrāṃ ||32|| catvāri dvīpāṃ vasi īśvaratve na ca karesi iha anuśāstiṃ | tvaṃ rddhiprāpto vicaresi loke śiṡyo te bheṡyaṃ yatha ekaputro ||33|| istrīsahasrai: saha krīḍ+amāno (322) marūṇa rājā va śiriddhiprāpto | dāsyāmi tubhyaṃ ratanāni sapta bhavāhi rājā vidu cakravarttī ||34|| bhaviṡyate putrasahasraṃ tubhyaṃ śūrāṇa vīrāṇa mahābalānāṃ | varāṃga (rūpāna) parasainyapramardakānāṃ sasāgarāntaṃ jaye lokametaṃ ||35|| imā ca paśya bahu mārakanyā puṡpā grahetvā varacandanasya | prāgantarīkṡe śucivasananivastā gīte kalāsu paramārthaprāptā ||36|| vīṇāṃ grhetvā paṇavāṃ mrdaṃgāṃ śaṃkhā ca veṇuṃ ca sughoṡakāṃ ca | @208 saṃbhārikāṃ nakulakakiṃphalāṃ ca upagīyamānā tada vrkṡamūle ||37|| anye sthahitvā gagaṇe ḍiyantā cūrṇāṃ kṡipanti varacandanasya | jāmbūnadasya ratanāmayaṃ ca kṡipanti cūrṇaṃ tava bhonti sarve ||38|| hāhābherīśaṃkhapaṇava nināde prāsādaśreṡṭhe rama tvaṃ kumāra | puṡpaṃ ca ganddhaṃ ca vilepanaṃ ca (323) bhuṃjāhi tatra paricārako haṃ ||39|| cakraṃ ca nāgo hayavaro maṃjukeśo vaiḍūryamaṇiratanaṃ viśiṡṭaṃ | strī ca śreṡṭhā dhanadharo khaḍgahasto pariṇāyako ratnā bhavanti sapta ||40|| tavādhipatye nivasaṃ kumāra śuśrūṡanto mrdu bhāṡamāṇaṃ | śrutvāna te vākya sukhī bhaviṡyaṃ mrṡā ca bhāṡe na va evarūpa: ||41|| satye sthihitvā labhaye surūpaṃ kāyaṃ viśiṡṭaṃ sphuṭaṃ lakṡaṇehi | vyaṃjanehi tatha anuvyaṃjanehi prabhāsamāno sphuṭa lakṡaṇehi ||42|| so maṃjughoṡo rutavalgubhāṡī ullokayitvā diśatā samantā | aṡṭāṃgupetāṃ (ninādaye) vācāṃ śrṇohi yakṡa girāṃ bhāṡato me ||43|| rājā bhaviṡyaṃ ahaṃ sarvaloke buddhitva bodhiṃ vaśiśāntikṡemāṃ | putrā ca bhūtā mama apramattā kāhinti śrutvā mama ānuśāstiṃ ||44|| mamāpi sapta ratanā viśiṡṭā (324) bheṡyanti buddhitva me agrabodhiṃ | bodhyaṅga sapta purimajinapraśastān @209 tāṃ va labhitva bhavati apramatto ||45|| catvāro anyāmahaṃ rddhipādāṃ dhyānapramāṇaṃ tatha mārgaśreṡṭhaṃ | buddhitva satyāni samantajñāni abhiprāpto diśatāṃ vijeṡyaṃ ||46|| jugupsanīyā: sukhahīnā: hi kāmā na atra vijño labhe ānisaṃsaṃ (anusaṃśa-pāṭhāntara) | eṡohi mārgo narake tiricche yamasya loke bahupretaloke ||47|| adharmakāmā rata maithunasmiṃ tamāndhakāre praṇatā samantā | vihīnanetrāṃ cyutaśukladharmā te kāmasevī nara evarūpā: ||48|| durgandhapūtiṃ aśuciṃ anāryaṃ na tatra jātu ratā śuddhasatvā: | bālo naye tatra viśeṡasaṃjñāṃ na paṇḍito jānayi tatra cchandaṃ ||49|| samrddhe pakve yatha śālikṡetre vidyut pateyā aśanivaracakraṃ | (325) tathaiva śuklā paramārthadharmā kāmanidānaṃ aphalā bhavanti ||50|| prthagjanā tu ratā hīnasevī jātyandhabhūtā abudhā rajyanti | rajyanti te abudhacetasena na kāmatrṡṇāṃ jane bodhisatvo ||51|| saṃvartanīye yatha buddhakṡetre hutāsane prajvalite nabhasmiṃ | ramaṇīya ābhā maṡiṃ chārikāṃ ca tathaiva kāmāṃ vicikitsu (śukla) dharmā ||52|| visrṡṭa vadhyo yatha pārthivena labheya mokṡaṃ śriyaṃ svastibhāvaṃ | na hīnakāmāṃ pratisevamāno labheya arthaṃ tu jinānujñātaṃ ||53|| @210 uccāro śuṡko yatha dahyamāno jugupsanīyo paramadurgandho | na rājaputro tahiṃ bhavati udagro tathaiva kāmā garhita paṇḍitehi ||54|| grīṡmāṇa māse yatha paścimasmiṃ lavaṇodakaṃ janaye trṡāṃ narāṇāṃ | tathaiva kāmāṃ du:kha (prati) sevamāno (326) ajñānaprāpto janayati jālatrṡṇāṃ ||55|| yaṃ tehi pūyaṃ yakrdvrkkaphuṡphusehi gūthaṃ ca anyaṃ anugatamātmabhāve | prasyandamānaṃ va (ba) himukhehi kāye na atra vijño jana (ni) saumanasyaṃ ||56|| siṃhāṇalālā yatha śleṡmapūraṃ kapho tha pittaṃ anugataṃ mastarogaṃ | sadā śravante aśuci jigupsitaṃ ca na atra vijño jane saumanasyaṃ ||57|| kāmanidānaṃ prapatiṡu durgatīṡu uccāvacaṃ du:khaṃ narā vedayanti | mudgā ca māṡā yatha kumbhaprāptā tathaiva khinnā narakeṡu satvā ||58|| asīhi cchinnā bahuvidhamātmabhāvā śaktiśarehi puna pi saṃprabhinnā | bālā karonti trividhaṃ aniṡṭaṃ na agra jātu abhiratu bodhisatvo ||59|| rūpehi vūlho bhavati sammohajāta: yo kāmatrṡṇāṃ jane alpabuddhi: | svayaṃ ca sevi du:khakararogamūlaṃ yathā smasāne kuṇapaṃ śrgāla: ||60|| (327) mā krṡṇabandhu mama mohanārthaṃ kāmaṃ praśaṃsa garhitā paṇḍitehi | aṃgārakarṡū yatha saṃprapūrāṃ tathaiva kāmāṃ tyaje bodhisatvo ||61|| na kāmasevī hi imaṃ pradeśaṃ @211 dvijābhikīrṇaṃ sphūṭa pādapehi | na cāpi evaṃ sphuṭa lakṡaṇehi sevitva kāmāṃ labhe ātmabhāvaṃ ||62|| rakṡitva śīlaṃ aśavalabrahmacaryaṃ sevitva buddhāṃ hatarajā niṡkileśā | bhāvetva kṡāntiṃ bahukalpakoṭī viśiṡṭo bhoti (sphuṭa) ātmabhāvo ||63|| acchidraśīlo purimabhave abhūṡi kṡāntīupeto sada apramatto | śodhetva mārgaṃ vividhaṃ anantaṃ so adya lapsyaṃ varaagrabodhiṃ ||64|| bhagavato sārthavāho hitakaro apramatto purato sthitvā avaca sa krṡṇabandhu | śrṇohi tāta mama girāṃ bhāṡyamāṇāṃ mā atra doṡaṃ prajane aprasādaṃ ||65|| yadeṡa jāto asadrśa puṇyavanto kampe saśailā vasumati ṡaḍvikāraṃ | (328) obhāsitā daśa diśatā abhūṡi divyā ca vādyā aghaṭṭitā saṃpravādyi ||66|| divyāṃ chatrāṃ dhāraye devaputrā: dhvajapatākai: sphuṭo buddhakṡetro | cailā bhramensu marugaṇā devasaṃghā apramādaṃ janayi adīnasatvā ||67|| eṡo cakṡurbhaviṡyati sarvaloke ālokabhūtastimiraṃ nihatvā | eṡondhakāraṃ vidhame du:khitānāṃ mā aprasādaṃ janehi bālabuddhe ||68|| eṡo hi lenaṃ bhaviṡyati sarvaloke trāṇaṃ ca dvīpaṃ śaraṇaṃ parāyaṇaṃ | akaritvā naramaru ca prasādaṃ ghoraṃ vrajanti nirayaṃ avīciṃ ||69|| eṡo hi loke asadrśo dakṡiṇeyo eṡo hi loke satataṃ hitānukampī | @212 etaṃ satkrtvā naranārisaṃghā cyutā sukhī bhave iha sarvaloke ||70|| yo atra mānaṃ jane na prasādaṃ puṇyopapete dhutaraje śākyasiṃhe | na tasya jātu bhave svastibhāvo cyutaśca kṡipraṃ vraje durgatīṡu ||71|| (329) eṡo himāṃ acalacamūṃ prabhetti | abhyutkṡipitvāna te sāgarāto | kṡetrāṇa koṭīnayutā kṡipeya sthāmena loke samo nāsti sainyaṃ ||72|| eṡa samudraṃ jaladharaṃ vāripūrṇaṃ asuraniketaṃ udadhiṃ samantatejaṃ | śoṡeya sarvaṃ drḍh+avrato apramatto eṡo hi sarvamabhibhave mārasainyaṃ ||73|| brahmaṃ ca śakraṃ abhibhave guhyakāṃ ca nāgāsurā ca manujā mahoragā | vidagdhasthūṇāṃ yatha suvarṇabimbaṃ pīḍe nārāyaṇaṃ jina ghanaśarīro ||74|| eṡo grahetvā girivaraṃ cakravāḍaṃ pāṇitalena samarajaṃ kareya | na eṡa śakyo upagato bodhimūle cāletuṃ vīro drḍh+avrato apramatto ||75|| candraṃ pateyā nabhato medinīye iyaṃ ca bhūmī sthihi nabhe ātmanena | pratisrotaṃ sarvā nadīyo vahensu: na caiva śakyo drḍh+avrato cālanāya ||76|| (330) yathā gajendra: subalavāṃ ṡaṡṭihāyana: ṡaḍḍantanāgo samucchritakāyo | pādena bhinde avimano āmabhāṇḍaṃ tathaiva sarvāṃ kariṡyati mārasainyāṃ ||77|| māro hyavāca sa du:khito sārthavāhaṃ trasesi kiṃ mā yatha bālabuddhi | sannaddha senā kavacitavarmitā ca @213 kariṡyimasya drḍh+avratasyāntarāyaṃ ||78|| varṡā sahasrā mayā yo poṡito hi uccajatīha ayaṃ mama jyeṡṭhaputro | sau (so) gautamasya abhūriha anuyātro avasādayiṡyanto samārasainyaṃ ||79|| udumbarasya yatha puṡpa jātaṃ varṇopapetaṃ suruciraṃ maṃjugandhaṃ | tathaite buddhā hatarajā ni:kileśā kalpāna koṭīnayutehi bhonti ||80|| aśraddadhantaṃ pitaraṃ vipannaśīlaṃ grāheya śu(śra)ddhāṃ karuṇāṃ janetvā putrāṇa evaṃ prakrti tasya bhoti anukampako smi na ahaṃ amitro ||81|| sumerumūrdhnā yadi naro āruhitvā (331) ātmānaṃ muṃceya mahītalasmiṃ labheya saukhyaṃ śarīre patitvā na bodhisatve ahitāni krtvā ||82|| aṃgārakarṡu paramā prapurā tatra patitvā naro bālabuddhi: | labheya saukhyaṃ śarīre patitvā na bodhisatve ahitāni krtvā ||83|| asiṃgrhītvā sulikhitaṃ tailadhautaṃ mukhe karitvā svake ohareya | labheya saukhyaṃ siya tato svastibhāvo na bodhisatve paruṡāṇi krtvā ||84|| kṡurehi mārgaṃ yatha ākramanto varṡasahasraṃ atha varṡakoṭi | labheya saukhyaṃ siya tato svastibhāvo na bodhisatve paruṡāṇi krtvā ||85|| vilīnalohaṃ pibaṃto alpabuddhi: labheya saukhyaṃ udare sudīpte | saṃchinna antre yakrdvrkkaphuṡphase ca | na bodhisatve paruṡāṇi krtvā ||86|| @214 ayoguḍāṃ pi gilanto jvalantāṃ labheya saukhyaṃ udare pradīpte | saṃchinne yakrdvrkkaphuṡphase ca (332) na bodhisatve paruṡāṇi krtvā ||87|| śailo mahanto yatha cakravāḍo kṡipto nabhāto patito narasya mūrdhne | janeya saukhyaṃ siya tato svastibhāvo na bodhisatve paruṡāṇi phr(kr)tvā ||88|| aṃgārakarṡu iṡu asitomarā ca kṡiptā nabhāto patitā ātmabhāve | janeya saukhyaṃ siya tato svastibhāvo na bodhisatve paruṡāṇi krtvā ||89|| śakyaṃ sahasrā ayaṃ lokadhātu: kalpāna koṭī dharituṃ kareṇa | cittāṃ ca jñātuṃ vividhā narāṇāṃ na saṃstarāto municālanāye ||90|| śakyaṃ samudre jaladhare vāripūrṇe madhyodake jvālitumagniskandhaṃ | sumerumātro prabhaṃkaro dhūmaketu: na saṃstarāto municālanāye ||91|| śīlenupeto asadrśo kṡāntiye ca tape vrate ca purā pāraprāpta: | sa keśarirvā mrgapati jātavego nādaṃ nadanto jino mārasainye ||92|| (333) yathā mahante prapatito pīha kūpe jātyandhasatvo yatha spandamāno | akṡīsaṃ (kṡema) prāpto diśamaprajāno tathā tava bheṡyati māra sainyaṃ ||93|| paśyāhi tvaṃ tāta te devaputrāṃ rūpeṇupetā krtapuṇyakarmā | cūrṇāṃ grhetvā varacandanasya udagracittā abhikire bodhisatvaṃ ||94|| @215 sarvā sahasrā sphuṭa devatāhi vimāna sarvāṃ vijahiya āgatāhi | nabhe sthihitvā avakiri puṡpacūrṇai: bodhisatvaṃ pramuditā okiranti ||95|| mā pāpacittaṃ janaya viśālabuddhe durāsadā hi mahāsārthavāhā | durgatiṡu prapatiṡu pāṃsukūle apeya tāto du:khī krcchraprāpta: ||96|| ye atra premnaṃ janayiṡu gauravaṃ ca ye satva etaṃ śaraṇaṃ upenti | apāyabhūmī vijahiya nacireṇa sarve sprśanti ajaraṃ aśokaṃ ||97|| janīsuto pitaṃ avaca viśālabuddhi vicitrāṃ puṡpāṃ grhiya manojñāṃ | abhyokiritva jagasatvasāraṃ (334) sarvāṃ te senāṃ kareya bhasma ||98|| nidhānaṃ labdhā yatha andhasatvā apaśyamāne na bhaveya do (to) ṡo | tathā ca labdhā mahādakṡiṇeyaṃ pramādabandhu janayasi aprasādaṃ ||99|| hiraṇyadhāraṃ yatha akṡamātraṃ pravarṡamāṇo grhe bālabuddhi: | utkrośamāno brajeya cyaviṡyaṃ tathaiva tāto na sahaṃ maharṡiṃ ||100|| vimānaṃ labdhā yatha candanasya manojñagandhaṃ śubhadarśanīyaṃ | tato niṡkramitvā prapate iha kūpe tathaiva tāto asahaṃ maharṡi ||101|| maṇivimāne rucire prabhāsvare siṃhāsanāto yatha utthihitvā | aṃgārakarṡūṃ prapate niṡkramitvā tathaiva tāto asahaṃ maharṡiṃ ||102|| @216 prāsādaṃ labdhā yathā kāṃcanasya jāmbūnadasya śubhadarśanīyaṃ | tato vrajitvā prapate arṇavasmiṃ tathaiva tāto asahaṃ maharṡi ||103|| suvarṇaniṡkāṃ yatha ośiritvā (335) grīvāya tāmraṃ dharayeya loke | tathaiva labdhā muniṃ dakṡiṇeyaṃ pramādabandhu janayasi aprasādaṃ ||104|| amrtasya pātraṃ yatha ośiritvā viṡasya pātraṃ pibedbālabuddhi: | tathaiva labdhā mahadakṡiṇeyaṃ pramādaprāpto janayasi aprasādaṃ ||105|| yathā labhitvā śubhanīlanetrā utpāṭayeya (svayaṃ) bālabuddhi: | tathaiva labdhā muniṃ dakṡiṇeyaṃ pramādabandhu janayasi aprasādaṃ ||106|| aho smrtiṃ hi apacinohi māra divyaṃ grahetvā varamuktihāraṃ | obhāsayantaṃ diśatā prabhāya mā aprasādaṃ janayāhi tāta ||107|| yathā ca eṡo iha lokadhātuṃ obhāsi sarvāṃ śubharūpadhārī | bhinditva meruṃ mahacakravāḍaṃ samudramadhye yatha śailarājā ||108|| yathā ca eṡo sthito vrkṡamūle sumerumūrdhne abhibhavi devaputrā | nātra pradeśe sthito kāmasevī mā aprasādaṃ jane krṡṇabandhu ||109|| na asti satvo tribhavasmi tāta (336) yo evarūpo bhave puṇyavanto | adrśyamāno yatha rasmirājo tathā niṡaṇṇo muni bodhimūle ||110|| yathā niṡaṇṇo jino krakucchando prabhāsamāno diśa vrkṡamūle | @217 tathāsya kāyo sphuṭo lakṡaṇehi mā atra tāta jane aprasādaṃ ||111|| konākanāmo yatha lokanātho viśuddhacakṡustimirasya ghātī | prabhāsamāno diśatāṃ śirīye so pi niṡaṇṇo iha vrkṡamūle ||112|| yasyaiva nāmaṃ abhu kāśyapo ti samantacakṡurvaradakṡiṇīyo | so pi niṡaṇṇo iha vrkṡamūle budhyasi vīro varaagrabodhiṃ ||113|| ye bhadrakalpe abhu lokanāthā: saṃbodhiprāptā muni devadevā | pūrve niṡaṇṇā iha vrkṡamūle budhyansu vīrā śivaagrabodhiṃ ||114|| (buddha) sahasracatvāri jinā hi pūrvaṃ iha niṡaṇṇa drumavarapādapendre anāgatā hitakara lokanāthā prāpsyanti te pi varaagrabodhiṃ ||115|| (337) bhāṡitva gāthāmimamevarūpāṃ mahāsmrtīti varanāmadheyo | muktihāraṃ kṡipe gautamasya udagracitto varavegajāto ||116|| vidyupratiṡṭho paro māraputro divyaṃ grahetvā śubhakalpaduṡyaṃ | so bodhisatvaṃ muni prekṡamāṇo udagracitto stave bodhimaṇḍe ||117|| ... ...| na kaścidasti samo sarvaloke tathāsi pūrvacarito maharṡi ||118|| tyāgyāsi pūrve caraṃ kalpanantāṃ tyaktā viśiṡṭā tava rājadhānī | @218 hastigaṇā aśva bahu puṇyayānaṃ tena prabhāsi diśa satvasāra ||119|| tyajitva bhāryā tatha cātmamāṃsaṃ putrā ca dhītā nayanātmamāṃsaṃ | tyajitva pūrvaṃ priyauttamāṃgaṃ tena prabhāsi diśatāṃ samantā ||120|| tyajitva divyā ratanāni śuddhā nānā vimānā sphuṭaratnacitrā | nakṡatraābhā nabhe vidyutābhā (338) sarvo vibhāsi purato janasya ||121|| bhāṡitva gāthāmima evarūpāṃ vidyupratiṡṭho paro māraputro | vastrāṇa koṭīnayutāṃ sahasrāṃ kṡipe narendre varavegajāto ||122|| kalyāṇamitrā pi taṃ dhārayensu: mā aprasādaṃ janaye bahubuddhe: | na śakya eṡo vimala prabho mahātmā cāletuṃ bhūyo munimāsanāto ||123|| asaddadhāno vacanaṃ durbuddhi: īrṡyāṃ ca krodhaṃ jane krṡṇabandhu | so duṡṭacitto abudho ca jāto bhūyasya mātraṃ jane aprasādaṃ ||124|| mārāṇa koṭīśata sannahitvā sannahya māro bahumārasainyaṃ | bodhāya vighnaṃ tada kartukāmo sa pāpacittaṃ jane hīnabuddhi: ||125|| yakṡāṇa koṭīnayutā sahasrā nāgāsurā manujamahoragā ca | gandharvaputrā valasthāmaprāptā upasaṃkramensu: yato pādapendraṃ ||126|| śilāṃ grahetvā mahaghorarūpāṃ (339) sannaddhavarmī atighoraprekṡī | vidyūn kṡipesi asaniṃ pravarṡe @219 upasaṃkramanto varapādapendraṃ ||127|| śaktiṃ grahetvā iṡutomarāṃ ca asiṃ grahetvā kṡuratīkṡṇadhārāṃ | mālāvilambī kilikilāyamānā upakramensu: siṃhapādapendraṃ ||128|| siṃhāśca vyāghrā turagā gajāśca uṡṭrā gavā gardabhāścānyarūpā | āśīviṡapragrhītaśirāṃsi upasaṃkramensu: yato bodhisatvo ||129|| anye grahetvā mahadagniskandhāṃ pradīptaśīrṡā vikrtasvabhāvā | kṡurapracārī ca vibhagnanāsā mārasya sainyā sthita bodhimūle ||130|| rathasahasrāṇi ca bodhimaṇḍe dhvajapatākā ca sanandighoṡā | jālāvicitrā śubhavāditā hi dhvajāgramūrdhe ca sanandighoṡā ||131|| samanta triṃśa sphūṭa yojanāni (yakṡasahasrehi mahabhairavehi |) caturdiśaṃ copari ca nabhāto (340) te yakṡasaṃghā paramasughorarūpā ||132|| asiṃ grahetvā niśitāṃ sutīkṡṇāṃ yugapramāṇopagato krṡṇabandhu | so bodhisatvaṃ avaca praduṡṭacitto utthāhi śīghraṃ ato āsanāto ||133|| samantāttriṃśa sphuṭa yojanāni yakṡasahasrehi mahabhairavehi | na śakyaṃ bhikṡu pravrajituṃ kahiṃcit tavādya cchetsyaṃ yatha veṇukhaṇḍaṃ ||134|| tato pramuṃce girāṃ bodhisatvo aṡṭāṃgupetāṃ madhurāṃ sughoṡāṃ | sarve te satvā siyu mārabhūtā na ca samarthā mama romamiṃjituṃ ||135|| @220 eko si bhikṡu sthito vrkṡamūle senā ca nāsti tava evarūpā | kasya balena na siyā samarthaṃ taṃ mārasainyaṃ tava romamiṃjituṃ ||136|| dāne ca śīle ca kṡāntiye ca vīrye dhyāne bahukalpakoṭyo | prajñāye śreṡṭhāya bhave aprameye na mahyamasti samo sarvaloke ||137|| maitryāvihārī karuṇāvihārī (341) satvāna arthe carito bodhicaryāṃ | buddhitva bodhiṃ labhe buddhajñānaṃ satvāṃ pramokṡyāmyahaṃ krṡṇabandhu ||138|| acchidraśīlo purime bhavesu kalpāna koṭīnayutā anantā | samāhito vajrasamo abhedyo so adya prāpsyaṃ varaagrabodhiṃ ||139|| yāvanti senā tava krṡṇabandhu sarve bhavensu vasi īśvaratve | te cakravāḍasama āyudhehi na ca samarthā mama romamiṃjituṃ ||140|| śūnyā nimittā praṇidhī vibhāvitā na satvasaṃjñā ...| na mārasaṃjñā na vihiṃsasaṃjñā evaṃ sthitasya abalo si pāpa ||141|| na rūpasaṃjñā na pi śabdasaṃjñā nāpi rasasaṃjñā na ca gandhasaṃjñā | na praṡṭavyasaṃjñā... evaṃ sthitasya asamartho si māra ||142|| na skandhasaṃjñā na me dhātusaṃjñā adhyātmasaṃjñā ca vibhāvitā me | yathāntarīkṡaṃ hi abhāvabhūtaṃ evaṃsvabhāvā hi ca sarvadharmā: ||143|| (342) jālehi citreṇa hi dakṡiṇena parāhane vasumatiṃ bodhisatvo | @221 sā ṡaḍvikāraṃ calitā lokadhātu śabdaṃ ca āsī tada bhīṡmarūpaṃ ||144|| kaṃsasya pātrīṃ yatha maṃjughoṡāṃ parāhaneya puruṡo grahetvā | evaṃ tathaiva raṇe lokadhātu yadā hane vasumatiṃ bodhisatvo ||145|| trastā abhūṡi tada mārasenā bhītā palāye ca bahuyojanāni | caturdiśaṃ naiva ca prekṡamāṇā paśyanti buddhaṃ yatha rasmirājaṃ ||146|| anye rathehi pate medinīyaṃ garjanta meghā yatha antarīkṡe | yatha hastināgā ca mahārṇavasmiṃ tathaiva sarvā hata mārasainyā: ||147|| divyāṃ ca puṡpāṃ prakirensu devā cūrṇaṃ pravarṡensu ca candanasya | mandāravā okire bodhisatvaṃ samantā triṃśa sphuṭa yojanāni ||148|| devasahasrā nabhe ambarāṇi bhrāmensu anye kṡipi muktihāraṃ | (343) gāthābhi gītehi apare stavensu: pradhyāye tūṡṇīṃ du:khi krṡṇabandhu: ||149|| saptāhapūraṃ du:khi mārasainyaṃ drumasya mūle abhu krcchraprāptaṃ | jātyandhabhūtaṃ diśamaprajānaṃ buddhaśca śobhe yatha rasmirājo ||150|| parasparaṃ rathaśata bhajyamānā paśyitu hatāṃ mahiṃ prakampamānāṃ | te nirmiṇitvā vikrtātmabhāvāṃ upasaṃkramensu: varapādapendraṃ | na te purāṇāṃ pratilabhensu rūpāṃ sarve abhūnsu: bhayabhītarūpā ||151|| @222 yathaiva tale yo vihago nibaddho tathā krṡṇabandhu dharaṇītalasmiṃ | saptāhapūraṃ sabalo sasainyo samohajāto na prabhoti gantuṃ ||152|| rūpadhāto upagatā devaputrā: sarve samagrā pramuditavegajātā | akṡapramāṇāṃ avakire cūrṇadhārāṃ divyāṃ viśiṡṭāṃ varacandanasya ||153|| dhvajāna koṭīnayutā sahasrā ucchrāpayensu: nabhe devaputrā: | (344) patākapaṭṭai: sphuṭa buddhakṡetraṃ yadā hane vasumatiṃ bodhisatvo ||154|| divyā ca vādyā prapadyi antarīkṡe saṃgīti divyā abhu devatānāṃ | puṡpāṃ pravarṡe nabhi devaputrā yadā hane vasumatiṃ bodhisatvo ||155|| yāvanti vrkṡā abhu medinīye sarve abhū kusumānantagandhā: | śūnyā nimittā praṇidhi vibhāvitā evaṃ svabhāvaṃ vadate sa śabdaṃ ||156|| divye vimāne sthite meghamūrdhve nāge vimāne tatha sāgarasmiṃ | manojñaghoṡā asurapureṡu śabdā: yadā hane vasumatiṃ bodhisatvo ||157|| yaṃ kālaṃ rasmiṃ avasrjati bodhisatva: pāṇitalāto kuśalacitrāto | tadā sthapetva narakāntiricchāṃ yamasya lokā prapati sarvaloke ||158|| vihvalajātāṃ vasumatiṃ addaśensu: mārāṇa koṭi prapatati medinīye | saṃbodhiprāptaṃ munimaddaśensu: candrasahasraṃ yatha antarīkṡe ||159|| @223 (345) parasparasya tada utthahitvā bhūyasyā mātrayā tata medinīyaṃ | nabhāto kṡiptā yatha citrapaṭṭā tathaiva sā tada abhu mārasenā ||160|| asantrasanto varabodhisatvo vigatabhayo atuliyo puṇyakṡetro | pūrvañcaritvā varadharmaśreṡṭhaṃ prabhāsi loke yatha rasmirāja: ||161|| idaṃ ca du:khaṃ ayaṃ ca samudaya: tathā nirodho atha mārgaśreṡṭho | imasmiṃ sante imo prādurbhoti imasmiṃ naṡṭe idamastameti ||162|| avidyā hetu bhavasaṃskrtasya taṃ pratyayaṃ bhavati jānanāya | vijñānahetu bhave nāmarūpaṃ pratyayaṃ ca taṃ bhavati ṡaḍindriyasya ||163|| ṡaḍindriyaṃ bhavati tatha sparśajātaṃ sparśo ca hetu bhave vedanānāṃ | saṃvedayanto jāyati trṡṇālu trṡṇāpratyayaṃ bhavati upādānaṃ ||164|| upādānahetuṃ bhavaṃ saṃsmaranti jātījarāmaraṇaṃ tathaiva vyādhi: | (346) śokā ca bhonti paridevitāni āyāsā (?) bhonti du:khadaurmanasyaṃ ||165|| pratītyadharmaṃ pravicito bodhisatva: nirodhasteṡāmavikali sarvajñāne | teṡāṃ ca evaṃ prakrtiṃ paśyamāno atulyaṃ prāpto varamagrabodhiṃ ||166|| yadā ca prāpto varamagrabodhiṃ viśuddhacakṡuṃ jino aprameyaṃ | pravrttajñāno diśatā aprasaṃgo trailokye śabdo vraji paraṃparāya ||167|| parāhatā duṃdubhi aprameyā @224 śabdo abhūṡi tada aprameyo | aśokaprāptā naranārisaṃghā devā ca nāgā manujā mahoragā: ||168|| āvāsaśuddhā upagatā devaputrā: koṭīsahasrā nayutā anantā | te aṃjaliṃ daśanakhaṃ pragrahetvā abhistave daśabalaṃ pāraprāptaṃ ||169|| samudramadhye yatha śailarājā sumerumūrdhne yatha vaijayanto | sūryasahasraṃ yatha antarīkṡe evaṃ prabhāsi jino bodhimūle ||170|| yasyārthaṃ dānaṃ purimabhaveṡu dinnaṃ (347) yasyāpi śīlamaśavalaṃ rakṡitaṃ pūrve | yasyārthaṃ prajñā paramā niṡevitā sā te narendravara prāpta bodhi: ||171|| cakṡuṡmanto timirasya hantā vināśadharmanidhanaṃ satvasāra: | svayaṃbhūprāpta: naravarasārthavāha: na kaścitte samasamo sarvaloke ||172|| obhāsitā te sarvalokadhātu ghanā vimuktena yatha candrameṇa | tatha divya ābhā pratapati devatānāṃ nāgāsurāṇāṃ ca mahoragāṇāṃ ||173|| sumeru śakyo tulayituṃ śailarājā parāgakrtvā śata ettakāni | bhāgā ca krtvā samā sarṡapeṇa na buddhavarṇaṃ kṡapituṃ jinānāṃ ||174|| mahāsamudro yatha vāripūrṇo kareṇa grhya gaṇayituṃ śakyo vindū | koṭīsahasrā nayutā śatāni na śakyaṃ varṇaṃ bhāṡituṃ jinānāṃ ||175|| śakyaṃ bhavāgrāṃ jñātuṃ trisahasrāṃ iha sarvabhūmivrkṡavātateja: | @225 (348) trṇalatāauṡadhivīryasaṃkhyāṃ na buddhavarṇo kṡapayituṃ śakya sarvaṃ ||176|| bhiṃditva vārāṃ śataṃ vā sahasraṃ śakyaṃtarīkṡaṃ gaṇayituṃ nabhāgraṃ | caturdiśānāṃ śata ettakāni na buddhavarṇo kṡapayituṃ śakya sarvaṃ ||177|| yā satvadhātu gaṇayituṃ śakyaṃ sarvā romāṃ ca teṡāṃ pi ca keśā mūrdhni | teṡāṃ pi kāyā purimā atītā na śakyaṃ varṇaṃ kṡapayituṃ jinānāṃ ||178|| ye satva śrutvā guṇamevarūpaṃ prasannacittā smare lokanāthaṃ | teṡāṃ sulābhā vijahiya durgatīyo bodhī ca teṡāṃ matā nacireṇa ||179|| punaraparaṃ bhikṡū tathāgato anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbodhitvā saptāha- pūraṃ ekaparyaṃkenātināmesi | atha khalu bhūmyavacarā devā antarīkṡecarā devā caturmahārājikā ca devā trāyastriṃśā ca devā yāmā ca devā tuṡitā ca devā nirmāṇa- ratī ca devā paranirmitavaśavartī ca devā mahābrahmā ca brahmakāyikā ca brahmapurohitā ca brahmapāriṡadyā ca ābhā ca parīttābhā ca apramāṇābhā ca ābhāsvarā ca śubhā (349) ca apramāṇaśubhā ca śubhakrtsnā ca brhatphalā ca avrhā ca atapā ca sudrśā ca yāva akaniṡṭhā ca devā saptāhapūraṃ tathāgataṃ bodhimaṇḍavaragataṃ satkaronti gurukaronti mānayanti pūjayanti, sarvāvatī ca trisāhasramahāsāhasrā lokadhātu: saptāhapūraṃ ekālaṃkārā abhūṡi | atha khalu bhagavāṃ tāye velāye imāṃ gāthāmabhāṡi | saptāhapūraṃ saṃbuddho bodhiṃ buddhitva uttamāṃ | āsanāto na utthesi sarvalokasya cetiyo ||1|| devakoṭīsahasrāṇi gagaṇasmiṃ samāgatā | puṡpavarṡaṃ pravarṡensu saptarātramanūnakaṃ ||2|| utpalāṃ padumāṃ campāṃ puṇḍarīkāṃ manoramāṃ | sahasrapatrāṃ rucirāṃ tatra devā pravarṡiṡu ||3|| māraśca durmano āsi kāṇḍena likhate mahīṃ | jito smi devadevena śākyasiṃhena tāpi(ya)nā ||4|| trāyastriṃśā ca yāmā ca tuṡitā ye ca nirmitā | @226 paranirmitā ye devā kāmadhātupratiṡṭhitā: ||5|| lohitaṃ candanaṃ divyaṃ aguruṃ atha campakaṃ | divyā ca puṡpavarṡāṇi antarīkṡeṇa okiri | akṡamātrāhi dhārāhi buddhakṡetraṃ phalī imaṃ ||6|| brahmakoṭisahasrāṇi gagaṇasmiṃ samāgatā: | varṡanti sukhumaṃ cūrṇaṃ divyaṃ lohitacandanaṃ ||7|| bhūmyā devā upādāya śuddhāvāsā: svayaṃprabhā: | evaṃ paraṃparā āsi devatāhi parisphuṭā ||8|| chatradhvajapatākāhi antarīkṡaṃ parisphuṭaṃ | (350) karonti pūjanāṃ śreṡṭhāṃ saṃbuddhasya śirīmato ||9|| ābhā ca vipulā muktā buddhakṡetraṃ parisphuṭaṃ | bhavāgrā lokadhātyo gnisavarṇā bhavesi ca ||10|| praśāntā nirayā āsi buddhakṡetrasmi sarvaśo | śītībhūtā ca aṃgārā satvā ca sukhitā abhū ||11|| yeṡāṃ nairayikaṃ du:khaṃ parikṡīṇaṃ tadantaraṃ | nirayeṡu ca satvā te deveṡu upapadyiṡu ||12|| saṃjīvakālasūtreṡu tapane ca pratāpane | praśānto raurave agni: lokanāthasya raśmibhi: ||13|| avīcyāṃ atha saṃghāte pratyekanirayeṡu ca | praśānto sarvaśo agni: lokanāthasya rasmibhi: ||14|| yāvantā lokadhātūṡu pratyekanirayā abhū | praśānto sarvaśo agni: lokanāthasya rasmibhi: ||15|| ye ca tiricchānayonīyaṃ māṃsarudhirabhojanā | maitrāya sphuṭā buddhena na hiṃsanti parasparaṃ ||16|| chatradhvajapatākehi bodhivrkṡo alaṃkrta: | kūṭāgārehi saṃchanno devaputrehi nirmitā ||17|| khāṇū ca kaṇṭakathalā ca śarkarā sikatā pi ca | samantā bodhimaṇḍāto heṡṭā bhūmau pratiṡṭhitā: ||18|| ratnāmayīye bhūmīye bodhimaṇḍaṃ parisphuṭaṃ | yā iha buddhakṡetrasya devaputrehi nirmitā ||19|| (351) devaputrasahasrāṇi dharaṇiyaṃ pratiṡṭhitā | dhūpanetrāṃ grhetvāna pūjenti lokanāyakaṃ ||20|| heṭhā ca dharaṇī sarvā padumehi parisphuṭā | @227 jāmbūnadasuvarṇasya buddhatejena udgatā: ||21|| ye cāpi vyādhitā satvā du:khitā aparāyaṇā: | arogā sukhitā bhūtā buddharasmiparisphuṭā: ||22|| jātyandhā rūpāṃ paśyensu: labdhā cakṡuṃ viśāradaṃ | parasparaṃ cālapensu bodhiprāptasya tāyino ||23|| rāgāścāpyapi ca doṡā mohāśca tanuno krtā: | yaṃ kālaṃ śākyasiṃhena prāptā bodhi maharṡiṇā ||24|| prāsādā savimānā ca kūṭāgāramanoramā: | sarve tatomukhā āsi bodhisatvasya tāyina: ||25|| yāvanti buddhakṡetrasmiṃ naranārī ca kiṃnarā: | sarve tatomukhā āsi bodhisatvasya tāyina: ||26|| devatā devaputrā ca devakanyā ca śobhanā: | sarve tatomukhā āsi yena bodhi maharṡiṇo ||27|| nāgā cāpyatha gandharvā yakṡā kumbhāṇḍarākṡasā: | sarve tatomukhā āsi yena bodhi maharṡiṇa: ||28|| dārikā dārakā caiva śayyāsanāvaśāyitā: | tatomukhā saṃsthihensu yena bodhi maharṡiṇo ||29|| ye cāpyābharaṇā divyā viśiṡṭā ratanamayā: | (352) ābaddhā āsi devānaṃ sarve tatomukhā abhū ||30|| nāgānāṃ atha yakṡāṇāṃ piśācarākṡasāna ca | teṡāṃ cābharaṇā sarve yena bodhi tato gatā: ||31|| devānāmatha nāgānāṃ yakṡāṇāṃ rākṡasāna ca | tatomukhā vimānābhū yena bodhi maharṡiṇo ||32|| nupūrā valayā caiva atha vā parihārakā: | bodhiprāptasya buddhasya yena vilambitāmbaraṃ ||33|| janāna hārā ca kaṇṭhe niṡkāni śobhanāni ca | ābaddhakā manuṡyāṇāṃ yena bodhi niriṃgitā ||34|| muktihārāśca ābaddhā vicitrā maṇikuṇḍalā | kaṭakā ca mudrikā ca yena bodhi niriṃgitā ||35|| yāvanti buddhakṡetrasmiṃ satvadhātū acintiyā | jānantā vā ajānantā yena bodhi niriṃgitā ||36|| vātā ca śītalā vāye manojñagandhā manoramā: | samantabuddhakṡetrasmiṃ bodhiprāptasya tāyino ||37|| @228 yāvanti buddhakṡetrasmiṃ devā nāgā ca mānuṡā | asurā ca kinnarā yakṡā sarve paśyanti nāyakaṃ ||38|| dhūpanetrāṃ grahetvāna sarve tena sukhasthitā | pūjayanti lokapradyotaṃ bodhimaṇḍe pratiṡṭhitaṃ ||39|| aṃjalīhi namasyanti gāthābhirastavensu te | (353) pūjāṃ karonti buddhasya bodhimaṇḍe pratiṡṭhitā ||40|| sarve āsannaṃ paśyanti lokanāthaṃ prabhaṃkaraṃ | na kaściddūre saṃjāne vyāmamātre yathā sthitaṃ ||41|| na kaścit prṡṭhato buddhaṃ lokadhātūya paśyati | sarvā diśā hi buddhasya saṃmukhāṃ paśyati drśāṃ ||42|| vāmadakṡiṇapārśve hi na kaścillokanāyakaṃ | saṃjānati mahāvīraṃ sarve paśyanti nāyakaṃ ||43|| dhūpitaṃ buddhakṡetrasmiṃ dhūpanaṃ ca tadanantaraṃ | samantā buddhakṡetrāṇāṃ gaṃdhena koṭiyo sphuṭā ||44|| na śakyaṃ gaṇanāṃ kartuṃ ettiyā satvakoṭiyo | paśyitvā śiriṃ buddhasya saṃbodhimabhiprasthitā: ||45|| trṇā ca atha kāṡṭhā ca auṡadhīyo vanaspatī | sarve tatomukhā āsi yena bodhi maharṡiṇo ||46|| ko ayaṃ īdrśān dharmā lokanāthena darśitāṃ | śruṇitvā na siyā tuṡṭo anyatra mārapakṡikāt ||47|| na śakyaṃ sarvaṃ khyāpetuṃ vācayā rddhi bhāṡata: | yā śiriṃ āsi buddhasya bodhiprāptasya tāyina: ||48|| yehi ca drṡṭo saṃbuddho bodhimaṇḍe pratiṡṭhita: | pūjitaśca mahāvīro te śrutvā tuṡṭa paṇḍitā: ||49|| śīlaskandhe ca acchidre ye bhikṡū supratiṡṭhitā: | te śruṇitvā idaṃ sūtraṃ harṡaṃ kāhinti bhadrakaṃ ||50|| (354) kṡāntisaurabhyasaṃpannā alīnakāyamānasā: | arthikā buddhajñānena teṡāṃ tuṡṭirbhaviṡyati ||51|| yehi āśvāsitā satvā mociṡyi upapadyatāṃ | buddhitva uttamāṃ bodhiṃ teṡāṃ tuṡṭirbhaviṡyati ||52|| yehi purimakā buddhā satkrtā dvijasattamā | idaṃ ca sūtraṃ śrutvāna tuṡṭā bheṡyanti maharṡiṇa: ||53|| yehi te krpaṇā satvā annapānena tarpitā: | @229 te idaṃ sūtraṃ śrutvāna buddhe kāhinti gauravaṃ ||54|| yehi te adhanā satvā: dhanehi praticchāditā: te idaṃ sūtraṃ śrutvāna buddhe kāhinti gauravaṃ ||55|| yehi ca pūrvaṃ buddhānāṃ cetiyā māpitā śubhā: | buddhitvā varaprasādā te khu bheṡyanti prīṇitā: ||56|| ye hi puluvaṃ saddharmo lokanāthasya dhārito | tyajitvā lābhasatkāraṃ te khu bheṡyanti prīṇitā ||57|| ye te asaṃskrtāyuśca daṇḍakarmehi varjitā: | orasā lokanāthasya te hi kariṡyanti pūjanāṃ ||58|| ye te maitreyaṃ saṃbuddhaṃ paśyitvā dvipadottamaṃ | kāhinti vipulāṃ pūjāṃ teṡāṃ harṡo bhaviṡyati ||59|| ye te siṃhaṃ mahānāgaṃ paśyitvā lokacetiyaṃ | kāhinti vipulāṃ pūjāṃ teṡāṃ harṡo bhaviṡyati ||60|| ketusya lokanāthasya ye hi kariṡyanti pūjanāṃ | (355) arthikā buddhajñānena teṡāṃ harṡo bhaviṡyati ||61|| pradyotasya ca buddhasya ca kariṡyanti pūjanāṃ | arthikā buddhajñānena teṡāṃ harṡo bhaviṡyati ||62|| jyotiṃdharaṃ ca ye buddhaṃ paśyitvā aparājitaṃ | pūjāṃ mahatīṃ kāhinti teṡāṃ harṡo bhaviṡyati ||63|| sunetraṃ lokapradyotaṃ ye drṡṭvā satkariṡyanti | apramāṇāya pūjāya teṡāṃ harṡo bhaviṡyati ||64|| dvau buddhau kusumanāmānau lokanāthau tathāgatau | ye drṡṭvā satkariṡyanti teṡāṃ harṡo bhaviṡyati ||65|| maruṃ ca dvipadaśreṡṭhaṃ saṃbuddhaṃ vadatāṃ varaṃ | ye drṡṭā satkariṡyanti teṡāṃ harṡo bhaviṡyati ||66|| puṡpaṃ ca agrasaṃbuddhaṃ paśyitvā dvipadottamaṃ | ye kāhinti paramāṃ pūjāṃ teṡāṃ harṡo bhaviṡyati ||67|| ye grddhā lābhasatkāre jihmavijñānaniśritā | alpecchaṃ taṃ śruṇitvāna teṡāṃ trāso bhaviṡyati ||68|| ye ca saṃgaṇikārāmā gaṇavāse pratiṡṭhitā | vivekaṃ śrutvā buddhasya na teṡā daurmanasyatā ||69|| evaṃ du:śīlā śrutvāna evaṃ buddhena bhāṡitaṃ | natā lokapradīpasmiṃ tīvraṃ kāhinti gauravaṃ ||70|| @230 ye te vyākrtā buddhena bodhisatvā anāgatā | sūratā sukhasaṃvāsā teṡāṃ tuṡṭirbhaviṡyati ||71|| (356) yeṡāṃ vivartanā nāsti buddhajñānāto sarvaśa: | te imaṃ sūtraṃ śrutvāna bheṡyanti sukhitā narā: ||72|| yehi purimā buddhā satvasārā gurukrtā satkrtā pūjitā narendrā | praṇatamanā: śiṡṭa buddhajñāne naravaravarṇa śruṇitva tuṡṭā bhonti ||73|| ye ca avikalā samantaśuddhā varaguṇakoṭīśatopapannā: ye ca dharasi dharma lujyamānaṃ muditamanā sugatasya śāsanasmiṃ ||74|| ye ca acapalā-ānuvaddhā amukharā no ca abhū vikīrṇavācā | ...na mānupetā jinavaravarṇa śruṇitva tuṡṭā bhonti ||75|| yeṡāṃ aparityakta buddhajñānaṃ evaṃ virajā ca atulyanantabodhi | ye ca caranti vratamapramattā jinavaravarṇa śrunitva tuṡṭā bhonti ||76|| caturhi bhikṡū dharmehi samanvāgata: tathāgato pūrve bodhisatvacārikāṃ caranto sarvalokaabhyūdgatatāmanuprāpta: || katamehi caturhi | acchidreṇa śīlaskandhena ...(357) sarvasatvahitacittatāya sarvasatvaohitacittatāya | imehi bhikṡū: caturhi dharmehi samanvāgata: tathāgato pūrve bodhisatvacārikāṃ caramāṇa imaṃ evarūpaṃ sarvajñānamanuprāpta: | atha khalu bhagavān tāye velāye imāṃ gāthāmabhāṡi | śīlaskandho dhanaṃ śreṡṭhaṃ lokanāthasya śāsane | na suvarṇa na ca rūpyaṃ dhanaṃ bhikṡusya varṇitaṃ ||1|| śīlaṃ va pūjetu śāstu śāsane supratiṡṭhito | du:śīlo chambhito dūraṃ na so buddhasya śrāvako ||2|| śīlaṃ rakṡitvā acchidraṃ paśyanti dvipadottamā | lokanāthā mahāvīrā dvātriṃśavaralakṡaṇā: ||3|| maitrāyā śīlaskandhena araṇyavāse ca utsuka: | @231 sūrata: sukhasaṃvāso etaṃ śrāmaṇyakaṃ dhanaṃ ||4|| alpeccho alpasantuṡṭo sūrato susamāhita: | hirīottappasaṃpanno etaṃ śrāmaṇyakaṃ dhanaṃ ||5|| sādhuśīlā bhikṡū hi sarve trṡṇāṃ chittvāna jālinīṃ sapta bodhyaṃgān bhāventi etaṃ śrāmaṇyakaṃ dhanaṃ ||6|| śūnyatāṃ śāntāṃ bhāveti bhavā ca virato muni: | bahudu:khā asārā ca etaṃ śrāmaṇyakaṃ dhanaṃ ||7|| so so mahādhano bhavati yo evaṃ pratipadyati | pratipattīya saṃpanno sa khu bhikṡu mahādhano ||8|| (358) śīlasaṃpanno yo bhikṡu: sa āḍhyo ti pravuccati | na hi muktāpravāḍehi bhikṡu bhoti mahādhano ||9|| śīlavāṃ sukhasaṃvāso bhikṡu bhotu ahiṃsako | na hi cīvaralābhena vrajate bhikṡu svargatiṃ ||10|| śīlaṃ śuci niṡevitvā varjati sarvaakṡaṇāṃ | na jñātilābhaṃ eṡantaṃ śāstā bhikṡuṃ praśaṃsati ||11|| śīle ābhogaṃ krtvāna svargo bhoti na dullabho | priyo manāpa: sarveṡāṃ yatra yatropapadyati ||12|| śīlaṃ rakṡetha medhāvī prārthayanto trayo sukhāṃ | praśaṃsāṃ ci(vi)ttalābhaṃ ca pretya svarge ca modanaṃ ||13|| śīlaṃ prāvaraṇaṃ śreṡṭhaṃ alaṃkāraṃ prabhāsvaraṃ | śīlena śobhito bhikṡu: dadanto na vihanyati ||14|| śīlena pariśuddhena kāyo bhoti prabhāsvaro | na cāsya jāyate dāgho maraṇe pratyupasthite ||15|| śīlena pariśuddhena phalaprāpti rna dullabhā | kimaṃga puna: svargati lokanāthaṃ ca paśyati ||16|| śīlena śobhito bhikṡu: pariśuddhena mārdavo | na hi uccena bhāṡeṇa bhikṡu bhoti praśaṃsito ||17|| śīlavāṃ ca asantrasto na so bhāyati kadācana | na kadācidyutāgasaṃ gacchati bhūtadurgatiṃ ||18|| (359) śīlavāṃ bhoti alpārtho alpakrtyo guṇe rato | samādhiṃ labhate kṡipraṃ sa cāpi prasādaṃ gacchati ||19|| śīlaskandhena guptena bhikṡu bhoti viśārado | na tasya hanyate cakṡuṃ paśyitvā jinaśrāvakāṃ ||20|| @232 śīlaṃ ca bhikṡu śodhitvā nivāsaṃ purimaṃ smare | kalpakoṭīsahasrāṇi saṃprajānapratismrto ||21|| śīlasya cā sa niṡyando yaṃ nirīkṡīya gacchati | brahmalokaṃ mahāvīro sarvalokasya cetiyo ||22|| śīlena pariśuddhena divyaṃ cakṡu viśudhyati | na tasyāgamanaṃ bhoti buddhakṡetreṡu sarvaśo ||23|| śīlena susamāptena aprameyatathāgata: | cyutopapādaṃ jānāti sarvasatvāna nāyako ||24|| śīlavāṃ vicare loke apramatto pradhānavāṃ | na tasya dullabho bhoti buddhaghoṡo manoramo ||25|| śīlavāṃ priyo satvānāṃ bhavati sarvatra pūjito | satkrto mānitaścāpi śuddhacitto anaṃgaṇo ||26|| śīlena pariśuddhena cyavantaṃ paśyate nara: | vimānaṃ ruciraṃ śreṡṭhaṃ apsarogaṇasevitaṃ ||27|| śīlena pariśuddhena cyavantaṃ paśyate nara: | sumerumūrdhne rucire trāyastriṃśānamālaye ||28|| śīlena pariśuddhena yāmāṃ paśyati devatāṃ | taṃ caiva nagaraṃ divyaṃ apsarāhi parisphuṭaṃ ||29|| (360) śīlena pariśuddhena tuṡitāṃ paśyati devatāṃ | vimānāṃ paśyati teṡāṃ vicitrāṃ ratanāmayāṃ ||30|| śīlena pariśuddhena nirmāṇaratīṃ paśyati | sunirmitāṃ devaputrāṃ paśyati ca svalaṃkrtāṃ ||31|| śīlena pariśuddhena devāṃ paśyati śobhanāṃ | paranirmitavaśavartī vimāneṡu pratiṡṭhitā ||32|| śīlena pariśuddhena paśyate māramālayaṃ | maṇivitānasaṃchannaṃ apsarogaṇasevitaṃ ||33|| śīle ābhogaṃ krtvāna brahmāṃ paśyati devatāṃ | jāṃvūnadavimānaṃ ca maṇīhi pratimaṇḍitaṃ ||34|| śīlavāṃ paśyate bhikṡu devāṃ ca brahmakāyikāṃ | brahmapurohitāṃ devāṃ vimānehi pratiṡṭhitāṃ ||35|| śīlavāṃ paśyate bhikṡurvimāneṡu pratiṡṭhitāṃ | brahmapārṡadyāṃ ca devāṃ mahābrahmāṃ ca devatāṃ ||36|| śīlaskandhena sampanno ābhāṃ paśyati devatāṃ | viśiṡṭāṃ paśyate teṡāṃ vimānāṃ ratanāmayāṃ ||37|| @233 śīlavāṃ paśyate bhikṡu: śubhāṃ devā maharddhikāṃ | paśyate śubhakrtsnā pi apramāṇābhāṃ paśyati ||38|| śīlaṃ viśuddhaṃ rakṡitvā parīttaśubhāṃ paśyati | devaputrasahasrāṇi rūpadhātupratiṡṭhitāṃ ||39|| śīlena pariśuddhena paśyati ca brhatphalāṃ | tathā avrhāṃ atapāṃ paśye sudrśāṃ ca sudarśanā | (361) śīlena pariśuddhena śuddhāvāsāṃ pi paśyati ||40|| ye tatra parinirvāyi vārisikto yathānalo | te pi tāṃ bhikṡū paśyanti śīlaṃ rakṡitva śobhanaṃ ||41|| śīle aśavala: sadā abhūṡi purimabhaveṡu viśiṡṭalakṡamāṇa: | tena daśabalaṃ upeti śāstuṃ tasya virocati kāyo lakṡaṇehi ||42|| śīle sadā samādhau apramattaśca carati jina: purimā anantakalpāṃ | tena bhavati lokadharmasvāmī gagaṇagato yathā sūryo rasmirājo ||43|| evaṃ śīlaṃ pariśuddhamācaritvā aparimitaṃ tathā anantakalpaṃ | sugato laṃkrta: śobhate lakṡaṇehi mukhāto vāti gandhaṃ candanasya ||44|| imāṃ guṇāṃ satataṃ vipaśyamānā jinavaravarṇitaṃ śīlaṃ rakṡamāṇā: | viharatha pavane udagracittā munivara pūjita yehi te praṇītā ||45|| drṡṭa purima buddha sārthavāhā hatarajā satkrta pūjitā svayaṃbhū | (362) chando janito bodhiye varāye ime guṇā: śrutvā udagrā bodhisatvā: ||46|| punaraparaṃ bhikṡavo śīlapariśuddha: tathāgata:, samādhipariśuddha: prajñāpariśuddha: vimuktipariśuddha: vimuktijñānapariśuddha: kṡāntipariśuddho bhikṡava: tathāgato, saurabhyapariśuddho pi bhikṡava: tathāgato, maitrāpariśuddho bhikṡava: tathāgata:, karuṇā- muditāpariśuddho pi bhikṡavo tathāgato | evaṃ pariśuddhasya bhikṡo tathāgatasya ya: @234 satkāraṃ kuryāt puṡpamālyagandhadhvajapatākāhi vādyaanulepanehi na tasya puṇyasya śakyaṃ paryantamadhigantuṃ | nāpi so puṇyaskandhaṃ antareṇa śakyaṃ kṡapaṇāya anyatra trīhi yānehi anyatarānyatareṇa yānena yāvan na parinirvāṇaṃ tasya paryanta: | tat kasya heto: | yathā evaṃ hi bhikṡo tathāgato apramāṇa: sarvehi guṇehi, tathā evaṃ bhikṡo tathāgate pratiṡṭhāpitā dakṡiṇā apramāṇā aparyantā acintiyā atuliyā amāpiyā aparimāṇā anabhilāpyāṃ | yaśca khalu puna: bhikṡo tathāgatametarahi tiṡṭhantaṃ yāpayantaṃ satkareyā gurukareyā māneya(yā) pūjeyā puṡpehi gandhehi mālyehi chatrehi dhvajehi patākāhi vādyehi dhūpehi vilepanehi annapānayānavastrehi yaśca parinirvrtasya sarṡapaphalamālamapidhātuṃ satkareyā ityetaṃ samasamaṃ | atha khalu bhagavāṃ tāye velāye imāṃ gāthāmabhāṡīt | bodhāya cittaṃ nāmetvā hitāya sarvaprāṇināṃ | yasstūpaṃ lokanāthasya karoti abhipradakṡiṇaṃ ||1|| smrtīmanto matīmanto puṇyavanto viśārado | bhoti sarvatra jātiṡu caranto bodhicārikāṃ ||2|| (363) devanāgāna yakṡāṇāṃ rākṡasānāṃ ca pūjito | bhoti sarvatra jātiṡu stūpaṃ krtvā pradakṡiṇaṃ ||3|| varjeti akṡaṇāṃ aṡṭau ye keciddeśitā mayā | ārāge (dhe) ti kṡaṇaṃ ekaṃ buddhotpādaṃ suśobhanaṃ ||4|| varṇarūpeṇa saṃpanno lakṡaṇehi alaṃkrto | upeto varavarṇena adīnamanamānaso ||5|| āḍhyo mahādhano bhoti puṇyavanto anīrṡuko | paśyitvā lokapradyotaṃ satkaroti punarpuna: ||6|| na so muhyati dharmeṡu nairātmyaṃ drṡṭva śūnyatāṃ | prasādaṃ labhate kṡipraṃ dharmeṇa so ca kovido ||7|| śreṡṭhikuleṡu āḍhyeṡu sphīteṡu copapadyati | atidānapati: śūro muktātyāgo amatsarī ||8|| ye kecijjaṃmbūdvīpasmiṃ viśiṡṭā kulaśobhanā: | tatra so jāyate vīro hīnāṃ ca parivarjayet ||9|| grhapatimahāśālo śiritejena tejito | pūjito bhavati sarvatra stūpaṃ krtvā pradakṡiṇaṃ ||10|| brāhmaṇamahāśālaśca prajñāvanto bahuśruto | @235 kṡatriyamahāśālaśca āḍhyo bhoti mahādhano ||11|| rājā pi dhārmiko bhoti jaṃbūdvīpasmiṃ īśvaro | praśāsati imāṃ ca sarvāṃ medinīṃ girikuṇḍalāṃ ||12|| cakravartī maharddhika: saptaratnāna īśvara: | (364) rājye pratiṡṭhito buddhaṃ satkaroti punarpuna: ||13|| cyutaśca gacchate svargaṃ prasanno buddhaśāsanaṃ | śakro pi bhoti devendro merumūrdhani īśvaro ||14|| suyāmo bhoti devendro bhoti saṃtuṡito pi ca | nirmito pi ca devendro vaśavartīca īśvara: ||15|| brahmā pi brahmalokasmiṃ īśvaro bhoti paṇḍito | satkrto devakīṭīhi stūpaṃ krtvā pradakṡiṇaṃ ||16|| na śakyaṃ bhāṡaṇakṡapaṇaṃ kalpakoṭiśatehi pi | ye stūpaṃ lokanāthasya karonti abhipradakṡiṇaṃ ||17|| na jātu andho kāṇo vā bhoti kalpāna koṭibhi: | bodhāya cittaṃ nāmetvā yo vande śāstu cetiyaṃ ||18|| viśuddhāṃ labhate netrāṃ viśālāṃ nīlaśobhanāṃ | cetiyaṃ lokanāthasya krtvā abhipradakṡiṇaṃ ||19|| upeto balavīryeṇa na kausīdyaṃ sa gacchati | apramatto sadā bhoti stūpaṃ krtvā pradakṡiṇaṃ ||20|| drḍhavīryo drḍhasthāmo dhaureyo drḍhavikramo | kauśalyaṃ gacchate kṡipraṃ stūpaṃ krtvā pradakṡiṇaṃ ||21|| agniviṡeṇa śastreṇa na jātu kālaṃ karoti ca | kālaṃ karoti pūrṇena āyu:kṡīṇena paṇḍito ||22|| vighuṡṭo rājadhānīṡu rāṡṭreṡu nigameṡu ca | rūpeṇa arthabhogehi stūpaṃ krtvā pradakṡiṇaṃ ||23|| śucigātro śucivastra: śukladharmapratiṡṭhito | tato na sevate kāmāṃ caranto bodhicārikāṃ ||24|| (365) puṡpasya mālāṃ krtvāna ya: stūpe upanikṡipe | cittaṃ bodhāya nāmetvā na so jātu vihanyati ||25|| itaścyavitvā mrto hi trāyastriṃśāṃ sa gacchati | vimānaṃ labhate kṡipraṃ vicitraṃ ratanāmayaṃ ||26|| kūṭāgārāṃśca prāsādāṃ apsarogaṇasevitāṃ | mālāṃ stūpe dahitvāna trāyastriṃśeṡu bhuṃjati ||27|| @236 aṡṭāṅgavara (vāri) saṃpūrṇāṃ suvarṇavālukasaṃstrtāṃ | vaiḍūryasphāṭikāstīrṇāṃ divyāṃ puṡkariṇīṃ labhe ||28|| bhuṃjitvā vibhavāṃ divyāṃ paripūretva paṇḍito | cyavitvā devalokāto manuṡyo bhoti bhogavāṃ ||29|| tena ca kuśalamūlena ārāge (dhe) ti tathāgataṃ | pūjeti dvipadaśreṡṭhāṃ (ṡṭhaṃ) apramatto vicakṡaṇo ||30|| na so jayyati rāgena (ṇa) nāpi doṡeṇa hrīyati | na jātu bhoti saṃmūḍha: pujetvā dvipadottamaṃ ||31|| araktaśca aduṡṭaśca amūḍha: saṃvrtendriya: | bhoti sarvatra jātiṡu pūjetvā lokanāyakaṃ ||32|| jātīkoṭisahasrāṇi śatāni nayutāni ca | satkrto bhoti sarvatra mālāṃ dattvāna cetiye ||33|| cakravartī api rājā śakro pi bhoti īśvara: || brahmā pi brahmalokasmiṃ mālāṃ dattvāna cetiye ||34|| paṭṭadāmaṃ daditvāna lokanāthasya cetiye | (366) sarve sya arthā vartanti ye divyā ye ca mānuṡā: ||35|| hīnāṃ ca kulāṃ varjeti na sa tatropapadyati | āḍhyaśca dhanavāṃ bhoti jambūdvīpasmi īśvara: ||36|| rūpeṇātha bhogehi ca varṇena atha rddhiyā | viśiṡṭo bhoti sarvatra pūjāṃ krtvā tathāgate ||37|| jātismaraśca so bhoti na so rāgena (ṇa) hrīyati | jānate doṡaṃ kāmānāṃ brahmacaryaṃ samādiye ||38|| rūpehi atha śabdehi rasehi aparājito | na karoti pāpakaṃ karma pūjetvā dvipadottamaṃ ||39|| gandhehi atha sparśehi na jātu sa ca hrīyati | smrtimāṃ saṃprajānaśca bhoti pūjetva nāyakaṃ ||40|| na tasya caurā rājāno dhanaskandhaṃ parāmrṡe | agnirvā apaskaroti pūjāṃ krtvā tathāgate ||41|| śokaṃ ca śokavairāgyāṃ na so jātu nigacchati | paṭṭadāmaṃ daditvāna puṡpaṃ ca lokanāyake ||42|| sarvatra bhoti jātīṡu aśoka anupadruto | pūjetvā lokapradyotaṃ cakravartī maharddhiko ||43|| sughaṭṭitahastapādo aṃgaśobhāṃ nigacchati | @237 varṇarūpeṇa saṃpanna: pūjetvā lokanāyakaṃ ||44|| varjeti pāpakaṃ karma caranto bodhicārikāṃ | paśyate dvipadaśreṡṭhāṃ ye lokasmiṃ sudurlabhā ||45|| (367) kalpakoṭīsahasrāṇi śatāni nayutāni ca | bhuṃjitvā saukhyaṃ saprajño budhyate bodhimuttamāṃ ||46|| mālāvihāraṃ krtvāna lokanāthasya dhātuṡu | abhedyaparivāreṇa rājā bhoti maharddhiko ||47|| varjeti pāpakāṃ dharmā ye āryehi vivarjitā | carati kuśalāṃ dharmāṃ ye buddhehi praśaṃsitā ||48|| priyaśca dayito bhoti satkrtaśca praśaṃsito | devanāmatha nāgānāṃ ye ca lokasmi paṇḍitā ||49|| mahatā parivāreṇa śobhanena mahābalo | pūjayati dvipadaśreṡṭhaṃ saṃbuddhamaparājitaṃ ||50|| yatra so jāyate gehe puṇyatejena tejito | taṃ kulaṃ satkrto bhoti rāṡṭreṇa nigamena ca ||51|| mālāvihāraṃ krtvāna cittaṃ bodhāya nāmaye | tasyaiṡā bhoti saṃpatti yā buddhehi praśaṃsitā ||52|| na so kubjo ca khaṃjo vā khalito vā vicaṃkramo | alaṃkrto lakṡaṇehi yatra yatropapadyati ||53|| daridra satva paśyitvā dhanena abhicchādaye | asaṃharaṇīyaśca so caranto bodhicārikāṃ ||54|| imāṃ ca vasudhāṃ sarvāṃ ośiritvā mahāmati: | adīnacitto so bhoti na so jātu viṡīdati ||55|| putrāṃśca dhītarāṃścaiva bhāryā kalyāṇabhadrikāṃ | ośiritvāna so yāti yo bodhimabhiprasthito ||56|| pūrvālāpī ca so bhoti sumukhaśca sudarśana: | (368) na so hanyati īrṡyāye na ca mānena kadācana ||57|| so anīrṡu sūrataścaiva kṡāntiye pāramiṃgato | hitaiṡī guṇasaṃpanno yo bodhimabhiprasthito ||58|| ratanaṃ sarvalokasmiṃ utpādastasya durlabho | aniṃdito dakṡiṇīyo yo bodhimabhiprasthito ||59|| gagaṇe nimiṡe śakyaṃ bālena gaṇetu tārakāṃ | na tasya guṇaparyantaṃ śakyaṃ vācāya bhāṡituṃ ||60|| @238 śakyaṃ sarveṡāṃ satvānāṃ triyadhvacittaṃ jānituṃ | na tasya guṇaparyantaṃ śakyaṃ vācāya bhāṡituṃ ||61|| mahāsamudrāścatvāro bālena sikatāṃ tathā | nāgakoṭīsahasrāṇi na tasya guṇa bhāṡituṃ ||62|| ye romā sarvasatvānāṃ gatiṡu ṡaṭsu ye jage | gaṇetu nimiṡe śakyaṃ na tasya guṇa bhāṡituṃ ||63|| yatreyaṃ vasudhā sarvā āpaskandhe pratiṡṭhitā | nirmituṃ śakyate bālena na tasya guṇa bhāṡituṃ ||64|| devāgāramupādāya ye kalpasthāyijīvino | ye atrāntareṇa vrkṡā ye ca bhūmi anāgatā ||65|| puṡpā phalāni ca śakyaṃ gaṇayituṃ vijānatā | na tasya buddhaputrasya guṇaparyanta bhāṡituṃ ||66|| bhāṡeyustasya śū(su)rasya varṇamālāṃ manoramāṃ | (369) na śakyaṃ buddhaputrasya guṇaparyanta bhāṡituṃ ||67|| jātīśatasahasrāṇi ya: se kareya apriyaṃ | devā manuṡyāṃ varjetvā nirayastasya gocara: ||68|| andho acakṡuko bhoti du:khito aparāyaṇo | utpīḍ+āṃ bodhisatvānāṃ ya: karoti aviddasu ||69|| cyuto avīciṃ gaccheyā dāruṇaṃ bhayabhairavaṃ | mahatā ātmabhāvena du:khāṃ vedeti vedanāṃ ||70|| yojanaātmabhāvena bhoti tatropapadyate | samantamaṇḍalākīrṇo samantaparitāpito ||71|| paṃca śīrṡasahasrāṇi ātmabhāve pratiṡṭhitā | ekaśīrṡe ca jihvānāṃ śatā paṃca anūnakā ||72|| ha(pha)lānāṃ śata ekasmiṃ jihvāgre pratipādito | taṃ pāceti mahāghoraṃ pāpakarmasya tatphalaṃ ||73|| avīcitaścyavitvāna tapanaṃ ca pratāpanaṃ | vedeti tatra durmedho paurāṇaṃ duṡkrtaṃ naro ||74|| utpīḍāṃ buddhaputrāṇāṃ ya: karoti aviddasu | na tasya sulabho jātu bheṡyate mānuṡo bhava: ||75|| jātīśatasahasrāṇi śatāni nayutāni ca | du:khā vedanāṃ vedayati tatonidānaṃ pacyati ||76|| majjāghāso viṡo bhoti abhimardo bhayānako | @239 (370) utpīḍanaṃ karitvāna buddhaputrāṇa tāyināṃ ||77|| kṡughāpipāsāmadhigato pāpakarmasya tatphalaṃ | na so bhojanaṃ labdhāna jātu trptīya bhuṃjati ||78|| tato cyavitvā yamaloke mahādroṇiṡu khajjati | na trāṇaṃ labhate jātu krtvā utpīḍa bhikṡuṇāṃ ||79|| tato cyuta: kālagato mānuṡaṃ lokamāgato | jātyandho bhoti durmedho duṡṭacitto asaṃvrto ||80|| vācā durbhāṡitā bhavati asatyā ghoṡapāpikā | manuṡyehi cyavitvāna kṡipraṃ gacchati durgatiṃ ||81|| kalpakoṭīsahasrehi na jātu buddhaṃ paśyati | utpīḍāṃ buddhaputrāṇāṃ ya: karoti asaṃvrto ||82|| vastuṡu buddhaputrāṇāṃ karonto rakṡa dhārmikāṃ | varjeti durgatī sarvāṃ kṡipraṃ gacchati svargatiṃ ||83|| āḍhyo mahādhano bhavati balavanto viśārado | smrtiprajñāya saṃpanno suvito bhotyanupadruto ||84|| yadā ca lokapradyotā bhavanti parinirvrtā | paśyitvā buddhastūpānāṃ satkaronti punarpuna: ||85|| ko imānedrśā dharmāṃ śrutvā buddhasya bhāṡitāṃ | prasādaṃ buddhaputrāṇāṃ na kareyā puna: puna: ||86|| yaśca buddhasahasrāṇi śatāni nayutāni ca | yathā vālikā gaṃgāye ettakāṃ kalpa satkare ||87|| yaśca pralujjantaṃ saddharmaṃ lokanāthena darśitaṃ | (371) ekarātriṃdivaṃ cāpi dhāraye puṇyaṃ viśiṡyati ||88|| ahaṃ ca pūjito bhoti buddhajñāne pratiṡṭhita: || te pi ca pūjitā buddhā dharme lujjante dhārite ||89|| pralujjamāne saddharme yo rakṡe śāstu śāsanaṃ | kalpakoṭīsahasrehi na so jātu vihanyati ||90|| kāyena sukhito bhoti na sa rogaṃ ca gacchati | amanāpasahasrehi na jātu saṃharīyati ||91|| kṡāntiye bhoti saṃpanno sūrata: sakhilo mrdu: | maitracittaśca satvebhyo rakṡitvā śāstu śāsanaṃ ||92|| sukhito pramudita: pratikrośaṃ pratilabhati purimanirodhadrṡṭaṃ | @240 sarvāṃ jahati akṡaṇāṃ aśeṡā jinavaradharmaṃ dhāretvā lujjamānaṃ ||93|| kavacito sadā bhoti lakṡaṇehi yathā gagaṇaṃ pratipūraṃ tārakehi | sa madhuravacano manojñaghoṡo jinavaradharma dhāretva lujjamānaṃ ||94|| hīnakulavivarjito sa bhoti sukhitaṃ yeṡu na asti saumanasyaṃ | āḍhya sukhita bhoti bhogavāṃ ca (372) jinavaradharma dhāretva lujjamānaṃ ||95|| sthāmavara upeti vīryavanto vicarati sarvāṃ vasundharāṃ adīno | buddhaśatasahasra satkaroti jinavaradharma dhāretva lujjamānaṃ ||96|| smrtimatigativanto puṇyavanto paramasusatkrtu bhoti narāmareṡu | vidu paramapraśasta jaṃbudvīpe jinavaradharma dhāretva lujjamānaṃ ||97|| paramasuabhirūpadarśanīyo priya bhavati naranārīṇāṃ marūṇāṃ | suruciru praśastu puṇyavanto jinavaradharma dhāretva lujjamānaṃ ||98|| kalpaśatasahasrakoṭī pūrāṃ guṇasthāviryasaṃgato anantajñānī | no ca kṡapeya sarva ānuśaṃsaṃ jinavaraśāsanaṃ lujjitaṃ dharetvā ||99|| yeṡāmimaṃ purimasūtraṃ śāstā daśabaladhāri prakāśi devadevo | teṡāmidaṃ narāṇāṃ harṡamaprakampyaṃ bhaviṡyati paścime kāle vartamāne ||100|| bhāṡecca jinavaradharma nirvrtānāṃ (373) śraddhāya teṡāṃ dharayati gāraveṇa | dānaṃ ca deti aparimitacetiyeṡu @241 pūjeti saṃgha bhagavato ca gāraveṇa ||101|| pralujjamāne jinavaraśāsanasmiṃ dhāreti śāstu varadharmanetrī | so taṃ akaritvā śubhakarmaśreṡṭhaṃ nopacakrame śubhaṃ kālakarmaṃ ||102|| sarve ca satvā siyu lokanāthā samantacakṡū hatarajaniṡkileśā | te kalpakoṭīnayutāṃ sahasrāṃ bhāṡeyu varṇaṃ jinavare puṡpadinne ||103|| pāpaṃ ca karmaṃ vijahati sarvakālaṃ śreṡṭhaṃ ca dharmaṃ prakari udagracitto | caritvārthaṃ suciraṃ cārikāsu so buddho loke bhavati atulyo ||104|| ya: sārṡapeṇa sūkṡmataraṃ grahetvā dhūpeya gandhaṃ bhagavato cetiyeṡu | tasyānuśaṃsāṃ śrṇotha me bhāṡamāṇaṃ prasannacittā jahiya kileśāṃ ||105|| so puṇyavanto carati diśāsu arogaprāpto drḍh+avrata apramatto | vineti lokāṃ carayanto cārikāṃ priyo manāpo bhavati janasya ||106|| (374) rājyaṃ ca prāpto jina satkaroti mahānubhāvo vidu cakravartī | suvarṇavarṇo sphuṭo lakṡaṇehi manojñagandhāṃ labhate sarvakālaṃ ||107|| tasya du:khaṃ nāsti daurmanasyaṃ sa bhogāṃ hīnāṃ vitari cārikāsu | āḍhyaśca bhoti dhanavāṃ prabhūtabhogo aśeṡaprāpto vicarati sarvaloke ||108|| upasaṃkrami bahujanaṃ prcchamāno dharmaṃ viśiṡṭaṃ jinaśāsanasmiṃ | vineti kāṃkṡāṃ girāṃ bhāṡamāṇa: śrutvā ca dharmaṃ labhe saumanasyaṃ ||109|| @242 na pāpakarmaṃ kari hīnabuddhi: jñānaṃ tu jñātvā paramaṃ viśiṡṭo | karoti divyaṃ śubhapremaṇīyaṃ śodheti cakṡuṃ vidhamati andhakāraṃ ||110|| na tīvrarāgo bhavati na tīvradoṡo na tīvramoho bhavati manuṡyaloke | caranta śuddhaṃ aśavalabrahmacaryaṃ karoti arthaṃ aparimitaanantaṃ ||111|| na kasyacid bhavati praduṡṭacitto na bhogahānirbhavate kadācit | na tasya nīgho bhavati janasya dhūpetva gandhaṃ jinacetiyeṡu ||112|| (375) viśuddhacitto vimalo vidhūtapāpa: śānta: praśānta: paraśamenupeta: | kalpāna koṭī nayutā śatāṃ caritvā bodhiṃ atulyāṃ sprśati adīnacitto ||113|| satvāna koṭīnayutāṃ sahasrāṃ mārge aśoke parame sthapetvā | vartetva cakraṃ asadrśaṃ sarvaloke nirvāyi paścā hatarajo niṡkileśo ||114|| patākaṃ dattvā bhagavato cetiyeṡu janayeta chandaṃ kathamasmi buddha loke | so pūjanīyo bhavati janasya carantu śreṡṭho jinacārikāye ||115|| vighuṡṭaśabdo bhavati viduṃ praśaṃsya: śuddhaṃ viśuddhaṃ labhe ātmabhāvaṃ | udvīkṡaṇīyo bhavati janasya devāna nāgāna guru pūjitaśca ||116|| suvarṇavarṇo sada ātmabhāvo lābhī ca bhoti śubhacīvarāṇāṃ | karpāsikānāmatha kambalānāṃ kṡomadukūlāna ca kauśikānāṃ ||117|| ye jaṃbudvīpe kulaśreṡṭha bhonti @243 āḍhyā mahātmā bahudhanasvāpateyā | tatraiva tasya bhavatopapatti (376) varjeti hīnā kulā ye daridrā ||118|| yena tasya kvacijjaniyati īśvaratvaṃ praduṡṭacitto na bhavati kaści satvo | pāpaṃ ca karma garahati so pareṡāṃ viśuddhaśīlo bhavati sadāpramatto ||119|| amatsarī bhavati anāgrahīta: so muktatyāgo bhavati aśokaprāpto | na jīvikārthaṃ janayati so pareṡāṃ vighuṡṭaśabdo bhavati sadā praśasto ||120|| paśyitva buddhaṃ mahāsārthavāhaṃ karoti pūjāṃ sada hrṡṭacitto | chatrai: patākai: dhvajagandhamālyai: sadā caraṃnto aśavalabrahmacaryaṃ ||121|| manuṡyaloke gurukrta satkrto ca deveṡu divyaṃ labhati vimānaśreṡṭhaṃ | manojñavarṇaṃ suruciradarśanīyaṃ rajatābhicchannaṃ maṇisphāṭikehi ||122|| (citraṃ) sumerumūrdhne labhati īśvaratvaṃ sarve sya devā abhinata śiṡyabhūtā | dharmeṇa teṡāṃ janayati saumanasyaṃ na jātu bhoti paramapramatto ||123|| tato cyavitvā bhaviṡyati manuṡyaloke rājāna śreṡṭho varacakravartī | na tasya pāpaṃ janayati kaści satva: (377) priyo manāpo bhavati janasya ||124|| kalpāna koṭīnayutā sahasrāṃ labhitva saukhyaṃ suciraṃ martyaloke | gatvāna deśaṃ purimajināna vuṭṭhaṃ so bodhiṃ buddhe ajara(rā)marāmaśokāṃ ||125|| dhvajaṃ dahitvā hatarajasatvasāre taṃ ca prasūtaṃ labho no cireṇa | @244 prabhūtakośo bhavati anopamaprajño parivāra tasya hoti adīnacitto ||126|| labhitva bhogāṃ vibhajati bhuṃjate ca na tasya trāso bhavati na daurmanasyaṃ | rājā so tuṡṭo vitarati grāmarāṡṭraṃ na pāpacittaṃ janayati tasmiṃ jātu ||127|| śreṡṭhī viśiṡṭo bhavati prabhūtakośo grhapatiśca ratanavicitritāṃgo | putro ca rājño atha vā amātyo rājā ca bhavati bala (ra)-cakravartī ||128|| varjeti so hīnakulāni sarvān viśiṡṭabhogaṃ kularatnaṃ labhitvā | sadāpramatto bhavati alī(dī)nacittā- varjeti kāmāṃ yatha mīḍhakumbhaṃ ||129|| (378) viśiṡṭarūpaṃ labhate kṡaṇāṃśca kule ca śreṡṭhe bhavatīśvaraśca | parivārastasya bhavati abhedyo puraskrtaśca bhavati janena ||130|| na cittaśūlaṃ janayati so pareṡu prasannacitto sadā apramatto | na tasya agni kramate na śastraṃ ullokanīyo sada puṇyavanto ||131|| pramādaṃ so na carati puṇyavanto susaṃprajāno sada so manuṡyo | sunigrhīto bhavati muktacitto na tasya ...(kaścidasya ?) dharmasya anto ||132|| sutīkṡṇagātro bhavati viśiṡṭo suviśuddhacitto bhagavāṃ satyavādī | bhayārditānāṃ jane saumanasyaṃ trāṇaṃ careya ca parāyaṇaṃ ca ||133|| sa vṃ karitvā bahukāmanuṡyaṃ pratisthihitvā mahājñānaskandhe | gacchitva maṇḍaṃ varapādapendraṃ @245 buddhe atulyo varaagrabodhiṃ ||134|| heṡṭā upādāya bhavāgrapuraṃ (379) jāmbūnadasya imaṃ buddhakṡetraṃ | śakyaṃ kṡapetu śirimevarūpāṃ na buddhastūpe dharayato ekadīpaṃ ||135|| na tasya kāyo bhavati vivarṇo drḍh+e sa pīṭhe (manike ca?) ...acchati | ālokaprāpto care sarvaloke dahitva dīpaṃ bhagavato cetiyeṡu ||136|| yadā ca bhoti jinaprādubhāvo āsannaprāpto bhavati tathāgatasya | putro ca bhrātā atha pitā vā jñātiko so jñānaskandhaṃ labhe nacireṇa ||137|| buddhāna kṡetrā nayutāmitā sahasrā pūrā bhavensu: yadi sarṡapāṇāṃ | śakyaṃ gaṇetuṃ tulayya jānituṃ vā na buddhastūpe dharayato ekadīpaṃ ||138|| agrārhaṃ buddho varadakṡiṇīyo agrāṃ caritvā cārikāṃ viśiṡṭāṃ | karitva pūjaṃ guṇasāgarasya vipāko agro bhavati anopamo ||139|| vaiḍūryaratnehi maṇīhi pūrā sarvā siyāyaṃ sahālokadhātu | śakyaṃ kṡapetuṃ śirimevarūpāṃ na buddhastūpe dhārayato ekadīpaṃ ||140|| (380) kārṡāpaṇehi sahalokadhātuṃ heṡṭā upādāya bhavāgrapūrāṃ | śakyaṃ kṡapetuṃ śirimevarūpāṃ na buddhastūpe dharayato ekadīpaṃ ||141|| kṡetrasahasrā varacaṃdanena heṡṭā upādāya bhavāgrapūrāṃ | śakyaṃ kṡapetuṃ śirimevarūpāṃ na buddhastūpe dharayato ekadīpaṃ ||142|| @246 kṡetrā sahasrā bahuvastrapūrā yaṃ devaloke śubhakasmi duṡyaṃ | śakyaṃ kṡapetuṃ śirimevarūpāṃ na buddhastūpe dharayato ekadīpaṃ ||143|| deveṡu divyā ca ratnā vicitrā nāgāsuramanujamahoragānāṃ | śakyaṃ kṡapayituṃ śirimevarūpāṃ na buddhastūpe dharayato ekadīpaṃ ||144|| ye divyagandhā naradevaloke tehi bhaveyā sahā saṃprapūrā | śakyaṃ kṡapetuṃ śirimevarūpāṃ na buddhastūpe dharayato ekadīpaṃ ||145|| pramāṇaṃ śakya diśi vidiśāsu jñātuṃ ākāśadhātu ayamettiko ti | (381) na buddhastūpe dharayato ekadīpaṃ pramāṇa śakyaṃ gaṇayituṃ puṇyaskandhe ||146|| chatraṃ se dinnaṃ bhagavato mārutānāṃ buddhottamasya vrajato nararṡabhasya | cittaṃ prasādetva narottamasmiṃ mā buddhakāyaṃ tape rasmirājā ||147|| so taṃ karitvā ahaṃ dharmaśreṡṭhaṃ śataṃ sahasraṃ maruśakra āhu | brahmāpi āsi ahaṃ brahmaloke śatasahasraṃ dadiya jinasya cchatraṃ ||148|| rājā abhūṡi ahaṃ cakravartī śatasahasraṃ daśadiśācaro bhūya: | śreṡṭhī abhūt dhanavāṃ prabhūtakośo grhapati bahudhano puṇyavanto ||149|| viṃśacca koṭi sugatottamānāṃ āgamita me gurūkrta satkrtā ca | śayyāsanehi .... vihārāsteṡāṃ krtagandhaliptā: | @247 daurgandhiyaṃ apagataṃ sarva mahyaṃ uṡṇaṃ ca śītaṃ vivarjitaṃ me ||150|| tuṡṭo ca bhosi paramodagracitto pūjāṃ ca teṡāṃ paramottamānāṃ | karoṡi alaṃkrtvā śubhadarśanīyaṃ (382) daditva cchatraṃ jinacetiyehi ||151|| tasyāpi bhoti śubha ātmabhāvo dvātriṃśatīhi sphuṭa lakṡaṇehi | yehi sya nityaṃ pratapati ātmabhāva: yūpo viśiṡṭo yatha kāṃcanasya | jāmbūnadasya yatha darśanīyo asaṃ-(atra) prakīrṇo sphūṭo vyaṃjanehi ||152|| abhijñaprāpto bhavati bhiṡacchreṡṭho caranto nityaṃ jinacārikāsu | na bhogahīno bhavati kadācid devāna bhoti guru pūjito ca ||153|| na kāmabhogai ramate kadācid viśuddhaśīlo sada brahmacārī | samādiyitvā pavanaṃ vrajitvā ariktadhyāno suviśeṡaprāpto ||154|| na dhyānahānirbhavate kadācid na bodhicittaṃ jahate kadācit | maitrāvihārī sada hrṡṭacitto daditva cchatraṃ jinacetiyeṡu ||155|| vādyeṡu pūjitva nararṡabhasya na śokaśalyā prasahanti tasya | manojñaghoṡo ca manuṡyaloke svaraṃ ca tasya viśuddha bhoti ||156|| viśuddhaśroto ca udagracitto (383) viśuddhacakṡū ca susaṃprajāno | śrotendriyeṇa suupeto bhoti vādetva vādyaṃ jinacetiyeṡu ||157|| jihvāsya bhoti tanudarśanīyā @248 padmaprakāśā yatha puṇḍarīkaṃ | rakta pravāḍā yatha devatānāṃ yaṃ yaṃ svaraṃ osire darśanīyaṃ ||158|| na jaḍo bhoti ajihvo (kubjo) na khaṃjo na pi vicchinnāṃgo viśiṡṭo bhoti | pravarātmā bhoti pravarātmabhāvo vādetva vādyaṃ jinacetiyeṡu ||159|| na tasya kaścijjano durmano syāt devā ca nāgā manujā mahoragā | āśvāsaprāpto care sarvaloke vādetva vādyaṃ jinacetiyeṡu ||160|| na jātu gilāno bhave pāṇḍurāgo na cāpi kuṡṭhī nāpi ca kilāsī | praśaṃsanīyaṃ labhe ātmabhāvaṃ vādetva vādyaṃ jinacetiyeṡu ||161|| prabhūtacitto ca akubjagātro uttaptavarṇo yatha suvarṇabimbaṃ | drḍh+asamādhi ca asaṃpravedhī (384) vādetva vādyaṃ jinacetiyeṡu ||162|| deveṡu kho...īśvaratvaṃ manuṡyalokaṃ pi gatu pūjanīyo | uttaptavīryo bhavati amardanīyo vādetva vādyaṃ jinacetiyeṡu ||163|| na so kahiṃcijjane aprasādaṃ na cāpi kaṃcit paruṡaṃ bhaṇāti | paiśunya sarvaṃ vijahati satyavādī vādetva vādyaṃ jinacetiyeṡu ||164|| alaṃkārā krtva jinacetiyeṡu snāpitva stūpāni tathāgatānāṃ | viśuddhavākyo snapayitva stūpaṃ rajo dhovamāno virajasya smrtyā ||165|| dharmaṃ karitvā karikāradharmaṃ ārogyaprāpto care sarvaloke | @249 praśaṃsanīyo bhavate janasya kārīṡi dattvā jinacetiyeṡu ||166|| akhaṇḍaśīlo ca atiriktadhyāno prāptvāna sevāṃ dhanamaprasahyaṃ | ājñāṃ karoti bahukāṃ janasya kārīṡi dattvā jinacetiyeṡu ||167|| śmasānasaṃjñāṃ janayate iṡṭikāsu (385) na kāmalolo ca na raktacitto | lābhāya cchandaṃ jahati aśeṡaṃ kārīṡi dattvā jinacetiyeṡu ||168|| na cittapīḍ+āṃ janaye pareṡu na khādyabhojyena jane saumanasyaṃ | na ca daridro sa na cāpi rogī kārīṡi dattvā jinacetiyeṡu ||169|| amitrapakṡo na ca tasya bhoti pūjeti buddhāṃ satataṃ abhedyo | buddhaṃ ca dharmaṃ jinaśrāvakāṃ ca kārīṡi dattvā jinacetiyeṡu ||170|| kṡetrā sahasrā bahavo anantā jāmbūnadena siyā sarvapūrā | śakyaṃ kṡapetuṃ śirimevarūpāṃ na tailavinduṃ jinastūpe dattvā ||171|| sadā ca bhoti vaśi ātmacitte na ceṡṭamāno vrajati kadācita | abhinnahasto ca abhinnapādo kārīṡi dattvā jinacetiyeṡu ||172|| unmārga sarvaṃ pi jahāti tena yena vrajante bahudurgatīyo | viśodhito sya bhave svargamārgo kārīṡi dattvā jinacetiyeṡu ||173|| nāmetva cittaṃ sahalokanāthe (386) tailasya vinduṃ jinacetiyeṡu | dadeya ekaṃ śatadhā karitvā @250 taṃ puṇyaskandhaṃ kṡapayituṃ na śakyaṃ ||174|| iṡṭikā grhya bhagavato cetiyeṡu puṇyasyārthāya naro ceddhareya | na tasya jātu amanojñagandhaṃ kāyo sya gandhaṃ labhe candanasya ||175|| kalpāna koṭīnayutā sahasrāṃ viśiṡṭakāyo bhavate śubhāṃgo | vighuṡṭaśabdo varalakṡitāṃgo śodhetva stūpaṃ puruṡottamasya ||176|| vimānaśreṡṭhaṃ labhate sugandhaṃ divyaṃ manojñaṃ varacandanasya | na tatra trṡṇāṃ janaye kadācit śodhetva stūpaṃ puruṡottamasya ||177|| koṭīsahasraṃ labhate apsarāṇāṃ manojñagandhā ca sudarśanīyā | tāsāṃ na trṡṇāṃ janaye kadācit śodhetva stūpaṃ puruṡottamasya ||178|| aṡṭāṃgupetāṃ jalaśobhamānāṃ udyānaśreṡṭhāṃ labhate puṡkariṇyo | divyotpalehi ca śobhamānā śodhetva stūpaṃ puruṡottamasya ||179|| (387) parivārastasya bhavate anurūpaṃ divyaṃ ca ghoṡaṃ śrṇoti viśuddhaṃ | saṃgītiśabdāni surāsurāṇāṃ śodhetva stūpaṃ puruṡottamasya ||180|| kathāṃ ca dharmāṃ śruṇe devatānāṃ saṃskārā sarvā ca du:khā anityā | grāhyaṃ ca bhoti varadāna dānaṃ śodhetva stūpaṃ puruṡottamasya ||181|| jarābhibhūto upagato svargalokaṃ na tasya bhūyo ito durgatīyo | sa buddhaṃ ca paśyati martyaloke śodhetva stūpaṃ dvipadottamasya ||182|| @251 kathāṃ ca krtvā śubha devatānāṃ sthapetva devā bahubuddhastūpaṃ | kālaṃ karitva upagami martyaloke śodhetva stūpaṃ puruṡottamasya ||183|| so jātamātro smare kalpānanantāṃ ye pūrvaṃ buddhā pūjita satkrtā ca | nāmaṃ ca teṡāṃ smarati gaṇaṃ ca dharmaṃ śodhetva stūpaṃ dvipadottamasya ||184|| anulepena bhagavato yo karoti pūjāṃ viśiṡṭāṃ sumanojñaghoṡāṃ | so labdhalābho vicarati sarvaloke ādinnasāro varagandha dattvā ||185|| (388) pralujjakāle jinaśāsanasya na so ihāgacchati jambudvīpe | svargeṡu saṃdhāvati tasmi kāle gandhānulepaṃ kariyāna stūpe ||186|| durgandhakāmāṃ sujugupsanīyāṃ varjeti nityaṃ sthito śīlaskandhe | sadā caranto iha brahmacaryaṃ gandhānulepaṃ dadiyāna stūpe ||187|| ito cyavitvā marusvargaloke atha sahasrā tulayati aprameyāṃ | karoti arthaṃ bahudevatānāṃ gandhānulepaṃ dadiyāna stūpe ||188|| yasmiṃ ca kāle narā bhonti āḍhyā aduṡcacittā mrdumārdavā ca | tasmintu kāle sthito jambudvīpe gandhānulepaṃ dadiyāna stūpe ||189|| apāyabhūmiṃ vijahiya sarvāṃ āsannaprāpto sa jinasya bhoti | pratīto bhavati sukhapremaṇīyo gandhānulepaṃ dadiyāna stūpe ||190|| viśiṡṭavākyo bhavati sughoṡo @252 priyo manāpo janasatkrto ca | (389) sukhaṃ ca tasya sada suprasannaṃ gandhānulepaṃ dadiyāna stūpe ||191|| rājāpi bhoti varacakravartī śreṡṭhī amātyo grhapati puṇyavanto | buddho pi (bhoti) prabhaṃkaro dharmasvāmī gandhānulepaṃ dadiyāna stūpe ||192|| maṇihāraṃ dattvā jinacetiyeṡu udagracitto pramudito vegajāto | so bhoti rājā saha lakṡaṇehi mahānubhāvo gurukrto cakravartī ||193|| maṇivimānaṃ rucira premaṇīyaṃ vicitravarṇaṃ labhe darśanīyaṃ | prāsādamagraṃ ratanāmayaṃ ca mahārahāhi sphūṭa vedikāhi ||194|| so rājadhānīṃ labhate viśiṡṭāṃ nārīgaṇehi narasaṃprapūrāṃ | samāṃ sujātāṃ suvibhaktarūpāṃ prabhūtabhogāṃ bahuśo samantā ||195|| subhikṡakṡemāṃ apagataśarkarāṃ puṡpāvakīrṇāṃ sphuṭāvasaktadāmāṃ | sumanojñaghoṡāṃ priyadarśanīyāṃ (390) antiṡṭhaguptāṃ bahuśālimadhye ||196|| udyānaramyāṃ śubharutasanninādāṃ jālavicitrāṃ sukhasaṃpraveśāṃ | dhvajapatākāhi sphuṭāṃ suramyāṃ chatrehi cchennāṃ śubhadarśanīyāṃ ||197|| na tatra corā na śaṭhā na dhūrtā rājye bhavanti pararvitahānī | īryāpathena upapeta satvā vijite santi sadā maitracittā ||198|| ataśca devāṃ vrajate supuṇyo svargeṡu bhoti pariprcchanīyo | kiṃ kāryaṃ śuklaṃ kathamācarema @253 yadā vrajema ito martyaloke ||199|| buddhāṃśca kṡipraṃ labhe dakṡiṇīyāṃ paśyitva so pūjati lokanāthāṃ | bodhāya cchandaṃ janayati pūjaṃ krtvā tenaiva buddhā hataraja vyākaronti ||200|| bahujñānī bhavati mahānubhāvo viśeṡabhūmisthito agrasatvo | cittaprasādaṃ bhagavato ekaṃ krtvā kaplasahasraṃ jahe durgatīyo ||201|| ārocayāmi imu bhāṡamāṇo mā koci kāṃkṡāṃ jane bhāṡato me | (391) mā buddhajñānaṃ kṡipiyā avīciṃ bhaveya paścā sudu:khito krcchraprāpta: ||202|| yo jālakāni upanaye cetiyesu lokapradīpe mahāpuṇyakṡetre | so mārajālaṃ vidhāpiya apramatto bhoti narendro daśabalo niṡkileśo ||203|| apāyabhūmiṃ vijahati apramatto sadā ca buddhaṃ hataraja satkaroti | sadā ca bhoti bala (ra)-cakravartī samantalokaṃ upagata puṇyavanto ||204|| deveṡu bhoti marupati pūjanīyo divyaṃ ca āyuṃ labhe tatra kṡipraṃ yaśaṃ ca divyaṃ tathāpi ca divyavarṇaṃ divyaṃ ca saukhyaṃ asadrśamīśvarīyaṃ ||205|| rūpāṃ ca śabdān tatha punargandhaśreṡṭhāṃ sprṡṭavyāṃ tathā labhe devabhūto | ullokanīyo bhavati mahānubhāvo na kāmatrṡṇāṃ janayati apsarāsu ||206|| tato cyavitva vrajati manuṡyalokaṃ sugandhitāṅgo bhavati viśiṡṭavarṇo | na pārihāṇiṃ labhate kadācit choretva jālaṃ jinacetiyesu ||207|| @254 (392) śūro ca bhavatiṃ drḍhavrato apramatto na kāmabhoge suratiṃ janeti | naiṡkramyato bhavati adīnacitto choretva jālaṃ jinacetiyeṡu ||208|| so akṡaṇāni parivarjayitvā kṡaṇā ca tasya bhavanti viśiṡṭā | buddhāna pūjāṃ atuliyāṃ so karoti choretva jālaṃ jinacetiyeṡu ||209|| na bodhicittaṃ vijahati so kadācit na khaṇḍaśīlo bhavati asaṃvrto vā | dharmaṃ virāgaṃ labhe so viśuddhaṃ choretva jālaṃ jinacetiyeṡu ||210|| daurvarṇiyaṃ ca jahe sarvakālaṃ dauṡprajñiyaṃ ca vijahati so aśeṡaṃ | viśeṡaprāpto vicarati sarvaloke choretva jālaṃ jinacetiyeṡu ||211|| lābhī ca bhoti śucibhojanānāṃ vastrāṃ viśiṡṭāṃ labhe suvarṇacitrāṃ | raṅgopapetāṃ suruciradarśanīyāṃ choretva jālaṃ jinacetiyeṡu ||212|| abhyuddharitvāna jinacetiyeṡu nirmālyaṃ tuṡṭo pramudito vegajāto | du:khāṃ kharāṃ vācaṃ (?) jugupsamāno (393) ārāgaye so daśabalasārthavāhaṃ ||213|| prāsādiko bhavati viśuddhakāyo ullokanīyo bahujanapūjito ca | na tasya rājā bhave duṡṭacitto yo cetiye apanayi jīrṇapuṡpaṃ ||214|| kumārgaṃ tasyāpihitā bhavanti yo śīlaskandhe sthito bodhisatvo | abhyuddhareyā jinacetiyeṡu osire puṡpa purimaṃ milānaṃ ||215|| śokaṃ doṡaṃ ca jahe sarvakālaṃ @255 rāgāṃ ca kāye jahe sarva aśeṡāṃ | āśvāsaprāpto so anantakalpāṃ yo cetiye apanaye jīrṇapuṡpaṃ ||216|| buddho ca bhoti saha (hā) sārthavāho anantatejena marupūjanīyo | alaṃkrto bhavati viśuddhakāyo yo cetiye apanaye jīrṇapuṡpaṃ ||217|| paṃca dadeyā śubhadivyapuṡpāṃ māndāravāṃ atha pāṭalāṃ vā (nirmālyāṃ) | yo jīrṇaṃ puṡpaṃ apanaye cetiyeṡu vipāku tasya bhavati sa śobhamāno ||218|| na tasya kāye kramati viṡaṃ na śastraṃ hutāśanaṃ jvalito agniskandho | (394) caurā pi taṃ na prasahanti pāpā yo jīrṇaṃ puṡpaṃ apanaye cetiyeṡu ||219|| na tasya puṇyaṃ sukaraṃ prakīrtituṃ yantena puṇyaṃ sumahat grhītaṃ | osannapuṡpaṃ jinacetiyeṡu choretva tuṡṭo pramuditavegajātto ||220|| udviddhakāyo bhavati udāro sadā caranto śubhakarmaśreṡṭhaṃ | na tasya dūre varaagrabodhi choretva nirmālyaṃ jinasya stūpe ||221|| yo candanaṃ kireya nāyakasya chandaṃ janetvā paramārthabodhe | so bhoti loke sada pūjanīyo prāsādiko sumano tejavanto ||222|| tasyaiva rājño praṇamati sarvaloko devā nāgā ca manujā mahoragā (ca) | sarvāṃ sahasrāṃ kusumitalokadhātuṃ prāśāsi vīro tato īśvaratve ||223|| ye tasya rājye nivasanti loke pratiṡṭhanti te varabuddhijñāne | @256 te sarvapāpeṡu atikramitvā devamanuṡyeṡu caranti dharmaṃ ||224|| parivārastasya bhavati abhedyo (395) puṇyavanto smrtivanta prajñavanto | āśvāsaprāpto vicarati sarvaloke yathābhiprāyaṃ janayati teṡu prītiṃ ||225|| prapūravākyaṃ svarāṅgaṃ bhavati śuddhaṃ jñāpeti satvān susakhilaślakṡṇavākyo | na tasya kopi jane īśvarīyaṃ ullokanīyo bhavati bahujanasya ||226|| priyavadya dānaṃ tatha arthacaryā samānārthatā ca bahujanasya | akruṡṭavanto na janeti roṡaṃ yo aṃgulihi name buddhastūpaṃ ||227|| na so apāyaṃ prapateya bhūya: varjeti hīnāṃ kula martyaloke | āḍhyaśca so bhoti prabhūtakośo yo aṃjalīye vandati buddhastūpaṃ ||228|| devendra bhoti gata devalokaṃ manuṡyabhūto pi ca bhoti rājā | na pārihāni ca kadāpi tasya yo aṃjalīye vandati buddhastūpaṃ ||229|| ayuktavācaṃ na kadāpi bhāṡe subhāṡitaṃ bhāṡati nityakālaṃ | atrpta satvā vacanena tasya yaṃ so pramuṃcedvaramekavācaṃ ||230|| (396) kālaṃ karonto jinamadrśāsi manojñaghoṡāṃ vase rājadhānīṃ | so indrakīle sthita lokanāthaṃ puṡpāṃ grahetvā abhikire vegajāto ||231|| svakasmi grhe jinamaddaśāsi bhuṃjitva bhaktaṃ vadanta dharmaṃ | prasādajāto jina satkaroti grhītva pātraṃ vraje nāyakasya ||232|| @257 pratigrhṇate tasya jino’ntikāto jñātvāna cittaṃ caritaṃ udāraṃ | tasya yaśo bheṡyati devaloke viśiṡṭa loke asadrśo dakṡiṇīyo ||233|| grhīta jñātvā sugatena pātraṃ so vegajāto parituṡṭacitto | ullokayitvā tada devalokaṃ janeya cchandaṃ imamevarūpaṃ ||234|| moceya satvāṃ bahudu:khaprāptāṃ andhāna cakṡu siya sarvaloke | ālokaprāpto tamastimirasya ghātī atīrṇasatvānahamapi tārayeyaṃ ||235|| amukta moceyamasaṃskrtāto sprśitva śāntāṃ varamagrabodhiṃ | care ahaṃ daśadiśā asaṃprakaṃpo buddhitva jñānaṃ du:khitāṃ pramoce ||236|| (397) jñātvāna tasya praṇidhimevarūpāṃ yathā taṃ cittaṃ tato buddhajñāne | smitaṃ karitvā jino vyākaroti buddho tuvaṃ bheṡyasi lokanātho ||237|| idamavocad bhagavānāttamanā viśuddhamati bhikṡu: sadevamānuṡāsuraloko bhagavato bhāṡitamabhyanande | avalokitaṃ nāma sūtraṃ mahāvastusya parivāraṃ samāptaṃ bodhisatvo yathā vīro nairaṃjanāmupāgame | atha kālo mahānāgo ekako va anucintayat ||1|| yathāyaṃ raṇate prthivī kaṃsapātrīva tāḍitā | ni:saṃśayaṃ mahāvīro loke prādurbhaviṡyati ||2|| raṇatīṃ prthivīṃ śrutvā nandighoṡasamākulāṃ | bhavanāto uttaritvāna samantaṃ sa vilokaye ||3|| vilokayanto mahānāgo asadrśaṃ puruṡottamaṃ | agniskandhaṃ jvalamānaṃ vidyuṃ vāpi ghanāntare ||4|| nairaṃjanāyāṃ tīre adrutagāmi anigho puruṡasiṃho | ghrtahutanibhānanastaṃ nāgo kāla bhavan taṃ vande ||5|| @258 tato udagro samāno prītisukhasamarpito | bodhisatvaṃ namasyanto imāṃ gāthāmabhāṡata ||6|| yādrśā me purā drṡṭā lokanāthā mahāyaśā: | teṡāṃ tuvaṃ pi sadrśo atra me nāsti saṃśaya: ||7|| (398) yathā uddharase pādaṃ dakṡiṇaṃ puruṡottama | diśāmabhivilokento adya buddho bhaviṡyasi ||8|| yatheyaṃ raṇate prthvī kaṃsapātrīva tāḍitā | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||9|| yathā ca bhavanaṃ mahyaṃ andhakāratamisrakaṃ | obhāsena sphuṭaṃ sarvaṃ adya buddho bhaviṡyasi ||10|| yathā vimāno tejena sphuṭo tiṡṭhati sarvaśo | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||11|| yathā ca vimalā netrā viśuddhā mama nāyaka | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||12|| yathā cīvaranikṡepā yathā ca avagāhasi | nairaṃjanāṃ śītakālāṃ adya buddho bhaviṡyasi ||13|| yathā nairañjanā ramyā kusumehi samākulā | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||14|| yathā ca puṡpā varṡanti devā kṡipanti ambarā | vrkṡā ca praṇatā sarve adya buddho bhaviṡyasi ||15|| śucijalaṃ ca vahate pratipūrṇaṃ pārthivottamasuto avagāhya | abhyudayanto abhiṡecayitvā upāgame purimabuddhaniṡadyāṃ ||16|| sarvamahīṃ sacaturdvīpasaśailāṃ kheḍapiṇḍaṃ va anapekṡo jahitvā | (399) yāce svastikaṃ trṇāṃ narasiṃho yatra niṡaṇṇo sa sprśe varabodhiṃ ||17|| tasya trṇāṃ mrdukatūlanikāśāṃ svastiko kanakabimbanibhasya | vegajātu adade trṇamuṡṭiṃ taṃ grhya ca mrdutūlāṃgulapāṇi: ||18|| @259 atha khalu bodhisatvo siṃhavikrāntaṃ vikrame anuttarasya amrtasya āharaṇatāye | nāgavikrāntaṃ vikrame | rṡabhavikrāntaṃ vikrame | haṃsavikrāntaṃ vikrame | kroñca- vikrāntaṃ vikrame | duṡpradharṡavikrāntaṃ vikrame | agrotpādavikrāntaṃ vikrame | śreṡṭhotpādavikrāntaṃ vikrame | pūrvotpādavikrāntaṃ vikrame | yugotpādavikrāntaṃ vikrame | praṇidhipūrvotpādavikrāntaṃ vikrame | śatrumathanavikrāntaṃ vikrame | aparājitavikrāntaṃ vikrame | mahāpuruṡavikrāntaṃ vikrame | alīnavikrāntaṃ vikrame | adīnavikrāntaṃ vikrame | ahīnavikrāntaṃ vikrame | abhītavikrāntaṃ vikrame | hitaiṡīanandhakārīkaraṇatāye mahāvikrāntaṃ vikrame | mahāsaṃgrāmavijayāye anuttarasya amrtasya āharaṇatāye vikrāntaṃ vikrame | atha khalu bodhisatvaṃ siṃhavikrāntaṃ vikramantaṃ, nāgavikrāntaṃ vikramantaṃ, rṡabhavikrāntaṃ vikramantaṃ, haṃsavikrāntaṃ vikramantaṃ, kroñcavikrāntaṃ vikramantaṃ, duṡpradharṡavikrāntaṃ vikramantaṃ, agrotpādavikrāntaṃ vikramantaṃ, śreṡṭhotpādavikrāntaṃ vikramantaṃ, pūrvotpādavikrāntaṃ vikramantaṃ, yugotpādavikrāntaṃ vikramantaṃ, praṇi- dhipūrvotpādavikrāntaṃ vikramantaṃ, śatrumathanavikrāntaṃ vikramantaṃ, aparājitavikrāntaṃ vikramantaṃ, mahā (400) puruṡavikrāntaṃ vikramantaṃ, alīnavikrāntaṃ vikramantaṃ, adīnavikrāntaṃ vikramantaṃ, abhītavikrāntaṃ vikramantaṃ, hitaiṡīanandhakārīkaraṇatāye mahāvikrāntaṃ vikramantaṃ, mahāsaṃgrāmavijayāye anuttarasya amrtasya āharaṇatāye mahāvikrāntaṃ vikramantaṃ paṃca vāṇaśatāni bodhisatvaṃ anupradakṡiṇīkarontā anu- parivartensu: | paṃca haṃsaśatāni bodhisatvaṃ anupradakṡiṇīkarontā anuparivartensu: | pañca kauñcaśatāni bodhisatvamanupradakṡiṇīkarontā anuparivartensu: | paṃca mayūraśatāni bodhisatvamanupradakṡiṇīkarontā anuparivartensu: | paṃca jīvaṃjīvaka- śatāni bodhisatvamanupradakṡiṇīkarontā anuparivartensu: | paṃca kanyāśatāni bodhisatvamanupradakṡiṇīkarontā anuvartensu: | kālo nāma nāgarājā addarśi drṡṭvā punarvodhisatvametaduvāca | ehi mahāśramaṇa, ehi mahāśramaṇa, yena tvaṃ mahāśramaṇa mārgeṇa āgacchasi sa bhagavāṃ pi mahāśramaṇa krakucchando etena mārgeṇa āgato, so ca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhi- saṃbuddho, tvaṃ pi adya mahāśramaṇa etena mārgeṇa āgacchasi adya tuvaṃ pi anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhiṡyasi | yena mahāśramaṇa mārgeṇāgacchasi bhagavānapi konākamuni etena mārgeṇa āgato, so ca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho, tvaṃ pi mahāśramaṇa etena mārgeṇa āgacchasi, adya tvaṃ pi anuttarāṃ samyaksaṃbodhi- mabhisaṃbuddhiṡyasi | yena tvaṃ mahāśramaṇa mārgeṇāgacchasi bhagavāṃ mahāśramaṇa kāśyapo etena mārgeṇāgato anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddho, tvaṃ pi mahāśramaṇa etena mārgeṇāgacchasi, adya tvaṃ pi samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyiṡyasi | @260 atha khalu kālo nāgarājā bodhimaṇḍaṃ gacchantaṃ gāthābhirabhistave | (401) atha kalpasahasrāṇi vaśibhūtasahasrakoṭīnanucīrṇaṃ | drṡṭvā tadā vrajantaṃ kālo śākyottamamavocat ||1|| mārgeṇa yena gacchasi dvipadottama adrutaṃ asaṃbhītaṃ | adya jinapāramitāye sarvasatvāna caritaṃ budhyasi ||2|| yena te purimā buddhā mrdumārgeṇa prasthitā | tena tvaṃ praṇato vīra adya buddho bhaviṡyasi ||3|| krakucchando bhagavāṃ buddho muni konākasāhvayo | kāśyapo bhagavāṃ buddho bhavāṃ pyetena prasthita: ||4|| yena gato krakucchando konākamuni ca kāśyapo | etena tvaṃ gaccha vīra adya buddho bhaviṡyasi ||5|| yathā trṇāni grhṇāsi yathā yācasi svastikaṃ | yathopesi mahīmaṇḍaṃ adya buddho bhaviṡyasi ||6|| yathā ime śuddhāvāsā vaśībhūtā karapuṭā: | namasyanti tarhi eṡāṃ satkāro śākyasutā sama: ||7|| purimehi yathā vimānaṃ tejena sphuṭaṃ sarvaśa: | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||8|| yathā ca bhavanaṃ mahyaṃ andhakāratamisrakaṃ | obhāsena sphuṭaṃ sarvaṃ adya buddho bhaviṡyasi ||9|| yathā ca vimalā netrā: viśuddhā mama nāyaka | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||10|| yathā ca raṇate prthvī kaṃsapātrīva tāḍitā | (402) ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||11|| yathā ca vātā vāyanti yathā vrkṡā niriṃgitā | yathā dvijā nikūjanti adya buddho bhaviṡyasi ||12|| yathā medinī puṡpehi samaṃgibhūtamaṇḍitā | buddhānāmeva utpāde evaṃ bhoti alaṃkrtā ||13|| yathā vāṇaśatā paṃca karonti tvāṃ pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||14|| yathā patriśatā paṃca karonti tvāṃ pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||15|| yathā haṃsaśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | nisaṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||16|| @261 yathā kroñcaśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||17|| yathā moraśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||18|| yathā jīvakaśatā paṃca karonti tvā pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||19|| yathā pūrṇakumbhaśatā paṃca karonti tvāṃ pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||20|| yathā kanyāśatā paṃca karonti tvāṃ pradakṡiṇaṃ | ni:saṃśayaṃ mahāvīra adya buddho bhaviṡyasi ||21|| saṃmukhaṃ pi ca jinapāramitāye (403) upāgame purimabuddhaniṡadyāṃ | svastikakāle sa lokapradīpa: upāviśe mahiruhāgrasamīpe ||22|| atha khalu kālo nāgarājo bodhisatvaṃ siṃhāsanagatamabhistave | yathā mrṃdūhi jālehi saṃstaritvāna saṃstaraṃ | yathā paryaṃkamābhuṃjasi adya buddho bhaviṡyasi ||1|| yathā vāṇaśatā paṃca karonti tvāṃ pradakṡiṇaṃ | samīpe drumarājasya adya buddho bhaviṡyasi ||2|| tvaṃ pi naravīra cariyāṃ adya niṡevasi pūrvaṃ anucīrṇāṃ | dhakṡyasi tvaṃ śaṭhasainyaṃ sahaya sanāgaratha sapadātaṃ ||3|| yathā dvātriṃśatī kāye mahāpuruṡalakṡaṇā | ni:saṃśayaṃ mārasainyaṃ prabhaṃjitvā virocasi ||4|| adya tvaṃ sāśravaṃ cittaṃ kilesamadasūdana | jñānenotpāṭayitvāna bodhiṃ prāpya vibhotsyasi ||5|| adya te saha dharmeṇa prativaktā na bheṡyati | iti kālo mahānāga: uragāṇāṃ varottama: | hrṡṭo prāṃjaliko āha adya buddho bhaviṡyasi ||6|| bodhisatvo kālaṃ nāgarājānaṃ saṃrāge (dhe) ti | evametaṃ mahākāla, evametaṃ mahānāga, adyāhaṃ anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyiṡyaṃ | taṃ ca kālamavaci dvipadendro prītiharṡaparivrṃhitakāyo | (404) adya kāla vacanaṃ tava satyaṃ @262 adya sprśiṡya anuttarabodhiṃ ||1|| api mahidharā girivarā na bhaveyā candramātra gagaṇā prapateyā | naivāhaṃ tatra gato na bhaveyaṃ bhohi prītimanaso bhujagendra ||2|| meruśrṃga anilo vidhameyā medinī ca gagaṇaṃ ca sameyā | mādrśā na hi siṃhāsanaśreṡṭhaṃ upagamya amrtaṃ na sprśensu: ||3|| so girāṃ pramuṃca tatra niṡaṇṇo tiryaṃ va drumavarasya samīpe | adya sarvabhavamūlamaśeṡaṃ ūhanāmi rajanīkṡayakāle ||4|| stavitva kālo saṃbuddhaṃ dvātriṃśavaralakṡaṇaṃ | pradakṡiṇaṃ karitvāna tatraivantahāyitha ||5|| niṡaṇṇo bodhisatvo paṃca saṃjñā pratilabhe | tadyathā atītasaṃjñā kṡemasaṃjñā sukhasaṃjñā aśakyasaṃjñā | imāṃ ca puna: parasaṃjñāṃ pratilabhate | adya mahamanuttarāṃ samyakasaṃbodhimabhisaṃbuddheṡyaṃ (catvāri nītayo tadyathā sāma daṇḍo bhedo pradāno) | atha khalu māro pāpīmāṃ yena bodhiyaṡṭistenopasaṃkramitvā vaihāyase antarīkṡe sthita: prāṃjalīkrta: bodhisatvaṃ namasyanto | atha khalu bodhisatvo māraṃ pāpīmaṃ imāye gāthāye abhyabhāṡe | (405) vaihāyase tiṡṭhasi antarīkṡe vegapramatto mrgamaṇḍalīva | namasyanto prāṃjali vandamāno taṃ vandanīyaṃ iha tvaṃ namasyasi ||1|| ahaṃ vo īśvaro rājā vicetā sarvaprāṇināṃ | sukhadu:khasya vidvāṃso loke paryāyakovidu ||2|| yāva te yauvanaṃ vīra ārogyaṃ ca mahāyaśa | bhuṃja mānuṡyakā kāmāṃ piturniveśane vasa ||3|| mahīṃ ramyāṃ āvasehi sphītāṃ udadhimaṇḍalāṃ | mahāyajñāni yajamāno rājyaṃ kārehi gautama ||4|| aśvamedhaṃ puruṡamedhaṃ puṇḍarīkaṃ nirargaḍaṃ | etāṃ yajñāṃ yajitvāna hohisi amaro maru ||5|| @263 etāṃ yajñāṃ yajitvāna trāyastriṃtraśā saindrikā | modanti kāmakānāṃ ………………||6|| evaṃ tvaṃ hi mārṡa kruhi karohi vacanaṃ mama | mā āgāmike vihanyāhi hitvā sāṃdrṡṭikaṃ phalaṃ ||7|| imāṃ gāthāṃ bhaṇe māro bodhisatvasya santike | tathāvādinaṃ ca māraṃ bodhisatvo dhyabhāṡati ||1|| pramattabuddhi pāpīmaṃ kasya arthaṃ ihāgata: | naiva tvaṃ īśvaro rājā na brahmā na prajāpati: ||2|| (406) sa ca (ce) tvamīśvaro asyā na me yācesi prāṃjali | susamrddhāpi yā jāti: hīnotkrṡṭā ca madhyamā | tāṃ nāhaṃ abhinandāmi anapekṡo smi te pi hi ||3|| susamrddhā pi ye kāmā hīnautkrṡṭamadhyamā | te pyahaṃ nābhinandāmi anapekṡo smi te pi hi ||4|| ye’pime paṃca kāmaguṇā lokasya sukhasammatā | te pyahaṃ nābhinandāmi anapekṡo’smi te pi hi ||5|| nāgo yathā pāśaṃ bhittvā dārayitvā ca bandhanā | gacchati yenakāmo va ………………||6|| chittvā grhabandhanāni gaṃsāmi ahaṃ puraṃ varaṃ | aho dharmamudīrayensu: hrṡṭapramuditā nabhe ||7|| punarmāro yena bodhiyaṡṭistenopasaṃkramitvā uparivaihāyasaṃ antarīkṡe asthāsi | bodhisatvo taṃ āha | kastvaṃ | māro āha | ahamīśvaro madakaro marumānuṡāṇāṃ mahyaṃ surāsuravaro viṡayānuvāsī | saṃsārapaṃjaragatā madanābhibhūtā kāmāturā mucyanti mrtyupāśā ||1|| taṃ vācayā madhurayā paramārthadarśī māraṃ bravīta mahimaṇḍagato maharṡi | ākalpakoṭi kuśaloghasamanvitasya (407) vacanaṃ nararṡabharutaṃ narapuṃgavasya ||2|| cittaśūro si yadi taveśvaratvaṃ kāmeśvaro si yadi vyaktamanīśvaro si | kāmāturā hi strīṇāṃ manujendragarbha paṃke patanti maṇiratnavilambicūḍā ||3|| teṡāṃ tathā nipatitāna mahīśvarāṇāṃ @264 prṡṭhe patanti puruṡāṇa striyo lalantya: | te kāmarāgamadavegayutā hasanti tasmiṃ kṡaṇasmiṃ pramadā yamadāsabhūtā ||4|| so dāsatāmupagato pramadājanasya aiśvaryatāṃ vadasi paśya yathāsi mūḍho | kāmāturasya hi na vidyati īśvaratvaṃ nābhū na cāpi bhavitā iti niścitaṃ me ||5|| so haṃ tavādya sabalaṃ yudhi nirjinitvā aruṇodaye pratibhāte bhavitāsmi buddho | siṃhāsanamupagato hi na kaści krṡṇa uttiṡṭhate caramadehagato abuddho ||6|| māro āha | kiṃ garjase drumavarasmi sukhaṃ niṡaṇṇo na hi tāva paśyasiha yodhyasahasramāliṃ | senāṃ piśācabahurākṡasayakṡasaṃghāṃ (408) caturaṃginīṃ muditāṃ bahumantrayantrāṃ ||1|| bodhisatva āha | yadi mārakoṭinayutāni samāgamensu: kuśalaughasaṃcayasaṃcitanararṡabhasya | romaṃ na iṃjeya kuto tuvaṃ krṡṇabandhu pratigaccha kiṃ vilapesi nirarthakena ||1|| māro bodhisatvena kṡipto svakaṃ bhavanaṃ gatvā parivārasya ācikṡati | eṡo māriṡa bodhisatvo bodhimaṇḍe niṡaṇṇo anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbodhi- tukāmo | so sthānāto cyāvayitavya: mā mama viṡayāto bahujanakāyamati- krāmayiṡyati | tasya dāni janīsuto nāma putro āha | tāta mā naṃ antarāyaṃ karohi anuttarāye samyaksaṃbodhaye abhisaṃbudhyatu | yādrśaṃ me adhigataṃ garbhokramaṇaṃ ca jāti ca abhiniṡkramaṇaṃ ca yathā ca bodhimaṇḍe upasaṃkramya niṡaṇṇo adyaiṡa anuttarāṃ samyaksaṃbodhiṃ abhisaṃbuddhiṡyati | nāsti so satvo vā satvakāyo vā bodhisatvasya samartho anuttarāye samyaksaṃbodhaye antarāyaṃ kartuṃ || niṡaṇṇo siṃho yatha duṡpradharṡo obhāsayitva diśāṃ vrkṡamūle | na caitadasmākaṃ kadāci rocati yaṃ evarūpaṃ rṡimākramesi ||1|| @265 śīlena kṡāntīye tapena caiva | upeto sarvaparamāṃ gatiṃ gato | (409) so evarūpo samucchritadhvajo gajo yathā bhetsyati ātmabandhaṃ ||2|| paśya tuvaṃ sarvadvipādauttamaṃ taṃ candro yathā vibhāti pūrṇamāsye | kathaṃ hi cittaṃ kramate abuddhi yo evarūpāṃ labhate viheṭhāṃ ||3|| aṃgārakarṡūṃ prapateya na koci āśīviṡaṃ pi sprśe no kareṇa | jātyandho trasto śunakhehi prṡṭhe so andhakūpe prapate acakṡu: ||4|| evaṃ ime bhonti parīttacetaso mantro ca no asti tathāvidhānāṃ | ye evarūpaṃ pariśuddha gocaraṃ taṃ aśraddadhānā prapatanti acakṡuṡo ||5|| sacevaṃ etaṃ vacanaṃ na grhṇatha mārgastha unmārgagatā smariṡyatha | palāyamānā diśatā caturdiśaṃ yathāpi….bhraṡṭa kroṡṭuko ||6|| kālo amātyo gāthāṃ bhāṡati | sarvo svakārthasmi samucchritasmiṃ sammohamāsanno visaṃjñabuddhi: | (410) yathā ayaṃ deva asaṃpratīto matiṃ ayuktāṃ kurute janīsuta: ||1|| tato māro mahāsannāhaṃ sannahitvā āgato bodhisatvasamīpaṃ | bodhisatvena ca ukkāsitaśabdena bhagno | puna: māro mahāsannāhaṃ sannahitvā bodhimaṇḍe bodhi- satvasamīpamāgata: mahatīye caturaṃginīye senāye kumbhāṇḍayakṡarākṡasavatīye | samantā triṃśadyojanāṃ sphuritvā hayasahasrayuktavāhanaṃ abhiruhi citracāpadharo sannaddhakavacito ucchritadhvajapatāka: anekabherīmrdaṃgamarupaṭahapaṇavaśaṃkhasaṃninādena kilikilaprakṡveḍitaśabdāni pramuṃcamānāye bhairavāye vikrtāye bhūtagaṇasenāye saṃparivrto | tadyathā-anye aśvamukhā anye uṡṭramukhā anye gardabhamukhā anye ajamukhā anye meṇḍamukhā anye mrgamukhā anye siṃhamukhā anye vyāghramukhā anye @266 dvīpimukhā anye rkṡamukhā anye śvānamukhā anye sūkaramukhā anye viḍālamukhā anye kākamukhā anye kukkuṭamukhā anye grdhramukhā anye kuraramukhā anye aśīrṡakā kabandhā anye ekaśirā anye bahuśirā anye dviśirā anye acakṡuṡo anye caika- cakṡuṡo anye ahastakā anye apādakā anye abāhukā anye daśabāhukā anye asidharā anye śaktidharā anye tomaradharā anye bhiṇḍipāladharā anye śūladharā anye triśūladharā anye haladharā anye cakradharā anye muśaladharā anye mudgaradharā anye paraśudharā anye khaḍgadharā anye karaṃkadharā | anye mukhato’gniṃ vamanti anye sarpāṃ vamanti anye kṡuraparyantā cakrānupari antarīkṡe bhrāmayanti | anye pādena hastināgaṃ grhya bodhisatvaṃ abhi (411) dravanti | anye uṡṭraṃ grhya anye aśvaṃ grhya anye gardabhaṃ grhya anye kabandhaṃ grhya anye karaṃkāṃ grhya anye āśīviṡaṃ grhya anye siṃhāṃ grhya anye vyāghrāṃ grhya anye dvīpīṃ grhya anye rkṡāṃ grhya anye gavayāṃ grhya anye mahiṡāṃ grhya anye śīrṡakaroṭīṃ grhya anye parvatakūṭāni grhya anye samūlāni vrkṡāṇi grhya | anye antarīkṡā ca aṃgāravarṡaṃ pātayanti anye āśīviṡavarṡāṇi pātenti anye upalavarṡāṇi pātenti | anye hastiṡu abhirūḍhā anye aśveṡu anye uṡṭraṡu anye mahiṡeṡu anye gardabheṡu anye gavayeṡu anye mrgeṡu anye sūkareṡu abhiruḍhā bodhisatvamabhidravanti | nāpi bodhisatvasya romasyāpi iñjitatvaṃ cittasya vā anyathātvaṃ | atha sa sagavayāśvaratho khe bahuhayavāraṇayuktāṃ senāṃ | abhinirmiṇīya (a) bhiyāsi yena bodhisatvāsanaṃ śreṡṭhaṃ ||1|| so hayasahasrayuktaṃ vāhanamabhiruhya citracāpadharo | vācāmugrāmudīraye hanatha hanatha grhṇatha naṃ śīghraṃ ||2|| kuṃjarakharāśvavadanā uṡṭramukhā muṡalapāṇino raudrā | rākṡasagaṇā pratibhayaṃ bhramanti yato’sau arinighātī ||3|| aparāṇi kabandhāni āśīviṡakāni ruhanti medinyāṃ | imaṃ hanatha imaṃ grhṇatha ravanti ārtasvaraṃ ghoraṃ ||4|| apare mukhato sarpānagniṃ viṡaṃ ca vamanti…. | pādena grhya gajendramabhidravanti piśācagaṇā: ||5|| (412) parvataśrṃgānapara uggiramānā abhidravanti muniṃ | aṃgāravarṡamapare varṡanti nabhe piśācagaṇā: ||6|| kṡuraparyantā apare bhramenti cakrāṇi antarīkṡagatā | gagaṇe ca caṭacaṭāyati asanirghorāṃ karoti śabdāṃ ||7|| atha khalu bodhisatvena triṡkrtyo śiraṃ parāmrṡya triṡkrtyo paryakaṃ parāmrṡya dakṡiṇena hastaratanena suvicitrarājikena lākṡārasaprasekavarṇena mrdunā tūlasaṃsparśo- pamena tāmranakhena anekakalpakoṭīkuśalamūlasamanvāgatena prthivī saṃparāhatā @267 pranade gambhīraṃ sūkṡmarūpaṃ anunade anuraṇe | sayyathāpi nāma māgadhiko kaṃsapātrī parvataśrṃge saṃparāhatā gambhīrarūpaṃ anunade anuraṇe evameva bodhisatvena dakṡiṇena hastaratanena tāmranakhena suvicitrarājikena lākṡārasaprasekavarṇena mrdunā tūlasaṃ- sparśopamena anekalpakoṭīkuśalamūlasamanvāgatena prthivī parāhatā | tena ca prthivīśabdena bhijje lujje pralujje pariṇame | hastino pi sānaṃ sīdensu:, aśvā pi sānaṃ sīdensu:, rathāpi sānaṃ sīdensu:, pādā pi sānaṃ sīdensu:, hastā pi sānaṃ sīdensu:, praharaṇā pi prapatensu:, diśā pi sānaṃ ujjhyensu: atīrthenāpi nadīṃ nairaṃjanāṃ prapatensu: | anye vāmena pārśvena prapatensu:, anye dakṡiṇena pārśvena prapatensu:, anye uttānakā prapatensu:, anye pādehi prapatensu:, anye jānukehi prapatensu:, anye omūrdhakā prapatensu:, anye avakubjakā prapatensu: bhītā trastā parasparamutkrośamānā | so kareṇa mrdutūlupamena āhaneya dharaṇīṃ dvipadendro | (413) kampe medinī sasāgaraśailā tena bhagnā ca camu: namucisya ||1|| so ca jahe tadā bodhisamīpaṃ bodhisatvatejena te caranto | anekaturagavāraṇayodhā vagāḍhā nairaṃjanāṃ nāma tīrthaṃ ||2|| patitamathitāśvarathaśastra: māro sarākṡasagaṇo diśāṃ ca | aprajānanto nairaṃjananāma pratyotīrṇo vigataśastro tīrthaṃ ||3|| yojanasahasramātraṃ palānā rddhibalena rakṡasenā trastā | tathāpi no cābhayā prakaṃpanti jīvātha diṡṭyā sma saṃśayamuktā ||4|| anye rakṡagaṇā: kaṇṭhāvalagnā prarodanti ca mandāravāṃ ca | devā pravarṡensu karkāravāṃ ca hrṡṭamanā vācamudīrayanti ||5|| vijayo pārthivasya gagaṇe ca dundubhiśabdo hikkāranado ca | @268 (414) nirnade trailokya pravidhutaṃ ca nabhaṃ vimalaṃ śāstu vijayasmiṃ ||6|| devaputro devalokaṃ gatvā āha | yo sau bhāvo satpuruṡottamasya nairaṃjanātīramupāgatasya | na śakyaṃ tadvarṡaśatehi vaktuṃ pradeśamātraṃ parikīrtayiṡyaṃ ||1|| daṡṭo me jāmbūnadakāñcanābho vyomaprabho lakṡaṇacitragātro | saṃprasthito ekacaro abhūṡi nairañjanā yāva ca bodhimaṇḍo ||2|| so te kramāṃ padmadalaprakāśāṃ yathā yathā nikṡipate mahīyaṃ | tathā tathā kampati sābhirāmā anekaghoṡābhiratā vasundharā ||3|| drṡṭā me mārasya camū samāgatā samantato yakṡasahasrakoṭyo | karoti trāsaṃ hrdayaṃ prakampe na satvasārasya karonti iñjanāṃ ||4|| na cāsya bhāvaṃ prthivīya jñāyate samantato devasahasrakoṭiyo | ghoṡaṃ udīrayanti bhaviṡyate jino (415) prahrṡṭā vastrāṇi ca bhrāmayensu: ||5|| drṡṭā me paṃcaśatā jīvajīvakā mayūrahaṃsā karaviṃkakokilā | saṃprasthitenaikaravā abhūṡi nairaṃjanā yāva ca bodhimaṇḍaṃ ||6|| drṡṭo me mārgo amarehi nirmito nairaṃjanā yāva ca bodhimaṇḍaṃ | dhūpasya ca puṡpasya ca mālyasya vicitrapuṡpo sumanojñagandho ||7|| bhagne māre sarvaśo hatateje pūrve yāme pariśodhaye cakṡuṃ | @269 madhyame ca yāme māranighātī pūrvenivāsacaritā smaresi ||8|| udgate ca aruṇe varabuddhiṃ yattakāṃ purimabuddhānubuddhāṃ | buddhadharmavaśitā prāpuṇesi lokanātho bhavarāganighātī ||9|| rātryā paścime yāme aruṇodghāṭasamaye nandīmukhāyāṃ rajanyāṃ yatkiñcit puruṡeṇa satpuruṡeṇa mahāpuruṡeṇa puruṡarṡabhena puruṡadravyena puruṡavīreṇa puruṡanāgena puruṡa- siṃhena puruṡanrpeṇa puruṡapadumena puruṡakumudena puruṡapuṇḍarīkena puruṡapuṃgavena puruṡā- jāneyena puruṡadhaureyena anuttareṇa puruṡadamyasārathinā vikrāntena parākrāntena ekena apra (416) mattena ātāpinā vyapakrṡṭena prahitātmena viharantena gatimatā smrti- matā dhrtimatā buddhimatā prajñāvantena arthikena cchandikena sarvaśo sarvatra yajjñātavyaṃ boddhavyaṃ abhisaṃboddhavyaṃ sarvaṃ tamekacittakṡaṇasamāyuktayā prajñayā anuttarāṃ samyak- saṃbodhimabhisaṃbuddha: | devaputrā gandhamālyaṃ grhya sthitā kiṃtu (nu) khalu bhagavato cittaṃ vimuktaṃ | bhagavāṃstāsāṃ devatānāṃ cittena cittamājñāya tāye velāye tāsāṃ devatānāṃ imaṃ kāṃkṡāchedanaṃ udānaṃ bhāṡati | chittvā trṡṇāṃ vijahāmi rajaṃ, śuṡkā- śravāṇi na sravanti, chinnaṃ vartmaṃ na vartati | eṡaiva anto du:khasya | atha nānāvarṇā kusumaoghā nipatensu: suvicitrasugandhā | devaputrakaratalavimuktā devarājamabhidakṡiṇiyensu: ||1|| yasya vīryaṃ girisāramatulyaṃ yo sadā kulātiteja sikhīva | tasya devamanujopacitasya aṃjaliṃ kurutha apratimasya ||2|| yadā ime prādurbhavanti dharmā ātāpino dhyāyato brāhmaṇasya | athāsya kāṃkṡā vyapanenti sarvā yadā prajānāti sahetudharmā ||3|| ayaṃ anulomo pratītyasamutpāda: | (417) yadā ime prādurbhavanti dharmā ātāpino dhyāyato brāhmaṇasya | athāsya kāṃkṡā vyapanenti sarvā @270 kṡayaṃ pratyayānāṃ avaiti ||4|| ayaṃ pratiloma: pratītyasamutpāda: | māreṇa pāpīmatā prāṇakā nirmitā bhagavato paryakaṃ bhindanti | sūryeṇa udentena sarve vilīnā | atha khalu bhagavān tāye velāye imaṃ udānamudānaye | yadā ime prādurbhavanti dharmā ātāpino dhyāyato brāhmaṇasya | vidharṡitā tiṡṭhati mārasainyā sūryeṇaiva obhāsitamantarīkṡaṃ ||5|| atha khalu bhagavān prathamasaṃbodhiprāpto tāye velāye imamudānamudānaye | sukho vipāko puṇyānāṃ abhiprāyaśca rdhyati | kṡipraṃ ca paramāṃ śāntiṃ nirvrtiṃ cādhigacchati ||1|| purato ye upasargā devatā mārakāyikā | antarāyaṃ na śaknonti krtapuṇyasya kartuṃ vai ||2|| ye bhonti alpapuṇyasya vigrahā te na bhavanti balavanto | balavāṃ bhoti samādhī saṃbhāravatāṃ sa (su) puṇyavatāṃ ||3|| yadi yo ca devaloke atha vā vasavartino manuṡyo vā | (418) akrtyaṃ prārthayate kiṃci tathā tatha na rdhyate tasya ||4|| atha vā puna prārthayati nirvāṇaṃ acyutaṃ padamaśokaṃ | mārgaṃ du:khapraśamanaṃ pratilabhate alpakisareṇa ||5|| atha khalu bhagavānāha | lokavijitaṃ (to) nāma samādhi samāpadyate | ayaṃ loka: santāpajāto sparśoparato rāgaṃ vedeti ātmano | yena yena hi madyanti tato na bhavati anyathā | bhave ayaṃ loko sakto bhave rakto, bhavābhinandito | bhavo yatra bhavati, dukhaṃ bhavati | prahāṇārthaṃ khalu punarbhikṡavastathāgatena brahmacaryaṃ uṡyati | ye hi keci bhavena bhavasya ni:śaraṇamāhu:, sarve te bhavā ani:śaraṇā ti vademi | ye vā puna: kecid bhikṡavo bhavena bhavasya vipramokṡamāhu:, sarve te bhavā avimuktā ti vademi | upadhiṃ pratītya du:khasya saṃbhavo sarvopadhikṡayato bhikṡavo nāsti du:khasya saṃbhavo | lokamimaṃ paśya prthuṃ avidyāparīttaṃ bhūtaṃ bhūtasaṃbhavā apari- muktaṃ | ye kecid bhavā sarve hi sarvatratāye saṃvartanti, sarve te bhavā anityā du:kha- dharmā: pariṇāmadharmā: | evametaṃ yathābhūtaṃ samyakprajñayā paśyate | kṡīyati bhava- trṡṇā bhavaṃ nābhinandati sarvaśo trṡṇākṡayo nirvāṇaṃ | tasya nirvrtasya bhikṡava: punarbhavo na bhavati | abhibhūto māro vijita (to)-saṃgrāmo nirjitā: śatrava: apatyakta: sarvabhavo iti | @271 bhagavān samyakasaṃbuddho yadarthaṃ samudāgato tamarthamabhisaṃbhāvayitvā bodhi- mūle ukkāśanaśabdena māro pāpīmāṃ sabalo savāhano bhagno | anuttarāṃ samyak- saṃbodhimabhisaṃbudhyitvā (419) pravrtte varadharmacakre mahāpariṡāṃ samudānayitvā rājagrhe viharati śāstā devānāṃ ca manuṡyāṇāṃ ca satkrto gurukrto mānito pūjitopacito lābhāgrayaśograprāpto lābhī cīvarapiṇḍapātraśayanāsanaglāna- pratyayabhaiṡajyapariṡkārāṇāṃ | tatra ca anopalipta: padmamiva jalena puṇyabhāgīyāṃ satvāṃ puṇyehi niveśayamāno phalabhāgīyāṃ satvāṃ phalehi pratiṡṭhāpayamāno vāsanā- bhāgīyāṃ satvāṃ vāsanāyāmavasthāpayamāno amrtamanalpakena devamanuṡyāṃ saṃvibhajanto prāṇakoṭiśatasahasrāṇāṃ amrtamanuprāpayanto anavarāgrajātijarāmaraṇasaṃsārakāntā- ranarakādidurgamahāprapātādabhyuddharitvā kṡa(kṡe) me śive same sthale abhaye nirvāṇe pratiṡṭhāpayamāno āvarjayitvā aṅgamagadhavajjimallakāśikośalakurupāṃcālaceti- vatsamatsyaśūrasenaaśvakaavantidaśadiśāṃ | jñāne drṡṭaparākramo svayaṃbhū divyehi vihārehi viharanto brāhmaṇehi vihārehi viharanto āniṃjehi vihārehi viharanto āryehi vihārehi viharanto sāṃtatyedi (hi) vihārehi viharanto buddho buddhavihārehi viharanto jino jinavihārehi viharanto jānako jānakavihārehi viharanto sarvajño sarvajñavihārehi viharanto | cetovaśiprāpto puna: buddho bhagavanto yehi yehi vihārehi ākāṃkṡati tehi tehi vihārehi viharati | etaṃ prakaraṇaṃ bhikṡubhi śrutaṃ yathā bhagavato bodhimūle ukkāsanaśabdena māra: pāpīmāṃ sabalo savāhano bhagno | te bhikṡū bhagavantamāhansu: | paśya bhagavannāścaryaṃ narasiṃhasya mānakrodhapramathina:, kathaṃ ca bhagavato ukkāśanamātreṇa māro sabalāgro nirjito | ekenāpi asahāyena maitracittena dhīmatā anekayakṡanayutā ukkāsana- mātreṇa balāgro nirjito, siṃhavyāghratarakṡadvīpivāraṇakuṃjarā ekena candravaktreṇa saba-(420) lāgro nirjito pāpīmāṃ pāpanayo ca pāpācārapariśrama: | ukkāśana- mātreṇa sabalāgro kathaṃ jita: | bhagavānāha | kiṃ bhikṡava: āścaryaṃ tathāgatena parasaṃbodhiprāptena bodhimūle ukkāśanaśabdena māra: pāpīmāṃ sabalavāhano bhagna: | anyadāpi maye kumārabhūtena ukkāśanaśabdena eṡa pāpīmāṃ sabalāgro nirjita: | bhikṡū āhansu: | anyadāpi bhagavan | bhagavānāha | anyadāpi bhikṡava: | bhūtapūrvaṃ bhikṡavo atītamadhvānaṃ nagare vārāṇasī kāśijanapade tatra rājā subandhu nāma krtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo ṡaṡṭīnāṃ nagarasahasrāṇāṃ rājyaṃ kārayati rddhaṃ sphītaṃ praśāntadaṇḍavyavahārataskaraṃ kṡemaṃ subhikṡaṃ nirītikaṃ nirupadravaṃ ākīrṇajanamanuṡyaṃ | tasya dāni rājño subandhusya ṡaṡṭi nāgasahasrāṇi ibhadantakalpitāni hemajālapraticchannāni suvarṇālaṃkārabhūṡitāni sakhurapravālāni sahastyārohāṇi (iṡutomarapāṇino) ṡaṡṭi aśvasahasrāṇi saindhavānāṃ śīghra- @272 pravāhināṃ sarvālaṃkārabhūṡitānāṃ, ṡaṡṭi rathasahasrāṇi siṃhacarmaparivārāṇi vyāghra- carmaparicchannā dvīpicarmaparicchannāni sanandighoṡāṇi savaijayantakāni sakhura- pravālāni ucchritadhvajapatākāni, ṡaṡṭi dhenusahasrāṇi sarvāṇi kāmadohīni, ṡaṡṭi strīsahasrāṇi āmuktamaṇikuṇḍalāni sarvālaṃkārabhūṡitāni, ṡaṡṭi paryaka- sahasrāṇi suvarṇamayāni rūpyamayāni dantamayāni, ṡaṡṭi suvarṇapātrasahasrāṇi, ṡaṡṭi ratnamayāni sahasrāṇi ṡaṡṭi nidhānasahasrāṇi |viṃśadbrāhmaṇasahasrāṇi nityabhojanāni | prabhūtaṃ dhanadhānyakośakoṡṭhāgāraṃ prabhūtadāsīdāsakarmakarapauruṡeyaṃ prabhūtaṃ amātyabhaṭabalāgraṃ prabhūtaṃ yantradha-(421)nuguṇakośaṃ | tasya dāni rājño subandhusya śayanagrhe mahanto ikṡustambo prādurbhūta: | tasya dāni ikṡustambasya madhye ekaṃ ikṡu: sarvaśobhanaṃ prādurbhūta: itarāṇīkṡustaṃbānyabhibhavati balenāpi varṇenāpi tejenāpi palāśenāpi | so dāni rājā subandhu: ikṡustambaṃ drṡṭvā vismito cintāsāgaramanupraviṡṭo | kasyedaṃ bhaviṡyati nimittaṃ kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā | so dāni rājā subandhu: brāhmaṇapurohitarājācāryā śabdāvitvā āmantreti | bhavanto śayanagrhe me mahānto ikṡustambo prādurbhūto tasya ikṡustambasya madhye eka ikṡu sarvaśobhanaṃ prādurbhūtaṃ sarvā itarāṇyabhibhavati varṇenāpi tejenāpi palāśenāpi | taṃ bhavanto pratyavekṡatha jānatha kasyetaṃ nimittaṃ laṃcakaṃ pāpakaṃ vā, yaṃ dāni vo kartavyaṃ taṃ karotha | te dāni brāhmaṇa-purohitarājācāryāstaṃ ikṡustambaṃ pratyavekṡanti paśyanti adbhūtaṃ prāsādikaṃ darśanīyaṃ cakṡuramaṇīyaṃ drṡṭvā ca puna: rājño subandhusya jayena baddhā(rddhā)payitvā etadavocat | diṡṭyā vrddhi mahārāja, kalyāṇaṃ nimittaṃ anta:pure prādurbhūtaṃ | ato te mahārāja ikṡustambāto kumāro prādurbhaviṡyati krtapuṇyo maheśākhyo mahātejo durāsado dūṡpradharṡo duṡprasaho prāsādiko darśaṇīyo devānāṃ ca manuṡyāṇāṃ ca | taṃ devasya priyaṃ bhavatu | te dāni brāhmaṇā rājñā subandhunā praṇītena khādanīyabhojanīyena saṃtarpayitvā saṃpravārayitvā hiraṇyasuvarṇasya utsaṃgāṃ krtvā visarjitā | so dāni ikṡustambo ahorātrehi saṃvrddho kālāntareṇa mahanto ikṡustambo saṃvrtto, so pi madhyamako ikṡustambo mahanto velupramāṇo ikṡu saṃjāto komalo ca darśanīyo ca pariṇāhavanto ca sarvānikṡusambānabhibhavati | tasya dāni rājño subandhusya (422) agramahiṡī surucirā nāma prāsādikā darśanīyā akṡudrāvakāśā paramāya śubhavarṇapuṡkalatāya samanvāgatā | so dāni rājā subandhu: agramahiṡīya surucirāya sārdhaṃ rājārhe śayane śayita: osaktapaṭṭadāmakalāpe dhūpitadhūpane muktapuṡpāvakīrṇe suvarṇamaye rupyamaye dīpavrkṡehi….kubjavāmanakirātavarṡavara- kāṃcukīyehi jāgrantehi | atha khalu tato ikṡustambāto rātryā paścime yāme aruṇodghāṭakālasamaye mūladaṇḍāto kumāra: prādurbhūta: prāsādiko darśanīya: akṡudrāvakāśa: paramāye @273 suvarṇapuṡkalatāye samanvāgata: | tato so kumāro surucirāye devīye pratigrhīto | so dāni rājā subandhu: taṃ kumāraṃ ikṡustambāto prādurbhūtaṃ drṡṭvā vismito | āścaryaṃ kedrśo eṡo satvo bhaviṡyati yo ikṡuto prādurbhūto | so dāni rājā subandhu: kumārasya saptarātraṃ ramaṇīyāṇi jātakarmāṇi karoti |śramaṇabrāhmaṇa- krpaṇavanīpakeṡu anye ca mahājanakāye saptāhaṃ viśrāṇeti annaṃ pānaṃ khādyaṃ bhojyaṃ gandhamālyavilepanaṃ vastrāṃ ca, tailapranālikā pravāhitā, ghrtapranālikā pravāhitā, nānāprakārā: pānapranālikā pravāhitā | mahanto jñātivargo samāgata:, bahūni rājaśatāni samāgatāni, bahūni brāhmaṇasahasrāṇi samāgatāni | mahanto āmodo subandhusya grhe vartati | tūryaśatāni saṃpravādyanti, saṃgītiśatāni nivartanti | sarvaṃ nagaraṃ saptāhaṃ satkrtaṃ | tadanupātraṃ rājā saptāhaṃ jātakarmāṇi krtvā saptāha- syātyayena tato rājā subandhu: brāhmaṇapurohitarājācāryāṇāmāmantrayati | bhavanto kumārasya sadrśaṃ nāmaṃ karotha | teṡāṃ dāni bhavati | eṡo kumāro ikṡuto jāto, bhavatu imasya ikṡvākutti nāmaṃ | te dāni brāhmaṇā rājño nivedenti yaṃ (423) mahārāja eṡo kumāro ikṡuto jāto, bhavatu imasya kumārasya ikṡvākati nāmaṃ | so dāni rājā subandhu: kumārasya nāmaṃ brāhmaṇānāṃ sakāśāta: śrutvā prīto saṃvrtto | sadrśaṃ kumārasya nāmaṃ sthapitaṃ | anye pi kumārasya nāmaṃ śrutvā prītā saṃvrttā: | teṡāṃ dāni brāhmaṇānāṃ rājñā subandhunā prabhūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ dattvā saṃpravāritā, prabhūtaṃ hiraṇyasuvarṇaṃ dattvā visarjitā: | tena dāni rājñā subandhunā tasya kumārasya catvāro dhātrīyo saparivārā anurūpā upasthāpitā, yā kumāraṃ anyā udvarteti, supeti, anyā stanaṃ pāyeti, anyā uccāraprasrāvamākarṡati, anyā utsaṃgena dhārayati | evaṃ dāni so ikṡvākū rājakumāro caturhi dhātrīhi samyagupasthihiyamāno samyakparicarīyamāno yathā utpalaṃ vā padumaṃ vā kumudaṃ vā puṇḍarīkaṃ vā kūlāṃtehi evaṃ sa bahvīyati | yathoktaṃ bhagavatā | krtapuṇyo hi vardhati nyagrodho iva subhūmiyā | jāto nupanthake va drumo so lpapuṇya: viruhyati ||1|| evaṃ dāni so kumāra: saṃvardhiyamāno yaṃ kālaṃ saptavarṡa: aṡṭavarṡo vā saṃvrtto tata: sekhīyati lekhāyaṃ pi lipīyaṃ pi saṃkhyāyāṃ pi gaṇanāyāṃ pi mudrāyāṃ pi dhāraṇāyāṃ pi hastismiṃ pi aśvasmiṃ pi dhanuṡi pi veluṡi pi dhāvite laṃdhite javite plavite iṡvastrajñāne yuddhe chedye bhedye saṃgrāmaśīrṡe rājamāyāsu sarvatra niścitaguṇagrhīto mātrjño śrāmaṇyo brāhmaṇyo abhivādanavaṃdanapratyutthānaśīlo āvarjanasaṃpanno mārdava- saṃpanno aparuṡo akaruṡo akarkaśo nivāto sukhasaṃvāso pūrvālāpī priyabhāṡī rājño iṡṭo (424) devīye anta:purasya iṡṭo, amātyānāṃ iṡṭo, sarvasya bhaṭabalāgrasya @274 iṡṭo, purohitasya śreṡṭhisya naigamajānapadasya pratirājānāmiṡṭa: ca priyo ca manāpo ca alpātaṃko samāye samyagvipācanīye grahaṇīye samanvāgato na cāti- śītāye na cātiuṡṇāye rtuvipariṇāmāye dīrghāyuṡka: caturaśīti varṡasahasrāṇi āyu:pramāṇaṃ | yathoktaṃ bhagavatā | sarvasatvā mariṡyanti maraṇāntaṃ hi jīvitaṃ | yathākarma gamiṡyanti puṇyapāpaphalopagā: ||1|| nirayaṃ pāpakarmāṇo krtapuṇyā ca sadgatiṃ | apare ca mārgaṃ bhāvetvā parinirvāyantyanāśravā iti ||2|| so dāni rājā subandhu ciraṃ dīrghamadhvānaṃ dharmeṇa rājyaṃ kārayitvā caturaśītinā ca varṡāṇāmatyayena kāladharmeṇa saṃyukto kālagato, ikṡvākunā kumāreṇa rājyaṃ pratilabdhaṃ | tata: rājā vārāṇasyāṃ paitrkyehi ṡaṡṭhīhi nagarasahasrehi rājyaṃ kārayati nihatadaṇḍo nihatapratyarthiko nihatapratyamitro akaṇṭako anuraktajanapado mahābalo mahākośo mahāvāhano vistīrṇānta:puro bahūni strīsahasrāṇi sarvāṇi ca apra- jātāpatyāni | na kasyācit putro vā dhītā vā asti | so dāni rājā ikṡvāku: kālāntareṇa rājyaṃ kārayitvā cintāsāgaramanupraviṡṭo | mama vistīrṇaṃ rājyaṃ, vistīrṇamanta:puraṃ, na me putro sti, mā haiva tāvadahaṃ aputro kālaṃ kareya | tata: me imaṃ viṡayaṃ pratyarthikehi ākramiṡyati | so dāni rājā ikṡvāku: purohitena sārdhaṃ nimantrayati | kathaṃ me putro bhaveyāti | purohito tamāha | mahārāja etaṃ strīkāgāraṃ aṡṭamiṃ caturdaśiṃ paṃcadaśiṃ trikṡutto pakṡasya ośiritavyaṃ | tataste (425) kumāro bhaviṡyatīti vistīrṇo ca ikṡvākukulo bhaviṡyati | so dāni rājā ikṡvāku: purohitasya sakāśāto vacanaṃ śrutvā alindādevīṃ agramahiṡīṃ rājakule sthapetvā tāni anyāni bahustrīsahasrāṇi trikṡuttaṃ pakṡasya ośiṡṭā | gacchatha yena yasyā, abhipretaṃ sā tena sārdhaṃ ramatu | evaṃ dāni rājakulāto bahuni sahasrāṇi nirdhāvitāni hrṡṭamanasa: sarvālaṃkāravibhūṡitā: mrgikā iva saṃtrastā dvāre dvāre upāgame kācijjalpantīyo lobhaye aparā hasantīyo aparā dhāvamānā anudhāvantī | sarve skhalitā āsi sarve āsi pramūrcchitā | ikṡvākurājanagare manuṡyāstāhi rājapatnīhi sārdhaṃ praluṭhitā pramūrcchitā āsi | aparo dāni puruṡo subandhukulāto jātisaṃbaddho manuṡyabhūto kāyasucaritena samanvāgata: vāksucaritena samanvāgato mana:sucaritena samanvāgata: daśa kuśala- karmapatha samādāya vartitvā manuṡyeṡu cyavitvā trāyastriṃśe devanikāye śakro nāma devarājā utpanno | so dāni samanvāharati | kahiṃ so rājā subandhu: kāye vartamāno ti jīvati vā mrto vā ti | so dāni paśyati yathā rājā subandhu: kālagato tasya ikṡvāku nāma putro, tena rājyaṃ pratilabdhaṃ tasya rājño ikṡvākusya @275 purohitena viṡamā gati: dinnā ayogyā asadrśā, subandhukulasya triṡkṡuttaṃ pakṡasya istriyāgāraṃ ośiritavyaṃ prajāye arthāye | so dāni śakro devānāmindro brāhmaṇa- veṡamātmano nirmiṇitvā jīrṇo vrddho mahallako adhvagato vayamanuprāpto valīhi parigataśarīro palitaśiro tilakālagātro so ikṡvākusya rājño dvāraṃ gatvā āha | ahaṃ ikṡvākuṃ paśyitukāmo | pratihārarakṡo rājakulaṃ praviṡṭa: rājño ikṡvākusya nivedeti | (426) mahārāja brāhmaṇo dvāre sthito rājānaṃ draṡṭumicchati | rājā ikṡvāku āha | svāgataṃ brāhmaṇasya, praviśatu | tena dāni pratihārarakṡeṇa so brāhmaṇo rājakulaṃ praveśita: | rājā vrddhaṃ brāhmaṇaṃ drṡṭvā pratyutthito | svāgataṃ te brāhmaṇa, niṡīdāhi, imaṃ te āsanaṃ | so dāni brāhmaṇo jayena vardhāpayitvā upaviṡṭa: | rājā naṃ prcchati | brāhmaṇa kuto diśāto āgato, kiṃ mārgasi, kiṃ te ruccati, kiṃ te demi | brāhmaṇo āha | mahārāja dūrato smi pradeśāto āgato tava udāraṃ kīrti śabdaślokaṃ śrutvā ikṡvāku: triṡkṡuttaṃ pakṡasya stryāgāraṃ ośirati prajāye arthāye ti | tata: rāja striyāya arthiko dūrato smi deśāto āgato, tato me striyāye pratibhāgehi | so dāni rājā brāhmaṇasya vacanaṃ śrutvā prīta: tuṡṭa: saṃvrtto kāṃcukīyamāmantrayati | bho bhaṇe kāṃcukīya śīghraṃ imasya brāhmaṇasya mama stryāgāraṃ upadarśehi | yā se strī rocate tāṃ se dehi | tena dāni kāṃcukīyena brāhmaṇo anta:puraṃ praveśito bahunāṃ strīsahasrāṇāṃ madhye | brāhmaṇa eṡo rājño ikṡvākusya stryāgāro yā te strī abhipreto tāṃ grhya gacchāhi | tena dāni brāhmaṇena teṡāṃ bahūnāṃ strīsahasrāṇāṃ yā rājño ikṡvākusya agramahiṡī alindā nāma devī na kadācit rājakulāto niṡkramati sā devī tena brāhmaṇena grhītā | eṡā me bhavatu | sā dāni devī praruṇḍā | ayaṃ brāhmaṇo mama ayyako vā payyako vā atha vā uttaro | rājā ikṡvāku drḍ+havratasamādāno mā hevaṃ māṃ imasya brāhmaṇasya upasthānaparicaryāye osiriṡyati | tasyā dāni alindāya kubjā mālākārī mālāṃ gūhayati | sā dāni kubjā (427) taṃ brāhmaṇaṃ jalpati | brāhmaṇa tvaṃ jīrṇo vrddho mahallako taruṇīṃ strīmicchasi | na tvāṃ kadācittarūṇī strī hastena vā pādena vā sprśeyā, gaccha, kiṃ te alindāye devīye, yā aparityaktā rājño ikṡvākusya | so dāni brāhmaṇo tāṃ kubjāṃ āha | alpotsukā tuvaṃ kubje mālāṃ guhāhi, priyo ahaṃ alindāye devīye yathā tuvaṃ nānye | tasyā dāni alindāye devīye anyā ceṭī varṇakapīṡikā | sā dāni taṃ brāhmaṇaṃ jalpati | brāhmaṇa tvaṃ jīrṇo vrddho mahallako śayanavastra- gandhiko durgandho na tava devī draṡṭuṃpi icche kiṃ puna: praṡṭuṃ | gaccha, kiṃ te alindāye, yā rājño ikṡvākusya aparityaktā | so dāni brāhmaṇo tāṃ ceṭīmāha | alpot- sukā tuvaṃ ceṭī varṇakaṃ pīṡehi, priyo ahaṃ aliṃdāye devīye yathā tuvaṃ nānye | sā @276 dāni aliṃdā devī āha | na me kenacidupāyena eṡo brāhmaṇo ośiriṡyati | sā dāni devī uccena kaṇṭhena praruditā | tāye devīye rudamānāye parivāro pi se praruṇḍo | tatra anta:pure mahanto ārāvaśabdo | aśroṡī khalu rājā ikṡvāku upariprāsādavaragata: anta:purasya uccaśabdaṃ mahāśabdaṃ | so dāni rājā varṡavarāṃ kāṃcukīyāṃśca prcchati | bho bhaṇe kiṃ pyeṡa strīṇāṃ ārāvaśabdo śruyati| te dāni varṡavarā kāṃcukīyā āha | deva tena brāhmaṇena alindā devī grhītā | rājena me ikṡvākunā pravāritaṃ yā te strī ruccitā tāṃ grhṇāhīti | tata: me eṡā bhavatu | tato sā devī alindā praruṇḍā devīya rudamānāya parivāreṇa pi se ārāvo mukto | so dāni te pratiśrutvā svakamanta:puraṃ praviṡṭo taṃ brāhmaṇaṃ jalpati | brāhmaṇa tvaṃ jīrṇo vrddho mahallako yadi rājakule icchasi nityabhaktikaṃ bhoktuṃ tatte dāsyāmi, kiṃ te aliṃdāye devīye, anyāṃ grhṇāhi | so dāni āha | mahārāja (428) ahaṃ jīrṇo vrddho kāsanako ca muhūrte muhūrte mūrcchiyāmi | na śaknomi svayaṃ utthihituṃ svakāṃ śeyyāṃ omūtremi, tadenāmeva dehi tuvaṃ, eṡā me utthāpayiṡyati, eṡā me paricariṡyati | mā bhavānikṡvāku: mama strīyāya pravārayitvā paścāda- nutapyāhi | atha dāni bhavānikṡvāku: mithyāyācanāṃ karotīti āmantremi gacchāmi | rājā āha | nāhaṃ brāhmaṇa mithyāyācanāṃ karomi nāpi dattvā anutapyāmi api, tvaṃ jīrṇo vrddho mahallako, iyaṃ ca devī taruṇī sukumārā taṃ te na icchati | vistīrṇo yaṃ cānta:puro, bahūni strīsahasrāṇi, yā te strī ruccati tāṃ grhṇāhi, tāye sārdhaṃ abhiramāhi sā te upasthihiṡyati | brāhmaṇa āha | alaṃ mahārājā eṡā eva me bhavatu yā tiṡṭhati māninī tiṡṭhamānā anavadyāṃgī mandaṃ prekṡati | eṡā eva me bhavatu yā tiṡṭhati māninī tiṡṭhamānā anavadyāṃgī mrgībhāvaṃ ca prekṡati | eṡā me bhotu yā tiṡṭhati māninī tiṡṭhamānā anavadyāṃgī mukhaṃ aśrūhi siṃcati | alaṃ me mahārāja anta:purikāye eṡā eva me devī bhavatu, eṡā me utthāpayiṡyati, eṡā me upasthāsyati, eṡā me paricariṡyati, mā bhavānikṡvāku mama strīṃ pravārayitvā anutapyāhi | atha dāni (yāva) gacchāmi | rājā ikṡvāku āha | (yāvad) api tvaṃ jīrṇo vrddho mahallako | iyaṃ ca devī taruṇā sukumārā taṃ te na icchati | ayaṃ te vrṡalā kubjā maithunārthikā dāsī, te ayaṃ bhavatu yena tvaṃ icchasi tena tāṃ nehi, eṡā te upasthāsyati | kubjā āha | mahārāja eṡo brāhmaṇo pūtivalī palitamukho vadarīkusumo va sudurgandho chagalo va gandha- prāpto | viṡaṃ bhuktvā mariṡyaṃ sace me deva etasya desi | imaṃ sthaviraṃ bhagnāṃgaṃ māreṡyaṃ rahogatā | so dāni brāhmaṇo āha | (429) sarvakubjehi me vairaṃ ye kecit prthivi(vī)niśritā | yatrāyaṃ vrṡalā kubjā mama icchati ghātitaṃ ||1|| @277 alaṃ mahārāja kubjāye, eṡā eva me devī bhavatu eṡā me upasthāsyati eṡā paricariṡyati | mā bhavāṃ mama striyaṃ pravārayitvā anutapyāhi | atha tava mithyāyācanāṃ karosīti āmantremi gacchāmi | rājā āha | nāhaṃ brāhmaṇa mithyāyācanāṃ karomi nāpi dattvā anutapyāmi | api tvaṃ jīrṇo vrddho mahallako iyaṃ ca devī taruṇī sukumārā, taṃ te na icchati | yadi tvaṃ taruṇo bhaveyā taṃ eṡā devī utkaṇṭheyā, api tu nāhaṃ mithyāyācanāṃ karomi, gaccha grhya aliṃdāṃ devī, nehi yatrecchasi | so dāni brāhmaṇo rājño ikṡvākusya pratiśrutvā hrṡṭa: tuṡṭa: prīto saṃvrtto | aliṃdāṃ devīmāliṃgya tata: praveśaṃ praveśayanto tasyā eva upari prapatito strīsahasrehi aṭṭahāso mukto, devīye kalyāṇo anurūpa: puruṡo labdha: | aliṃdāpi devī aśrukaṇṭhā rudanmukhī pralapantī brāhmaṇena haste grhya ākaḍḍhati kaṭṭīkriyati ito ca ito ca laggati | ucchasantena praśvasantena aśrūhi vahantehi ālāpena (nālāya) galantī pradeśe deśe omūtrentena susaṃgrhītāṃ krtvā anālambantī rājagrhāto kaṭṭīyamānī nikkāsitā vikalībhūtā ca saṃvrttā | tena brāhmaṇena nagarasya anuprākāraṃ daridragrāme vaṃkajarjaraśālāṃ nirmiṇitvā jarjaramaṃce trṇapalāśaṃ prajñapitaṃ khaṇḍaghaṭakaṃ dakasya sthāpitaṃ | tatra aliṃdā devī praveśitā vastrehi naṡṭapraṇaṡṭehi ābharaṇehi lugnapralugnehi na kadāci- (430)t pādehi bhūmiṃ sprṡṭvā pādukāhi bhraṡṭāhi anāmuktehi pādehi kṡata- vikṡatehi | tato so brāhmaṇo tatra jarjaraśālāmadhye niṡīditvā āha | bhadre sunivastā bhavitvā pādāni me dhovāhi svakāni ca pādāni dhovāhi tato ramāhi, varaṃ te ramito ahaṃ, suṡṭhu bhadre rāmehi, samyak māṃ bhadre ramāpehi bhaṇitena me bhadre ramāpehi, lalitena me bhadre ramāpehi | evaṃ dāni sā deviye sarvarātrī evaṃ me rāmehi evaṃ me rāmehi utthāpehi saṃviśāpehi saṃviśāpehi tti gatā rātriye prabhātāye aruṇod- gamanakālasamaye tato śakro svarūpeṇa sthito aṃgadakuṇḍaladivyaśarīradhāro udāreṇa varṇenobhāsayitvā varavimalakuṇḍaladharo devarājā bhavitvā svayaṃprabhā osrṡṭā varṇena sarvaśālā sāmantena obhāsitā | sā dāni alindā devī śakraṃ devānāmindraṃ svarūpeṇa drṡṭvā rāgena mūrcchitā | kiṃ mayā krtaṃ yametena sārdhaṃ na ramitaṃ ti | śakro devānāmindro aliṃdāṃ devīṃ vareṇa pravārayati | śakro smi devānāmindro trāyastriṃśāna īśvaro | varaṃ varehi me bhadre yaṃ kiṃcit manasecchasi ||1|| sā dāni aliṃdā devī śakrasya devānāmindrasya prāṃjaliṃ krtvā etaduvāca | śakro me vareṇa vāreti evaṃ vademi putro me varo ti | tasyā dāni indreṇa bhaiṡajyaguḍikā dinnā | imāṃ guḍikāṃ udakena vilolayitvā pibāhi tata: te putro bhaviṡyati siṃhasadrśo balavāṃ parasainyapramardano | utsāhenāsya loke samasamo na bhaviṡyati | @278 api tu varṇena rūpena pāpako bhaviṡyati yaṃ te ahaṃ na hrṡṭāya upasthito | indro (431) dāni alindāye devīye varaṃ dattvā jarjaraśālāmantarahāpayitvā trāya- striṃśadevanikāye pratyasthāsi | sā dāni aliṃdā devī tāṃ bhaiṡajyaguḍikāṃ aṃśukasya koṇe bandhitvā rājakulaṃ praviṡṭā padmavarṇena mukhena pariśuddhehi indriyehi | evaṃ vistīrṇa anta:pure mama putro bhaviṡyati | sā dāni alindā devī rājñā ikṡvākunā dūrato eva dvāra- śālāyāṃ praviśantī drṡṭā padmavarṇena mukhena pariśuddhehi indriyehi | rājā dāni devīṃ prcchati | padmavarṇo te mukho pariśuddhānīndriyāṇi sukhaṃ rātriṃ śayitāye krīḍāratī vā anubhūtā kiṃcit te udāro kalyāṇo labdho ti | sā dāni devī āha | mahārāja kuto me śayitāye sukhaṃ krīḍ+āratirvā anubhūtā | śakro so devānāmindro so brāhmaṇaveṡaṃ nirmiṇitvā ihāgato | tata: me sarvarātri utthāpehi saṃveśehi gatā prabhātāyāṃ rātryāṃ aruṇodghāṭakālasamaye taṃ brāhmaṇaveśamantardhā- payitvā indra: svarūpeṇa sthita: sarvāṃ ca diśāṃ varṇenāvabhāsayitvā ahaṃ varaṃ pravāritā varaṃ varehi bhadre | śakro smi devānāmindro trāyastriṃśāna īśvaro | varaṃ varehi me bhadre yaṃ tuvaṃ manasecchasi ||1|| tatra mahārāja putravaro yācita: putraṃ me varaṃ dehi | tena śakreṇa mama bhaiṡajya- guḍikā dinnā imāṃ guḍikāṃ udakena vilolayitvā pibāhi tato putro bhaviṡyati siṃhāsanapīṭho balavāṃ parasainyapramardako utsāhena se loke samasamo na bhaviṡyati, api tu varṇarūpeṇa pāpako bhaviṡyati, yaṃ te ahaṃ na hrṡṭatuṡṭāye upasthito | so dāni rājā (432) śrutvā devīye ruṡṭo | yā dāni tvaṃ mayā anujñātā kimasya tvayā na hrṡṭatuṡṭāye upasthito | tena dāni rājñā devīye bhaiṡajyaguḍikā roṡeṇa ācchinnā | so dāni rājā bhaiṡajyaguḍikāṃ śiṃlāyāṃ nighrṡayitvā udakena vilolayitvā paṃcānāṃ mānavikānāṃ devīśatānāṃ kuśāgreṇa pibanāye dinnā | sāpi aliṃdā devī tato bhaiṡajyaguḍikāto pibanāye na labhati mā devī pāpakaṃ putraṃ janayiṡyati | sā dāni aliṃdā devī ceṭīnāṃ prcchati | kahiṃ sā bhaiṡajyaguḍikā krtā | ceṭīyo āha | devī tava sā bhaiṡajyaguḍikā rājñā grhṇītvā niṡadāyāṃ nigharṡayitvā paṃcānāṃ mānavikānāṃ devīśatānāṃ pibanāye dinnā | devī prcchati | katamāye niṡadāye sā bhaiṡajyaguḍikā oghrṡṭā ti | ceṭī āha | imāe devi niṡadāya sā bhaiṡajyaguḍikā oghrṡṭā | sā dāni aliṃdā devī niṡadāya udakavinduṃ krtvā kuśāgreṇa jihvāgraṃ krtvā abhyavahrtaṃ | tāye api devīye kukṡi: pratilabdho | evaṃ dāni paṃca devīśatāni kukṡimantāni saṃvrttāni | @279 tāni dāni paṃca devīśatāni navānāṃ vā daśānāṃ vā māsānāmatyayena prasūtāni | ekūnapaṃcakumāraśatā jātā prāsādikā darśanīyā akṡudrāvakāśā paramāye śubhāye varṇapuṡkalatāye samanvāgatā, aliṃdāye pi devīye putro jāto durvarṇo durdrśo sthūloṡṭho sthūlaśiro sthūlapāda: mahodaro kālo maṡirāśivarṇo | te dāni varṡavarā kaṃcukīyā ca rājño nivedayanti | mahārāja ekūnā paṃcaśatā devī prasūtā ekūnā paṃca kumāraśatā jātā prāsādikā darśaṇīyā, aliṃdāye devīye putro jāto durvarṇo durdrśo sthūloṡṭho sthūlaśiro sthūlapādo kālo maṡirāśivarṇo | (433)śrutvā puna: rājā ikṡvāku: ruṡṭo daurmanasyajāto saṃvrtto | yaṃ mayā devīye guḍikā pibanāye na dinnā mā sā putraṃ janayiṡyatīti tatkuto devīye edrśo putro jāto | varṡavarā kaṃcukīyā āha | mahārāja yatra devena niṡadāya sā bhaiṡajyaguḍikā nighrṡṭā tatra tāye niṡadāye devī udakavinduṃ krtvā kuśāgreṇa jihvāgreṇa abhya- vahrtaṃ tato devīye putro jāto | rājā āha | mā me kadāciddevīye putro agrato tiṡṭhatu, na icchāmi edrśaṃ draṡṭuṃ | so dāni ikṡvāku: teṡāṃ paṃcānāṃ kumāraśatānāṃ ekūnakānāṃ varṇarūpaṃ śrutvā prahrṡṭatuṡṭo | teṡāṃ rūpavantānāṃ kumārāṇāṃ aliṃdāye putraṃ sthāpayitvā saptāhaṃ ramaṇīyāni jātakarmāṇi kriyanti śramaṇabrāhmaṇa- krpaṇavanīpakeṡu anyaya janasya viśrāṇeti annaṃ pānaṃ khādyaṃ bhojyaṃ vastraṃ gandhaṃ mālyaṃ vilepanaṃ tailapraṇālikā pravāhitā ghrtapraṇālikā ca nānāprakārā pānapraṇālikā pravāhitā | ekamekasya kumārasya catvāro dhātriyo upasthāpitāyo, kumārasya anyā udvarteti supeti, anyā uccāraprasrāvamapakarṡati, anyā stanaṃ deti, anyā utsaṃgena dhārayati | aliṃdāye devīye putre dhātriyo na dinnā | tato alindāye devīye svakā upasthāyikā dinnā | evaṃ dāni te kumārā unnīyanti vardhīyanti | tato rājā ikṡvāku: sarveṡāṃ teṡāṃ paṃcānāṃ kumāraśatānāṃ kuśamiśrāṇi nāmā krtāni | koci indrakuśo kocidbrahmakuśo kocid devakuśo kocidrṡikośo kocit kusumakośo koci drumakuśo koci ratnakuśo kocit mahākuśo koci haṃsakuśo koci kroñcakuśo koci mayūrakuśo ityevamādi sarveṡāṃ kuśamiśrāṇi nāmā krtāni, aliṃdāye devīye śuddhaṃ kuśo ti nāmaṃ krtaṃ | (434) rājā dāni ikṡvāku: sarveṡāṃ ekūnapaṃcakumāraśatānāṃ dāraka- krīḍāpana (yāna)-kāni nānāprakārāṇi deti, devīye putrasya kuśasya krīḍā- pana(yāna)kaṃ na deti | tata: kuśo kumāro yaṃ vā krīḍ+āpana (yāna)kaṃ abhipretaṃ bhavati teṡāṃ bhrātrṇāṃ ācchinditvā krīḍitvā ramitvā punardeti | evaṃ dāni @280 rājā ikṡvāku: teṡāṃ kumārāṇāṃ nānāprakārāṇi krīḍāyānakāni deti hastiyānaṃ aśvayānaṃ rathayānaṃ nānāprakārāṇi udārāṇi rājārhāṇi, kuśasya kumārasya yānaṃ na deti | kuśo pi kumāro yaṃ se yānaṃ abhipretaṃ bhavati hastiyānaṃ vā aśvayānaṃ vā rathayānaṃ vā yugyayānaṃ vā śivikā vā syandamānikā vā gallī vā ardhagallī vā patrayānaṃ vā ākāśayānaṃ vā teṡāṃ bhrātrṇāṃ ācchinditvā vahitvā va punardeti kimetāni rakṡitvā ti | evaṃ dāni te kumārā vivardhamānā yaṃ kālaṃ vijñaprāptā saptavarṡā vā aṡṭavarṡā vā tato sekhīyanti lekhāyaṃ pi lipiyaṃ pi saṃkhyāyaṃ pi gaṇanāyaṃ pi mudrāyaṃ pi dhāraṇīyaṃ pi hastismiṃ pi aśvasmiṃ pi rathasmiṃ pi dhanusmiṃ pi veṇusmiṃ pi dhāvite javite plavite iṡvastrajñāne yuddhe vā niyuddhe vā chedye vā devyo vā bhedye vā heṭyo vā saṃgrāmaśīrṡāyāṃ vā rājamāyācāre sarvatra niścitā gatigatā: | kuśakumāraṃ na koci śilpaṃ śikṡayati, svakāya buddhīya svakāya prajñāya svakena vīryena sarveṡāṃ teṡāṃ bhrātrṇāṃ anyasya mahājanakāyasya suśikṡita: | iṡvastrajñāne suśikṡito sarvaśilpāyatanehi aparāparehi ca sarveṡāṃ kuśo kumāro viśiṡyati | tasya dāni rājño ikṡvākusya evaṃ bhavati | yaṃ nūnāhaṃ imāṃ paṃca kumāraśatāṃ mīmāṃseyaṃ ko imeṡāṃ mamātyayena rājā bhaviṡyati | tena dāni rājñā ikṡvākunā (435) paṃca modakaśatā kārāpitā eko modako mahānto teṡāṃ modakānāṃ madhye sthāpito aparehi modakehi occhādito yo etaṃ mahāntaṃ modakaṃ grhṇīṡyati tamahaṃ jñāsyāmi eṡo mamātyayena rājā bhaviṡyati | so dāni rājā ikṡvāku: taṃ modakarāśiṃ krtvā paṃca kumāraśatāṃ śabdāpayitvā āmantrayati | śīghraṃ trīhi tālehi modaka- rāśito ekamekaṃ modakaṃ grhṇatha | te dāni kumārā sarve prathamaṃ pi dhāvitā paścāt kumāro pradhāvito | so kumāro sarveṡāṃ bhrātrṇāṃ vāmadakṡiṇena hastena avagūhitvā taṃ mahāntaṃ modakaṃ grhītaṃ | tasya rājño ikṡvākusya evaṃ bhavati | eṡo kuśo kumāro mamātyayena rājā bhaviṡyati | eṡo ca durvarṇo durdrśo sthūloṡṭho sthūlaśiro sthūlapādo mahodaro kālo maṡirāśivarṇo apriyo pratikulo darśanāye | ko etaṃ rājaṃ dhārayiṡyati | yaṃ nūnāhaṃ dvitīyaṃ pi imāṃ kumārāṃ jijñāseyaṃ | āhāradeśakāle ime kumārā saṃmukhaṃ pariveśāpayiṡyaṃ | yo eteṡaṃ (ṡāṃ) prathamaṃ bhojanaṃ pratīchiṡyati ahaṃ jñāsyāmi eṡo mamātyayena rājā bhaviṡyati | so dāni rājā ikṡvāku: āhāradeśakāle tāṃ paṃca kumāraśatāṃ śabdāpayitvā purato niṡīdāpayitvā bhojanaṃ allīpayati | te pi kumārā bhojanaṃ pratipālenti | so kuśo kumāro taṃ bhojanaṃ bhūmiye pratīchati | yattakena sa bhojanena abhiprāyo taṃ bhūmīyaṃ odanasya rāśiṃ karoti | tatraiva upari vyaṃjanāni pratīchati prthivīniśritaṃ bhuṃjati | @281 tasya dāni rājño ikṡvākusya evaṃ bhavati | eṡo kuśo kumāro mamātyayena rājā bhaviṡyati prthivīśvaro prthivīniśritaṃ paribhuṃjati | so dāni rājā ikṡvāku: apareṇa kālena purohitaṃ prcchati | upādhyāya ko imeṡāṃ kumārāṇāṃ mamātyayena rājā bhaviṡyati | purohito āha | mahārāja eṡo hi kuśo kumāro devasyātyayena rājā bhaviṡyati | etasya rājalakṡaṇā: | so dāni rājā ikṡvāku: (436) purohitasya śrutvā du:khito saṃvrtto | ko upāyo bhaveyā yaṃ eṡo kuśo kumāro mamātyayena rājā nab have | yaṃ nūnāhaṃ rājakule deśe deśe guhyapradeśeṡu mahānidhānāni nikhaneyaṃ adrṡṭāni kenaci | yo imā nidhānān mamātyayena janayā buddheyā utkhanayeyā so rājā bhaveyā, apyevaṃ nāma anyo kumāro rājā bhaveyā | tena dāni rājñā ikṡvākunā rājakule deśe deśe guhyapradeśuṡu mahānidhānaṃ nikhataṃ adrṡṭaṃ kenaci | so dāni rājā ikṡvāku: dīrghasyādhvano tyayena maraṇakālasamaye amātyānanuśāsati | bho bhaṇe amātyā yo imeṡāṃ paṃcānāṃ kumāraśatānāṃ mamātyayena imāni nidhānāni va jāneyā buddheyā utkhanayeyā taṃ rājyena abhiṡiṃcatha | ante nidhi:, bahirnidhi:, na cānte na bahirnidhi:, caturṇāṃ śālarājānāṃ heṡṭhato caturo nidhi:, samudre nidhi:, sāgare nidhi:, yojane nidhi:, mocane nidhi:, vrkṡāgre nidhi:, parvate nidhi:, yato ca vairocano abhyudeti tata: nidhi:, prabhaṃkarādityaṃ yatrāstameti tatra nidhi:, yatra devā mahīyanti tatrāpi nihito nidhi:, yo amātyāho imāṃ kumāro nidhānāṃ jānāti utkhanāpeti anācikṡito taṃ rājyenābhiṡiṃcatha | so va rājā bhaviṡyati | so dāni rājā ikṡvāku: evamamātyānanuśāsitvā kāladharmeṇa saṃyukto kālagato | te dāni paṃca kumāraśatā pitu: kālagatasya rājyaheto: anyamanyaṃ vivaditvā ahaṃ rājā ahaṃ rājeti na cānyamanyaṃ vihiṃsanti dhārmikatvāt | tadā amātyā kumārāṇāṃ jalpanti | kumārāho mā vivadatha | teṡāṃ vo rājño ikṡvākusya āṇatti- (437) kā asti | pitari maraṇakālasamaye saṃdeśo dinna: yo pitari saṃdeśaṃ jāniṡyati so rājā bhaviṡyati | kumārā āhu: | amātyāho evaṃ tu yathāsmākaṃ pitari saṃdeśo dinno ākhyāyatha | te dāni amātyā paṃcānāṃ kumāraśatānāṃ purata: taṃ rājño ikṡvākusya saṃdeśaṃ parikīrtenti | ante nidhi:, bahirnidhi:, naivānte na bahirnidhi:, caturṇāṃ śālarājānāṃ heṡṭhato caturo nidhi:, samudre nidhi:, sāgare nidhi:, yojane nidhi:, mocane nidhi:, vrkṡāgre nidhi:, parvatāye nidhi:, yatra ca vairocano abhyudeti tato nidhi: | prabhaṃkarādityaṃ yatrāstameti tatra nidhi:, yatra devā mahīyanti tatrāpi nihito nidhi: | kumārāho imaṃ vo pitareṇa ikṡvākunā saṃdeśo dinna: yo yuṡmākaṃ imān nidhānā nikṡiptāṃ jāniṡyati utkhanayiṡyati @282 so va rājā bhaviṡyati | ekūnapaṃcakumāraśatā nidhānān kīrtiyamānānna jānanti na budhyanti, kuśo mahābuddhirmahāmīmānsako sarvaṃ arthaṃ upagato pariśuddho | so dāni āha | ahametaṃ pitari vacanaṃ tatra bho nivedayiṡyāmi | ye yuṡmābhirnidhānā parikīrtitāstān sarvānutkhanāpayiṡyaṃ | yaṃ tātena vuttaṃ ante nidhi:, abhyantarāṃ rājakuladvāre dehalāya abhyantarato nihito nidhi: | taṃ pradeśaṃ amātyahi utkhanā- pitaṃ mahānidhānaṃ | yaṃ tātena vuttaṃ bahirnidhistasyaiva dehalāya bāhyato nihito nidhi: | taṃ pi mahānidhānaṃ kumāreṇa utkhanāpitaṃ | yaṃ tātena vuttaṃ naivānte na bahirnidhīti taṃ madhyamadvāre dehalāye heṡṭhato nihito nidhi: | taṃ pi kumāreṇa mahānidhānaṃ (438) utkhānitaṃ | yaṃ tātena vuttaṃ caturṇāṃ śālarājānāṃ heṡṭhato caturo nidhi: yatra rājño ikṡvākusya paryaṃko śālamayo suvarṇapādehi onaddha: śayyāṃ kalpayati teṡāṃ paryaṃkapādānāṃ heṡṭhato caturo nidhi: te pi kumāreṇa mahānidhānā utkhanāpitā | yaṃ tātena vuttaṃ samudre nidhiṃ ti yā rājakyaaśokavaṇikāyāṃ krīḍāpuṡki(ska)riṇī tatrāpi nihito nidhi: | tatrāpi kumāreṇa krīḍā- puṡki(ska)riṇikāto ukkaḍḍhāpito | yaṃ tātena vuttaṃ sāgaranidhiṃ ti yatra rājño ikṡvākusya snāpanaśālāye udupānaṃ tatrāpi nihito nidhi: | taṃ kumāreṇa udupānāto mahānidhānaṃ utkhanāpitaṃ | yaṃ tātena vuttaṃ yojane nidhiṃ ti yasmiṃ pradeśe rājño ikṡvākusya yānaṃ yujyati hastiyānaṃ vā aśvayānaṃ vā yugyayānaṃ vā taṃ pi kumāreṇa mahānidhānaṃ utkhanāpitaṃ | yaṃ tātena vuttaṃ mocane nidhiṃ ti yatra abhi- rakṡaṇapradeśe rājño ikṡvākusya yānaṃ muccati hastiyānaṃ vā aśvayānaṃ vā yugyayānaṃ vā tatrāpi nihito nidhi: | taṃ kumāreṇa mahānidhānaṃ utkhanāpitaṃ | yaṃ tātena vuttaṃ vrkṡāgre nidhiṃ ti yatra rājño ikṡvākusya darśanaśālāyāṃ mahāvrkṡaṃ tasya sūryeṇa udayantena yatra agracchāyā nipatati astamitenāpi sūryeṇa yatra carimā chāyā nipatitā tatrāpi nihito nidhi: | te pi kumāreṇa dve mahānidhānā utkhanāpitā | yaṃ tātena vuttaṃ parvate nidhiṃ ti yatra śilāpaṭṭe rājño ikṡvākusya śīrṡasnānaṃ varṇanaṃ ca vilepanaṃ ca piṡyati tatra heṭhato nihito nidhi: | taṃ pi kumāreṇa mahānidhānaṃ utkhanāpitaṃ | yaṃ tātena vuttaṃ yatra vairocano bhyudeti nidhiṃ ti yatra tāto ikṡvāku ikṡuṇā jāto tatrāpi nihito (439) nidhi | taṃ pi kumāreṇa mahānidhānaṃ utkhanāpitaṃ | yaṃ pi tātena vuttaṃ yatra prabhaṃkarāditya astameti tatra nihito nidhi tti, yatra ikṡvāku kālagato tatrāpi nihito nidhi: | taṃ pi kumāreṇa mahānidhānaṃ utkhanāpitaṃ | yaṃ tātena vuttaṃ yatra devā mahīyanti tatrāpi nihito nidhi:, yatra rājñā ikṡvākunā paṃca kumāraśatā pariviṡāpitā tatrāpi nihito nidhi: | taṃ pi kumāreṇa mahānidhānamutkhanāpitaṃ | evaṃ tena kuśena kumāreṇa tāni nidhānāni utkhanāpiyamānāni amātyā ca kumārā ca purohitā ca brāhmaṇarājācāryā ca @283 bhaṭabalāgrā ca naigamajanapadā ca sarve kuśasya kumārasya tatra nidhāneṡu utkhanā- piyamāneṡu vismayamāpannā | aho kuśasya kumārasya mahābuddhi mahāmīmānsā, yatra dāni rājño ikṡvākusya rājakule deśe deśe mahānidhānaṃ nihitaṃ taṃ sarvaṃ kuśena jñātaṃ sarvaṃ ca utkhanāpitaṃ | eṡo rājā bhaviṡyati | teṡāṃ dāni amātyānāṃ evaṃ bhavati | mā haiva tāvat kuśena kumāreṇa anyeṡāṃ sakāśāto śrutaṃ bhaviṡyati, bhūyo bhūyo anyenārthena jijñāsema | te dāni kumārāṇāṃ amātyā jalpanti | kumārā yo yuṡmākaṃ sarvāṃ devān vanditvā prathamaṃ siṃhāsane upaviśiṡyati so rājā bhaviṡyati | te dāni ekūnapaṃcakumāraśatā nānāprakārāṇi yānāni abhiruhitvā śīghraṃ tvaramānarūpā yena devakulā tena devavandakā pradhāvanti | so pi kuśo kumāro yena sarvasauvarṇaṃ ahiṡecanīyasiṃhāsanaṃ tenopasaṃkramitvā caturdiśaṃ devānāṃ aṃjaliṃ krtvā pūrvarājacittīkareṇa ca taṃ siṃhāsanaṃ pradakṡiṇīkrtvā upaviṡṭa: | so hi kuśo kumārehi amātyehi bhaṭabalāgrehi (440) ca naigama- janapadehi ca ayaṃ paṇḍito ti krtvā rājye bhiṡikto sarvehi ṡaṡṭhīhi nagara- sahasrehi nigamajanapadehi rājāmātyehi kumārehi ca abhyarcito eṡa: rājā ti | evaṃ dāni kuśo kumāro rājyaṃ prāpto | so dāni rājā kuśo yaṃ kālaṃ rājyaṃ prāpta: tato mātaraṃ alindāṃ devī- mabhivādayitvā satkrtvā gurukrtvā mānetvā pūjetvā evaṃ dāni rājā kuśo ciraṃ kālaṃ dharmeṇa rājyaṃ kārāpayitvā apareṇa kālena tāṃ devīmalindāṃ mātaraṃ vijñapeti ambe bhāryāṃ me agramahiṡīmānehi prāsādikāṃ darśanīyāṃ yasyā anyā strī sadrśā na bhavet | aliṃdā devī āha | putra ko te pāpakasya rūpeṇa prāsādikāṃ darśanīyāṃ bhāryāṃ dāsyati | pāpikāṃ eva rūpeṇa bhāryāṃ ānayiṡyāmi yā te ullāsaṃ na kariṡyati | rājā kuśo āha | ambe yadi pāpikāṃ me bhāryāṃ ānayiṡyasi na tāmahaṃ pāpikāṃ bhāryāṃ pādena vā pāṇinā vā sprśeyaṃ | prāsādikāṃ darśanīyāṃ me bhāryāṃ ānehi | na me ambe śrutaṃ vā drṡṭaṃ vā rājā pāpiko ti nāpi rājā pāpikāye striyāye sārdhaṃ abhiramati, śobhanāṃ va me bhāryāṃ ambe ānehi | alindā devī āha | putra sukhaṃ jāyāpatikā anyonyasamalakṡaṇā saṃvasanti na cānyamanyaṃ abhimanyanti | kalyāṇarūpā bhāryā pāpakaṃ rūpeṇa patiṃ abhimanyati | kalyāṇarūpo pati: pāparūpāye bhāryāye abhimanyati | yādrśā te putra bhāryā yogyā tādrśāṃ te bhāryāṃ ānayiṡyāmi pāpikāṃ rūpeṇa, yā te putra nābhimanyiṡyati | rājā kuśo āha | ambe na me pāpikāye bhāryāye kāryaṃ | asadrśāṃ me rūpeṇa bhāryāmānehi | aliṃdā devī āha | putra ko te pāpakasya rūpeṇa kalyāṇarūpāṃ @284 bhāryāṃ dāsyati | kuśo rājā āha | ambe dūrāto me arthahiraṇyasuvarṇena vyayakarmeṇa kalyāṇarūpāṃ bhāryāṃ ānehi | (441) sā dāni aliṃdā devī amātyāṃ purohitāṃ śabdāpayitvā āma- ntrayati | bhavanto rājño kuśasya bhāryāṃ agramahiṡīṃ jānatha, yādrśā rājakule bahūnāṃ strīsahasrāṇāṃ agramahiṡī jyeṡṭhā bhaveyā | te dāni amātyā purohitā ca devīya pratiśrutvā samantato nagarajānapadeṡu brāhmaṇā ca dūtā ca visarjitā | gacchatha bhavanto yādrśā iha kanyā rājño kuśasya ikṡvākuputrasya yogyā bhaveyā tādrśīṃ kanyāṃ jānatha | te dāni brāhmaṇā ca dūtā ca ṡoḍ+aśa janapadānaṇvamānā śūraseneṡu janapadeṡu kaṇṇakubjaṃ nāma nagaraṃ tatra anuprāptā | tatra mahendrako nāma madrakarājā rājyaṃ kārayati | tasya sudarśanā nāma dhītā prāsādikā darśanīyā, yasyā sarve jambudvīpe rūpeṇa sadrśā anyā kanyā nāsti | sā dāni rājadhītā mahatā rājarddhīye mahatā rājānubhāvena mahatā samudayena catughoṭaṃ aśvarathaṃ abhi- ruhitvā vayasyakāhi ca ceṭikāhi ca parivāritā udyānabhūmiṃ nirdhāvati | tehi brāhmaṇehi dūtehi ca drṡṭā | teṡāṃ dāni bhavati | iyaṃ rājakanyā suṡṭhu prāsādikā darśanīyā, iyaṃ rājño kuśasya agramahiṡī yogyā | te dāni brāhmaṇā dūtā ca aparaṃ divasaṃ kalyato eva prāvariya nivāsayitvā ca rājakuladvāre sthitā | yaṃ kālaṃ rājā mahendrako darśanaśālāyāṃ upaviṡṭo te dāni brāhmaṇā dūtā ca rājño bhi- vādayitvā purata: sthitā | so dāni brāhmaṇo rājño mahendrakasya jayena vardhāpayitvā etaduvāca | mahārāja vārāṇasyāṃ kuśo nāma rājño ikṡvākusya putro so te sudarśanāṃ svadhītaraṃ bhāryārthāya vareti | so dāni kuśo rājā abhilakṡito yathā ṡaṡṭīnāṃ nagarasahasrāṇāṃ rājyaṃ kārayati | tasya mahendrakasya bhavati | anurūpa edrśasya puruṡasya sambandho | so dāni rājā mahendrako taṃ brāhmaṇaṃ dūtāṃ ca jalpa (442) te | bhavanto vayasya: rājā kuśo mama bhavati, demi se dhītaraṃ bhāryārthaṃ | so dāni brāhmaṇo modakāni krīṇiya brāhmaṇāṃ śabdāvitvā modakāni vāreti | bhavanto ayaṃ mahendrako madrakarājā rājño kuśasya ikṡvākuputrasya dhītāṃ sudarśanāṃ prapatnīṃ prayacchati | taṃ bhavanto udakaṃ prayacchantu | te dāni brāhmaṇā ca dūtā ca brāhmaṇasya vacanaṃ krtvā rājānaṃ mahendrakamāmantrayitvā prasthitā | anupūrveṇa vārāṇasī- manuprāptā: | te dāni brāhmaṇā ca dūtā ca amātyānāṃ purohitānāṃ nivedayanti | tādrśā kanyā labdhā yasyā sarve jambudvīpe anyā kanyā rūpeṇa sadrśā nāsti | śūrasene nāma janapade kanyakubjaṃ nāma nagaraṃ, tatra mahendrako nāma madrakarājā tasya dhītā sudarśanā nāma prāsādikā darśanīyā | śrutvā te dāni amātyā purohitā ca @285 aliṃdāye devīye nivedenti | tādrśā kanyā labdhā yasyā sarve jambudvīpe anyā kanyā rūpeṇa sadrśā nāsti | śūrasene nāma janapade kanyakubjaṃ nāma nagaraṃ | tatra mahendrako nāma madrakarājā | tasya dhītā sudarśanā nāma prāsādikā darśanīyā | śrutvā alindā devī hrṡṭā prītā saṃvrttā | asadrśā me putrasya bhāryā labdhā | sā dāni alindā devī putrasya kuśasya rocayati | putra tādrśā kanyā labdhā yasyā sarve jambudvīpe anyā kanyā rūpeṇa sadrśā nāsti | śūrasene nāma janapade kanyakubjaṃ nāma nagaraṃ, tatra mahendrako nāma madrakarājā, tasya dhītā sudarśanā nāma prāsādikā darśanīyā | so dāni rājā kuśo māturvacanaṃ śrutvā hrṡṭo prīto saṃvrtta: | amātyapāriṡadyā brāhmaṇapurohitarājācāryānāmantreti | bhavanto (443) śūrasene nāma janapade kanyakubjaṃ nāma nagaraṃ, tatra mahendrako nāma madrakarājā tasya dhītā sudarśanā nāma | gacchatha tāṃ mama krtena ānetha | te dāni amātyā pāriṡadyā brāhmaṇapurohitā rājācāryā rājño kuśasya pratiśrutvā caturaṃgaṃ balakāyaṃ sannāhayitvā mahatā samrddhiye mahatā vibhūṡāye prasthitā | tasyā dāni aliṃdāye devīye teṡāṃ prasthitānāmetadabhūṡi | ko nu khalu upāyo bhaveyā yathā sā sudarśanā rājadhītā na jāneyā kedrśo rājā kuśo varṇarūpeṇa | tasyā dāni aliṃdāye devīye bhavati evaṃ | yaṃ nūnāhaṃ garbhagrhaṃ kāreyaṃ yatra rājā kuśo bhāryāyā sārdhaṃ krīḍ+eyā rameyā paricāreyā na ca sā jāneyā kedrśo rājā kuśo tti | tāye dāni aliṃdāye devīye tādrśaṃ garbhagrhaṃ krtaṃ liptopaliptaṃ osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṡpāvakīrṇaṃ yatra rājā kuśo krīḍiṡyati ramiṡyati paricāriṡyati | te pi dāni amātyā pāriṡadyā brāhmaṇapurohitā rājācāryā anupūrveṇa śūraseneṡu jānapadeṡu kanyakubjaṃ nāma nagaramanuprāptā | te dāni yena mahendrako madrakarājā tenopasaṃkramitvā rājānaṃ jayena vardhāpayitvā purato sthitvā etaduvāca | mahārāja jāmātā te kuśo rājā kauśalyaṃ pariprcchati saparivārasya yaṃ ca mahā- rājena pratijñātaṃ tāṃ me dhītāṃ sudarśanāṃ bhāryārthaṃ dehi | so dāni rājā mahendrako tānamātyapāriṡadyāṃ brāhmaṇapurohitarājācāryānabhinanditvā pratisaṃmoditvā rājārahāṇi vastrālaṃkārāṇi paribhogāni ca dinnā te dāni amātyapāriṡadyā tatra katyahaṃ kālaṃ viharitvā rājño mahendrakasya āmantrayanti | mahārāja ciragatā sma vivāha: kriyatu gacchāma: | so dāni rājā mahendrako mahatā rājarddhīye (444) mahatā rājānubhāvena mahato janakāyasya hakkārahikkārabherīmrdaṃgapaṭahaśaṃkha- saṃninādena vivāhadharmaṃ krtvā dhītā sudarśanā rājño kuśasya bhāryā dinnā | te dāni amātyā purohitā vivāhadharmaṃ krtvā rājño mahendrakasya āmantrayitvā prasthitā | anupūrveṇa vārāṇasīye upavanaṃ anuprāptā | evaṃ dāni sudarśanā rājadhītā mahatā satkāreṇa mahatā samudayena vārāṇasīṃ nagarīṃ praveśitā | sā dāni sudarśanā @286 rājadhītā rājakule praveśitā | yena śvaśrū aliṃdā devī tenopasaṃkramitvā śvaśruye pādāṃ śirasā vaṃditvā purata: pratyusthāsi | sā dāni aliṃdā mahādevī tāṃ vadhūṃ drṡṭvā pramuditā prītisaumanasyajātā saṃvrttā | so dāni rājā kuśo sudarśanāye rājadhītāye sārdhaṃ tahiṃ garbhagrhe ajyotike mahārahehi upabhogaparibhogehi krīḍanto ramanto paricārayanto āsati | tasyā dāni rājadhītu: sudarśanāye tahiṃ garbhagrhe ajyotike rājñā kuśena sārdhaṃ krīḍantīye ramantīye paricārayintīye etadabhūṡi | imaṃ rājño kuśasya ikṡvākukulaṃ rddhaṃ ca sphītaṃ ca kṡemaṃ ca subhikṡaṃ ca anantaratnākaraṃ ayaṃ ca asmākaṃ śayanagrho ajyotiko dīpā pi na dīpyanti | parasparaṃ hi cakṡuhi na paśyāmo naivāhaṃ jānāmi kedrśo rājā kuśo varṇarūpeṇa, nāpi sa rājā kuśo jānāti kīdrśā me sudarśanā devī varṇarūpeṇa | etaṃ tatra antaraṃ na paribudhyāmi, kasyārthāya asmākaṃ śayanagrhe naiva rātraṃ na divā dīpā dīpyanti | sā dāni sudarśanā devī rājānaṃ kuśaṃ rahogataṃ prcchati | mahārāja ayaṃ rājakulo rddho ca sphīto ca anantaratanākaro, imasmiṃ cāsmākaṃ śayanagrhe naiva rātrau na divā dīpā dīpyanti, yathā andhakāre tathā saṃvasāmo, parasparaṃ cakṡuhi na paśyāmo, naivāhaṃ jānāmi kīdrśo me bhartā nāpi mahārājā jānāti kīdrśā me sudarśanā devī | tadetkāraṇaṃ na paribudhyāmi kasyā- (445)rthāya asmākaṃ śayanagrhe dīpā na dīpyanti | rājā kuśo āha | devi ahaṃ pi etaṃ na jānāmi kasyārthāya asmākaṃ śayanagrhe dīpā na dīpyanti | mātā me jāniṡyati, tāṃ prcchāhi | sā dāni sudarśanā devī rājadhītā prabhātāye rātrīye yaṃ kālaṃ rājā kuśo nirdhāvito bhavati, vastrāṇi ca prāvaritvā alaṃkāraṃ ca bandhayitvā aliṃdāya mahādevīye pādāṃ vandanāya upasaṃkrāntā | sā dāni sudarśanā śvaśrūye pādā vanditvā āha | bhaṭṭe ayaṃ rājakulo rddho sphīto ca anantaratanākaro , asmiṃ ca asmākaṃ śayanagrhe naiva divā na rātriṃ dīpā dīpyanti, yathā andhakāre tathā saṃvasāmo, parasparaṃ cakṡūhi na paśyāma:, kimatra kāraṇaṃ yaṃ asmākaṃ grhe dīpā na dīpyanti | aliṃdā mahādevī āha | putri sudarśane yuṡmākaṃ ubhaye jāyāpatikā udārarūpā rūpeṇa anyaṃ kaṃci samasamaṃ na paśyāmi | taṃ mā yuṡmākaṃ parasparaṃ udāraṃ rūpaṃ drṡṭvā unmādaṃ gaccheyāti | api tu evaṃ ca me devānāmupayācitaṃ cirakālaṃ asmābhi: yadā me vadhukāye sudarśanāye putro vā dhītā vā bhaveyā tato dvādaśame varṡe parasparaṃ paśyiṡyatha | eṡo smākaṃ kuladharma: | sā dāni sudarśanā rājadhītā āha | pāpaṃ khalu tāva bhaṭṭāye devānāmupayācitaṃ cirakālamasmābhi: parasparaṃ na draṡṭavyaṃ | aliṃdā mahādevī āha | putri kiṃ karomi, evaṃ me upayācitaṃ devānā- mapi rakṡāmi, mā yuṡmākaṃ parasparaṃ udāravarṇarūpaṃ drṡṭvā unmādaṃ gaccheyā tti | evaṃ dāni sudarśanā rājadhītā śvaśruya aliṃdāya mahādevīya saṃjñaptā | @287 sā dāni sudarśanā rājadhītā cireṇa kālena tāṃ śvaśruṃ pranipatiya nāṃ vijñape- (446)si | bhaṭṭe icchāmi svāmikaṃ draṡṭuṃ | aliṃdā mahādevī āha | bhavatu putri kālena taṃ paśyiṡyasi | sā dāni sudarśanā punarpuna: tāṃ śvaśru vijñapeti | bhaṭṭe icchāmi ekaṃ vāraṃ draṡṭuṃ | tasyā dāni aliṃdāye mahādevīye evaṃ bhavati | iyaṃ sudarśanā rājadhītā kuśaṃ paśyitukāmā, yadi se na vinodayāmi kautukaṃ mahāntaṃ bhaveyā | sā aliṃdā devī āha | putri sudarśane suṡṭhu suve te rājānaṃ kuśaṃ darśayi- ṡyāmi darśanaśālāyāṃ, janasya darśanaṃ ca dattaṃ | sā dāni aliṃdā devī rājaṃ kuśaṃ āmaṃtreti | putra eṡā sudarśanā rājadhītā tvāṃ paśyitukāmā, tvaṃ ca pāpako rūpeṇa mā sudarśanā tavedrśaṃ rūpaṃ drṡṭvā cittasya bhave anyathātvaṃ, yo teṡāṃ paṃcānāṃ kumāra- śatānāṃ sarveṡāṃ kumārāṇāṃ darśanīyataro prāsādikataro bhaveyā sa rājeti krtvā rājāsane niṡīdāpayitvā tato sudarśanāye upadarśayitavyo eṡa: rājā kuśo ti | tato sudarśanā jāneya edrśo rājā kuśo ti tata: cittaṃ na pratihariṡyati | rājā kuśo āha | ambe evaṃ kriyatu | teṡāṃ dāni kumārāṇāṃ kuśadrumo kumāro prāsā- diko darśanīyo | so dāni kuśadrumo rājārhehi vastrehi ca ābharaṇehi ca alaṃkrtvā yathā rājā tathā alaṃkrto darśanaśālāye rājakrtye siṃhāsane rājeti krtva upa- viśāpito | te pi kumārā sarve alaṃkrtā: subhūṡitā krtā svakasvakeṡu āsaneṡu upaviśāpitā | amātyā pi purohitā bhaṭabalāgrā śreṡṭhi naigamagrāmagrāmika- janapadā sarājakyā pariṡā yathā devapariṡā virocati | so dāni rājā kuśo bhrātu: kuśadrumasya kumārasya rājāsane niṡaṇṇasyacchatraṃ grhya vāme pārśve chatraṃ dhāreti | sā dāni aliṃdā devī vadhukāye sudarśanāye sārdhaṃ aparehi ca bahuhi devīśatehi parivāritā rājakulāto nirdhāvitā siṃha-paṃjare sthitā | atha khalu aliṃdā mahādevī vadhukāye sudarśanāye (447)) kuśadrumaṃ kumāraṃ rājāsane upaniṡaṇṇakaṃ upadarśayati | putrid sudarśane eṡo te bhartā paśyāhi naṃ | sā dāni sudarśanā kuśa- drumaṃ kumāraṃ rājāsane niṡaṇṇaṃ drṡṭvā prītamanasā, sulabdhā me lābhā yasyā me bhartā edrśo abhirūpo prāsādiko darśanīyo sarvāṃ sa rājapariṡāmabhibhavati rūpeṇa | sā dāni sudarśanā rājadhītā pariṡāṃ ca abhivilokayati yāvattasyā sahasastrī- buddhiye so rājakyo chatradhāro drṡṭo | tasyā dāni sudarśanāye taṃ rājakyaṃ chatraṃdharaṃ drṡṭvā manasaṃ pratyāhataṃ, du:khadaurmanasyajātā saṃvrttā | śvaśruṃ aliṃdāṃ mahādevīṃ jalpati | bhaṭṭe śobhati rājā kuśo kumārā ca krtapuṇyā darśanīyā sarvā ca rājakyā pariṡā śobhati yathā devapariṡā | api ca eṡo chatradhāro apaśyanīyo na anurūpo, sadrśasya rājño devaputrasamasya edrśo chatradhāro vikrtarūpo sthūloṡṭho sthūlaśiro sthūlapādo mahodaro kālo maṡirāśivarṇo | etena cchatradhāreṇa sarvā sā rājakya- pariṡāśirī upahatā | evaṃ vistīrṇe rājye nāsti anyo puruṡo yo rājño chatraṃ dhareyā | yadi me bhartā icchati priyaṃ kartuṃ tadeṡo chatradhāro rājño sāmantake na @288 tiṡṭheyā anyaṃ puruṡaṃ chatra dhārāpaye | aliṃdā devī āha | putrid sudarśane mā haivaṃ jalpāhi, na rūpeṇa krtyaṃ bhavati, yadeṡo chatradhāro rūpeṇa pāpako api tu guṇehi mahātmako śīlavanto satyavādī dhārmiko puṇyavanto balavāṃ pararāṡṭrapramardako, etasyānubhāvena asmākaṃ ṡaṡṭhīhi nagarasahasrehi sanigamajānapadehi na koci pratyarthiko heṭhāṃ utpādeti | etasyānubhāvena sarve vayaṃ sukhaṃ jīvāma | evaṃ dāni aliṃdāye devīye sā sudarśanā (448) saṃjñaptā | sā dāni sudarśanā rājñā kuśena sārdhaṃ rahogatā jalpati | mahārāja evaṃ vistīrṇe tava rājye nāstyanyo puruṡo yo tava cchatradhāro bhaveya | yo tava edrśo chatradhāro adarśanīyo | yadi me icchasi priyaṃ kartuṃ tadetaṃ chatradhāraṃ mellehi, anyaṃ puruṡaṃ chatradhāraṃ thapehi | rājā āha | mā etaṃ chatradhāraṃ nindāhi, kiṃ rūpeṇa krtyaṃ bhavati | yo guṇena sampanno kiṃ rūpaṃ tasya kariṡyati | so chatradhāro mahātmā guṇena kalyāṇo ca mahābalo ca, tasya anu- bhāvena imāni ṡaṡṭi nagarasahasrāṇi na koci pratyarthiko heṭhāṃ utpādayati | evaṃ dāni sudarśanā devī rājñā kuśena saṃjñaptā | so dāni rājā kuśo sudarśanāṃ devīṃ paśyitukāmo mātaraṃ aliṃdāṃ devīṃ vijñāpeti | ambe abhiprāyo me yathā sudarśanāṃ devīṃ paśyeyaṃ | aliṃdā devī āha | putra tvaṃ pāpako rūpeṇa, yadi sudarśanā jāneyā edrśo rājā kuśo varṇarūpeṇa, sthānametaṃ vidyati yaṃ sudarśanā upakrameṇa ātmānaṃ bhāreyā | rājā kuśo āha | ambe kiṃ śakyā kartuṃ | upāyo cintayitavyo yadahaṃ sudarśanāṃ paśyeya, sā ca me na jāneyā ko eṡo ti | aliṃdā devī āha | putra eṡa asti upāyo-yadā sudarśanā rājadhītā aparāhi devīhi sārdhaṃ sarvāhi ca anta:purikāhi udyānabhūmiṃ nirdhāvayiṡyati utpalāni padmāni ca puṡpitakāni draṡṭuṃ, tato tvaṃ prakrtyaiva udyānaṃ gatvā padminīye kaṇṭhamātro otaritvā padmapalāśena śīrṡaṃ praticchādayitvā āsasi | tathā vayaṃ kariṡyāma: yathā yatra deśe tuvaṃ padminīye sthitako bhaviṡyasi, tena sopānena sudarśanā padminīya padmānā- marthāya svayaṃ otariṡyati, yatkāraṇaṃ sudarśanātīva puṡpalolā patralolā ca, tato nāṃ tvaṃ yathābhiprāyaṃ paśyiṡya-(449) si | tatra dāni rājakule mālākārehi utpalāni ca padumāni ca puṇḍarīkāni ca saugandhikāni ca phullitāni nānā- prakārāṇi ca mālyāni praveśiyanti | sā dāni sudarśanā tāni utpalāni padumāni phullitāni drṡṭvā tāṃ śvaśruṃ aliṃdāṃ devīṃ vijñapeti | bhaṭṭe icchāmi vāpīyo draṡṭuṃ phullitakehi utpalapadumakumudapuṇḍarīkehi aliṃdā mahādevī āha | putrid suṡṭhu paśyāhi sarve vāpīyo nirdhāviṡyāma: | sā dāni aliṃdā devī rājño kuśasya nivedayati | putra yaṃ khalu jānesi sā vai sudarśanā rājadhītā anta:pureṇa sārdhaṃ vāpīyo darśanāye nirdhāviṡyati | yadi tāṃ paśyitukāma: tato prakrtyaiva @289 udyānabhūmiṃ gatvā tatra deśe tiṡṭhāhi yathā te sudarśanā na jāneyā eṡo rājā kuśo ti | so dāni rājā kuśo mātu: pratiśrutvā prabhātāye rātrīye prākrtakeṇa veṡeṇa prakrtyaiva udyānabhūmiṃ gatvā anta:purikāṃ pratipālento āsati | so dāni rājā kuśo yena sopānena sarvabahūni padumāni ca puṇḍarīkāni ca tatrotaritvā padma- palāśenātmānaṃ chādayitvā āsati | anta:purikā ca sarvā nirdhāvitā | yādrśaṃ nandanavanaṃ apsaragaṇehi bharitaṃ upaśobhati tādrśo tamudyānaṃ tena rājānta:pureṇa | sā dāni sudarśanā devī tāsu vāpīsu utpalapadmakumudapuṇḍarīkāṃ phullitakāni, ramaṇīyā drṡṭā aparāsu devīṡu jalpati | devīho āgacchatha vāpīsu padumāni grhṇīṡyāma: | tāṃdevīyo āha | suṡṭhu devi (450) grhṇīṡyāmo padmāni | sā dāni sudarśanā devī tahiṃ anyāhi devīhi yena sopānena rājā kuśo sthito tena sopānena sudarśanāṃ agrato krtvā okastā | tāya dāni sudarśanāye padmānāṃ krtena hasto praṇāmito padmaṃ grhṇīṡyāmīti | tata: kuśena rājñā sahasā āliṃgitā | tasyā dāni sudarśanāye devīye evaṃ bhavati udakarākṡasena grhītā | sā dāni avidhā avidhā praveśitāhamudakarākṡasena khajjāmi udakarākṡasena khajjāmi tti | tā dāni anta:purikā sarvā ekāntībhūtā sthitā, rājā kuśo devīya sārdhaṃ krīḍiṡyati, sā dāni sudarśanā devī avidhāvidhatti vakṡyati udakarākṡasena khajjāmi | tā dāni anta:purikā yaṃ kālaṃ jānanti rājñā kuśena yathābhiprāyaṃ krtaṃ tadā sudarśanāye devīye parivāreṇa saṃlagnaṃ balikarma krtaṃ | kaṭacchu jvalitā śāntaṃ samitaṃ te pāpaṃ | diṡṭyāsi udakarākṡasena muktā ti | sā dāni sudarśanā tāhi aparāhi devīhi sārdhaṃ tahiṃ divasaṃ padminīye krīḍitvā ramitvā paricārayitvā vikāle rājakulaṃ praviṡṭā | sā dāni sudarśanā devī rājño kuśasya śayanagrhaṃ praviṡṭā | rājā jalpati | devī padminīṃ paśyanāya gatā, na mama padmāni ānītā | na te ahaṃ priye priyo ti | devī āha | mahārāja kuto me padmāni, okastā ahaṃ vāpīṃ, padmāni grhṇiṡyāmīti tato haṃ udakarākṡasena āliṃgitā, manāsmi udakarākṡasena khāditā | tato smi anta:purikāhi mocitā | yādrśo mahārāja so tava cchatradhāro tādrśo tatra padminīye udakarākṡaso, manyāmi ekamātāya jātā ti | so dāni rājā kuśo āha | (451) devi mā bhūyo padminīṃ paśyanāya nirdhāvasi | ahaṃ pi tatra vāpīye manāsmi udakarākṡasena khādito hi | tatra rājakule āmrakāle rājakyehi āmrapālehi nānāprakārāṇi āmrāṇi praveśitāni | sā dāni sudarśanā devī tāni nānāprakārāṇi āmrāṇi drṡṭvā śvaśrumaliṃdāṃ mahādevīṃ vijñapeti | bhaṭṭe icchāmi āmravanāni draṡṭuṃ | aliṃdā mahādevī āha | putrid suṡṭhu paśyāhi śuve āmravanāni nirdhāvayiṡyāmi | tāye @290 dāni aliṃdāye mamādevīye āmrapālāṃ śabdāpayitvā āṇattikā dinnā | śva: sudarśanā rājadhītā anta:pureṇa sārdhaṃ āmravanāni paśyanāya nirdhāviṡyati, tato āmravanaṃ siktasaṃsrṡṭaṃ karotha | vasantacitrehi duṡyehi āmradaṇḍāni veṭhetha osaktapaṭṭadāmakalāpaṃ dhūpitadhūpanaṃ muktapuṡpāvakīrṇaṃ āmravanaṃ alaṃkarotha | te dāni udyānapālā mahādevīye aliṃdāya vacanamātreṇa tamudyānaṃ āmravanaṃ alaṃkrtaṃ | sā dāni aliṃdā devī rājño kuśasya nivedayati | putra yaṃ khalu āṇesi śuve sudarśanā rājadhītā anta:pureṇa sārdhaṃ rājakyamāmravanaṃ paśyanāya nirdhāviṡyati | yadi me paśyitukāmo si sudarśanāṃ rājadhītāṃ tato prakrtyaiva gatvā tatra pradeśe tiṡṭhāhi yathā te sudarśanā na jānāti eṡo so rājā kuśo ti | so māturvacanaṃ pratiśrutvā prākrtakena veṡeṇa prakrtyaiva āmravanaṃ gatvā sarvasyārāmasya yo sarvaśobhano āmro tasya heṡṭā sthita: | sā dāni sudarśanā anta:purikāhi parivrtā mahatā rājarddhiye mahatā rājānubhāvena nānāprakārehi suvicitrehi rājarathehi āruhitvā āmravanaṃ prasthitā | sā dāni sudarśanā devī yānāto oruhitvā bahūhi devīśatehi parivrtā taṃ āmravanaṃ praviṡṭā | yādrśaṃ citrarathe miśrakāvane devānāṃ (452) trāyastriṃśānāṃ yātrakā kovidārā devaparivrtā śobhanti, tādrśaṃ rājanyaṃ āmravanaṃ tāhi rājānta:purikāhi parivrto śobhati | sā dāni sudarśanā devī aparāhi sārdhaṃ tamāmravanaṃ anucaṃkramantī anuvicarantī varavarāṇi āmrāṇi uccinantī āmraphalāni ca bhujantī nānāprakārāṇi ca puṡpajātāni uccinantī yāva- dāmravanasya madhye anuprāptā yatra rājā kuśo āsati | so dāni rājā kuśo āmramūlāto utthihitvā sudarśanāye devīye unmūrdhikāye āliṃgito | sā dāni sudarśanā bhītā santrastā jānāti vanapiśācenāsmi grhītā ti | sā dāni avidhāvidha tti praveśitā vanapiśācena khajjāmi vanapiśācena khajjāmi tti | tā dāni anta:purikā ito ca ito ca palāyanti | rājā kuśo sudarśanāya sārdhaṃ āmravane krīḍati ramati paricārayati | sāpi sudarśanā avidhāvidhaṃ vakṡyati dhāvatha anta:purikāho vanapiśācena khajjāmi | tā dāni anta:purikā yaṃ kālaṃ jānanti yathābhiprāyo rājñā kuśena sudarśanāye sārdhaṃ krīḍ+itaṃ ramitaṃ paricāritaṃ tata: nānā prakārāṇāṃ puṡpāṇāṃ utsaṃge grhṇiyāna taṃ deśaṃ gatā | tā dāni bahūni devīśatāni puṡpamuṡṭīhi rājaṃ kuśaṃ okiranti śabdaṃ ca karonti | dhik piśāca dhik piśāca tti | so dāni rājā kuśo sudarśanāṃ devīmośi- ritvā rājakulaṃ praviṡṭo | tasyā dāni sudarśanāya devīye parivāheṇa saṃlagnaṃ balikarma krtaṃ | kaṭacchu jvālāpitā śāntaṃ śamitaṃ pāpaṃ, diṡṭayāsi vanapiśācena jīvantī muktā ti | sā dāni sudarśanā devī aparāhi devīhi sārdhaṃ tahiṃ @291 āmravane yathābhiprāyaṃ divasaṃ krīḍitvā ramitvā paricārayitvā vikāle rājakulaṃ praviṡṭā | sā dāni sudarśanā rājño kuśasya śayanagrhe praviṡṭā | rā-(453)jā jalpati | devī āmrāṇi saṃpaśyanāya nirdhāvitā na te āmrāṇi ānītāni, na te ahaṃ priyo | devī āha | mahārāja kuto me āmrāṇi | nirdhāvitā sā āmrāṇi paśyanāya tata: me vanapiśācena āliṃgitā, manāsmi vanapiśācena khāditā | tato haṃ anta:purikāhi vanapiśācasya hastāto mocitā | mahārāja yādrśo tava cchatradhāro yādrśo padminīudakarākṡasa: tādrśo āmravane vanapiśāca:, sarve trayo janā manye ekamātāya jātā ti sarve samasadrśā | rājā kuśo āha | devi mā bhūyo āmravanaṃ paśyanāya gaccha | ahaṃ pi tatrāmravane manāsmi vanapiśācena khādito | tatra dāni apareṇa kālena sudarśanā devī śvaśrumaliṃdāṃ mahādevīṃ vijñapeti | abhiprāyo me rājño kuśasya hastivāhinoṃ draṡṭuṃ | śrṇomi rājño kuśasya vistīrṇā hastivāhinī ṡaṡṭi hastisahasrāṇi | alindā mahādevī āha | bho putrid suve rājahastivāhinīṃ paśyanāya nirdhāvasi | sā dāni aliṃdā mahādevī hastimahā- mātraṃ śabdāviyāna āṇattikā dinnā | suve sudarśanā rājadhītā anta:purikāhi sārdhaṃ rājakyāṃ hastiśālāṃ paśyanāya nirdhāviṡyatīti | tata: hastīṃ ca hastiśālāṃ ca alaṃkarohi | so dāni hastimahāmātro aliṃdāya mahādevīye āṇattikāye śrutvā sarvāṃ hastivāhinīṃ ṡaṡṭiṃ hastisahasrāṇi sarvālaṃkārehi alaṃkrtāni hema- lā-(jā)lapraticchannāni dantapatimokāni śuṇḍāpatimokāni sakhurapravālāni | sā ca hastiśālā siktasansrṡṭā muktapuṡpāvakīrṇāṃ krtā osaktapaṭṭadāmakalāpā dhūpitadhūpanā | sā dāni aliṃdā mahādevī rājaṃ kuśamāmantrayati | (454) putra yaṃ khalu jānesi suve sudarśanā rājadhītā anta:pureṇa sārdhaṃ rājakyāṃ hastiśālāṃ nirdhāviṡyati paśyanāya | tata: prakrtyaiva hastiśālāṃ gatvā tatra deśe āsatha yathā te sudarśanā na jāneyā eṡa: rājā kuśo ti | so dāni rājā kuśo mātu: pratiśrutvā prabhātāye rātrīye hastimeṇṭhaveśena prakrtyaiva hastiśālāṃ gatvā hastino mūle sudarśanāṃ pratipālayamāno āsati | sāpi dāni sudarśanā śvaśruya aliṃdāye sārdhaṃ sarvāhi ca anta:purikāhi parivrtā rājarahehi aśvarathehi abhiruhitvā hasti- śālāṃ praviṡṭā | sā dāni aśvarathāto oruhitvā bahūhi ceṭīśatehi parivrtā hastiśālāṃ praviṡṭā | so pi rājā kuśo hastināṃ mūle hastimeṇṭho ti krtvā sudarśanāṃ nidhyāyamāno āsati | sā dāni sudarśanā devī tāhi anta:purikāhi sārdhaṃ tatra hastiśālāya anucaṃkramantī anuvicarantī yaṃ kālaṃ pratinivartitā rājakulaṃ gacchāmīti rājñā kuśena pratyagreṇa hastilaṇḍena vāṡpāyantena sudarśanā devī prṡṭhito āhatā | tāni rājārhāṇi vastrāni hastilaṇḍena vināśitāni | @292 sā dānī sudarśanā rājadhītā śvaśruṃ aliṃdāṃ mahādevīṃ vijñapeti | bhaṭṭe imasya rājakyasya hastimahāmātrasya daṇḍo dātavya: | śakyā etena yā rājño kuśasya agramahiṡī tāṃ hastilaṇḍena āhanituṃ ti | sā dāni alindā mahādevī āha | bhavatu putrid mellehi eṡo rājakyo hastimahāmātro avadhyo, kiṃ śakyaṃ kartuṃ | evaṃ dāni sudarśanā śvaśruye saṃjñāpitā | sā dāni sudarśanā apareṇa kālena śvaśrumaliṃdāṃ mahādevī vijñapeti | bhaṭṭe priyaṃ me rājño kuśasya aśvavāhinīṃ draṡṭuṃ | aliṃdā mahādevī āha | suṡṭhu putri svo rājño kuśasya aśvavāhanaṃ paśyanāye nirdhābāhi | sā dāni (455) aliṃdā mahādevī aśvamahāmātrāṇāṃ śabdāpayitvā ānattikāṃ deti | śvo sudarśanā rāja- dhītā anta:pureṇa sārdhaṃ rājakyaṃ aśvavāhanaṃ paśyanāye nirdhāviṡyati | tāṃ dāni ṡaṡṭi aśvasahaśrāṇi sarvāni alaṃkarohi aśvaśālāṃ ca siktasaṃsrṡṭāṃ muktapuṡpā- vakīrṇāṃ karohi | te hi aśvarakṡehi aliṃdāye mahādevīye āṇattikāṃ śrutvā sarvāṇi ṡaṡṭi aśvasahasrāṇi sarvālaṃkārehi alaṃkrtāni | sā ca aśvasā(śā)lā sikta- sansrṡṭā muktapuṡpāvakīrṇā krtā | sā dāni alindā mahādevī rājasya kuśasya nivedayati | putra kuśa yaṃ khalu jānesi sā sudarśanā rājadhītā anta:pureṇa sārdhaṃ rājakyaṃ aśvavāhanaṃ paśyanāye nirdhāviṡyati | yadi si paśyitukāma: tato prakrtyaivāśvasālāyāṃ gatvā tatra deśe tiṡṭhāhi yathā te sudarśanā na jāneyā eṡa: rājā kuśo tti | so dāni rājā kuśa: māturvacanaṃ pratiśrutvā prabhātāye rātrīye aśvarakṡaveśaṃ krtvā aśvānāṃ ghāsaṃ vikiranto āsati sudarśanāṃ pratipālayamāno | sā dāni sudarśanā rājadhītā śvaśruye aliṃdāye mahādevīye sārdhaṃ sarvāhi cānta:- purikāhi ratnāmayīṃ śivikāmāruhitvā aśvaśālāṃ prasthitā | sāpi dāni sudarśanā śivikāto pratyoruhiya bahūhi devīśatehi parivrtā aśvaśālāṃ praviṡṭā | so pi rājā kuśo aśvānāṃ prṡṭhato sthita: sudarśanāṃ nidhyāyanto | sāpi dāni sudarśanā aparāhi anta:purikāhi sārdhaṃ tatra aśvaśālāyāṃ anucaṃkramitvā anu- vicaritvā yaṃ kālaṃ nivartitā rājakulaṃ gacchāmi tti tata: kuśena rājñā pratyagreṇa aśvalaṇḍena vāṡpāyantena prṡṭhimena āhatā | tāni rājārhāṇi vastrāṇi aśva- laṇḍena vināśitāni | sā dāni sudarśanā rājadhītā śvaśruṃ aliṃdāṃ mahādevīṃāha| bhaṭṭe imasya aśvarakṡasya daṇḍo dātavya: | labhyā etena rājña: kuśasya (456) agramahiṡīṃ aśvalaṇḍena āhanituṃ ti | aliṃdā mahādevī āha | putrid marṡehi ete rājakyā aśvarakṡā avadhyā, kiṃ śakyā kartuṃ | sā dāni sudarśanā apareṇa kālena śvaśrumaliṃdāṃ mahādevīṃ vijñapeti | bhaṭṭe abhiprāyo me rājño kuśasya rathavāhinīṃ draṡṭuṃ | śrutaṃ me vistīrṇā rājña: kuśasya rathavāhinī ṡaṡṭi rathasrāṇi | alindā mahādevī āha | suṡṭhu putri śvo @293 rājño kuśasya rathavāhinīṃ paśyanāya nirdhāvāhi |sā dāni aliṃdā mahādevī rājño kuśasya rathapālāṃ śabdāpayitvā āṇattikāṃ deti | svo sudarśanā rājadhītā anta:pureṇa sārdhaṃ rājño kuśasya rathavāhinīṃ paśyanāye nirdhāviṡyati | tehi dāni rathapālehi mahādevīvacanaṃ śrutvā aparajjukāto ṡaṡṭi rathasahasrāṇi yuktāni siṃhacarmaparivārāni dvīpicarmaparivārāṇi vyāghracarmaparivārāṇi pāṇḍukambala- praticchannāni sanandighoṡāṇi savaijayantikāni sakhurapravālāni ucchritadhvaja- patākāni | sā dāniṃ aliṃdā mahādevī rājño kuśasya nivedayati | putra yaṃ khalu jānesi svo sudarśanā rājadhītā anta:pureṇa sārdhaṃ rājakyāṃ rathavāhinīṃ paśyanāye nirdhāviṡyati | yadi si paśyitukāma: tato prakrtyaiva rathaśālāṃ gatvā tatra pradeśe tiṡṭhāhi yathā te sudarśanā na jāneyā eṡa: so rājā kuśo tti | sā dāni sudarśanā rājadhītā aliṃdāye mahādevīye sārdhaṃ sarveṇa ca anta:pureṇa rājārahehi rathehi abhiruhitvā rathaśālāṃ prasthitā | so’pi rājā kuśo mātari pratiśrutvā prabhātāye rātrīye prakrtyaiva rathavāhanaśālāṃ gata: rathapālaveṡeṇa rathānāṃ mūla āsati sudarśanāṃ pratipālayamāno | sāpi dāni sudarśanā rājadhītā aśvarathāto oruhitvā bahūhi deviśatehi parivrtā rathaśālāṃ praviṡṭā | sā dāni sudarśanā rājadhītā aparāhi devīhi sārdhaṃ rathaśālāmanucaṃkramitvā yaṃ kālaṃ nivartitā rājakulaṃ gacchāmi tti tata: rājñā kuśena pratyagreṇa gomayapiṇḍena vāṡpāyantena (457) prṡṭhe āhatā | tāni rājārhāṇi vastrāṇi gomayapiṇḍena vināśitāni | sā dāni sudarśanā rāja- dhītā śvaśrumaliṃdāṃ mahādevīmāha | bhaṭṭe imasya rathapālasya daṇḍo praṇāmayitavyo | labhyā etena rājño kuśasya agramahiṡīṃ gomayapiṇḍena āhanituṃ | aliṃdā mahādevī āha | putrid marṡehi, eṡa rājakyo rathapāla: avadhyo rājño rathakośadhāro, kiṃ śakyā kartuṃ | sā dāni sudarśanā tāya aliṃdāya mahādevīya saṃjñaptā | tatra dāni apareṇa kālena yā rājakyā hastiśālā tatrāgni: mukto mahānto agnidāho prajvalito | hastimeṇṭhasahasrāṇi mahāmātrāṇi ca anyaśca mahājana- kāyo sannipatito hastiśālāṃ nirvāpayiṡyāma:, na ca śaknonti taṃ agnidāghaṃ parinirvāpayituṃ, antapuraṃ pi tena agnibhayena sarvaṃ bhītaṃ santrastaṃ saṃvrttaṃ mā imaṃ pi rājakulaṃ dahiṡyatīti | tā dāni sarvā: anta:purikā yato hastiśālā tato nirdhāvamānā āsanti, ko śaknoti etaṃ hastidāghaṃ parinirvāpayituṃ ti | mahā- janakāyaṃ khijjante na ca śaknonti taṃ agnidāghaṃ nirvāpayituṃ na ca śaknonti tāni hastiśālāya paṭalāni ghanāni mahantāni bahujanauttakāni pātayituṃ | tasmiṃśca kālāntare rājā kuśo bahirnagare anucaṃkramanto anuvicaranto aṇvati | tasya dāni rājño amātyena puruṡeṇa niveditaṃ | mahārāja yaṃ khu jānesi yā rājakyā hastiśālā tatra agni: prajvalito | śrutvā ca puna: rājā kuśo hastiskandha- @294 varagata: javena tāṃ hastiśālāṃ saparivāro āgato | sarvāhi anta:purikāhi rājā āpatanto drṡṭo, tena rājñā āpatantena dāni pradīptāni paṭalāni ekeno- ssāhena sapakṡa-(458)kāni satalakaṇṭa (koṇḍa) kāṇi tata: hastiśālāto bāhyamukhaṃ kṡiptāni | ye pi hi hastiyo varatrehi baddhāni tāni bandhanāni hastena cchaṭacchaṭāya cchindati | ye pi hastināgā agninā abhitrastā abhitrastā tāni utkṡipitvā agnibhayāto ekamante kṡipati | evaṃ dāni kuśena rājñā muhūrtena hastiśālā nirvāpitā sarvā hastivāhinī agnidāghāto mocitā eko pi na hastirdagdho nābādhito | tatra dāni anekakoṭīśatasahasrāṇi rājño kuśasya tādrśāṃ vīryaparākramāṃ drṡṭvā hakkārasahasrāṇi pravartenti | anta:puraṃ pi rājño kuśasya tādrśaṃ puruṡaparākramaṃ drṡṭvā sarve prītā tuṡṭā, aho rājño kuśasya balo aho parākramaṃ | tatra dāni aparā kubjā harṡitā vegajātā rājā rājā ti kuśaṃ saṃrāveti | siṃhasupīṭho balavāṃ śobhe suvipulo mahāṃ | khe candro iva ābhāti samantaparimaṇḍalaṃ ||1|| cakoratāmrāyatākṡo kāmadevo va śobhati | hastino mocaye rājā sthāmopeto nararṡabho ||2|| so dāni rājā kuśo tasyā kubjāya prīto dāyaṃ deti saṃvāreti varaṃ | bhadrikā khu ayaṃ kubjā yā rājānaṃ praśaṃsati | kāśikāni te vastrāṇi dadāmi caturo ahaṃ ||3|| sā dāni sudarśanā rājadhītā tāṃ kubjāṃ kuśasya varṇaṃ bhāṡamāṇāṃ śrutvā tasyā dāni sudarśanāya rājadhītu evaṃ bhavati | eṡa: rājā kuśo bhaviṡyati, (459) yasya eṡā kubjā varṇaṃ bhāṡati | sā dāni sudarśanā rājadhītā rājasya kuśasya tādrśaṃ varṇarūpaṃ drṡṭvā mānasaṃ se pratyāhataṃ du:khadaurmanasyajātā saṃvrttā | mā tāva edrśo mama bhartā evaṃ durvarṇo durdrśo sthūloṡṭho sthūlaśiro sthūlapādo mahodaro kālo maṡirāśivarṇo piśācasya ca etasya ca nāsti kiṃcit nānākaraṇaṃ | sā dāni sudarśanā devī tasyā kubjāye ruṡitā āha | na nāma etāye kubjāye jihvāye asti cchedako | sutīkṡṇena śastreṇa yā rājānaṃ praśaṃsati ||1|| sā dāni kubjā sudarśanāṃ devīṃ gāthāye saṃjñapeti | pratitarjenti rājāno baṃdhanena vadhena vā | tasmāsya varṇaṃ bhāṡāmi rakṡaṃ jīvitamātmano ||2|| sā dāni sudarśanā devī rājaṃ kuśaṃ tādrśaṃ drṡṭvā durvarṇaṃ durdrśaṃ drṡṭvā tatra rājakule evaṃ ramanīye devabhavanasannibhe anantaratanākare ratiṃ na vindati annapānena me chanda: notpadyate | nāhaṃ atsyāmi na bhokṡyāmi, kiṃ jīvitena me yadahaṃ piśācena sārdhaṃ saṃvasāmi | sā dāni sudarśanā rājadhītā śvaśrumaliṃdāṃ mahādevīṃ vijñapeti | bhaṭṭe muñcāhi me, kanyakubjaṃ gamiṡyāmi mātāpitu: sakāśaṃ | yadi me na osiriṡyasi, @295 muhūrtena upakramemi ātmānaṃ mārayiṡyaṃ | tasyā dāni aliṃdāye mahādevīye evaṃ bhavati | varaṃ ayaṃ rājadhītā jīvati naiva mrtā ti | sā dāni aliṃdā mahādevī āha | putrid gaccha yatra te abhiprāyo | (460) sā dāni sudarśanā rājadhītā kubjādvitīyā aśvarathaṃ abhi- ruhitvā vārāṇasīto niryātvā prasthitā, anupūrveṇa kanyakubjaṃ gatā mātāpitu: sakāśaṃ | so dāni rājā kuśo vikāle śayanagrhaṃ praviṡṭo sudarśanāṃ devīṃ na paśyati | rājakule samantena mārgiyamānā na kutraciddrśyati | so dāni rājā kuśo sudarśanāṃ devīṃ na labhanto utkaṇṭhati śocati paritapyati | evaṃ vistīrṇe anta:pure nyāṃ na labhati | yadā se viditaṃ yathā sudarśanā devī kubjādvitīyā jñātikulaṃ gatā, so dāni rājā kuśo mātaraṃ aliṃdāṃ vijñapeti | ambe ahaṃ pi gacchāmi kaṇṇakubjaṃ śvaśurasya mahendrasya madrakarājño sakāśaṃ sudarśanāṃ devīmānayiṡyāmi | sā dāni aliṃdā mahādevī putrasya kuśasya vacanaṃ śrutvā kanyakubjaṃ gamiṡyāmīti, tata: putra- premnena rājyatrṡṇāye ca mūrchitā praskhalitā ca bhagnā dharaṇītale prapatitā putraśoka- samanvitā | aho mama mandabhāgyāye anarthaṃ | paryeṡitā yato iyaṃ mayā mahendrakasya kanyakubjakasya madrakarājño dhītā sudarśanā ihānītā tato na jānāmi kathaṃ me putrasya rājño kuśasya bhaviṡyati | sā dāni alindā mahādevī putrasya kuśasya jalpati | putra tvaṃ ikṡvākurājaputro sukumāro sukhasaṃvrddho jānapadā ca śaktubhakṡā kambalaparidhānā ca divasakarmalūkhāhārā ca kathaṃ te mārgagamanaṃ bhaviṡyati | rājā kuśo āha | ahaṃ ambe nrtyagītavādyena anyāhi ca māyāhi vividhehi ca upāyehi ātmano vrttiṃ kalpayanto gamiṡyaṃ, mā utkaṇṭhatu ambā | so rājā kuśo tāṃ mātaraṃ saṃjñāpayitvā bhrātaraṃ kuśadrumaṃ rājye pratiṡṭhāpayati | bhrātā (461) imāni te ṡaṡṭi nagarasahasrāṇi sanigamajānapadāni aiśvaryaṃ kārāpehi, imāni te ṡaṡṭi hastisahasrāṇi sarvālaṃkāravibhūṡitāni hemajālapraticchannāni sakhura- pravālāni, ṡaṡṭi aśvasahasrāṇi sarve saindhavāni śīghravāhīni sarvālaṃkāravibhūṡi- tāni, ṡaṡṭi rathasahasrāṇi siṃhacarmaparivārāṇi vyāghracarmaparivārāṇi dvīpicarma- parivārāṇi pāṇḍukambalapraticchannāni sanandighoṡāṇi savaijayantikāni sakhura- pravālāni ucchritacchatradhvajapatākāni imāni te vāhanāni | imaṃ rājyaṃ pari- pālehi yāva mama āgamanaṃ bhaviṡyati | so dāni rājā kuśo amātyānāṃ saṃdiśati | eṡo vo kumāro kuśadrumo rājā, mama yāvadāgamanaṃ | evaṃ jānatha | tathā eva rājyaṃ samanuśāsatha dharmeṇa ca paurajānapadāṃ paripāletha | so dāni rājā kuśo amātyānāṃ evamanuśāsayitvā bhrātaraṃ kuśadrumaṃ rājye pratiṡṭhāpayitvā mātara- maliṃdāṃ mahādevīṃ abhivādayitvā pradakṡiṇīkrtvā saptatantrikāṃ vīṇāmādāya uttarābhimukho prasthito | @296 rājā kuśo vividhehi upāyehi ātmano vrttiṃ kalpayaṃto kanyakubjaṃ śvasura yena gacchati anupūrveṇa kanyakubjasya viṡayamanuprāpta: | tatra anyatarasmiṃ grāme vāsamupagato aparāye vrddhāye śālāye pratiśrayo dinno | tatra grāme utsavo va vartati | so dāni rājā kuśo tāye vrddhāye vuccati | putra iha grāme utsavo vartati, vraja grāmamadhye tatra kiṃcidannapānaṃ labhiṡyasi tata: āhāraṃ krtvā prati- kramiṡyasi | so dāni rājā kuśo tasyā vrddhāya śrutvā grāmamadhyaṃ gata: | tena dāni rājñā kuśena tādrśī vīṇā vāditā gītakaṃ gāyitaṃ yaṃ sarvo grāmajano ārādhyati | etasya dāni kuśasya grāmajanena prītena samānena nānāprakārasya khajjakasya pūraṃ gopiṭakaṃ dinnaṃ, mahāntaṃ alindaṃ odanasya, dadhikalaśaśca nānāpra- (462) kārāṇi ca vyaṃjanāni | tena dāni rājñā kuśena khādyabhojyaṃ sarvaṃ vrddhāye śālāṃ praveśitaṃ | sā dāni vrddhā prabhūtakhādyabhojyaṃ drṡṭvā (pūraṃ mahāntaṃ gopiṭakaṃ nānāprakārasya ca khajjakasya pūraṃ piṭakaṃ dinnaṃ mahāntaṃ alindaṃ odanasya nānā- prakārāṇi ca vyaṃjanāni tena dāni rājñā kuśena praveśitaṃ drṡṭvā ca punarvrddhā) prītā saṃvrttā | adya eṡa: gāndharviko ekāhāraṃ krtvā paścime yāme gamiṡyati, taṃ śeṡaṃ khādyabhojyaṃ mama dvemāsikaṃ tremāsikaṃ vā bhaktaṃ bhaviṡyati | tenāpi dāni rājñā kuśena tasyā vrddhāye ālāpaṃ karantena ekārdhaṃ va yaṃ taṃ gopiṭakaṃ khajjakasya prakhāditaṃ | sāpi vrddhā jānāti | idāniṃ pi muhūrtake’pi eṡa mama khajjakaśeṡaṃ dāsyatīti | tenāpi dāni rājñā kuśena bubhukṡitena sarvaṃ taṃ gopiṭakaṃ khajjakasya khāditaṃ, na ekaṃ pi khajjālopaṃ śeṡakrtaṃ | tasyā vrddhāye evaṃ bhavati | yadā imena gāndharvikena taṃ mahāntaṃ gopiṭakaṃ khajjakasya sarvaṃ khāditaṃ āśito eṡa: bhaviṡyati | na dhārayiṡyati eṡo bhūyo imaṃ alindaṃ modakasya khādituṃ | evaṃ mama cirasya kālasya bhaktaṃ bhaviṡyati | tena dāni rājñā kuśena mārgagatena bubhukṡitena mahāntaṃ alindaṃ modakasya taṃ ca dadhikalaśaṃ tāni ca vyaṃjanāni nānāprakārāṇi sarvaṃ pari- bhuktaṃ | tasyā vrddhāye na kiṃci śeṡakrtaṃ | sā dāni vrddhā nirāśā saṃvrttā, avidhā- vidhaṃ, praviśatha dhāvatha, praveśitakāyo manuṡyarūpeṇa me piśāco grhaṃ praviṡṭa: mama khāditukāmo | rājā kuśo āha | ambe kimāravasi kiñca dravasi | grāmasmi na ca kāpi pāpakā vasanti, mā trasāhi mā ravāhi | imāṃ ekarātriṃ vasitvā śuve gamiṡyāmi | so dāni rājā kuśo pratyūṡaleśakāle utthāya prasthita:, anupūrveṇa kanya- kubjaṃ (463) anuprāptāṃ mālākāraśālāṃ praviṡṭo | mālākāramahattarakasya allīno ahaṃ pi imahiṃ vasiṡyaṃ ahaṃ pi atra karme kuśalo | tatra dāni mālākāra- śālāyaṃ rājanyāni kaṇṭhaguṇāni gandhamakuṭā ca mālā ca kriyanti | so dāni rājā kuśo tādrśāni kaṇṭhaguṇāni ca gandhamakuṭāni ca mālāśca sukrtāni @297 suniṡṭhitāni ca suvicitrāṇi ca ākāravaṃtāni ca karoti yathā sarve mālākārā drṡṭvā vismayamāpadyanti | aho kalyāṇo ācāryaputro śobhano śilpiko ya imāni edrśāni kaṇṭhaguṇāni gandhamakuṭāni ca mālāśca tādrśāni sukrtāni suniṡṭhitāni karoti yathā asmābhi: na kadāci drṡṭapūrvā | sarvāṇi ca rājā kuśo ātmano nāmakena ālikhati yathā sudarśanā jāneyā rājño kuśasya etaṃ karmaṃ ti | tāni kaṇṭhaguṇāni gandhamakuṭāni mālāśca rājakulaṃ praveśitā sudarśanāye upanāmiyanti | paśya sudarśane imāni puṡpajātāni kedrśāni sukrtāni suvici- trāṇi suniṡṭhitāni nānāvarṇāni | sā dāni sudarśanā yaṃ tatra sarvaśobhanaṃ kaṇṭhaguṇaṃ ca makuṭaṃ ca mālāvaraṃ ca grhītaṃ ābandhāmi tti yāvat paśyati kuśasya nāmakaṃ | tasyā etadbhavati | kuśasya etaṃ karmaṃ ti, rājā kuśo prākrtakena veśena ihāgato bhaviṡyatīti | sā dāni sudarśanā tāni kuśena krtāni melletvā anyāni prākrtakāni grhṇati | sā dāni sudarśanā mātare vuccati bhaginīhi ca vuccati anta:purikāhi | sudarśanā kiṃ tvamimāni sarvaśobhanāni kaṇṭhaguṇāni makuṭāni mālāśca mellitvā anyāni prākrtāni grhṇasi | sā tāmāha | alaṃ me etehi, etameva me bhavatu | yaṃ tatra rahasyaṃ tanna kasyacidācikṡati | so dāni rājā kuśo mālākārasya mūle vasitvā arthaṃ nopalabhati | tata: (464) nirdhāvitvā kumbhakāramahattarakasya mūle allīno | tatrāpi rājānta:- purasya krte nānāprakārāṇi kumbhakārabhājanāni kriyanti | so dāni rājā kuśo tādrśāni kumbhakārabhājanāni sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantāni karoti yathā sarve kumbhakārā drṡṭvā vismayamāpadyanti | aho kalyāṇācārya- putro śobhana: śilpiko ya imāni edrśā kumbhakārabhājanāni sukrtāni suniṡṭhi- tāni ākāravantāni karoti yāni asmābhi: na kadāci drṡṭapūrvāṇi | drṡṭapūrvāṇi | sarveṡu ca kuśo rājā svakaṃ nāmakaṃ saṃjñāmātrakena ālikhati yathā sudarśanā jāneyā kuśasyedaṃ karmaṃ ti | tāhi dāni anta:pure dāsīhi tāni kumbhakārabhājanāni rājakulaṃ praveśitāni sudarśanāye ca upanāmiyanti | paśya sudarśane imāni kumbhakāra bhājanāni yādrśāni śobhanāni kalyāṇāni sukrtāni suniṡṭhitāni, yaṃ te rucyati taṃ grhṇāhi | sā dāni sudarśanā tāni kumbhakārabhājanāni yaṃ sarvaśobhanaṃ sarvadarśanīyaṃ taṃ grhṇīṡyāmīti yāvat paśyati kuśasya nāmakaṃ | tasyā evaṃ bhavati | kuśasyetaṃ karmaṃ ti | sā dāni tāni mellitvā anyāni prākrtakāni pratigrhṇāti | sā dāni sudarśanā mātare vuccati bhaginīhi pi devīhi | sudarśane edrśāni bhājanāni na kadācidiha rājakule praveśita- pūrvāṇi evaṃ śobhanāni | kisya tvaṃ etāni śobhanāni bhājanāni na grhṇasi | sā dāni āha | alaṃ me etena, etameva me bhavatu | yaṃ tatra rahasyaṃ tanna kasya- cidācikṡati | @298 so dāni rājā kuśo kumbhakārasya mūle vasitvā arthaṃ nopalabhati | tata: niṡkramitvā vardhakimahattarasya mūle allīno | tatrāpi rājānta:purasya krtena nānāprakārāṇi vardhakibhāṇḍāni kriyanti | āsandikā pi kriyanti mañcakā pi (465) kriyanti pīṭhakā pi kriyanti śayyāsanakā pi kriyanti pādaphalakāni pi kriyanti bhadrapīṭhakāni pi kriyanti ayakvā pi kriyanti phelikāni pi kriyanti aṃtakoṭānyapi kriyanti anyāni ca nānāprakārāṇi vardhakibhāṇḍāni kriyanti | so dāni rājā kuśo tādrśāni vardhakibhāṇḍāni sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantāni karoti yathā sarve vardhakino drṡṭvā vismayamāpannā | aho kalyāṇācāryaputro śobhano śilpiko yo imāni edrśāni vardhakibhāṇḍāni sukrtāni suniṡṭhitāni karoti yāni asmābhi: na kadāci drṡṭapūrvāṇi | sarveṡu ca rājā kuśo ātmano nāmakaṃ saṃjñāmātrakeṇa likhati yathā sudarśanā jāneyā rājño kuśasyedaṃ karmaṃ ti | tāhi dāni anta:purikādāsīhi taṃ vardhakibhāṇḍaṃ rājakule praveśitaṃ | yāni sarvaśobhanāni tāni vicinitvā sudarśanāye upanāmīyanti | sudarśane paśya paśya imāni vardhaki– bhāṇḍāni yādrśāni śobhanāni darśanīyāni | yaṃ te abhipretaṃ taṃ grhṇāhi | sā dāni sudarśanā yā tatra sarvaśobhanā āsandikā yā maṃcakā yā pīṭhakā pādāśrayā vā pādaphalakā vā bhadrapīṭhā vā ayakkā vā aṃtakoṭā vā phelā vā phelikā vā taṃ grhṇāmīti yāvat paśyati kuśasya nāmaka | tasyā dāni evaṃ bhavati | kuśasyedaṃ karmaṃ ti | sā dāni taṃ mellitvā anya prākrtakaṃ grhṇāti | sā dāni sudarśanā mātāye vuccati bhaginīhi ca tāhi ca anta:purikāhi | sudarśane kisya tvaṃ imāni edrśāni vardhakibhāṇḍāni śobhanīyāni (466) mellitvā anyāni prākrtakāni grhṇāsi | sā dāni āha | alaṃ me tehi, imāni eva me bhavantu | yaṃ tatra rahasyaṃ taṃ na kasyacidācikṡati | so dāni rājā kuśo vardhakisya mūle vasitvā arthaṃ nopalabhati | tato nirdhāvitvā coḍakadhovakasya mūle allīno | tatrāpi rājānta:purasya krtena coḍakāni dhovīyanti, sudarśanāyā pi coḍakāni tatraiva dhovīyanti | so dāni rājā kuśo sudarśanāye vastrāṇi pratyabhijānati | so dāni rājā kuśo tāni sudarśanā coḍakāni tādrśāni dhovati tāni suprakṡālitāni caukṡāṇi nirmalāṇi dhautāni yathā sarve dhovakā coḍakā drṡṭvā vismayamāpannā: | aho kalyāṇācāryaputro śobhano śilpiko yo imāni colakāni edrśāni sudhovitāni suprakṡālitāni caukṡāṇi nirmalāni dhovati yāni asmābhi: na kadāci drṡṭapūrvāṇi | rājā kuśo svakaṃ nāmakaṃ bhallātakena saṃjñāmātrakena likhati yathā sudarśanā jāneyā kuśasyedaṃ karmaṃ ti | tāhi dāni anta:puradāsīhi tāni colakāni rājakulaṃ praveśitāni yāni devīnāṃ colakāni tāni devīnāmupanāmitāni, yāni anta:- @299 purikānāṃ colakāni tāni anta:purikānāṃ dinnāni | tāni dāni anta:purikā sudarśanācolakāni paśyanti avadātāni caukṡāṇi nirmalāni | tā dāni vismayaṃ labhanti sarvaśobhanāni sudarśanāya colakāni sudhautāni ca caukṡāṇi nirmalā dviguṇaṃ triguṇaṃ sudarśanāya dhovāpanikamarhanti | sudarśanāpi tāni vastrāṇi drṡṭvā śuddhāni nirmalāni prī-(467)tā saṃvrttā yāva yatra deśānte coḍadhovanako bhallātakena saṃjñāmātreṇa likhanto colake nāmakaṃ karoti tatra taṃ kuśasya nāmakaṃ drṡṭvā kuśasyedaṃ karmaṃ ti | sā dāni na svayaṃ pratīcchati upasthāyakāye grhṇāveti | tāni sarvānta:purikā svakasvakānāṃ vastrāṇāṃ dhovāpanikaṃ ceṭīnāṃ haste denti | sā dāni sudarśanā na icchati vastrāṇāṃ dhovāpanikaṃ dātuṃ | sā dāni sudarśanā mātare vuccati bhaginīhi ca anta:purikāhi ca | sudarśane yadā tava colakāni sudhovitāni sucaukṡāṇi sarvāṇi laṃcakāni tasya dhovāpanikaṃ na desi | sudarśanā āha | kiṃ yuṡmākaṃ cintā dīṡyati so anyena kālena | yaṃ tatra rahasyaṃ taṃ na kasya ci ācikṡati | so dāni rājā kuśo dhovakasya mūle vasitvā arthaṃ nopalabhati | tata: nirdhāvitvā rajamahattarakasya mūle allīno | tatrāpi ca rajakaśāle rājānta:- purasya colakāni rajyanti sudarśanāya pi colakāni rajyanti | tatraiva so rājā kuśo sudarśanāye colakāni pratyabhijānati | tena kuśena tāye sudarśanāye colakāni suraktāni raṃgaraktāni suvicitrāṇi nānāprakārāni tādrśāni raktāni yathā te sarve rajā vismayamāpannā | aho kalyāṇācāryaputro śobhana: śilpiko yo imāni edrśāni suraktāni suvicitrāṇi colakāni rajati yānyasmābhi: na kadācit drṡṭapūrvāṇi | sarveṡu ca rājā kuśo svakaṃ nāmakaṃ bhallātakena saṃjñāmātrakena likhati yathā sudarśanā jāneyā kuśasyedaṃ karmaṃ ti | tāhi dāni anta:purikā- dāsīhi yāni yāni devīnāṃ colakāni tāni tāni devīnāṃ yatāni yāni anta:- purikānāṃ colakāni tāni anta:purikānāṃ dinnāni | sudarśanācolakaṃ (468) anta:purikā drṡṭvā vismitā imāni sudarśanāye colakāni tāni suraktāni sudarśanīyāni suvicitrāṇi imāye sudarśanāye dviguṇaṃ triguṇaṃ raṃjāpanīyaṃ dātavyaṃ | tā dāni colakāni sudarśanāye upanāmitāni | sā dāni sudarśanā tāni colakāni suraktāni sudarśanīyāni suvicitrāṇi drṡṭvā tuṡṭā prītisaumanasyasaṃvrttā yāva yatra deśe rajako bhallātakena aṅkaṃ karoti tatra deśe paśyati kuśasya nāmakaṃ | tasyā evaṃ bhavati | kuśasya taṃ karmaṃ ti | sā na pratīcchati upasthāyakāye prayacchati | tā dāni anta:purikā svakasvakānāṃ colakānāṃ raṃjāpanikaṃ ceṭikānāṃ haste deṃti sā sudarśanā raṃjāpanikaṃ na icchati dātuṃ | sā mātare ca bhaginīhi ca anta:- purikāhi ca vuccati | sudarśane yathā tava colakāni suraktāni suvicitrāṇi @300 darśanīyāni tata: tvaṃ yāva dviguṇaṃ triguṇaṃ raṃjāpanikaṃ dātavyaṃ tanna icchasi dātuṃ | sudarśanāha | kiṃ yuṡmākaṃ cintā dīṡyati so anyena kālena | yaṃ tatra rahasyaṃ tanna kasyaci ācikṡati | so dāni rājā kuśa: rajakasya mūle vasitvā arthaṃ nopalabhya tato nirdhāvitvā tata: taṭṭakāramahattarakasya mūle allīna: | tatra dāni rājño mahendrakasya āṇattiyā anta:purasya arthāya nānāprakārāṇi suvarṇarūpyamayāni ratnapratyapyāni bhojana- bhājanāni pibanabhājanāni ca kriyanti | so dāni rājā kuśo suvarṇamayāni ratnamayāni ca ratanapratyuptāni bhojanabhājanāni pibanabhājanāni ca tādrśāni karoti sudarśanīyāni susaṃsthitāni yathā eko pi taṭṭakāro nāsti yo tādrśāni bhājanāni śaknoti kartuṃ | te dāni taṭṭakārā tādrśāni drṡṭvā (469) vismayamāpannā: | aho kalyāṇācāryaputro śobhano śilpiko yo imāni edrśāni ratnabhājanāni karoti yāni asmehi na kadācid drṡṭapūrvāṇi | sarveṡu ca rājā kuśa: svakaṃ nāmakaṃ saṃjñāmātrakena likhati yathā sudarśanā jāneyā kuśasyetaṃ karmaṃ ti tā dāni rājakyāni suvarṇarūpyamayāni bhājanāni yaṃ kālaṃ sarvāni niṡṭhitāni tena taṭṭakāramahattarakena rājño mahendrakasya upanāmitāni | so dāni rājā mahendrako yāni kuśena bhājanāni krtāni tāni drṡṭvā vismayati | yādrśānīmāni ratnapratyuptāni bhājanāni kuśalena imāni ācāryeṇa krtakāni | so dāni rājā mahendraka: tāni ratnabhājanāni ca varṡavarāṇāṃ kāṃcukīyānāṃ ca haste deti | gacchatha anta:puraṃ praveśetha mahādevīye dhītuśca me sudarśanāye yathābhipretaṃ pūrvaṃ detha paścādaparāṇāṃ devīnāmanta:purikānāṃ ca | tehi dāni varṡavarehi kaṃcukīyehi ca tāni ratnabhājanāni anta:puraṃ praveśitāni mahādevīye upanāmitāni | devi imāni te ratnabhājanāni rājñā preṡitāni devī ca dhītā ca te sudarśanā yathābhipretaṃ pūrvaṃ grhṇantu paścādanyāsāṃ devīnāṃ dīṡyati sarvāsāṃ ca anta:purikānāṃ | sā dāni sudarśanā mātāye vuccati bhaginīhi ca anta(:)purikāhi ca varṡavarehi kāṃcu- kīyehi ca | sudarśane imāni va te ratnabhājanāni pibanabhājanāni pitare preṡitāni tvaṃ tāvadyathābhiprāyaṃ pūrvaṃ grhṇatha paścādanyāsāṃ devīnāṃ dīṡyati sarvāsāṃ ca anta:purikānāṃ yathābhipretaṃ grhṇāhi | sā dāni sudarśanā yaṃ tatra sarvaśobhanaṃ sukrtaṃ ca suniṡṭhitaṃ ākāravantaṃ taṃ grhṇāmi tti yāvat paśyati kuśasya nāmakaṃ | tasyā evaṃ bhavati | kuśasyaitaṃ karmaṃ ti | sā dāni taṃ mellitvā anyāni prākrta- śilpikena krtakāni grhṇāti | sā dāni sudarśanā tāye mātāye bhaginīhi (470) ca anta:purikāhi ca vuccati varṡavarehi ca kāṃcukīyehi ca kāṃcukīyehi ca | sudarśane kiṃ tvaṃ edrśakāni darśanīyāni ratanabhājanāni sarvaśobhanāni mellitvā anyāni prākrtakāni grhṇāsi | sā dānyāha | alaṃ me etena, etameva me bhavatu | yaṃ tatra rahasyaṃ tanna kasyaci ācikṡati | @301 so dāni rājā kuśo taṭṭakārasya mūle vasitvā arthaṃ nopalabhati | tato nirdhāvitvā suvarṇakāramahattarasya mūle allīno | tatrāpi rājaāṇattikāye anta:purasya arthāye nānāprakārāṇi suvarṇābharaṇāni kriyanti, mūrdhāpidhānā pi kriyanti, pādāstaraṇāni pi kriyanti, suvarṇamālā pi kriyanti, kilaṃjakā pi kriyanti, veṭhakā pi kriyanti, maṇikuṇḍalā pi kriyanti, karaṇḍā pi kriyanti, mukhaphullakā pi kriyanti, bimbā pi kriyanti, pārihāryakā pi kriyanti, kaṭakā pi kriyanti, śroṇibhāṇḍikā pi kriyanti, pādāstarakā pi kriyanti, nupurā pi kriyanti, pādāṅguliveṭhakā pi kriyanti | so dāni rājā kuśo tādrśāṇi suvarṇābharaṇāni karoti udārāṇi kalyāṇāni sukrtāni suniṡṭhitāni sunirvāya- ntāni sunirvāntamalakaṡāyāṇi mrdūṇi karmaniyāni prabhāsvarāṇi tādrśāni karoti yathā te suvarṇākārā sarve drṡṭvā vismayamāpannā: | aho kalyāṇācāryaputro śobhano śilpiko yo imāni edrśāni suvarṇābharaṇāni sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantāni karoti yathāsmābhi: na kadāci drṡṭapūrvāṇi | sarveṡu ca rājā kuśa: svaṃ nāmakaṃ saṃjñāmātrakena likhati yathā sudarśanā jāneyā kuśasyetaṃ karma ti | tehi dāni suvarṇakārehi yaṃ kālaṃ (471) ābharaṇāni niṡṭhitāni taṃ sarvaṃ rājño mahendrasya allīpitaṃ | so dāni rājā yāni kuśena rājñā ābharaṇāni krtakāni drṡṭvā vismayamāpanna: ahoy ādrśānīmāni ābharaṇāni sukrtāni suniṡṭhitāni śobhanāni kuśalenācāryaputreṇa krtakāni | so dāni rājā mahendrako tānyābharaṇāni varṡavarāṇāṃ kāṃcukīyānāṃ ca haste preṡati | gacchatha imānyābharaṇāni mahādevīye sudarśanāye ca yathābhipretaṃ pūrvaṃ detha paścādaparāṇāṃ devīnāṃ detha sarvāsāṃ ca anta:- purikānāṃ detha | te dāni varṡavarā kāṃcukīyā ca tānyābharaṇāni rājakulaṃ praveśitvā mahādevīya sudarśanāya ca upanāmenti | devi imaṃ te suvarṇābharaṇaṃ rājñā preṡitaṃ | tvaṃ ca dhītā ca te sudarśanā yathābhipretaṃ pūrvaṃ grhṇatha | paścādaparāṇāṃ devīnāṃ dīṡyati sarvāsāṃ ca anta:purikānāṃ | sā dāni sudarśanā teṡāṃ suvarṇābharaṇānāṃ yaṃ tatra sarvaśobhanaṃ sukrtaṃ suniṡṭhitaṃ ākāravantaṃ grhṇāmi tti yāvat paśyati kuśasya nāmakaṃ | tasyā evaṃ bhavati | kuśasyetaṃ karmaṃ ti | sā dāni taṃ mellitvā prākrta- kāni kuśilpikrtāni grhṇāti | sā dāni sudarśanā mātāye vuccati bhaginīhi ca anta:purikāhi ca varṡavarehi ca kāṃcukīyehi ca | sudarśane kiṃ tvaṃ evaṃ viparītikā yānīmāni sarvaśobhanāni suvarṇābharaṇāni sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantāni kuśalenācāryaputreṇa krtāni tāni mellitvā anyāni prākrtakāni kuśilpika- krtāni grhṇasi | sudarśanā āha | alaṃ me etena, imameva me bhavatu | yaṃ tatra rahasyaṃ tanna kasyacidācikṡati | so dāni rājā kuśo suvarṇakārasya mūle vasitvā arthaṃ nopalabhati | tata: @302 nirdhāviyāna maṇikāramahattarakasya mūle allīno | tatrāpi rājāṇattikāye anta: (472) purasya arthāye nānāprakārāṇi ābharaṇāni kriyanti muktāmaṇi– vaiḍūryaśaṃkhaśilāpravālasphaṭikamusāragalvalohitikāhārā pi kriyanti ardhahārā pi kriyanti maṇikuṇḍalā pi kriyanti maṇivakkalā pi kriyanti ratnamayāni mūrdhapidhānāni aṅgadāni pi kriyanti keyūrāṇi pi kriyanti mekhalā ratnamayāni kriyanti | so dāni rājā kuśo tādrśāni maṇiābharaṇāni sukrtāni suniṡṭhi- tāni ākāravantāni karoti yathā sarve te maṇikārā drṡṭvā vismayamāpannā: | aho kalyāṇācāryaputra: śobhano śilpiko yo imāni īdrśāni ābharaṇāni sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantā karoti ye asmābhiradrṡṭapūrvā | sarveṡu ca rājā kuśo svakaṃ nāmakaṃ saṃjñāmātrakena likhati yathā sudarśanā jāneyā kuśasyaitaṃ karmaṃ ti | tehi dāni maṇikārehi yaṃ kālaṃ ābharaṇāni niṡṭhitāni taṃ velaṃ rājño mahendrakasya allīpitāni | so dāni rājā yāni kuśenābharaṇāni krtāni drṡṭvā vismayamāpanna: | aho kalyāṇācāryaputro śobhano śilpiko | so dāni rājā mahendrako tānyābharaṇāni varṡavarāṇāṃ kāṃcukīyānāṃ ca haste preṡitvā (preṡati) | gacchatha etānyābharaṇāni mahādevīya sudarśanāya ca yathābhiprāyaṃ pūrvaṃ detha paścāda- parāṇāṃ devīnāṃ sarvāsāṃ ca anta:purikānāṃ detha | te dāni varṡavarā kāṃcukīyā tānyābharaṇāni rājakulaṃ praveśitvā mahādevīya sudarśanāya ca upanāmayanti | devi imāni maṇyābharaṇāni rājñā preṡitāni tvaṃ ca dhītā ca te sudarśanā yathābhipretaṃ grhṇatha | paścādaparāṇāṃ devīnāṃ sarvāsāṃ ca anta:purikānāṃ dīṡyati | sā dāni sudarśanā teṡāṃ maṇyābharaṇānāṃ yaṃ tatra sarvaśobhanaṃ sukrtaṃ suniṡṭhitaṃ ākāravantaṃ taṃ grhṇāmi tti yāva paśyati kuśasya nāmakaṃ | tasyā evaṃ bhavati | kuśasyaitaṃ karmaṃ ti | (473) sā dāni taṃ mellitvā anyāni prākrtakāni kuśilpikakrtāni grhṇāti | sā dāni sudarśanā mātare ca vuccati bhaginīhi ca anta:purikāhi ca varṡavarehi ca kāṃcukīyehi ca | sudarśane kiṃ tvamevaṃ viparītā yā tvamedrśakāni maṇyābharaṇāni sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantāni kuśalaśilpikakrtāni mellitvā anyāni prākrtakāni kuśilpikrtāni grhṇāsi | sā dāni sudarśanā āha | alaṃ me etehi imameva me bhavatu | yaṃ tatra rahasyaṃ tanna kasyacidācikṡati | so dāni rājā kuśo maṇikārasya mūle vasitvā arthaṃ nopalabhati | tata: nirdhāvitvā śaṃkhavalayakāramahattarakasya mūla allīno | tatrāpi rājāṇattikāye anta:purasya arthāye nānāprakārāṇi śaṃkhagajadantamayāni ābharaṇāni bhājanāni pi kriyanti | nāgadantavalayakā pi kriyanti aṃjanīyā pi kriyanti dantasamudyakā pi kriyanti rocanapiśācikā pi kriyanti dantabhrṃgārakā pi kriyanti dantaviheṭhikā pi kriyanti dantapādamayā pi kriyanti siṃhakā pi kriyanti śaṃkhakā pi kriyanti @303 śaṃkhaśayyā pi kriyanti śaṃkhamayāni pi tailabhājanāni gandhabhājanāni varṇakabhājanāni kriyanti śaṃkhamrṇālakā pi kriyanti śaṃkhamudgakā pi kriyanti śaṃkhavalayakā pi kriyanti śaṃkhamekhalā pi kriyanti śaṃkhavocakā pi kriyanti śaṃkhaśivikā pi kriyanti śaṃkhacarmakā pi kriyanti | evaṃ nānāprakārāṇi śaṃkhagajadantamayāni bhājanāni ābharaṇāni ca sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantāni karoti yathā sarve śaṃkhagajadantakārakā drṡṭvā vismayamāpannā: | aho kalyāṇācāryaputra: śobhano śilpiko yo imāni edrśāni śaṃkhagajadantamayāni ābharaṇāni bhājanāni ca karoti yaṃ asmābhirna drṡṭapūrvāṇi | sarveṡu ca rājā kuśo svakaṃ nāmakaṃ saṃjñā (474) mātrakeṇa likhati yathā sudarśanā jāneyā kuśasyaitaṃ karmaṃ ti | tehi dāni śaṃkhagajadantakārehi yaṃ kālaṃ sarvāṇi krtāni yathāṇattāni rājño mahendrakasya upanāmitāni | rājā taṃ kuśasya karmaṃ drṡṭvā udāraśobhanaṃ sukrtaṃ rājārhaṃ vismaya- māpanna: | aho yādrśānīmāni kuśalenācāryaputreṇa krtāni | kumārāmātyehi pi abhilakṡitāni rājapuruṡehi pi abhilakṡitāni kuśena krtāni śaṃkhagajadanta- bhāṇḍāni drṡṭvā vismayamāpannā: | imāni kuśalenācāryaputreṇa krtāni | rājñā mahendreṇa varṡavarāṇāṃ kāṃcukīyānāṃ ca haste tānyābharaṇāni bhājanāni ca preṡitāni | gacchatha anta:puraṃ praveśetha mahādevīye dhītuśca me sudarśanāye yathābhiprāyaṃ prathamaṃ detha tata: paścādanyāsāṃ devīnāmanta:purikānāṃ ca | te dāni varṡavarā kāṃcukīyā tānyābharaṇāni bhājanāni ca grhya anta:puraṃ praveśitāni mahādevīye upanāmitāni | devi imāni te śaṃkhagajadantamayāni ābharaṇāni bhājanāni ca rājñā preṡitāni tvaṃ ca dhītā ca te sudarśanā pūrvaṃ yathābhiprāyaṃ grhṇatha paścādaparāṇāṃ devīnāṃ dīṡyati sarvāsāñca anta:purikānāṃ | sā dāni sudarśanā tāni śaṃkhagajadantamayāni ābharaṇāni bhājanāniṃ drṡṭvā yaṃ teṡāṃ sukrtaṃ suniṡṭhitaṃ kalyāṇaṃ śobhanaṃ kalyāṇā- cāryaputreṇa krtakaṃ drṡṭvā haste praṇāmitaṃ grhṇīṡyanti yāvat paśyati kuśasya nāmakaṃ | tasyā evaṃ bhavati | kuśasyaitaṃ karmaṃ ti | sā dāni taṃ mellitvā anyāni prākrta- kāni kuśilpikrtāni grhṇāti | sā dāni sudarśanā mātare vuccati bhaginīhi ca antarpurikāhi ca varṡavarehi ca kāṃcukīyehi ca vuccati | sudarśane kiṃ tvaṃ edrśīkā (475) viparītikā yāni imāni sarvaśobhanāni sukrtāni suniṡṭi- tāni ākāravantāni kalyāṇācāryaputreṇa krtakāni mellitvā anyāni prākrta- kāni kuśilpikakrtāni grhṇāsi | kimimāni sarvaśobhanāni na grhṇāsi | sā dāni sudarśanā āha | alaṃ me etehi, etameva me bhavatu | yaṃ tatra rahasyaṃ tanna kasyaci ācikṡatiṃ | so dāni rājā kuśo śaṃkhadantakārasya mūle vasitvā viśeṡaṃ nopalabhati | tata: nirdhāviyāna jantakārasya mūle allīno | tatra rājāṇattikāye anta:purasya @304 arthāye nānāprakārāṇi jantamāṡṭadaṇḍakāni kriyanti | krīḍāpanakāni ca vividhāni ca jantamāṡṭakāni kriyanti | vījanakāni ca jantamāṡṭāni kriyanti | tālavaṇṭakāni pi morahastakā pi pādaphalakā pi āsandikā pi jantamāṡṭapādakā mahāśālikā pi yantamāṡṭakāni kaṃkaṇakā pi yantramāṡṭakā | nānāprakārāṇi ca pakṡiṇo yantramāṡṭakāni kriyanti śukā pi jantamāṡṭakā śārikā pi kokilā pi haṃsā pi mayūrā pi śatapatrā pi kāraṃdavā pi morambā pi jīvaṃjīvakā pi, tailakuṇḍakā ca yantramāṡṭakā kriyanti | nānāprakāraṃ ca phalāphalaṃ yantramāṡṭakā kriyanti | bhavyāni ca dāḍimāṇi ca mātuluṃgāni ca vīrasenakāni ca drākṡālatikā ca āmrāni ca jāmbūni ca pippalāni ca kapitthāni ca nālī- kerāṇi ca panasāni ca kṡīrikāni ca nīpāni ca kadambāni ca kharjaralatikā ca | evaṃ nānāprakārāni yantramāṡṭabhāṇḍāni kriyanti | so dāni rājā kuśo tādrśāni (476) yantramāṡṭabhāṇḍāni sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantāni karoti yaṃ te sarve jantrakārakā drṡṭā vismitā | aho kalyāṇācāryaputro śobhano śilpiko yo imānyedrśāni māṡṭakāni sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantāni karoti yānyasmābhi: na kadācid drṡṭapūrvāṇi | sarveṡu ca rājā kuśo svakaṃ nāmakaṃ saṃjñā- mātrakeṇa likhati yathā sudarśanā jāneyā kuśasyedaṃ karmaṃ ti | tehi dāni jantakārehi yadā sarvabhāṇḍaṃ niṡṭhitaṃ tata: rājño upanāmitaṃ | rājā dāni mahendrako madraka rājā tāni kuśakrtāni drṡṭvā vismita: | aho yādrśakāni imāni jantramāṡṭakāni sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantāni kalyāṇācāryaputreṇa krtakāni | tena dāni rājñā tāni bhāṇḍakāni varṡavarāṇāṃ kāṃcukīyānāṃ ca haste dinnā: | gacchatha anta:puraṃ praveśetha mahādevīya dhītuśca me sudarśanāye prathamaṃ detha | paścādaparāṇāṃ devīnāṃ sarvāsāṃ ca anta:purikānāṃ detha | tehi dāni varṡavarehi kāṃcukīyehi ca taṃ bhāṇḍaṃ grhya anta:puraṃ preveśitaṃ mahādevīye upanāmitaṃ dhītuśca sudarśanāye | devi imāni te yantramāṡṭakabhāṇḍāni rājñā preṡitāni tvaṃ ca dhītā ca te sudarśanā yathābhiprāyaṃ prathamaṃ taṃ grhṇatha paścādanyāsāṃ devīnāṃ dīṡyati sarvāsāṃ ca anta:- purikānāṃ | sā dāni sudarśanā yaṃ tatra sarvaśobhanaṃ sukrtaṃ suniṡṭhitaṃ ākāravantaṃ drṡṭvā tatra hastaṃ praṇāmeti grhṇāmīti yāvat paśyati kuśasya nāmakaṃ | tasyā evaṃ bhavati | kuśasyedaṃ karmaṃ ti | sā dāni taṃ mellitvā anyāni prākrtakāni grhṇāti | sā dāni sudarśanā mātare vuccati bhaginīhi pi anta:purikāhi pi varṡavarehi kāṃcukīyehi vuccati | sudarśane kisya tvaṃ viparītikā yā tvamimāni sukrtāni suniṡṭhitāni ākāravantāni kalyāṇācāryaputreṇa krtakāni tāni mellitvā anyāni prākrtakāni kuśilpikrtakāni grhṇāsi kiṃ sarvaśobhanāni na grhṇāsi | su (477) darśanā āha | alaṃ me etena, etameva me bhavatu | yaṃ tatra rahasyaṃ tanna kocijjānāti | @305 so dāni rājā kuśo yantrakārasya mūle vasitvā arthaṃ nopalabhati | tata: nirdhāviyāna varuṭānāṃ mahattarakasya mūle allīno | tatra rājakyāni varuṭabhāṇḍāni nānāprakārāṇi kriyanti vījanakāni ca tālavanṭakāni ca cchatrāṇi ca cchatra- pālakāni karaṇḍakāni ca vetramañcakāni vetramethikā ca vetrapeṭhakāni ca evaṃ nānāprakārāṇi va varuṭabhāṇḍāni rājāṇattiye anta:purasyārthāya kriyanti | tatra kuśo rājā tehi varuṭehi sārdhamanta:purasya nānāprakārāṇi varuṭabhāṇḍāṇi karoti yathā sarveṡāṃ teṡāṃ varuṭānāṃ eko pi na śaknoti tādrśāni kartuṃ | te dāni yatra kāle yathāṇattāni sarvāṇi va varuṭabhāṇḍāni krtāni tata: tāni bhāṇḍānyādāya rājño allīpitāni | rājñā varṡavarāṇāṃ kāṃcukīyānāṃ haste abhyantaramanta:- purasya sarjitāni prathamaṃ mahādevīye sudarśanāye ca upanāmitāni | te imāni rājñā preṡitāni yūyaṃ prathamaṃ grhṇatha yathābhipretāni paścāt sarvasyānta:purasya dīṡyati | mahādevīye yānyabhipretāni grhītāni | sudarśanāpi vuccati | grhṇa tvaṃ aho varuṭabhāṇḍāni yāni te abhi- pretāni | sā dāni yāni tāni varuṭabhāṇḍāni śobhanāni codārāni ca sukrtāni ca udārāṇi rājārhāṇi bahujanavismayakarāṇi ca svayaṃ rājñā kuśena krtāni kuśena svakena nāmena saṃjñāṃ likhitāṃ drṡṭvā imāni kuśena krtānīti mellitvā anyāni prākrtakāni varuṭabhāṇḍāni grhṇāti | sā dāni (478) mātare vuccati bhaginīhi pi anta:purikāhi pi varṡavarehi kāṃcukīyehi pi | sudarśane kiṃ śobhanānyudārāni varuṭabhāṇḍāni mellitvā anyāni prākrtakāni grhṇāsi | sā dāni āha | imāni me bhavatu, alametehi | yaṃ tatra rahasyaṃ yena sudarśanā tāni rājabhāṇḍāni na grhṇāti taṃ ca te na jānanti | so dāni rājā kuśo tatrāpi varuṭamūle vasitvā arthaṃ nopalabhati | tata: nirdhāvitvā yo mahendrakasya madrakarājño mahānaso tatra praviṡṭo sūpakāramahattara- kasya allīno | ahaṃ pi imahiṃ eva āsiṡyaṃ yaṃ karmaṃ āṇapesi taṃ kariṡyaṃ | ahaṃ pi tatra karme kuśala: | tena dāni sūpakāramahattarakena rājā kuśo tatra mahānase sthapito āṇattikāpi dinnā | atra karmaṃ karohi | so dāni rājā kuśo tatra rājakrtye mahānase tādrśāni mānsaprakārāṇi ca vyaṃjanaprakārāṇi ca śāka- prakārāṇi ca bhojanaprakārāṇi ca amlalavaṇamadhuratiktakaṭukakaṡāyāṇi siddhesi yathā sarvehi tehi rājakrtyehi sūpehi na kadācid drṡṭapūrvaṃ prāgeva siddhaṃ | yato pi ca mahendrako madrakarājā jāta: na se kadācidedrśo raso paribhuktapūrvo | so dāni rājā mahendrako yaṃ kālaṃ bhaktāgramupaviṡṭo tāni mānsaprakārāṇi vyaṃjana- prakārāṇi ca śākaprakārāṇi ca bhojanaprakārāṇi ca udārāṇi amlalavaṇamadhura- tiktakaṭukakaṡāyāṇi yāni rājñā kuśena siddhakāni rājā mahendrako paribhuṃjanto @306 na tuṡyati | vismita: so rājā sūpamahattarakaṃ prcchati | bho bhaṇe kena sūpakena mamādya āhāro siddho | yata: jāto na me kadācidedrśo rasāgro jihvāgreṇa khāditapūrvo | so dāni sūpamahattarako rājānaṃ prāṃjalīṃ krtvā vijñapeti | deva atra aparo āgantuko sūpo mahānasaṃ prasthito | tena mahārājasya āhāro siddho | (479) tasya dāni rājño bhavati | kuśalo so sūpo nānāprakārehi saṃgrhṇitavya: so priyāyitavya: yathā na kahiṃcit gaccheyā | so dāni rājā sūpamahattarakamā- mantrayati | bho bhaṇe sūpa ānehi taṃ sūpaṃ yena mamādyāhāro siddho yāvannaṃ paśyiṡyāmi | tena dāni sūpamahattarakena yaṃ kālaṃ rājā bhaktāgramupaviṡṭo tato naṃ rājā kuśo upanāmita: eṡo sa: sūpo yena mahārājasya āhāro siddha: | so dāni mahendraka: madrakarājā rājaṃ kuśaṃ paśyati durvarṇaṃ durdarśaṃ sthūloṡṭhaṃ sthūlaśiropādaṃ mahodaraṃ kālaṃ maṡirāśivarṇaṃ drṡṭvā ca puna: rājā vismita: | aho mā tāva mā tāva śobhano nāma edrśo, prākrtarūpo edrśo rasavijñāno rasāgro | so dāni rājā taṃ sūpaṃ samāśvāseti | vrtti śobhanā yathārūpaṃ prajñaptā | rājārhāṇi ca khādyabhojyāni agrata: upaviśāpayitvā khādāpito pibanāye ca dinnaṃ mālā ca se ālabdhā | rājena dāni mahendreṇa āṇattikā dinnā | eṡa: sūpa: anāvrtadvāro, rājakulaṃ praviśatu | evaṃ dāni tatra rājakule satkrto sanmānito vasati rājño iṡṭa: sarveṡāṃ kumārāṇāṃ amātyānāṃ bhaṭabalāgrāṇāṃ iṡṭo ca priyo ca manāpo ca | so dāni mahendrako madrakarājā varṡavarāṃ kāṃcukīyāṃ ca āmantrayati | bhavantāho eṡa: sūpo viśvastamanta:puraṃ praviśatu anta:purikānāṃ krīḍ+āpanako bhavatu | so dāni rājā kuśo viśvastaṃ rājakulaṃ praviśati tāhi pi anta:purikāhi eṡo’smākaṃ rājñā krīḍāpanako dattoti | tā dāni anta:purikā tena sārdhaṃ viśvastaṃ krīḍanti keliṃ kurvanti prṡṭhimaṃ āruhitvā nānāvāhikāye vāhenti | so dāni rājā kuśo a(480)nta:purikāhi vāhiyamāna: sahasā sudarśanāye drṡṭo | sā dāni sudarśanā rājaṃ kuśaṃ paśyitvā eva bhītā santrastā tāsāmanta:purikānāṃ ruṡyati kṡīyati paribhāṡati | labhyā strībhi: puruṡaṃ vāhayituṃ ti | tā dāni anta:purikā āhansu: | sudarśane kiṃ tuvaṃ asmākaṃ ruṡyasi kṡīyasi paribhāṡasi | yadi vayamimaṃ krīḍāpanakaṃ eṡa: tava patirbhoti tato se īrṡyāyase | sudarśanā āha | eṡā mama yā īrṡyā sā bhavatu api tu na śakya: yuṡmābhi eṡa: vāhayituṃ yā etaṃ vāhayiṡyati tasyā ahaṃ na sātā bhaviṡyaṃ | sā dāni sudarśanā rājaṃ kuśaṃ anta:pure drṡṭvā dīna- mukhavarṇā śokārtitā nāpi se allīyati na pralāpaṃ deti | so dāni rājā kuśo āha | sudarśane imahiṃ pi tuvaṃ mama paśyiyāna uttrasasi | sudarśanā āha | kiṃ @307 dāni so ihāgato si, āścaryaṃ yadi so āgacchanto rātriṃ vā divasaṃ drṡṭo āgato si na ca vanapiśāco eṡo ti tvaṃ na kenacid hato si | vistīrṇaṃ rājyaṃ vistīrṇa- manta:puraṃ gaccha svakaṃ rājyaṃ krīḍāhi ramāhi pravicārehi, imahiṃ kiṃ kariṡyasi | rājā kuśo āha | sudarśane nāhaṃ tvayā vinā gamiṡyāmi | diśā me na prati- bhāyanti yato hamihāgato | sudarśanā āha | kiṃ dāni ahaṃ karomi kasya vā garahāmyahaṃ | uttrasati hrdayaṃ drṡṭvā samudrarākṡasaṃ yathā ||1|| kiṃ dāni ahaṃ karomi kasya vā garahāmyahaṃ | uttrasati hrdayaṃ drṡṭvā mrgī bhrāntā va lubdhakaṃ ||2|| (481) atarjanto yathāgataṃ rātrindivaṃ anuvrajan | gaccha kuśa svakaṃ rājyaṃ necchāmi durvarṇaṃ ahaṃ ||3|| rājā āha | ahaṃ khu brhati śyāme suśroṇi tanumadhyame | tava kāmehi muhyanto rājyaṃ pi nābhiprārthaye ||1|| nāhaṃ gamiṡyāmi susaṃvrttoru diśāṃ na jānāmi yato smi āgato | saṃmūḍharūpo vicarāmi loke matto smi kāmai: mrgamandalocane ||2|| devī āha | vikṡepo tava cittasya yamanicchantimicchasi | akāmāṃ rāja kāmesi naitaṃ paṇḍitalakṡaṇaṃ ||1|| kuśo āha | akāmāṃ vā sakāmāṃ vā yo naro labhate priyāṃ | lābhaṃ tatra praśaṃsanti alābho tatra pāpako ||1|| devī āha | prabhosi strīsahasraṃ pi ekarātrena rāmituṃ | ekastriyāye kāmena mahaṃ du:khaṃ nigacchasi ||1|| (482) rājā āha | netaṃ du:khaṃ prajānāmi yaśasvini varṇalābhini | sucīrṇe brahmacaryasmiṃ tvaṃ me bhāryā bhaviṡyasi ||1|| devī āha | dhigastu te brahmacaryaṃ ayaṃ te bhavatu pāpaka: | sunakhīṃ vā srgālāṃ vā paratra kāmayiṡyasi ||1|| @308 kuśa: āha | mā evaṃ avaci bhadre suśroṇi tanumadhyame | śramaṇā pi vayaṃ sādhu brahmacaryeṇa śobhate ||1|| te pi bhadre sucīrṇena iha cīrṇena śobhati | svargeṡu upapadyanti tridaśe kāmakāmino ||2|| tatte bhadre ahaṃ brūmi suśroṇi tanumadhyame | na te anyo patī asti iti siṃhasvaro kuśa: ||3|| devī āha | sace va satyaṃ vacanaṃ naimittikaṃ bhaviṡyati | na te bhāryā bhaviṡyāmi kāmaṃ chindāhi khaṇḍaśa: ||1|| rājā āha | nāhaṃ chettuṃ tavecchāmi suśroṇi tanumadhyame | acchinnā yeva tvaṃ bhadre mama bhāryā bhaviṡyasi ||1|| (483) mahantaṃ ca mama rājyaṃ bahvaśvaṃ bahupuruṡaṃ | anantabahuprapaṃcaṃ bahvācchādanabhojanaṃ ||2|| so haṃ rājyaṃ ca rāṡṭraṃ ca cchorayitvā ihāgata: | tava kāmahi muhyanto rājyaṃ pi nābhiprārthaye ||3|| devī āha | pāṡāṇe khanase kūpaṃ karṇikāre ca karṇikāṃ | tvaṃ vātaṃ jālena bandhesi yaṃ anicchantimicchasi ||1|| anicchantīṃ māmicchesi akāmentīṃ ca kāmasi | gaccha tuvaṃ svakaṃ rājyaṃ ātmānaṃ kiṃ kilāmasi ||2|| rājā āha | na etaṃ kilamathaṃ mahyaṃ brahmacaryaṃ idaṃ mama | paratra eva tuvaṃ bhāryā mahyaṃ bhadre bhaviṡyasi ||1|| devī āha | etaṃ tava brahmacaryaṃ upāttaṃ bhotu pāpakaṃ | sunakhiṃ vā śrgāliṃ vā gardabhāṃ vāpi prārthaye ||1|| tato so rājaputro śūro yuddhe apratipudgala: | kuśo yamārūḍ+haprajño idaṃ vacanamavravīt ||2|| (484) gacchato ce ahaṃ bhadre suśroṇi tanumadhyame | nigaḍehi te bandheyaṃ kiṃ te kāhinti jñātaya: ||3|| devī āha | @309 tameva dharmaṃ aparāyaṃ yaṃte utpāditaṃ purā | tameva dharmaṃ smaramāṇo yaṃ me bandhitumicchasi ||1|| rājā āha | prabhomi tea haṃ bhadre maṇḍayitvā prajāpati | yenicchakaṃ pracāretuṃ pitā te kiṃ kariṡyati ||1|| prabhomi strīsahasraṃ pi ekarātreṇa rāmituṃ | tvameva me varaṃ bhadre śuddhadante prajāpati ||2|| devī āha | jānāmi te mahārāja balavāṃ ca nararṡabha: | durvarṇo durdrśo cāsi nisparśo si mahīpati ||1|| sthūloṡṭho sthūlaśiro ca sthūlāṃgo pi mahodaro | paśyituṃ tvāṃ na icchāmi ātmānaṃ mā kilāmaya ||2|| ete udviddhaprākārā aṭṭāṭṭālakakhoḍakā | ye va vahanti nāgehi ete hi vārayanti te ||3|| ete śaktīhi yudhyanti tomarehi śarehi ca | asīhi ca sutīkṡṇehi tvāṃ labheyu prajāpati ||4|| (485) evaṃ dāni rājā kuśo sudarśanāye sārdhaṃ anyamanyaṃ nānāprakāraṃ pari- bhāṡati | na ca koci jānāti eṡo rājā kuśo ti | tatra dāni prātisīmakehi pratirājānehi śrutaṃ maheśākhyehi mahābalehi mahāvāhanehi | mahendrakasya madrakarājño dhītā sudarśanā nāma prāsādikā sudarśanīyā rājño kuśasya mūlāto palāyitvā pitu: sakāśamāgatā | na ca se rājā kuśo pati rūccati durvarṇo ti krtvā | tehi dāni saptahi rājānehi caturaṃgabalakāyaṃ saṃnāhayitvā hastikāyaṃ aśvakāyaṃ rathakāyaṃ pattikāyaṃ sudarśanāye arthāye samāgatā | teṡāṃ dāni saptānāṃ rājñāṃ yo sarvāryavaro so durmati nāma rājā teṡāṃ saptānāṃ rājñāṃ balavattaro ca maheśākhyataro ca | te dāni sarve sapta rājāna: mahatā samrddhīye mahatā vibhūṡāye prasthitā anupūrveṇa kanyakubjasyopavanamanuprāptā | tena dāni mahendrakena madrakarājñā teṡāṃ saptānāṃ rājñāmekamekasya dūto preṡito | eṡā mama dhītā sudarśanā kuśasya rājño bhāryā tata: na śakyā mayā anyasya dātuṃ | te dāni sapta rājāna: mahendrakasya madrakarājño prativacanaṃ śrutvā ruṡitā kupitāśca sva- kasvakehi khandhavārehi kanyakubjaṃ nagaraṃ samantena veṭhiyāna sthitā: | so pi rājā mahendrako nagaraṃ praviśitvā dvārāṇi ghaṭṭetvā oruddho āsati | tasya dāni mahendrakasya madrakarājño evaṃ bhavati | ahaṃ khalu imehi saptahi rājānehi avaruddho @310 dhāriyāmi sarve ca se rājāno maheśākhyā mahābalā na pratibalo haṃ eteṡāṃ yuddhaṃ dātuṃ, yadāpi ekasya dhītaraṃ dāsyāmi ṡaṇme rājāno virudhiṡyanti | kiṃ dāni karomi | so dāni rājā mahendrako dhītu: sudarśanāye ruṡṭo paribhāṡati | kisya tvaṃ svāmikasya mūlāto palāyitvā ihāgatā yadahaṃ tava krtena saptarājānehi o-(486) ruddho dhāriyāmi | yadi me eteṡāṃ saptānāṃ koci heṭhāṃ utpādayiṡya- ti tato te sapta khaṇḍāṇi krtvā teṡāṃ saptānāṃ rājñāmekamekaṃ khaṇḍaṃ dāsyāmi | sā dāni sudarśanā piturvacanaṃ śrutvā bhītā saṃtrastā du:khadaurmanasyajātā saṃvrttā mātāmāmantrayati | ambe yadime sapta kṡatriyā parasparaṃ virudhitvā ghātayiṡyanti tata: bhasmāyitvā (?) asthīni saṃharayitvā tato me elūkāṃ kārāpayesi | tatra ca elūkādvāre karṇikāravrkṡaṃ ropāpayasi | tato grīṡmāṇāmatyayena prathame prāvrṡa- māse vartamāne so karṇikāravrkṡo sarvapariphullo bhaveyā hemaprakāśavarṇa: | tato me smarasi | edrśā me varṇena dhītā sudarśanā āsīti | sā dāni mahādevī dhītu: sudarśanāye vacanaṃ śrutvā bhītā saṃtrastā du:khadaurmanasyajātā saṃvrttā aśrukaṇṭhī rudanmukhī āha | kathaṃ me dhītāye vinābhāvo bhaviṡyati | tasyā dāni sudarśanāye evaṃ bhavati | yādrśo rājā kuśo vīryabalaparākrameṇa samanvāgato tata: ete na samarthā sapta rājāna: kuśena sārdhaṃ saṃgrāmaṃ dātuṃ | yannvahaṃ rājñā kuśena jīvitārthikā siyāṃ | atha khalu sudarśanā yena rājā kuśo tenupasaṃkramitvā nānāprakārāṇi cāṭukāni karoti ācikṡati ca | mahārāja evaṃ me pitā tarjati yadi ete sapta rājāna: kiñcid heṭhāmutpādayensu: tato sapta khaṇḍāni krtvā eteṡāṃ saptānāṃ rājñāmeka- mekaṃ khaṇḍaṃ pradāsyaṃ | so dāni kuśo rājā sudarśanāya bahuprakāraṃ bhāṡati | icchan tvāṃ ahaṃ te mahāntaṃ asatkāraṃ kareyaṃ kiṃ tvaṃ pi mama kuryāt | evaṃ dāni rājā kuśo sudarśanāye sārdhaṃ jalpamāna: āsati | tāya ca sudarśanāya mātare śrutaṃ śrutvā ca (487) puna: rājño kuśasya drṡṭvā ko sya ayaṃ kuto vā ayaṃ veṇo vā pāṇo vā carmakāro vā nāpito vā caṇḍālo vā pukkaso vā yo me dhītāṃ paribhāṡati tarjeti ca | sā dāni sudarśanā māturaṃ aṃjaliṃ krtvā āha | ambe mā haiva jalpāhi na eṡo veṇo vā pāṇo vā dāso vā carmakāro vā | eṡo rājña: ikṡvākusya paṃcānāṃ kumāraśatānāṃ jyeṡṭhaputro kuśo nāma, mā ambe etaṃ dāso ti manyāhi | śaṃkhapāṇḍalasaṃkāśaṃ nārīsaṃghaniṡevitaṃ | kṡatriyasya kulaṃ sphītaṃ tvaṃ ve dāso ti manyasi ||1|| suvarṇabhājanapratyuptaṃ nārīsaṃghasamākulaṃ | kṡatriyasya kulaṃ sphītaṃ tvaṃ ve dāso ti manyasi ||2|| ṡaṡṭi nagarasahasrāṇi rddhaṃ sphītamakaṇṭakaṃ | @311 kṡatriyasya kulaṃ sphītaṃ tvaṃ ve dāso ti manyasi ||3|| ṡaṡṭi nāgasahasrāṇi suvarṇālaṃkārabhūṡitā | suvarṇacchannā mātaṅgā i (ī) ṡādantā samudgatā ||4|| ārūḍhā grāmaṇīyehi khaḍgatomarapāṇibhi: | kṡatriyasya kulaṃ sphītaṃ tvaṃ ve dāso ti manyasi ||5|| ṡaṡṭi rathasahasrāṇi nandighoṡa alaṃkrtā | ayomayā subaddhāni dvīpicarmaparicchadā ||6|| āruḍhā grāmaṇīyehi cāpahastehi varmibhi: | kṡatriyasya kulaṃ sphītaṃ tvaṃ ve dāso ti manyasi ||7|| ṡaṡṭi aśvasahasrāṇi ājāneyā hayottamā: | (488) suvarṇamekhalagharā khalīnaratanāmayā ||8|| ārūḍhā grāmaṇīyehi pāśahastehi varmibhi: | kṡatriyasya kulaṃ sphītaṃ tvaṃ ve dāso ti manyasi ||9|| viṃśa brāhmaṇasahasrāṇi rājño bhuṃjati nityakaṃ | divā vā yadi vā rātriṃ sadā satkrta pūjitā: | kṡatriyasya kulaṃ sphītaṃ tvaṃ ve dāso ti manyasi ||10|| kumārāṇāṃ śatā paṃca upetā mātāpitrto | kṡatriyasya kulaṃ sphītaṃ tvaṃ ve dāso ti manyasi ||11|| ṡaṡṭi nidhānasahasrāṇi pitā ca prapitāmahā | …………………… yatra rājā kuśo nāma narāṇāṃ cāpi īśvaro | etasya varṇavīryena loke nāsti samāsamo ||12|| sā dāni sudarśanāye mātā mahādevī idaṃ vacanaṃ śrutvā prītā saṃvrttā | īdrśo me jāmātā sarvaguṇehi upeta: | sā dāni sudarśanāya mātā dhīturvacanaṃ śrutvā mahendra- kasya madrakarājño nivedayate | mahārāja yaṃ khalu jāneyāsi jāmātā te rājā kuśo ihānuprāpto | so rājā dāni devīye vacanaṃ śrutvā bhīto saṃtrasto saṃvigno hrṡṭa- romakūpajāta: | rājā āha | devi hi kiṃ unmattikāsi vikṡiptacittakāsi yā evaṃ jalpasi rājā kuśo ihānuprāpto ti | kīdrśo rājā kuśo kahiṃ vā te rājā kuśo drṡṭo | devī āha | mahārāja nāhaṃ unmattikā na vikṡiptacittā apitu eṡo te jāmātā rājā kuśo, yo te mahānase āhāraṃ pacati, yo te anta:- purikānāṃ krīḍāpanako | rājā dāni śrutvā bhūyasyā mātrayā bhīto saṃtrasto (489) du:khadaurmanasyajāto saṃvrtto | na me taṃ du:khaṃ yaṃ me sapta rājāno oruddhakaṃ dhārenti, api tu etaṃ me du:khaṃ mahārājā kuśo sudarśanāye roṡeṇa ihāgata: bhaviṡyati so ca me avasānena dhāritasya roṡeṇa kiṃcidabhyantaranagare heṭhāmutpādayiṡyati | @312 so dāni rājā mahendrako madrakarājā bhīto saṃtrasto svakamanta:puraṃ praviṡṭa: | rājño kuśasyāṃjaliṃ krtvā kṡamāpayati | kṡamasva mahārāja yanmayā kiṃcidaparāddhaṃ | so dāni rājā kuśo svasuramāśvāsayati | mā bhīhi mahārāja na mama kiṃcit kṡāmāpayitavyaṃ | so dāni rājā mahendrako madrakarājā mūhūrtaṃ rājānaṃ kuśaṃ snāna- śālāyāṃ praveśitvā kalpakehi keśaśmaśruṇi kalpāpayitvā śatapākehi gandhatailehi apyabhyakto rājārahehi snānacūrṇehi snāpito rājā rahehi anulepanehi anulipto rājārahehi vastrāṃlaṃkārehi pravāritvā āmuktābharaṇo śvasureṇa sārdhaṃ ekāsane upaviṡṭo | paṃcāṅgikena tūryeṇopasthihiye ca | teṡāṃ dāni saptānāṃ rājñāṃ balāgrasya uccaśabdamahāśabdo nādo śruyati | rājā dāni kuśo śvasuraṃ prcchati | mahārāja kasyaiṡo mahājanakāya kolāhalaśabdo śruyati | rājā āha | imaṃ nagaraṃ sudarśanāye krtena sapta hi rājāno samantā parivāritvā āsanti, ahaṃ ca oruddhako dhārīyāmīti | tasyaiṡāṃ rājñāṃ balāgrasya śabdo | so dāni rājā kuśo taṃ śvasuraṃ saṃjñāpayati | mā bhīhi mahārāja ahaṃ tathā kariṡyaṃ yathā ete sapta rājāno praṇamiṡyanti vacanakarā ca bhaviṡyanti | so dāni rājā kuśo taṃ śvasuramāmantrayati | mahārāja ete sarve maheśākhyā hasti- nāgā sarve ca aśvā: sarve catuṡpadā sarvo janakāyo madhusikthakena karṇā pidhāpehi mā mama siṃhanādaṃ śrutvā svakaṃ sainyaṃ bhajjiṡyati | so dāni rājā kuśo maheśākhyaṃ (490) hastināgamabhiruhitvā mahatā janakāyena sārdhaṃ nagaradvāramavadvārāpayitvā nirdhāvito | tena rājñā kuśena siṃhanādo mukto | tena siṃhanādaṃ nadantena sarve sapta rājāno sabalā savāhanā bhagnā | jīvagrāhaṃ grhṇītvā paścādbāhugāḍha- bandhanaṃ bandhitvā śvasurasya mahendrakasya madrakarājño upanāmitā | ime te mahārājāno te sarve sapta rājāno mahendrakasya madrakarājño praṇipatito | jayatu mahārājā śaraṇagatā sma mahārājasya vayaṃ te ājñāmātravacanapratikarā bhaviṡyāma: | so dāni mahendrako madrakarājā jāmātaraṃ kuśaṃ prcchati | putra tava eteṡāṃ saptānāṃ rājānāṃ ruccati kiṃ kariṡyāmo | yathā tvaṃ āṇapesi tathā kariṡyāma: | rājā kuśo āha | mahārāja asti te anta:pure prabhūtā dhītaro tāvadavaśyaṃ sarve svāmi- kānāṃ dātavyā ime ca sapta rājāna: sarve kṡatriyā mahābalā mahāvāhanā mahābhāgā vistīrṇarājyā | tata: mahārāja eteṡāṃ kṡatriyāṇāṃ sapta dhītaro suvarṇasahasra- maṇḍitāṃ krtvā ekamekasya rājño ekamekāṃ dhītāṃ dehi | ete ca te sapta rājāno jāmātaro bhaviṡyanti pakṡo ca te balavanto bhaviṡyanti | sarve ca te prātisāmantikā rājāno mahābalo mahāvāhano mahāparivāro ti krtvā onamiṡyanti anuvartiṡyanti na ca te kocit pratirājā viruddhiṡyati | mahendrako madrakarājā āha | putra suṡṭhu evaṃ kariṡyati yathā tvaṃ āṇapesi | so dāni mahendrako madrakarājā tān @313 sapta dhītaro ekamekāṃ suvarṇapratimaṇḍitāṃ krtvā ekamekāṃ suvarṇasahasrapratimaṇḍitāṃ krtvā ekamekā ekamekasya rājño dhītā dinnā mahatā rājānubhāvena mahatā rāja- rddhīye sandhī ca krtā putrapautrikā | te dāni sapta rājāno mahendrakena madrakarājñā mahatā satkāreṇa sanmānena svakaṃ svakaṃ rājyaṃ preṡitā | gacchantu bhavanto svakaṃ svakaṃ rājyaṃ kārāpetha | (491) so dāni rājā kuśo tehi rājehi visarjitehi katyahakālaṃ vasitvā śvaśurakaṃ mahendrakaṃ madrakarājānamāmantrayati | mahārāja āmantremi ahaṃ pi svaviṡayaṃ gacchāmi | mahendro madrakarājā āha | putra mā gacchāhi mama te jīvitaṃ dattaṃ sarvaṃ me rājyaṃ saṃśayāto mocitaṃ | ahaṃ jīrṇo vrddho mahallako gata- yauvano | ahaṃ pitā tvaṃ putro tvaṃ rājyaṃ karohi mā gacchāhi | rājā kuśo āha | mahārāja ciraṃ me āgatasya rājyaṃ me asaṃsthitako mātā me utkaṇṭhiṡyati āmantremi gacchāmi | mahendrako madrakarāja āha | atyavaśyaṃ gacchasi | rājā kuśo āha | mahārāja atyavaśyaṃ gacchāmi | so dāni mahendrako madrakarājā dhītāṃ sudarśanāṃ śabdāvitvā saṃdiśati | putri parākramayukto tava bhartā rājā kuśo evaṃ mahābalo mahānubhāvo yena tvaṃ ca ahaṃ ca sarvarājyaṃ saṃśayāto mocitaṃ yasya sarve rājāno praṇamanti | arahasi putri sudarśane rājaṃ kuśaṃ bhartāraṃ premnena ca gauraveṇa ca upasthihesi | sā dāni sudarśanā taṃ piturvacanaṃ prāñjaliṃ krtvā sādhūti prati- śrutvā so dāni rājā mahendrako madrakarājā tāṃ dhītāṃ sudarśanāṃ rājño kuśasya dattvā mahatā satkāreṇa mahatā samudayena caturaṃgena balakāyena hastikāyena aśvakāyena rathakāyena pattikāyena svakaṃ rājyaṃ visarjito | gaccha putra svakaṃ rājyaṃ | so dāni rājā kuśo svakaṃ rājyaṃ gacchanto sodyānasya adhiṡṭhānasya upavane āvāsito tatra mahāpadumasaro | rājñā kuśena tatra padumasare snāyantena udakasmiṃ ātmano pratibimbaṃ drṡṭaṃ yādrśo durvarṇo durdrśo apaśyanīyo | drṡṭvā ca puna: svakaṃ śarīraṃ apriyaṃ saṃvrttaṃ etaduvāca | sthānaṃ va yaṃ mahendrakasya madrakarājño dhītā sudarśanā paribhavati me virūpeṇa durvarṇena durdrśena samucchrayeṇa yannūnaṃ ahamā-(492) tmānaṃ upasaṃkrameyaṃ | so dāni ātmānaṃ ca upakrameṇa māritukāma: | śakreṇa devānāmindreṇa trāyastriṃśe bhavane samanvāhrto yathā rājā kuśo ātmānaṃ upa- saṃkrameṇa māritukāmo | tasya śakrasya evaṃ bhavati | eṡo rājā kuśo bodhisatvo sarvasatvānāṃ hitasukhāye pratipanno | so durvarṇo durdrśo ti krtvā ātmānamupa- saṃkramitukāma: māreṡyati sarvaloke anartho bhaviṡyati | so dāni śakro devā- nāmindro divyasya lohitamuktikasya ekāvalikāya madhye jyotirasaṃ nāma divyaṃ maṇiratnaṃ taṃ grhṇīyāna vaihāyasamantarīkṡe sthito rājaṃ kuśamāmantrayati | mahārāja mā ātmāmupakramāhi, api tū imāmekāvalikāṃ jyotīrasaratnaṃ śīrṡe ābaddhāhi | @314 tata: etena ābaddhena sarve jambudvīpe na koci puruṡo varṇarūpeṇa samasamo bhaviṡyati | api tu yathā icchasi paurāṇakaṃ varṇarūpaṃ tato tāmekāvalikāṃ jyotīrasaratnaṃ vastreṇa pidhehi tata: te paurāṇaṃ varṇarūpaṃ bhaviṡyati | so dāni rājā kuśo tatra padumasare snāyitvā vilepanehi vilepitvā rājārhāṇi vastrāṇi prāvaritvā sā ekāvalikā śīrṡe ābaddhā | tato tatra padumasare svakaṃ mukhaṃ nidhyāyati yāva jānāti asti kiṃcid viśeṡo | so dāni pratyavekṡanto ātmānaṃ paśyati prāsādikaṃ darśanīyaṃ yathā na kocijjambūdvīpe puruṡo yena varṇarūpena drṡṭapurvo | drṡṭvā ca puna: rājā kuśo ātmānaṃ tādrśaṃ udāravarṇanibhaṃ tuṡṭo āttamano saṃvrtto | na me bhūyo mahendrakasya madrakarājño dhītā sudarśanā paribhaviṡyati anyo vā kocid durvarṇo ti krtvā | so dāni rājā kuśo svake dvāramūle sthitvā praviśyāmīti | tato dauvāri- kehi (493) vārīyati ko si tvaṃ puruṡa yo rājakulaṃ icchasi dharṡayituṃ | na tvaṃ jānasi rājā kuśo durāsado duṡprasaho mā imaṃ mūhūrtaṃ anayavyasanamāpadyasi | so dāni rājā kuśo āha | ahaṃ te svāmī, ahaṃ te rājā kuśo | dvārapālā āhaṃsu: | kiṃ vayaṃ rājaṃ kuśaṃ na pratyabhijānāma yādrśo rājā kuśo | bhadramastu yadi rājā kuśo edrśo bhaveyā tato parameṇa anugraheṇa anugrhītā bhavema: sarvarājyaṃ ca ikṡvākukulaṃ evaṃrūpeṇa rājñā prāsādikena darśanīyena uttamena varṇarūpeṇa samanvā- gatena | tata: rājño kuśasyaivaṃ bhavati | na mama eṡo pratyabhijānāti | so dāni rājā kuśo ekāvalikājyotīrasaratnaṃ svakena vastreṇa apidheti | so dāni dvārapālo rājaṃ kuśaṃ svakena rūpeṇa drṡṭvā bhīto santrasto praṇipatito | mahārāja vayaṃ na jānāma: mahārājā tuvaṃ ti | so dāni rājā kuśo rājakulaṃ praviśitvā devīye allīno | sā ca devī vāreti | ko si tvaṃ puruṡa kuto vā yo rājakulaṃ dharṡitumicchasi, tvaṃ na jānāsi rājño kuśasya durāsadaṃ anta:puraṃ ti, mā rājakulaṃ dharṡehi mā anayavyasanamāpadiṡyasi | so dāni rājā kuśo āha | devi ahaṃ te bhartā, ahaṃ te kuśo rājā jānāhi | sā dāni devī āha | na tvaṃ mama bhartā na tvaṃ rājā kuśo kiṃ vāhaṃ na jānāmi yādrśo rājā kuśo varṇarūpeṇa | bhadramastu yadi rājā kuśo īdrśo varṇarūpeṇa bhaveyā | tato haṃ parameṇa anugraheṇa anu- grhītā bhaveyaṃ | so dāni rājā kuśo tāmekāvalikāṃ jyotīrasaratnaṃ pidheti vastreṇa tata: yathāpaurāṇaṃ varṇarūpaṃ saṃvrttaṃ | sā dāni sudarśanā āha | mahārāja kisyemaṃ māyākāraṃ vidarśesi | rājā kuśo āha | devī na eṡo kiṃcit māyākāro api tu ahamātmānaṃ upakrameṇa māretukāmo | tata: śakreṇa devānā- mindrena mama eṡā ekā-(494) valikā dinnā etaṃ jyotirasaratnaṃ | mahārāja mā @315 ātmānaṃ mārehi api tu imāmekāvalikāṃ jyotīratnaṃ śīrṡe ābaddhāhi tato sarve jambudvīpe anyo puruṡo varṇarūpeṇa sadrśo na bhaviṡyati | yadi icchasi paurāṇakaṃ varṇarūpaṃ tato taṃ ekāvalikājyotīrasaratnaṃ vastreṇa pidhāpehi tata: te paurāṇakaṃ varṇarūpaṃ bhavati | mama śakreṇa devānāmindreṇānugraho krto | sā dāni sudarśanā devī āha | anugrhītāsmi śakreṇa devānāmindreṇa yena tava edrśaṃ varṇarūpaṃ krtaṃ | devī āha | mahārāja mā kadācidetaṃ ekāvalikājyotīrasaratnaṃ pidhehi, sarvakālaṃ te edrśamudārarūpaṃ bhavatu | sarvarājyasya sarvajanakāyasya manoramataro bhaviṡyasi | evaṃ dāni rājā kuśo edrśena varṇarūpeṇa devaputrasadrśo mārgaṃ gacchati | tatra dāni vārāṇasyāṃ ekūnapaṃcakumāraśatehi sarvehi ca amātyehi sarveṇa ca bhaṭabalāgreṇa śrutaṃ rājā kuśo āgachati | te sarve rājño kuśasya pratyudgatā: | rājāpi kuśo hastiskandhavaragato caturaṃgena balakāyena parivrta: āgacchati | te dāni kumārā ca bhaṭabalāgrā ca rājaṃ kuśaṃ na pratyabhijānanti | te dāni anya- manyaṃ prcchanti | katamo ayaṃ rājā bhaviṡyati yo prāsādiko darśanīyo maheśākhyo udāreṇa varṇarūpeṇa hastiskandhavaragata: āgacchati kuśo pi rājā na drśyati | tasya rājño kuśasya evaṃ bhavati | na ete mama pratyabhijānanti | tena dāni rājñā kuśena ekāvalikājyotirasaratnaṃ hastiskandhavaragatena pāṇinā pihitaṃ | tata: yathāpaurāṇaṃ varṇarūpaṃ saṃvrttaṃ | tato te ekūnā paṃcakumāraśatāni amātyā ca bhaṭabalāgrā ca rājño kuśasya svakaṃ varṇarūpaṃ drṡṭvā bhītā santrastā mūrdhane praṇipatitā rājānamāha | jaya mahārāja na vayaṃ (495) jānāma: mahārāja eṡo ti | so dāni rājā kuśo bhrātrṇāmamātyānāṃ ca bhaṭabalāgrasya ca etamarthaṃ nivedayati | bhavanto mama śakreṇa devānāmindreṇa eṡā ekāvalikā jyotīrasaratnaṃ dattaṃ etāṃ śīrṡe ābaddhāhi tato te varṇarūpeṇa anyo puruṡo sadrśo na bhaviṡyati | te dāni kumārā amātyā bhaṭabalāgraṃ ca rājño etaduvāca | anugrhītā sma śakreṇa devā- nāmindreṇa yaṃ mahārājasya edrśaṃ varṇarūpaṃ saṃvrttaṃ | evaṃ dāni rājā kuśo mahatā rājānubhāvena mahatā rājarddhīye vārāṇasīmāgatvā rājakulaṃ praviṡṭo udāreṇa varṇarūpeṇa tāmaliṃdāṃ mahādevīmabhivādayitvā pādau vanditvā purato sthita: | sā dāni alindā mahādevī rājānaṃ kuśaṃ na pratyabhijānāti | prcchati kahiṃ putro kahiṃ vā rājā kuśo tti | rājā kuśo āha | ambe ahaṃ te putro ahaṃ rājā kuśo ti | mahādevī āha | na tvaṃ mama putro, na tvaṃ rājā kuśo tti | kimahaṃ rājaṃ kuśaṃ na pratyabhijānāmi | kiṃ rājā kuśo kenaci hato vā mārito vā yaṃ na drśyati | aho anāthamaraṇaṃ mama yo mama ekaputrasya vinābhāvo saṃvrtta: | so dāni rājā tāṃ mātaraṃ paridevamānāṃ drṡṭvā tāmekāvalikāṃ jyotīrasaratnaṃ vastreṇa pidhāya yathāpaurāṇaṃ varṇarūpaṃ saṃvrttaṃ | sā dāni aliṃdā mahādevī taṃ putraṃ @316 svakena varṇarūpeṇa drṡṭvā prītimanā saṃvrttā taṃ putraṃ prcchati | putra kena te edrśo varṇarūpo saṃvrtto | rājā kuśo āha | ambe śakreṇa devānāmindreṇa ekāvalikā jyotīsaratnaṃ dattaṃ | tato me pinaddho etena me edrśo varṇarūpo saṃvrtto | sā dāni aliṃdā mahādevī pramuditā prītisaumanasyajātā saṃvrttā | drṡṭo me putro edrśena udāreṇa varṇarūpeṇa yathā me abhiprāyo | sarvā ca anta:purikā edrśaṃ rājasya kuśasya udāraṃ varṇarūpaṃ drṡṭvā pramuditā prītisaumanasyajātā saṃvrttā | so dāni rājā kuśo yaṃ kālaṃ tāmekāvalikāṃ jyotī-(496) rasaratnaṃ śakreṇa devānā- mindreṇa dattaṃ bandhati taṃ kālaṃ divyo vartati yaṃ kālaṃ taṃ maṇiratnaṃ pāṇinā pidheti taṃ kālaṃ paurāṇakavarṇarūpo bhavati | evaṃ dāni rājā kuśo vārāṇasyāṃ nihatapratyarthiko nihatapratyamitro udāreṇa upabhogaparibhogena rājyaṃ kārayati | atha khalu bhagavānstasmiṃ samaye catasrṇāṃ parṡadāṃ purata: anyasya ca mahā- janakāyasya imāṃ gāthāmadhyabhāṡe | evaṃ puṇyavantasya arthā sarve bhonti pradakṡiṇā: | yathā rājā kuśo bhāryāya jñātīhi ca samāgata: ||1|| syād vo bhikṡava: evamasyādanyo so tena kālena tena samayena kuśo nāma rājā abhūṡi | anyathā draṡṭavyaṃ | ahaṃ sa tena kālena tena samayena rājā kuśo abhūṡi | anya: sa mahendrako madrakarājā abhūṡi | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | eṡa: so mahānāma: śākyo | anyā sā alindā nāma mahādevī | na etadevaṃ draṡṭavyaṃ | eṡā māyādevī | anyā sā sudarśanā | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | eṡā sā yaśodharā | syādvo bhikṡava: evamasyāt | anya: sa tena kālena tena samayena teṡāṃ saptānāṃ rājñāṃ yo jyeṡṭho durmatirnāma | naitadevaṃ draṡṭavyaṃ | eṡo so māro pāpīmāṃ | te pi anye rājāno māraparṡā | tadāpi mayā ukkāśanaśabdena eṡo māro pāpīmāṃ sabalo savāhano bhagno etarahiṃ pi mayā bhikṡava: bodhimūle ukkāśanaśabdena eṡa: māro pāpīmāṃ sabalo savāhano bhagno | @317 ##INDEX Index of important words and proper names.## a aṃgārakarṡū 443, 448, 449, 453, 552 aṃjanīya 636 aṃtakoṭa 626 aṅga (janapada) 564 akaniṡṭhaṃ (deva) 471 akṡudrāvacara 1 agnihotra 332 acchambhī 372, 373, 383, 385, 386, 387, 389,391 aḍḍhatiy 426 atapa (deva) 471, 487 atimuktaka (śmaśāna) 153, 237 adattadānavairamaṇa 139 adhiṡṭhāna 104, 158 adhivāsanā 358, 359 adhivāsita 375 adhivāseti 359 adhivāsehi 374 adhisthihanti 364 adhdheṡiṡyaṃ 151 anaṃgaṇa 185, 186, 485 anavarāgra 264 anaṅgaṇa (śreṡṭhī) 374, 375, 376, 377, 380, 381 anāprcchiyāna 375 anāśrava 92 anīrṡu 497 anuvyaṃjana 61, 63 anuhimavanta 293, 354, 355, 356 anonaddhā 32 anomiya 232, 234, 265, 290 antamasato 21 antarahāyituṃ 137, 138 antarahīyanta 250 antaso 21 apakrtvāna 252 aparagodānīya 95 aparītta 63 apavijjhiyāna 146 apaśyanīya 602, 660 apratipudgala 30 ahituṇḍika 251, 252 abhayā (devī) 35, 36 abhikire 451 abhijñāna 144, 147 abhihaitu 442 abhunsu 47 abhūnsu: 178, 179, 180, 181, 191 abhyavakāśa 165 abhyutthahitva 54 abhyuddhareyā 531 abhyutkṡipitvāna 445 abhyuddharitvāna 430 abhyokiritva 452 abhyokiranti 27 amanāpa 214, 217,220, 502 @318 amarā 118, 119, 120, 121, 122, 123, 124, 125 amāpiya 489 ayakvā 626 aryasmita 386 araṇyaśāstra 47 arāḍa 280 aruṇa 81 artīyanta 227 artīyanti 30 ardhagallī 585 alpakiśara 393 alpakisareṇa 302, 317 aliṃdā 596, 597, 599, 600, 601, 602, 603, 604, 605, 607, 610, 611, 612, 613, 614, 615, 618, 619, 620, 629, 622, 665, 666, 667 alindā (mahādevī) 572, 574, 575, 576, 578, 580, 581, 582, 583, 584, 592, 593, 594 allīna 68, 89, 98, 99, 140, 150, 280, 623, 624, 625, 627, 629, 630, 632, 633, 636, 639, 641, 643 allīnā 242 allīpayati 587 allīpita 150, 633, 635, 642 allīyati 295, 645 allīyanti 266, 350, 352 allīyiṡyatha 349 allīṡyatha 351 alūha 91, 96, 165 alopa 266 avakubjaka 556 avatāra 86, 354, 364 avadvārāpayitvā 658 avanti (janapada) 564 aviddasu 499 avidyāto vairamaṇa 140 avidhā 606, 609, 622 avīci 36, 229, 255, 445, 473, 499, 527 avrha (deva) 428, 471, 487 aśesi 121 aśvaka (janapada) 564 aśvakarṇa 410 aśvamedha 331, 547 aśvaratna 224 asaṃvaraṇa 11 asamanvāharitvā 137 asadhūrya 88 asita 42, 44, 45, 46, 47, 48, 57, 61, 67, 202, 213, 215 ahituṇḍika 250, 257, 264 aheṭhaka 298, 301, 304, 310 ā ākāśadhātu 514 ācaṡṭa 136 ācchāda 138 ācīrṇa 288 ājāneya 186, 366, 370, 372, 381, 560, 655 āttamana 77, 273, 359, 376 āttamanā 85, 168, 198 ātāpī 168, 561 ādīnā 69, 202, 234 ānanda 306, 322, 330 @319 āniṃja 564 āniṃjya 185, 186 āniṃjyasampanna 398 ābhāṡṭa 222, 326 āmilāta 178, 180, 181 āyatana 132 ārakūṭa 149 ārambana 262 āryamahāsiṃhavijrmbhita 386 āryamahāsiṃhāvalokita 386 āryamāna 383, 384 āryasatya 192, 193 ārāḍa 166, 290 ārāḍa-kālāma 165, 166, 167 ārocayāmi 527 ārocaye 277 ārocayesi 238 ārocita 69, 110, 157, 235, 251, 325 ārocenti 40, 379 ā-liṃga (paṭahaviśeṡa) 224 āvāpaka 424 āśrava 10 āśītakurvī 85 āsati 343, 348 āsandikā 624 āsphānaka 174, 175, 290 i iṃjituṃ 460, 461 īṃjeya 550 ikṡvāku 276, 569, 570, 571, 573, 574, 575, 576, 577, 578, 581, 583-592, 594-595, 598, 620, 654, 662 iñjitatva 554 itihāsa 108, 126 indra 88 indrakuśa 584 i(ī)riyāpatha 221 iṡāṃdhara (parvata) 410 istriyo 98 ī īryasi 77 īryāpatha 326, 526 īśvara (devaputra) 223, 357-359 īśvarīya 503 u ukkaḍḍhāpita 590 ukkāśana 563 ukkāśanaśabda 667, 668 ukkāsana 565 ukkāsita 387, 553 ugrasena 249, 251-254, 257-258, 260, 262-263 uccajati 447 uccāra 99 ucchraya 88 ucchāpita 239 ucchrapayensu: 464 ucchrihitvā 178, 180, 181 ucchreṡyati 181 ujjaṃgala 289 ujjenī 82 ujjhiyāna 18 @320 utkuṭuka 23 uttarakuru 95 uttarāpatha 235 uttarapathaka 246 utthahitvā 466 utthāna 127 utthihitvā 225, 452, 608 utpalaka 143, 148 utsaryati 130 udaka (uddaka rāmaputra) 290 udayana 3 uddaka 169 udraka (rāmaputra) 167, 168, 280 udāyī 326 udumbara 85 upadhi 563 upanāha 78 uppalaka 159 upastambhana 399 upādāna 392 upasthapemi 343 upasthāyaka 628, 630 upasthāsyaṃ 308 upasthihati 296 upasthihiyamāna 570 upasthiheya 299 upasthihiye 657 upasthihiṡyati 577 upasthihesi 660 upoṡati 249 upoṡadha 249 uruvilva 286 uruvilvā 173, 289-290, 322, 331, 364 uṡphāritvā 346 uṡyati 563 ū ūhati 29 ūhanāma 545 ūhasāsi 33 ūhasita 291 r rddhiprātihārya 428-429 rdhyati 561 rlla 141, 211, 216, 220 rṡikuśa 584 rṡipattana 192-193 e ekapadikā 300, 312 ekāhatyaṃ 105, 184, 389 elūkā 652, 653 ehibhikṡukā 326 o okasta 297, 606 okrānta 16-18 okrāmanti 12 okiranti 451 okiri 472 okire 408, 435, 463 okirenti 415 okirensu: 228, 394 @321 okiresi 414 ogha 361, 362 occhrita 106 oḍḍita 327, 348, 349, 352 uḍḍitvā 354 uḍḍeti 351 uttappa 482 otāra 348 utāriyāna 346 utaritvāna 278 ottānaka 23 opayika 10 opasamika 58 obhāsa 45, 47, 48 obhāsi 454 omuṃciyāna 102 omuñciya 102 orodha 5 olaṅka 339 ovāha 405 ośiritavya 572, 573 ośirate 574 ośiritvā 453, 497, 609 ośiritvāna 497 ośiriṡyati 575 oṡiṇa 118 usakka 116 osaraṇa 52 osaranta 151, 152 osiriṡyati 575 usiriṡyasi 618 osire 517 osireyā 429 osrṡṭa 107, 239,43 osopati 44 osopana 226 au aupapāduka 22, 230-231 aupāyika 78 aupasamika 46 ka kaṃcukīya 66, 67 kacchūla 211, 214, 216, 220 kaṭacchu 606, 609 kaṭṭīkriyati 579 kaḍḍhita 105-106 kaḍḍiyanti 336 kaṇṭhaka 35, 160, 225-227, 233, 264-267, 272 kaṇṇakubja 594, 596, 597, 618- 621, 623, 651, 652 kapiṃjala 298 kapilanagara 288 kapilapura 15 kapilarājamārga 221 kapilāhvaya 15, 188, 200, 231, 287 kapilavastu 43, 45, 50, 104, 105, 107, 214, 217, 220, 222, 226, 232, 234, 264, 270, 281, 291, 325 karkarī 354 karkārava 226, 394, 557 karketana 432 karmaniya 633 karmāra (grāma) 118, 124 @322 karmāra(grāmika) 123, 125 karmāra 323 karmāragargarī 174 karmāra (-dārikā) 120-125 karmāra (-śālā) 121 kambojaka 260 karaviṃka 36, 407, 418 kariyāna 524 karoṭī 554 kalyāṇamitra 457 krakucchanda 366, 367, 409, 413, 415, 454, 540, 541 kramate 511, 552 kṡapitvāna 129 kṡapayiṡya 128 kāṃkṡā 506, 527, 561, 617 kācalindika 40, 361, 363, 469 kāmadeva 617 kāmāvacara 16 kāraṃdava 639 kārīṡi 519, 520, 521 kāla (amātya) 552 kāla (nāgarāja) 366, 367, 413, 415, 420, 536, 540-41, 544- 546 kālaparva 179, 180 kālodāyī 325, 326 kālavilokita 1 kālāśītaka 323 kālasūtra (niraya) 473 kāśI 564, 565 kāśī 261 kāśika 265, 273 kāśikasūkṡma 163 kāśijanapada 69, 90, 95, 108, 115, 249, 292, 339, 348 kāśipati 311 kāśipura 60, 263 kāśivardhana 321 kāśirājā 117, 251-254, 258, 269-62, 297-302, 304, 306, 309, 314, 318, 319 kāśyapa 149-150, 160, 367, 410, 413, 415, 455, 540-41 kāśyapa (pūraṇa) 289 kāhiti 59 kiṃphalā 438 kiṃpuruṡanagara 144 kire 434 kilaṃjaka 632 kilāmasi 649 kilāmaya 650 kilāsī 518 kisareṇa 561 kisya 209, 210 kṡipiyā 527 kṡipihanti 75 kṡīyati 645 kṡīyasi 645 kupsara 87 kupyaka (vana) 284 kumbhatūṇika 216, 220 kumbhatūṇī 211 kumbhathūna 74 kumbhathūnika 141 kumbhāṇḍa 149, 284, 297, 405, 475, 553 kuraraka 283 kuru (janapada) 564 @323 kurupaṃcāla 144 kulaccha (ttha) 286 kulacchayūṡa 183 kulavilokita 1 kuvala 85 kuśa 584, 586-87, 589, 591, 600, 602-648, 651-667 kuśadruma 601, 602, 620, 621 kuśala (daśa) 140 kuśīda 131, 308 kusumakuśa 584 kusuma (buddha) 479 krūhi 547 kṡurapra 297, 298, 303 krṡṇa (māra) 435 krṡṇabandhu 402, 450, 457, 459, 461, 464, 550 krtāntasūnika 238 kṡeḍapiṇḍa 538 kailāśa 152 kailāsa 136, 160, 417 koṭṭa 270 konāka 409, 455 konākamuni 366, 367, 413, 415, 450, 541 kola 175, 322 koliyakumāra 107 kovidāra 122 kośala 279, 564 kroṃca 366 kroñca 369 kroñcakuśa 584 kauśika 69-75, 77, 79, 82, 85-88, 508 kausīdya 492 43 (a) kha khajjālopa 622 khadiraka (parvata) 410 khalīkrta 208 khāḍa (khoḍa?) 211 khijjinta 352 khijjitvā 351 khurapra 310 khoḍa 214, 216, 220 khyāyati 318 ga gaṃgā 69, 77, 501 gandhamādana 75, 77 gayā (nagara) 169 gayāśīrṡa (parvata) 169, 170-173, 280, 290 gargarī 323 garbhagrha 597-598 garuḍendrabhavana 411 gallī 585 grahiya 431 grahetvāna 476 gāndharvika 622 grāmaṇīya 654, 655 grāmika 408 gilānaka 308 guhya 433 guhyakādhipati 47 gūtha 100 grddhakūṭa (parvata) 357, 401 grhapatiratna 224 grhṇiyāna 609 @324 goṇikā 162 gopānasī 176, 177, 179, 212, 323 gopiṭaka 621 gomeda 424 gomedaka 432 gautama (maharṡi) 293 gautama 381-383 gautamī (mahāprajāpatī) 232, 234, 324 gha ghaṭikāra 212, 217, 221 ghuṡṭa 84, 268 ghaṭṭetvā 652 ca caṃkrama 230 cakraratna 224 cakravartī 18, 19, 30, 45, 223, 372, 491, 494, 495, 505, 509, 510, 515, 525, 528 cakravartipura 374 cakravartin 96, 331, 364 candīsakaṃ (vādyaviśeṡa) 224 camu 243, 245 campaka (nāgarāja) 249, 253-254, 258, 264 cāturdvīpa 17, 30, 223, 436, 538 cāturmahārājika 193, 230, 427, 471 cāturmahārājakāyika 22 cāra 277 ceti (janapada) 564 cetiya 35, 402, 405, 479, 492, 504-507, 512, 516-521, 525, 528-532 caila 414, 444 coḍaka 627 coḍakadhovaka 627 coḍadhovanaka 628 colaka 627, 628, 629, 630 caukṡa 627, 628 cyavitvāna 499, 500 cha chagala 577 chaḍḍeti 240 chanda 8 chandaka 34, 159, 225-227, 232- 234, 264-266, 471, 325-326 chambhita 482 charda 100 chārika 441 chorayitvā 649 choretva 529, 530, 532 ja jaṃgala 289 jaṃbudvīpa 218, 503, 508 janīsuta 452, 551, 553 jantakāra 639, 640 jantamāṡṭa 639 jantrakāraka 639 jantramāṡṭaka 640 jāmbudvīpa 3, 26, 43, 49, 95, 154, @325 224, 298, 304, 321, 491, 494, 594, 596, 661-663 jāmbunada (parvata) 6 jaladardaraka 137, 153 jahiya 505 jahiyāna 88 jahe 527 jinaśrāvaka 165, 167 jīvaṃjīva 369 jīvaṃjīvaka 366, 639 jīvakaśata 543 jotamāno 274 jyotīrasa 661-666 jyotiṡka (grhapati) 373, 381 jha jharjharaka 224 ḍa ḍamara 95, 249 ta takṡaśilaka 246 takṡaśilā 115-117, 235, 240, 246 taṭṭakāra 630, 632 taṭṭakāramahattaraka 630, 631 tatonidānaṃ 424 tathatva 357 tandrī 78 tsaru 103 tapana (niraya) 473, 499 trayastriṃśa 22 tāyin 474, 476-477, 500 tāra-varā 79 81 tāreṡyaṃ 285 trāyastriṃśa 230, 266, 269, 427, 471-472, 486, 493, 547, 573, 580, 661 tālīsa 147 tinduka 84, 344-345 tiriccha 465 tiricchāna 473 tiricche 440 trikṡutto 572 triṡkṡutta 573 triṡkrtya 184, 370 triṡkrtyo 22, 427, 555 triṡkrtvo 249, 388 tīrthikagaṇa 189 tuphehi 3 tuvaṃ 56 tuṡita 4, 14, 22, 193, 230, 407, 527, 471-472, 486 tuṡitapura 6 tuṡitabhavana 16 tuṡitālaya 9 tūṇaka 224 tha thapehi 603 tharusmiṃ 104 da dakṡiṇāpatha 42 @326 dakṡiṇīya 299, 455, 513, 527, 535 dakṡiṇeya 421, 445, 452-453 dakṡiṇeyatā 361, 362 daditva 516-517 dadiya 515 dadiyāna 524-525 dadeyā 531 dadrura 216, 220 dradura 214 dantapatimoka 611 dantaviheṭhika 636 dantasamudgaka 636 daśabala 307, 404-405, 488, 504, 530 dahara 58, 88, 111, 113 dāgha 254, 484, 615-617 dāḍhā 62 dīrghaka 64 dvīpavilokita 1 druma (kinnararāja) 136-137, 151- 156 drumakuśa 584 durmati (rājā) 651, 667 devakuśa 584 devadatta 96-97, 101, 104-107 devaparṡā 24 dorāja 122 devendrabhavana 411 deśavilokita 1 dha dharmacakra 108, 193, 267, 292, 325 dharmatā 400 dharmapada 297 dharmaparyāya 406 dharmapāla (māṇavaka) 109, 110, 111, 114, 115 dharmapālaka (māṇavaka) 110 dharmarājā 66, 224 dharmaśāstra 130 dhārtarāṡṭra (haṃsa) 402 dhovaka 628 dhovāpanika 628 dhovīyanti 627 dhrtarāṡṭra (prāsāda) 7 dhyāma 229, 230 dhyāmabala 428 dhyāyita 110, 245 na nakula (vādyaviśeṡa) 224 nagaradevatā 231 nanda (devaputra) 357-359 namuci 333-334, 556 naralambaka 36 nāgendrabhavana 411 nārada 61, 77, 89 nārāyaṇa 417, 446 nālaka 42, 47 nelāyaka 120 nāvāyāna 164 nikkaṭṭa 124 nigama 146, 321, 492, 496, 592, 603 nidānaṃ 161 nimindhara (parvata) 410 niyuddha 104 nirati (kinnaranagara) 142, 144, 151-152 @327 nirargaḍa (yajña) 311, 547 nirītika 302 nirghanṭakaiṭabha 108, 126 nirdrvikrtvā 91 nirmāṇarati 22, 193, 230, 427, 471, 486 nirmita (deva) 472 nairyānika 276 niryūha 425 nirvāṇa 393, 563-564 nirvāṇika 46 nirvāsyanti 92 nivasta 295 nivuṭṭāpiya 242 nivuṭṭiya 242 niśāmetvā 39 niśrāya 361, 362 niṡadā 582, 583 niṡadya 230 niṡadyā 538, 543 niṡka 257, 453, 475 niṡīdāpayitvā 586 niṡkuḍḍiya 337 nīlaka 327 nīvaraṇa 46, 280 naigama 141, 571, 491-592, 601 naimittika 17, 18, 45, 233 nairaṃjana (tīrtha) 557 nairaṃjanā 173, 183, 290, 331, 364- 365, 402, 410, 412, 537- 538, 556-459 nairātmya 204, 490 pa paṃcaśikha 70 pañcaśikha 73 paṭṭana 127 paduma (mahāyajña) 331 pattīya 312 pattīyati 154, 346 paracakrabhaya 204, 205 paranirmita (deva) 472 paranirmitavaśavartī 193, 230, 427, 471, 484 paranirmitavasavartin 22 parāhane 462 parikaḍḍhaka 353, 356 parikaḍḍhati 355 parikarma 28 parijāgaranti 20 pariṇāyakaratna 224 paridāgha 169, 171-73, 229-30, 312, 370-71, 381, 383, 387 paribhāṡati 204, 645, 652, 654 paribhāṡasi 645 pariyeṡatha 36 parivādinī (vīṇāviśeṡa) 224 pariṡā 25, 198, 601 pariṡkāra 194, 195, 564 parisakkanta 352 pariharati 327, 348, 354 pariharatu 169 pariharanta 351 pariharāva: 167 parihāraka 424, 475 parihāyanti 141, 142 parīttaśubha (deva) 487 paśyitavya 151 paśyanāya 607, 608, 610, 612-13, 614 @328 paśyituṃ 650 paśyitva 509, 527 paśyitvā 419, 425, 477, 479-80, 484, 490, 497, 501, 645 paśyiyā 315 paśyiyāna 314, 319-20, 645 paśyiṡyasi 604 parśuka 176 parṡada 667 prajāpati (prajāvatī) 650 prajāpatika 360 prajñapīyanti 377 prajñāyati 213, 215, 219 prajñapta 53 pratāpana (niraya) 473, 499 pratijāgaretha 216 pratijāgarāpetha 220 pratijāgrāhi 378 pratijāgrita 211, 213, 216, 220 pratijāgrta 253 pratijāgrtaṃ 156 pratināva 127 pratipat 392 pratipāleti 98 pratibhāya 83 pratibhuka 197, 200, 201 prasibhu 198, 199, 200 pratisaṃmoditvā 597 pratisaṃlayana 173 pratisīrā 241 pratisthihitvā 422, 512 pratihāretha 44 pratītyadharma 467 pratītyasamutpāda 561 pratyaya 466,467,561 praṇidhipūrvotpādasampanna 399 praṇīta 21, 131, 185, 363, 378, 383, 389, 390, 409, 488, 568 praruṇḍa 303, 304, 576 pralujja 556 pralujjamāna 502, 504, 524 pravārayitvā 577, 578 pravāreyā 124 pravutthe 120 praveṇi 40, 44, 54 praveṇī 28 prasahati 20 praskandaka 289 prahāṇa 174, 279, 290, 331-333 pāṃcāla 564 pāṇḍava (parvata) 277,278 pāṇa 654 pāṇiśvara 74 pāṇisvarya 141, 211, 216, 220 pāraga 320 pāragā 305, 306 pāragā (tāpasī) 294 pārami 25, 47, 359, 360 pāramita 364 pāramitā 24, 362, 541, 543 pāramī 39, 40 pāripātri 340 pārihāryaka 632 pārśulika 177, 179, 181 pālevata 344, 345 prādu:karma 171, 172 prāṇātipātavairamaṇa 139 prāptvāna 519 prāmodya 13 prāsādika 530, 532, 567, 568, @329 583, 593, 594, 596, 601 602, 664 pibanāye 644 pilakṡaśākhā 27 piśunavācāto vairamaṇa 140 puṇḍarīka (mahāyajña) 331, 547 puraṃdara 87 purāṇa (mudrā) 380 puruṡamedha 331, 547 pure 237 puṡyanakṡatra 12, 223 pūga 130 pūrvakāra 259 pūrvavideha 95 pūrvenivāsa 131, 185, 186, 263, 330, 390, 391, 410, 559 pūrvotpādavikrānta 539 pelavaka (aśva) 227 pelā 340 peliyakṡa 297, 301, 306, 315, 316 poṭalikā 127 pauruṡeya 426 pha phelā 626 phelika 626 phālehi 98 ba bandhuma 373, 374, 375, 376, 380 bandhumatī, 373, 377 balākalpa 289 brahmaka 33, 360 brahmakāyika 22, 428, 471, 486 brahmakuśa 584 brahmadatta 108 brahmapura 268 brahmaloka 485, 492, 494, 515 brahmā 41, 190, 191, 193, 198, 273, 407, 418, 428, 433, 446, 472, 486, 492, 494, 515 brahmāyu 108, 109, 111, 114 bahnīyati 570 bāhiraka 294 brāhmaṇaveda 109, 126 brāhmaṇya 2 bimbisāra (śreṇiya) 290 buddhakṡetra 13, 403, 434, 441, 444, 465, 472-474, 476-477, 485, 512 buddhaghoṡa 485 buddhaputra 498, 499, 500, 501 buddhavarṇa 469, 470 brhatphala (deva) 487 bodhi 279, 413, 419 bodhitaru 333 bodhiyaṡṭhi 370 bha bhadravargīya 335 bhallātaka 627, 628, 629 bhāyati 484 bhrātrvya 88 bhiṇḍipāla 553 bhīṡma (puṡpaviśeṡa) 226 bhuktāvi 163 @330 bhūmya (deva) 472 bheraṇḍa 196 bheṡyaṃ 437 bheṡyati 122, 420, 450, 535, 544 bheṡyanti 439, 478 bheṡyate 500 bheṡyanti 410 bheṡyasi 130, 282, 289, 536 bhohi 545 ma maṃjūṡaka 226 magadha 564 manaśila 149 mayūrakuśa 584 malla (janapada) 564 manāpa 7, 9, 16, 17, 88, 156, 296, 300, 483, 505, 509, 525, 571, 644 maṇiratna 224 manesī 87 manosikāra 383 maṇḍalin 57 maṇḍarava 226 matsya (janapada) 564 madrakarāja 660 madrakarājā 594, 595, 596, 597, 619-620, 640, 642-645, 651- 52, 656-660, 662, 667 mandārava 5, 24, 26, 33, 29, 47, 55, 408, 414, 415, 425, 463, 557 manoharā 136, 137, 138, 140, 141, 144-45, 147, 148, 150, 154- 158, 160-61 mahallika 88, 212, 575-78, 659 mahākuśa 584 mahānāma (śākya) 68, 102, 103 106, 125, 160, 667 mahābrahmā 15, 18-19, 35, 223, 428, 471, 487 mahāmātra 376, 615 mahāmaudgalyāyana 21, 267 mahendra 619, 633, 637 mahendraka 594-598, 619, 630-631, 633, 635, 637, 640, 642-645, 651-652, 656-660, 662, 667 maheśākhya 371, 382, 397 maheśākhya (deva) 359, 360 maheśākhya (satva) 364 maheśvara 6, 15, 36, 38-40, 357 maheśvara (devaputra) 358, 359 maheśvara (ratna) 432 mahauṡadha 123-124 mahauṡadha (grāmikaputra) 118, 119, 120, 121 mrakṡa 320 māgadha 277, 408 māgadhika 388, 556 mārgaṇā 157 mātali 72, 73, 78, 87 mātuluṃga 345 mānāpika 211, 212, 213, 216, 220 māndārava 394, 531 māyā 5, 8-11, 27, 35, 321 māyādevī 306, 667 māra 33, 192, 193, 332, 335, 338-339, 341, 347, 353, 364, 365, 370-373, 381, 382, @331 387, 395, 400, 406, 421, 428-430, 434-435, 447, 450, 458-460, 462-463, 466, 472, 477, 553, 546-550, 557-563, 565, 567-568 māra (deva) 486, 487 mārakanyā 437 mārabhavana 427 mārasainya 446, 447 mālaka 143, 146, 148, 160 māṡṭaka 640 mithilā 117 mithyācāravairamaṇa 139 mithyādrṡṭi 139, 140 mithyādrṡṭika 185 mīṭaparvata 194 mīraparvata 192 mukunda (ṭākaviśeṡa) 224 mukhaphullaka 632 mucilinda 353 mucilindaka 84 mudrikā 147 munihata 376 musāragalva 27, 249, 253, 261, 267, 411, 423, 430 mrgadāva 192 mrgadāya 193 mryyati 111, 112, 113 mrṡāvādāto vairamaṇa 140 meṇḍa 553 meru 18, 454, 491, 545 melletvā 624, 625-627, 632, 634, 636, 638, 640-642 mellehi 603, 612 mleccha (janapada) 363 maitrīvihārī 294 morambā 639 maudgalyāyana 270 ya yakṡendrabhavana 411 yajñavāṭa 134, 135, 138, 139, 149 yantrakāra 641 yantramāṡṭakabhāṇḍa 640 yavakacchaka (grāma) 117, 118, 121, 122 yaśodharā 34, 68, 89, 94, 97, 101-103, 117, 125, 126, 132, 133, 160, 161, 234, 248, 264, 265, 324, 326, 330, 667 yāma 22, 193, 230, 427, 471, 472, 486 yāmalaukika 411 yvāgū (gu) 119 yugandhara (parvata) 410 yoniśo 234 ra raṃjāpanika 630 raṃjāpanīya 629 raktāṅgiyo 432 raja 629 ratnakuśa 584 rāgadoṡa 59 rājagrha 2, 167, 277, 290, 325, 357, 401 @332 rājabhaṭṭa 236 rājaśāstra 103 rāhula 160, 189, 190 ruccha 47 rucchavrtti 42 ruṇḍa 305, 313, 317, 320 rocanapiśācika 636 rocamāna 226 rocayati 596 raurava (niraya) 473 la laṃcaka 567, 628 lālāṭika 424 licchavikumāra 107 lujja 556 lujjanta 501 lujjita 503 lujyamāna 481, 502, 503 lumbinivana 25, 26, 203, 291 lūkhatā 290, 291, 325, 326, 426, 620 lūha 325 lūhaprahāṇa 177, 178, 180, 182, 183 lokanātha 4, 15, 307, 455, 476- 479, 482, 484, 490, 492, 494, 496, 504, 527, 534, 536, 537, 559 lokapati 11 loghra 84 lokapāla 15, 28 lopāka 304 lohitākṡa 424 va vajirākāra 425 vajji (janapada) 564 vajrasena 235, 236, 241, 242, 245, 246, 247 vaṭṭa 416 vaḍḍa 347 vaḍḍavaḍḍa 337, 342 vaḍḍībhūtā 337 vaḍḍo 337 vatsa (janapada) 564 vatsarājā 3 vanatha 10 vaṇīpaka 141, 255, 256, 569, 584 varavidu 31 vardhaki 627 vardhakibhāṇḍa 525, 626 vardhakimahattara 625 varṇa 504, 618 varṇasaṃpanna 396 vyavadāna 12 varuṭa 641 varuṭabhāṇḍa 641, 642 vallaki 224 vaśavartī (devaputra) 15 vaśavartī (devendra) 491 vaśiṡṭha 232, 265, 273, 290 vasantaka 146, 148, 159 vāṭa 134 vāṇa (vrkṡa) 540, 542 vāṇaśata 544 vāratraka 327, 328 @333 vāravāli (-nagara) 126, 127, 132 vārāṇasī 69, 90, 92, 94-94, 108, 111, 115-117, 193, 235-236, 240, 246, 248-251, 253, 264, 292-293, 339, 348, 565, 571, 595, 598, 619, 664-666 vārtobhavāmi 244 vāsava 86 vāstuṡkārī 163 vāhitaka 69 vāhitaka (mārga) 42 vāhiyamāna 645 vyākaraṇa 67, 401 vyākaraṇasampanna 398 vyākarohi 402, 404 vyāpadāto vairamaṇa 140 viṃdhya 65 vicarcika 211, 220 vicikitsā 334 vijahitva 46 vijahitvā 233, 280 vijahiya 451, 470, 525 vijahiyāna 17 vijita 134, 409, 526 vijitāvī 223 vidyupratiṡṭha (māraputra) 456, 457 vidū 65 vidhāpiya 528 vidhame 445 vidhameyā 545 vinataka (parvata) 410 vinābhāva 144, 147, 198, 300 327, 653, 666 vindhya 282 vindhyaviṡaya 46 vipañcikā 224 vipaśyī 374, 375, 376, 380 vipratisārī 229, 230 vibhāgīyānāṃ 297 vibhītaka 353 vibhotsyasi 544 vimāna 34, 51, 271 vimbisāra 2, 409 viyāhare 76 viyūha 221 vivaṭa 177, 179 vivartakalpa 391 vivartanā 480 viveṡyati 293 viśrāṇayanta 102 viśvakarma (devaputra) 35, 378 viśuddhamati (bhikṡu) 401, 406, 506 viśvakarmā 35 viṡaya 53, 341, 548, 551, 621, 659 viheṭhayituṃ 355 viheṭhā 552 viheṭhita 301, 315, 319 viheṭheya 250 vītināmehi 151 vuṭṭha 510 vyuttha 315 vūlha 443 veṭhaka 632 veṭhāpitā 241 veṭhita 116 veṭhiyāna 652 veṇa 654 veruliya 51 vetramethikā 641 @334 veluṡi 570 vepaṃcanika 17,18 vairocana 415, 432, 588, 589, 591 vaiśālī 165, 276, 290, 401 vaiśravaṇa 225 vaihāyasa 43, 65, 191, 546, 548, 661 śa śaṃkhamudgaka 637 śaṃkhavocaka 637 śaṃgeriyo 26 śakra 15, 69-70, 72-73, 75, 89, 273, 355, 378, 407, 433, 446, 573, 580-581, 663-666 śakrābhilagna 424 śatakhutto 64 śatadru 143-144, 146, 148 śatapatra 368 śabdāviyāna 610 śākyakumāra 107-108 śākyarāṡṭra 108, 324 śākyasiṃha 405, 445, 472, 474 śākiyamuṡṭi 115 śākiyāno 17 śyāma 297, 307, 310, 314, 316, 319, 322 śyāmaka 294-296, 298, 306, 317 śyāmakaśiri 301, 303-306, 319 śyāmaśiri 299, 303 śyāmā 147, 149, 237, 242-243, 245-246, 248 śrāmaṇya 2, 571 śrāmaṇyaka 482, 483 śrāvasutī 161, 190 śāstā 483 śikṡāpradāni 21 śiri 126, 132 śirikā 127 śirijātimantī 80 śiriprabha 327, 329-330 śirī 128 śivikā 303 śivikāyāna 164 śuṇḍapatimeska 611 śuṇḍikā 340 śruṇitva 481 śruṇitvā 271, 477 śruṇitvāna 17, 480 śruṇiya 11, 49 śruṇiyāna 282 śruṇīyati 137 śruṇe 522 śrutvāna 478, 480 śuddhāvāsa 15, 212, 214, 221, 223, 230, 273, 359-360, 413, 472, 487 śuddhāvāsakāyika 357, 394, 395, 400 śuddhodana 3, 5-7, 21, 35, 37-39, 43-45, 49-50, 53-54, 64, 66- 67, 104, 106, 108, 159, 187, 189-190, 200, 202-203, 205-207, 213, 215, 219, 222, 226, 232, 266, 271, 276, 281, 287, 290- 292, 306, 321, 325 śubha (deva) 487 śuve 607, 623 @335 śūṇa 214 śūnyatā 483, 490 śūrasena 564, 594, 597 śreṇiya 277 śroṇibhāṇḍika 633 śobhāṃjana 84 ṡaḍvālaka 227 ṡaḍālaka 222 sa saṃghaṭanti 82 saṃghāta (niraya) 473 saṃjīva (niraya) 473 saṃtuṡita (devaputra) 15, 491 saṃdhūyensu: 228 saṃprajāna 13, 28 saṃbādha 265 saṃbhinnapralāpāto vairamaṇa 140 saṃbhūṇanti 151, 182 saṃmilāta 176, 178, 180, 181 saṃvartakalpa 391 saṃsthihati 363 saṃsthihensu: 475 saṃsīdensu: 388 saddharma 478, 501-502 sanatkumāra 275 sanidānam 251 samaya 98 samantagandha 226 samantaprāsādikā 62 samādāna 308 samādiyitvā 516 sambhārikā (vādyayantra) 224 samyaksaṃbodhi 186, 192, 427-429, 471, 540, 545, 546, 551, 560, 563-64 samyagdrṡṭi 140 sarasvato 73 sahavrata 165, 167 sahāṃpati 88, 190 skandha 132 sthapnetva 523 sthapīyatu 97 sphaṭeya 36 sarvārthasiddha 103, 104, 106 sarvadarśāvī 31 śravantiyo 130 svastika 538, 541, 544 syandamānikā 585 sātā 645 sānaṃ 242, 299, 326, 349, 556 sāmaṃ 114, 170 sāmato 203 sārāyaṇī 278 sārāyaṇīya 136 sāhaṃjanī 293 sthāti 207 styānamiddha 334 sthāma 360-363, 382, 428, 445, 458, 492, 503, 617 syā (śyā) masundara 318, 320 svāmaṃ 52 siṃhapura 133, 138, 141 siṃhahanu 53, 107 siṃhāṇa 442 sthihi 446 sthihitvā 433, 438, 439, 451 sthihitvāna 401, 420 sthihensu: 412 @336 siyu 460, 504 strīratna 224 sucandrima 133, 134, 135, 136, 138-140 sujātā (grāmikadhītā) 280, 286, 364 supina 12, 17, 18, 187, 188-190 supiyāna 282 suteja 90, 92, 93 suda 8 sudarśana (deva) 487 sudarśana (parvata) 410 sudarśanā 594-596, 598-605, 607- 615, 617-619, 623-638, 640- 642, 645-646, 651-653, 656- 657, 660-663, 667 sudrśa (deva) 471, 487 sudhanu 133, 138-145, 147-148, 153-159 sunanda (devaputra) 357, 358, 359 sunirmita (devaputra) 15 sundarananda 34, 97, 101, 105-107 supana 382 suparīta 203 supratiṡṭhita (yakṡa) 227 supratīśa 358 suprabha 90, 92 subandhu (rājā) 566, 567-571, 573 subāhu 138, 141, 142, 145, 154, 155, 157-159 subhūti (śākya) 25 sumana (devaputra) 358, 359 sumeru 95, 191-192, 410, 450, 468-469, 486, 509 suyāma (devendra) 491 suyāma (devaputra) 15 suvaka 321 suvastika 431 suve 601, 610 suvarṇarājā 22 surāmaireyamadyapānāto vairamaṇa 140 surucirā (agramahiṡī) 568 surupa (hariṇa) 354, 356 sūpa 643 sūpakāramahattaraka 642-643, 643 sūpamahattaraka 643, 644 sthūlabhikṡa 1 sphūṭa 368 sprśitva 535 sprśiṡya 545 saindhava 566, 620 somaprāsa (mahāyajña) 331 svastika (yāvasika) 365 svo 614 ha haṃsakuśa 584 hakkāra 105, 107, 598, 617 hakkārahikkāra 253 hanāti 114 hanitvāna 311 hareṇḍā (ṇu) 286 hareṇukāyūṡa 184 hastināpura 133, 138, 141, 143, 146, 147, 156-159 hastimeṇṭha 611, 615 hastiratna 224 hāyati 316 hikkāra 557, 598 @337 himavanta 64, 97-99, 136, 146, 149, 160, 279, 287 himavān (m) 143, 372 hiraṇyasuvarṇa 238, 252 hīṡaṇa 265 hrīyati 493, 494, 495 hrīyāyantī 89 heṭhato 591 heṭhā 474, 603, 652, 653, 656 heṭhye 585 heṡṭhato 589, 590 heṡṭā 87, 130, 415, 473, 512, 513 heṡṭima 229 hohati 314 hohanti 313 hohinti 288 hohiṡyati 49 hohisi 547 @338 [Blank] @339 ##ERRATA Page Line For Read## 17 8 naravīśārdula naravīraśārdūla 37 2 anamataṃ anumataṃ 45 6 ^madrśānāni ^medrśāni 45 13 niścaransu: niścarensu: 47 2 kalāsa^ kailāsa^ 116 13 aye ayaṃ 125 11 ^grāmike ^grāmiko 126 9 sanirghaṇṭha^ sanighaṇṭa^ 127 6 ^maruhiya ^māruhiya 138 14 daṡṭāni drṡṭāni 209 10 ratirva ratirna 214 14 śūnyahasta^ śūnahasta^ 263 7 bhūvi bhuvi 286 6 ttojaśca ojaśce 323 14 vavīro va vīro 327 11 pūrā purā 337 8 vaṭṭo (ḍḍā) vaṭṭo (ḍḍo) 353 10 paḍikaḍḍhako parikaḍḍhako 360 4 pranidhi^ praṇidhi^ 361 1 sthāmane sthāmena 362 4 cānūprāpnuvanti cānuprāpnuvanti 372 11 abhyūdayamāno abhyudayamāno 381 5 pranidhi praṇidhi 384 10 parityakta parityaktā 413 2 ^stano^ ^stena^ 452 7 labdhā labdhvā 481 16 śruniṃtva śruṇitva 496 8 devanāmatha devānāmatha 500 5 majjāghāso majjāghātī 501 4 suvito sukhito @340 533 11 priyavadya priyavadyaṃ 572 13 bahuni bahūni 574 11 bahunāṃ bahūnāṃ 584 2 anyaya anyasya 584 9 ^drṡikośo ^drṡikuśo 584 10 kusumakośo kusumakuśo 599 7 tadetkāraṇaṃ tadetatkāraṇaṃ 612 11 ānattikāṃ āṇattikāṃ 616 11 (koṇḍa) (kāṇḍa) 636 13 ^samudyakā ^samudgakā